Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document L:2021:250:FULL

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, L 250, 2021. gada 15. jūlijs


Display all documents published in this Official Journal
 

ISSN 1977-0715

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 250

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

64. gadagājums
2021. gada 15. jūlijs


Saturs

 

I   Leģislatīvi akti

Lappuse

 

 

DIREKTĪVAS

 

*

Padomes Direktīva (ES) 2021/1159 (2021. gada 13. jūlijs), ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK attiecībā uz pagaidu atbrīvojumiem importam un konkrētu preču piegādei un pakalpojumu sniegšanai, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju

1

 

 

II   Neleģislatīvi akti

 

 

REGULAS

 

*

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2021/1160 (2021. gada 12. maijs), ar ko attiecībā uz Ziemeļjūrā noteikto brētliņas zonu un jūras zeltplekstes zonu groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/1241

4

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


I Leģislatīvi akti

DIREKTĪVAS

15.7.2021   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 250/1


PADOMES DIREKTĪVA (ES) 2021/1159

(2021. gada 13. jūlijs),

ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK attiecībā uz pagaidu atbrīvojumiem importam un konkrētu preču piegādei un pakalpojumu sniegšanai, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 113. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Padomes Direktīvu 2006/112/EK (3) dalībvalstīm ir jāatbrīvo no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) preču imports un preču piegāde un pakalpojumu sniegšana, kā saņēmējs ir Savienība, Eiropas Atomenerģijas kopiena, Eiropas Centrālā banka vai Eiropas Investīciju banka, vai struktūras, kuras izveidojusi Savienība un kurām piemēro Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību pievienoto 7. protokolu par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā (“protokols”), ievērojot protokolā un nolīgumos par tā īstenošanu un mītnes nolīgumos paredzētos ierobežojumus un nosacījumus, ciktāl tas nerada konkurences izkropļojumus. Tomēr minētais atbrīvojums attiecas tikai uz iepirkumiem, kas veikti oficiālai lietošanai, un tas neattiecas uz situācijām, kad Savienības struktūras iegādājas preces un pakalpojumus, lai reaģētu uz Covid-19 pandēmijas radīto ārkārtas situāciju, jo īpaši tad, ja tos bez maksas dara pieejamus dalībvalstīm vai trešām personām, piemēram, valsts iestādēm vai organizācijām.

(2)

Tāpēc, tā kā joprojām steidzami ir jāpieņem pasākumi nolūkā panākt gatavību rīkoties, risinot pašreizējo sanitāro krīzi, ir jānodrošina atbrīvojums no PVN attiecībā uz preču un pakalpojumu iegādi, ko, pildot savus uzdevumus, lai reaģētu uz Covid-19 pandēmiju, veic Komisija vai aģentūra vai struktūra, kas izveidota saskaņā ar Savienības tiesību aktiem. Tas nodrošinātu to, ka saskaņā ar dažādām Savienības iniciatīvām veicamos pasākumus šādā situācijā neapgrūtina PVN summas, kuras Savienības iestādes nevar atgūt, vai regulatīvais slogs, kas izriet no pienākumiem reģistrēties kā PVN maksātājiem.

(3)

Ar Padomes Direktīvu (ES) 2020/2020 (4) nepietiek, lai sasniegtu mērķi pastiprināt cīņu pret Covid-19 pandēmiju, jo tā tikai ļauj dalībvalstīm uz ierobežotu laiku piemērot samazinātu likmi Covid-19 in vitro diagnostikas medicīnisko ierīču piegādei un ar minētajām ierīcēm cieši saistītu pakalpojumu sniegšanai vai piešķirt atbrīvojumu ar tiesībām atskaitīt iepriekšējā stadijā samaksāto PVN attiecībā uz Covid-19 in vitro diagnostikas medicīnisko ierīču piegādi un ar minētajām ierīcēm cieši saistītu pakalpojumu sniegšanu.

(4)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Direktīva 2006/112/EK.

(5)

Ņemot vērā pašreizējo Covid-19 pandēmiju, pasākumi, uz kuriem varētu attiekties jaunais atbrīvojums Covid-19 pandēmijas seku novēršanai, jau tiek īstenoti, piemēram, saskaņā ar Ārkārtas atbalsta instrumentu, kas izveidots ar Padomes Regulu (ES) 2020/521 (5). Ja PVN maksātu par darījumiem, kas saistīti ar šādiem pasākumiem, tiktu zaudēti vērtīgi resursi, kā rezultātā dalībvalstīm tiktu sniegts mazāk preču un pakalpojumu proporcionāli maksājamā nodokļa summai. Lai pēc iespējas labāk izmantotu Savienības budžetu Covid-19 pandēmijas ļoti smago seku novēršanai, ar šo direktīvu ieviestie atbrīvojumi tādēļ ar atpakaļejošu spēku būtu jāpiemēro no 2021. gada 1. janvāra. Šāda piemērošana ar atpakaļejošu spēku ir nepieciešama, lai izvairītos no tā, ka pasākumi, kas tiek veikti Covid-19 pandēmijas seku novēršanai, zaudē savu ietekmi. Jebkuru korekciju, kas nepieciešama attiecībā uz darījumiem, kuriem sākotnēji uzliek nodokli, varētu veikt, izmantojot jau ieviestos korekcijas mehānismus, piemēram, nākamo PVN deklarāciju.

(6)

Ņemot vērā ar Covid-19 pandēmiju saistītās situācijas steidzamību, šai direktīvai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvu 2006/112/EK groza šādi:

1)

direktīvas 143. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punktā iekļauj šādu apakšpunktu:

“fb)

preču importu, ko veic Komisija vai aģentūra, vai struktūra, kas izveidota saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, ja Komisija vai šāda aģentūra vai struktūra importē minētās preces, pildot uzdevumus, kas tai uzticēti ar Savienības tiesību aktiem, lai reaģētu uz Covid-19 pandēmiju, izņemot gadījumus, kad importētās preces nekavējoties vai vēlāk izmanto tālākai piegādei, ko par atlīdzību veic Komisija vai šāda aģentūra vai struktūra;”;

b)

pievieno šādu punktu:

“3.   Ja 1. punkta fb) apakšpunktā paredzētie atbrīvojuma nosacījumi vairs nav piemērojami, Komisija vai attiecīgā aģentūra vai struktūra informē dalībvalsti, kurā atbrīvojums tika piemērots, un šo preču importam piemēro PVN saskaņā ar tajā laikā piemērojamiem nosacījumiem.”;

2)

direktīvas 151. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punktu groza šādi:

i)

punkta pirmajā daļā pievieno šādu apakšpunktu:

“ab)

preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu Komisijai vai aģentūrai, vai struktūrai, kas izveidota saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, ja Komisija vai šāda aģentūra vai struktūra pērk minētās preces vai pakalpojumus, pildot uzdevumus, kas tai uzticēti ar Savienības tiesību aktiem, lai reaģētu uz Covid-19 pandēmiju, izņemot gadījumus, kad nopirktās preces un pakalpojumus nekavējoties vai vēlāk izmanto tālākai piegādei, ko par atlīdzību veic Komisija vai šāda aģentūra vai struktūra;”;

ii)

punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Kamēr vēl nav pieņemti kopīgie nodokļa noteikumi, pirmajā daļā paredzētajiem atbrīvojumiem, kas nav ab) apakšpunktā minētie atbrīvojumi, piemēro ierobežojumus, ko nosaka uzņēmēja dalībvalsts.”;

b)

pievieno šādu punktu:

“3.   Ja 1. punkta pirmās daļas ab) apakšpunktā paredzētos atbrīvojuma nosacījumus pārtrauc piemērot, Komisija vai attiecīgā aģentūra vai struktūra, kas saņēmusi piegādi vai pakalpojumu, kas atbrīvots no nodokļa, informē dalībvalsti, kurā tika piemērots atbrīvojums, un šo preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu apliek ar PVN saskaņā ar tajā laikā piemērojamiem nosacījumiem.”

2. pants

Transponēšana

Dalībvalstis līdz 2021. gada 31. decembrim pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.

Tās piemēro 1. pantā minētos pasākumus no 2021. gada 1. janvāra.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

3. pants

Šī direktīva stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Direktīvas 1. pantu piemēro no 2021. gada 1. janvāra.

4. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2021. gada 13. jūlijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

A. ŠIRCELJ


(1)  2021. gada 18. maija atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2)  2021. gada 27. aprīļa atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(3)  Padomes Direktīva 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 347, 11.12.2006., 1. lpp.).

(4)  Padomes Direktīva (ES) 2020/2020 (2020. gada 7. decembris), ar ko, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju, groza Direktīvu 2006/112/EK attiecībā uz pagaidu pasākumiem saistībā ar pievienotās vērtības nodokli, kas piemērojams Covid-19 vakcīnām un in vitro diagnostikas medicīniskajām ierīcēm (OV L 419, 11.12.2020., 1. lpp.).

(5)  Padomes Regula (ES) 2020/521 (2020. gada 14. aprīlis), ar ko aktivizē ārkārtas atbalstu saskaņā ar Regulu (ES) 2016/369 un groza tās noteikumus, ņemot vērā Covid-19 uzliesmojumu (OV L 117, 15.4.2020., 3. lpp.).


II Neleģislatīvi akti

REGULAS

15.7.2021   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 250/4


KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2021/1160

(2021. gada 12. maijs),

ar ko attiecībā uz Ziemeļjūrā noteikto brētliņas zonu un jūras zeltplekstes zonu groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/1241

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/1241 (2019. gada 20. jūnijs) par zvejas resursu saglabāšanu un jūras ekosistēmu aizsardzību ar tehniskiem pasākumiem un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1967/2006, (EK) Nr. 1224/2009 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013, (ES) 2016/1139, (ES) 2018/973, (ES) 2019/472 un (ES) 2019/1022 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 894/97, (EK) Nr. 850/98, (EK) Nr. 2549/2000, (EK) Nr. 254/2002, (EK) Nr. 812/2004 un (EK) Nr. 2187/2005 (1), un jo īpaši tās 15. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Regula (ES) 2019/1241 nosaka tehniskos pasākumus Ziemeļjūrā.

(2)

Beļģija, Dānija, Vācija, Francija, Nīderlande un Zviedrija (Shēveningenas grupa) ir tieši ieinteresētas Ziemeļjūras zvejniecību pārvaldībā. Minētās dalībvalstis 2020. gada 15. un 19. oktobrī saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013 (2) 18. panta 1. punktu un Regulas (ES) 2019/1241 15. panta 3. punktu iesniedza divus kopīgos ieteikumus, kuros ierosināts ar Komisijas deleģētā akta starpniecību pieņemt dažus grozījumus pašreizējos Regulas (ES) 2019/1241 V pielikuma noteikumos par jūras zeltplekstes zonu un brētliņas zonu Ziemeļjūrā. Attiecībā uz brētliņas zonu 2021. gada 2. februārī tās iesniedza pārskatītu kopīgā ieteikuma redakciju. Abus kopīgos ieteikumus minētās dalībvalstis nosūtīja relevantajām konsultatīvajām padomēm uz apspriešanu.

(3)

Ņemot vērā to, ka abos kopīgajos ieteikumos ir ierosināts mainīt Regulas (ES) 2019/1241 V pielikumu, šajā deleģētajā regulā iekļautie pasākumi aptver dalībvalstu ieteikumus gan par brētliņas zonu, gan par jūras zeltplekstes zonu.

(4)

Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK) ir novērtējusi dalībvalstu iesniegtos pierādījumus, kuri pamato abos kopīgajos ieteikumos iekļautos noteikumus (3). Ierosinātie pasākumi tika izvērtēti saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1241 15. panta 4. punktā noteiktajiem principiem.

(5)

Dalībvalstu iesniegtajā kopīgajā ieteikumā par jūras zeltplekstes zonu rosināts noteikt īpašu atbrīvojumu ar dāņu vadiem zvejojošiem kuģiem, kuru dzinēja jauda pārsniedz 221 kW, bet ar noteikumu, ka tie ievēro Regulas (ES) 2019/1241 V pielikuma B daļas 1.1. punktā prasīto linuma acs izmēru. ZZTEK izanalizēja dalībvalstu iesniegtos pierādījumus un secināja, ka, ņemot vērā attiecīgo kuģu mazo skaitu un dāņu vadu nebūtisko ietekmi uz grunti, nav sagaidāms, ka īpašā atbrīvojuma ieviešana attiecībā uz dāņu vadiem būtiski ietekmēs aizsardzības līmeni attiecīgajā apgabalā. Tāpēc ierosinātais pasākums būtu jāiekļauj šajā regulā.

(6)

Kopīgajā ieteikumā par jūras zeltplekstes zonu turklāt ierosināts Regulas (ES) 2019/1241 V pielikuma C daļas 2.2. punkta c) apakšpunktā “grunts traļus” aizstāt ar “grunts traļiem ar traļu durvīm”. ZZTEK izanalizēja dalībvalstu iesniegtos pierādījumus un secināja, ka ierosinātās izmaiņas, visticamāk, novērsīs iespējamās neskaidrības regulā un nodrošinās aizsardzības līmeni, kas ir vismaz līdzvērtīgs un, iespējams, pat augstāks par Regulā (ES) 2019/1241 patlaban noteikto aizsardzības līmeni. Tāpēc ierosinātais pasākums būtu jāiekļauj šajā regulā.

(7)

Kopīgajā ieteikumā par jūras zeltplekstes zonu ierosināts Regulas (ES) 2019/1241 V pielikuma C daļas 2.4. punktā prasītajā kuģu sarakstā no šīs regulas piemērošanas dienas iekļaut tikai tādus ar rāmja trali zvejojošus kuģus, kuru garums nepārsniedz 24 metrus. ZZTEK izanalizēja dalībvalstu iesniegtos pierādījumus un secināja, ka šā ierobežojuma nodrošinātais aizsardzības līmenis ir vismaz līdzvērtīgs tam, kāds patlaban noteikts Regulā (ES) 2019/1241. Tāpēc ierosinātais pasākums būtu jāiekļauj šajā regulā.

(8)

Kopīgajā ieteikumā, ko dalībvalstis iesniegušas par brētliņas zonu, rosināts vēl uz trijiem gadiem atbrīvot ar dažiem konkrētiem zvejas rīkiem zvejojošus kuģus no brētliņas zonā noteikto ierobežojumu ievērošanas laikposmā no 1. jūlija līdz 31. oktobrim, kā līdz šim attiecībā uz laikposmu līdz 2020. gada 31. decembrim bija noteikts Komisijas Deleģētajā regulā (ES) Nr. 1395/2014 (4). ZZTEK izanalizēja dalībvalstu iesniegtos pierādījumus par brētliņas zonu un secināja, ka nav skaidru norāžu par to, ka 2017. gadā aizsāktā brētliņas zonas atbrīvojuma piemērošana būtu jelkādā veidā kaitējusi siļķes krājumam. Turklāt ZZTEK secināja, ka ir maz ticams, ka brētliņas zonas atbrīvojuma piemērošanas rezultātā varētu pazemināties pašreizējais aizsardzības līmenis. Tomēr ZZTEK norādīja, ka tālab, lai varētu pierādīt, ka aizsardzības līmenis ir saglabājies līdzvērtīgs, zvejniecības monitorings jāveic vēl vairākus gadus. Tāpēc ZZTEK ierosināja atbrīvojuma piemērošanas ietekmi pēc trijiem monitoringa gadiem izvērtēt vēlreiz. Dalībvalstis apņēmās brētliņas zonas atbrīvojuma ietekmi šajā laikposmā monitorēt, vācot savā kopīgajā ieteikumā noteiktos datus par brētliņas zvejniecībā gūto siļķes piezveju. Šos datus iesniegs ZZTEK izvērtēšanai. Tāpēc ierosinātais pasākums būtu jāiekļauj šajā regulā.

(9)

Tāpēc Regula (ES) 2019/1241 būtu attiecīgi jāgroza.

(10)

Šajā regulā paredzētie pasākumi tieši ietekmē Savienības kuģu zvejas sezonas plānošanu un saistītās saimnieciskās darbības, tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (ES) 2019/1241 groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2021. gada 12. maijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN


(1)  OV L 198, 25.7.2019., 105. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).

(3)  https://stecf.jrc.ec.europa.eu/documents/43805/2786172/STECF+PLEN+20-03.pdf, 93.–105. lpp. (brētliņas zona) un 106.–113. lpp. (jūras zeltplekstes zona).

(4)  Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1395/2014 (2014. gada 20. oktobris), ar kuru izveido izmetumu plānu dažām mazo pelaģisko sugu zvejniecībām un rūpnieciskajām zvejniecībām, kas darbojas Ziemeļjūrā (OV L 370, 30.12.2014., 35. lpp.).


PIELIKUMS

Regulas (ES) 2019/1241 V pielikuma C daļu groza šādi:

1)

daļas 2.2. punktu groza šādi:

a)

punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“c)

kuģiem, kuru dzinēja jauda pārsniedz 221 kW, ir atļauts izmantot grunts traļus ar traļu durvīm, un pāru kuģiem, kuru apvienotā dzinēju jauda pārsniedz 221 kW, ir atļauts izmantot pāru grunts traļus, ja šādi kuģi neiesaistās jūras zeltplekstes un jūrasmēles specializētajā zvejā un ievēro attiecīgos noteikumus par linuma acs izmēru, kas iekļauti šā pielikuma B daļā;”;

b)

pievieno šādu d) apakšpunktu:

“d)

kuģiem, kuru dzinēja jauda pārsniedz 221 kW, ir atļauts izmantot dāņu vadus, ja šādi kuģi ievēro šā pielikuma B daļas 1.1. punktā prasīto linuma acs izmēru.”;

2)

daļas 2.4. punktu aizstāj ar šādu:

“2.4.

Kuģus, kam atļauts zvejot 2.1. punktā minētajā apgabalā, iekļauj sarakstā, kuru Komisijai iesniedz katra dalībvalsts. 2.2. punkta a) apakšpunktā minēto kuģu kopējā dzinēju jauda sarakstā nepārsniedz kopējo dzinēju jaudu, kas katrai dalībvalstij ir paredzēta 1998. gada 1. janvārī. Zvejas kuģiem, kuriem ir atļauts zvejot, ir zvejas atļauja saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 7. pantu. Minētajam sarakstam no 2021. gada 1. jūlija drīkst pievienot tikai tādus ar rāmja trali zvejojošus kuģus, kuru lielākais garums nepārsniedz 24 metrus.”;

3)

daļas 4. punktam pievieno šādas daļas:

“Atkāpjoties no pirmās daļas trešā ievilkuma, minēto ievilkumu līdz 2023. gada 31. decembrim nepiemēro zvejai ar šādiem zvejas rīkiem:

a)

velkami zvejas rīki, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 32 mm;

b)

riņķvadi vai

c)

žaunu tīkli, iepinējtīkli, vairāksienu tīkli un dreifējoši tīkli, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 30 mm.

Dalībvalstis, kas ir tieši ieinteresētas attiecīgo zvejniecību pārvaldībā, līdz 2023. gada 15. decembrim Komisijai iesniedz šādu atbrīvojumu pamatojošus monitoringa datus.”


Top