“Tā kā 2009. gada 1. decembrī stājās spēkā Lisabonas līgums, Eiropas Savienība ir aizstājusi Eiropas Kopienu un ir tās pēctece, un no minētās dienas īsteno visas Eiropas Kopienas tiesības un uzņemas visus tās pienākumus. Tādēļ atsauces uz “Eiropas Kopienu” protokolā, kā arī nolīgumā attiecīgā gadījumā jālasa kā atsauces uz “Eiropas Savienību”.”

PROTOKOLS

starp Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par kritērijiem un mehānismiem, lai noteiktu valsti, kas ir atbildīga par to patvēruma pieteikumu izskatīšanu, kuri iesniegti kādā dalībvalstī vai Šveicē

EIROPAS KOPIENA

un

ŠVEICES KONFEDERĀCIJA,

un

LIHTENŠTEINAS FIRSTISTE,

turpmāk “Līgumslēdzējas puses”,

ŅEMOT VĒRĀ 2004. gada 26. oktobrī parakstīto Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par kritērijiem un mehānismiem, lai noteiktu valsti, kas ir atbildīga par to patvēruma pieteikumu izskatīšanu, kuri iesniegti kādā dalībvalstī vai Šveicē (1) (turpmāk “Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Šveici”),

ATGĀDINOT, ka tā 15. pantā paredzēta Lihtenšteinas Firstistes iespēja pievienoties Nolīgumam starp Eiropas Kopienu un Šveici ar protokola starpniecību,

ŅEMOT VĒRĀ Lihtenšteinas Firstistes ģeogrāfisko stāvokli,

ŅEMOT VĒRĀ Lihtenšteinas Firstistes vēlmi būt asociētai Kopienas tiesību aktos, kas aptver Dublinas un Eurodac regulas (turpmāk “Dublinas/Eurodac acquis”),

TĀ KĀ Eiropas Kopiena 2001. gada 19. janvārī ir noslēgusi nolīgumu ar Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par kritērijiem un mehānismiem tās valsts noteikšanai, kas ir atbildīga par to patvēruma lūgumu izskatīšanu, kuri iesniegti kādā dalībvalstī vai Islandē, vai Norvēģijā, pamatojoties uz Dublinas konvenciju (2),

TĀ KĀ ir vēlams, lai Lihtenšteinas Firstiste tiktu asociēta uz vienlīdzīgiem pamatiem ar Islandi, Norvēģiju un Šveici Dublinas/Eurodac acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā,

TĀ KĀ starp Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti būtu jānoslēdz protokols, kurā Lihtenšteinai paredzētas līdzīgas tiesības un pienākumi kā starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Islandi, Norvēģiju un Šveici, no otras puses,

TĀ KĀ Eiropas Kopienas dibināšanas līguma IV sadaļas un uz šīs sadaļas pamata pieņemto tiesību aktu noteikumi neattiecas uz Dānijas Karalisti saskaņā ar Protokolu par Dānijas nostāju, kurš pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, bet būtu jādod iespēja Šveices Konfederācijai un Lihtenšteinas Firstistei, no vienas puses, un Dānijai, no otras puses, piemērot Eiropas Kopienas un Šveices nolīguma būtiskos noteikumus to savstarpējās attiecībās, kā paredzēts tā 11. panta 1. punktā,

TĀ KĀ ir vajadzīgs nodrošināt, ka valstis, ar kurām Eiropas Kopiena ir izveidojusi asociāciju Dublinas/Eurodac acquis īstenošanai, piemērošanai un pilnveidošanai, piemēro šo acquis arī savās savstarpējās attiecībās,

TĀ KĀ Dublinas/Eurodac acquis sekmīgai darbībai ir nepieciešama šā Protokola vienlaicīga piemērošana ar nolīgumiem starp dažādām pusēm, kuras asociētas vai piedalās Dublinas/Eurodac acquis īstenošanā un pilnveidošanā, kas nosaka to savstarpējās attiecības,

TĀ KĀ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (3) Lihtenšteinas Firstistei jāpiemēro, tāpat kā to piemēro Eiropas Savienības dalībvalstis, kad tās apstrādā datus saistībā ar šo Protokolu,

ŅEMOT VĒRĀ Protokolu par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (4),

ŅEMOT VĒRĀ saikni starp Kopienas acquis attiecībā uz tādu kritēriju un mehānismu izveidi, lai noteiktu valsti, kas ir atbildīga par to patvēruma pieteikumu izskatīšanu, kuri iesniegti kādā dalībvalstī, un attiecībā uz Eurodac sistēmas izveidi un Šengenas acquis,

TĀ KĀ šai saiknei ir nepieciešams vienlaicīgi piemērot Šengenas acquis un Kopienas acquis attiecībā uz tādu kritēriju un mehānismu izveidi, lai noteiktu valsti, kas ir atbildīga par to patvēruma pieteikumu izskatīšanu, kuri iesniegti kādā dalībvalstī, un attiecībā uz Eurodac sistēmas izveidi,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

1. pants

1.   Saskaņā ar 15. pantu Nolīgumā starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par kritērijiem un mehānismiem, lai noteiktu valsti, kas ir atbildīga par to patvēruma pieteikumu izskatīšanu, kuri iesniegti kādā dalībvalstī vai Šveicē (turpmāk “Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Šveici”), Lihtenšteinas Firstiste (turpmāk “Lihtenšteina”) pievienojas minētajam Nolīgumam saskaņā ar šajā Protokolā izklāstītajiem noteikumiem.

2.   Šis Protokols rada savstarpējas tiesības un pienākumus starp Līgumslēdzējām pusēm saskaņā ar turpmāk izklāstītajiem noteikumiem un procedūrām.

2. pants

1.   Lihtenšteina īsteno

—	Dublinas regulas (5),

—	Eurodac regulas (6),

—	Eurodac īstenošanas regulas (7), un

—	Dublinas īstenošanas regulas (8)

noteikumus un piemēro tos savās attiecībās ar Eiropas Savienības dalībvalstīm un ar Šveici.

2.   Lihtenšteina, neskarot 5. pantu, pieņem, īsteno un piemēro arī Eiropas Kopienas tiesību aktus un pasākumus, kas groza vai papildina 1. punktā minētos noteikumus, un lēmumus, kuri pieņemti saskaņā ar minētajos noteikumos izklāstītajām procedūrām.

3.   Šā panta 1. un 2. punktā tiek uzskatīts, ka atsauces uz “dalībvalstīm” 1. punktā minētajos noteikumos ietver Lihtenšteinu.

3. pants

Nolīguma starp Eiropas Kopienu un Šveici 2. pantā, 3. panta 1. līdz 4. punktā, 5. līdz 7. pantā, 8. panta 1. punkta otrajā daļā un 8. panta 2. punktā, 9. līdz 11. pantā izklāstītās tiesības un pienākumus Lihtenšteinai piemēro mutatis mutandis.

4. pants

Lihtenšteinas valdības pārstāvis kļūst par Jauktās komitejas locekli, kura izveidota ar 3. pantu Nolīgumā starp Eiropas Kopienu un Šveici.

Jauktās komitejas priekšsēdētāja amatu sešus mēnešus pārmaiņus ieņem, attiecīgi, Eiropas Kopienu Komisijas (turpmāk “Komisija”) pārstāvis un Lihtenšteinas vai Šveices valdības pārstāvis.

5. pants

1.   Ievērojot 2. punktu, ja Eiropas Savienības Padome (turpmāk “Padome”) pieņem tiesību aktus vai pasākumus, kas groza 2. panta noteikumus vai pamatojas uz tiem, un ja tiesību akti vai pasākumi tiek pieņemti saskaņā ar minētajos noteikumos izklāstītajām procedūrām, šos tiesību aktus vai pasākumus piemēro vienlaicīgi dalībvalstis un Lihtenšteina, ja vien nav skaidru noteikumu par pretējo.

2.   Komisija nekavējoties paziņo Lihtenšteinai par 1. punktā minēto tiesību aktu vai pasākumu pieņemšanu. Lihtenšteina pieņem lēmumu par to, vai piekrist to saturam un īstenot tos savā iekšējā tiesību sistēmā. Minēto lēmumu paziņo Komisijai trīsdesmit dienu laikā pēc attiecīgo tiesību aktu vai pasākumu pieņemšanas.

3.   Ja šāda tiesību akta vai pasākuma saturs var kļūt saistošs Lihtenšteinai vienīgi pēc konstitucionālo prasību izpildes, Lihtenšteina paziņojumā par to informē Komisiju. Lihtenšteina nekavējoties rakstiski informē Padomi un Komisiju par visu konstitucionālo prasību izpildi. Ja nav vajadzīgs referendums, paziņojumu sniedz vēlākais trīsdesmit dienas pēc referenduma termiņa beigām. Ja referendums ir vajadzīgs, Lihtenšteinas rīcībā, lai sniegtu paziņojumu, ir ne vairāk kā astoņpadsmit mēneši no Komisijas paziņojuma dienas. Sākot ar dienu, kurā noteikta tāda tiesību akta vai pasākuma stāšanās spēkā, kas attiecas uz Lihtenšteinu, un līdz tam, kad tā ir sniegusi paziņojumu par konstitucionālo prasību izpildi, Lihtenšteina iespēju robežās provizoriski īsteno attiecīgo tiesību aktu vai pasākumu.

4.   Ja Lihtenšteina nevar provizoriski īstenot attiecīgo tiesību aktu vai pasākumu un ja tas rada grūtības, kas traucē Dublinas/Eurodac sadarbības darbībai, situāciju izskata Jauktā komiteja. Eiropas Kopiena attiecībā pret Lihtenšteinu var veikt samērīgus un atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu Dublinas/Eurodac sadarbības labu darbību.

5.   Tiesību aktu un pasākumu pieņemšana, kuri minēti 1. punktā, no Lihtenšteinas puses rada tiesības un pienākumus starp Lihtenšteinu, Šveici un Eiropas Savienības dalībvalstīm.

6.   Šā Protokola darbība tiek apturēta, ja:

a)	Lihtenšteina paziņo par lēmumu nepieņemt kāda 1. punktā minētā tiesību akta vai pasākuma saturu, kuram ir piemērotas šajā Protokolā paredzētās procedūras; vai

b)	Lihtenšteina nesniedz paziņojumu 2. punktā minēto trīsdesmit dienu laikā;

c)

Lihtenšteina nesniedz paziņojumu vēlākais trīsdesmit dienas pēc referenduma termiņa beigām vai referenduma gadījumā – 3. punktā noteiktā astoņpadsmit mēnešu termiņa laikā vai neparedz tajā pašā punktā minēto provizorisko īstenošanu, sākot ar dienu, kurā noteikta attiecīgā tiesību akta vai pasākuma stāšanās spēkā.

7.   Jauktā komiteja izskata jautājumu, kas izraisījis apturēšanu, un cenšas novērst nepieņemšanas vai neratifikācijas iemeslus deviņdesmit dienu laikā. Pēc tam, kad ir izskatītas visas citas iespējas, kā nodrošināt Protokola labu turpmāko darbību, tostarp iespēja pieņemt Līgumslēdzēju pušu tiesību aktu līdzvērtību, tā var vienbalsīgi nolemt atjaunot šo Protokolu. Ja šā Protokola darbība joprojām ir apturēta pēc deviņdesmit dienām, to uzskata par izbeigtu.

6. pants

Attiecībā uz administratīvajām un darbības izmaksām, kas saistītas ar Eurodac centrālās vienības izveidi un darbību, Lihtenšteina Eiropas Kopienu vispārējā budžetā veic iemaksu 0,071 % apmērā no bāzes finansējuma summas EUR 11 675 000 apmērā un, sākot ar 2004. finanšu gadu, – ikgadēju iemaksu 0,071 % apmērā no atbilstošajām budžeta apropriācijām attiecīgajam finanšu gadam.

7. pants

Šis Protokols neietekmē nolīgumus starp Lihtenšteinu un Šveici, ja tie ir saderīgi ar šo Protokolu. Ja šie nolīgumi nav saderīgi ar šo Protokolu, noteicošais ir šis Protokols.

8. pants

1.   Līgumslēdzējas puses ratificē vai apstiprina šo Protokolu. Ratifikācijas vai apstiprinājuma dokumentus iesniedz Padomes ģenerālsekretāram, kas ir to depozitārs.

2.   Šis Protokols stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā pēc depozitāra paziņojuma Līgumslēdzējām pusēm, ka ir iesniegts pēdējais ratifikācijas vai apstiprinājuma dokuments.

3.   Šā Protokola 1., 4. pantu un 5. panta 2. punkta pirmo teikumu un Nolīguma starp Eiropas Kopienu un Šveici 2. pantā, 3. panta 1. līdz 4. punktā izklāstītās tiesības un pienākumus provizoriski piemēro Lihtenšteinai no šā Protokola parakstīšanas dienas.

9. pants

Attiecībā uz tiesību aktiem vai pasākumiem, kas pieņemti pēc šā Protokola parakstīšanas, bet pirms tā stāšanās spēkā, 5. panta 2. punkta pēdējā teikumā minētais trīsdesmit dienu periods sākas šā Protokola spēkā stāšanās dienā.

10. pants

1.   Šo Protokolu piemēro tikai tad, ja tiek īstenoti arī nolīgumi, kas ir jānoslēdz Lihtenšteinai un kas ir minēti Nolīguma starp Eiropas Kopienu un Šveici 11. pantā.

2.   Turklāt šo Protokolu piemēro tikai tad, ja tiek īstenots arī Protokols, kas noslēgts starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā.

11. pants

1.   Šo Protokolu var denonsēt jebkura Līgumslēdzēja puse. Depozitāram paziņo par denonsēšanu, kas stājas spēkā sešus mēnešus pēc paziņojuma.

2.   Ja Šveice denonsē šo Protokolu vai Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Šveici vai tiek izbeigts Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Šveici attiecībā uz Šveici, Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Šveici un šis Protokols paliek spēkā saistībā ar attiecībām starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Lihtenšteinu, no otras puses.

3.   Šo Protokolu uzskata par izbeigtu, ja Lihtenšteina izbeidz kādu no Nolīguma starp Eiropas Kopienu un Šveici 11. pantā minētajiem nolīgumiem, kurus ir noslēgusi Lihtenšteina, vai 10. panta 2. punktā minēto Protokolu.

12. pants

Šis Protokols ir sagatavots trīs oriģināleksemplāros angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāliešu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā, un visi teksti ir vienlīdz autentiski.

---

(1)  OV L 53, 27.2.2008., 52. lpp.

(2)  OV L 93, 3.4.2001., 38. lpp.

(3)  OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.

(4)  Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 3 lpp.

(5)  Padomes Regula (EK) Nr. 343/2003 (2003. gada 18. februāris), ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts pilsoņa patvēruma pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm (OV L 50, 25.2.2003., 1. lpp.).

(6)  Komisijas Regula (EK) Nr. 1560/2003 (2003. gada 2. septembris), ar kuru paredz sīki izstrādātus noteikumus, lai piemērotu Padomes Regulu (EK) Nr. 343/2003, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts pilsoņa patvēruma pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm (OV L 222, 5.9.2003., 3. lpp.).

(7)  Padomes Regula (EK) Nr. 2725/2000 (2000. gada 11. decembris) par pirkstu nospiedumu salīdzināšanas sistēmas Eurodac izveidi, lai efektīvi piemērotu Dublinas konvenciju (OV L 316, 15.12.2000., 1. lpp.).

(8)  Padomes Regula (EK) Nr. 407/2002 (2002. gada 28. februāris), ar ko paredz dažus īstenošanas noteikumus Regulai (EK) Nr. 2725/2000 par pirkstu nospiedumu salīdzināšanas sistēmas Eurodac izveidi, lai efektīvi piemērotu Dublinas konvenciju (OV L 62, 5.3.2002., 1. lpp.).

NOBEIGUMA AKTS

Pilnvarotie, ko iecēlušas

EIROPAS KOPIENA

un

ŠVEICES KONFEDERĀCIJA,

un

LIHTENŠTEINAS FIRSTISTE,

še turpmāk – “Līgumslēdzējas puses”,

sapulcējušies Briselē 2008. gada divdesmit astotajā februārī, lai parakstītu Protokolu starp Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par kritērijiem un mehānismiem, lai noteiktu valsti, kas ir atbildīga par to patvēruma pieteikumu izskatīšanu, kuri iesniegti kādā dalībvalstī vai Šveicē, ir pieņēmuši šo protokolu.

Līgumslēdzēju pušu pilnvarotie ir ņēmuši vērā šādas turpmāk uzskaitītās deklarācijas, kas pievienotas šim nobeiguma aktam:

—	Līgumslēdzēju pušu kopējā deklarācija par ciešu dialogu,

—	Lihtenšteinas deklarācija par 5. panta 3. punktu,

—	Kopīgā deklarācija par Jaukto komiteju apvienotām sanāksmēm.