Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu - virzība uz konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta sistēmu

Transportam ir būtiska loma ekonomikā un sabiedrībā. Tas iedzīvotājiem ļauj izmantot pārvietošanās brīvību, nodrošina preču apriti kontinentā un rada izaugsmi un darbavietas. Tajā pašā laikā tam jābūt ilgtspējīgam, ņemot vērā arvien stingrākos resursu un vides ierobežojumus.

AKTS

Baltā grāmata. Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu - virzība uz konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta sistēmu (COM(2011) 144 galīgā redakcija, 2011. gada 28. marts).

KOPSAVILKUMS

Transportam ir būtiska loma ekonomikā un sabiedrībā. Tas iedzīvotājiem ļauj izmantot pārvietošanās brīvību, nodrošina preču apriti kontinentā un rada izaugsmi un darbavietas. Tajā pašā laikā tam jābūt ilgtspējīgam, ņemot vērā arvien stingrākos resursu un vides ierobežojumus.

KĀDS IR ŠĪ CEĻVEŽA MĒRĶIS?

Šajā ceļvedī ir ietverts rīcības plāns ar 40 punktiem un norādīta 131 konkrēta iniciatīva nākamajai desmitgadei, lai izveidotu konkurētspējīgu transporta sistēmu, kas likvidēs vājās vietas un ļaus efektīvi un droši pārvadāt pasažierus un preces visā Eiropas Savienībā (ES). Ar šiem priekšlikumiem plānots samazināt ES atkarību no importētas naftas, līdz 2030. gadam lielākajos apdzīvotajos centros panākt pilsētu mobilitāti praktiski bez CO₂ emisijām un līdz 2050. gadam samazināt transporta oglekļa emisijas par 60 %.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Ceļvedī ir identificēti šādi mērķi politiskās rīcības virzīšanai:

• līdz 2030. gadam uz pusi samazināt benzīna un dīzeļdegvielas automobiļu izmantošanu pilsētās, tos pilnībā izņemot no aprites līdz 2050. gadam, un līdz 2030. gadam panākt pilsētu mobilitāti bez CO₂ emisijām;
• līdz 2050. gadam par 40 % palielināt ilgtspējīgu degvielu ar zemu oglekļa saturu izmantošanu gaisa transporta nozarē;
• līdz 2050. gadam par 40 % samazināt ES CO₂ emisijas no kuģu degvielām;
• līdz 2030. gadam 30 % no kravas autopārvadājumiem, kuru laikā jānobrauc vairāk nekā 300 km, aizstāt ar kravas pārvadājumiem pa dzelzceļu vai ūdensceļiem un līdz 2050. gadam šādi aizstāt vairāk nekā 50 % kravas pārvadājumiem;
• līdz 2030. gadam trīskāršot pašreizējo ātrgaitas dzelzceļa tīkla garumu; līdz 2050. gadam lielākajai daļai vidēja attāluma pasažieru pārvadājumiem būtu jānotiek pa dzelzceļu;
• līdz 2030. gadam izveidot pilnībā funkcionālu un ES mēroga TEN-T pamattīklu, kurā integrēti visi transporta veidi;
• līdz 2050. gadam visas pamattīkla lidostas savienot ar dzelzceļa tīklu, galvenajām jūras ostām un iekšzemes ūdensceļu tīklu;
• ieviest satiksmes vadības sistēmas dažādiem transporta veidiem, piemēram, dzelzceļa pārvadājumiem un autotransportam;
• līdz 2020. gadam izstrādāt multimodālu transporta informācijas pārvaldības un maksājumu sistēmu;
• samazināt uz autoceļiem bojāgājušo skaitu uz pusi līdz 2020. gadam un tuvu nullei - līdz 2050. gadam;
• pilnībā piemērot principu “lietotājs maksā” (t. i., par infrastruktūru maksā tās lietotāji) un “piesārņotājs maksā” (t. i., par piesārņojuma radīšanu maksā tās radītāji).

Šīs visaptverošās transporta stratēģijas mērķis ir līdz 2050. gadam izveidot konkurētspējīgu transporta sistēmu, kas palielina mobilitāti, novērš lielākos šķēršļus svarīgākajās nozarēs un veicina izaugsmi un nodarbinātību. To papildina šādas iniciatīvas:

• programma “Apvārsnis 2020” , kas nodrošina atbalstu pētniecībai un inovācijai gudra, videi nekaitīga un integrēta transporta nozarē;
• Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments, kas nodrošina finansējumu 10 starptautiskiem transporta infrastruktūras projektiem;
• Ceļvedis virzībai uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni laikposmam līdz 2020. gadam, kurā transports ir svarīga nozare, lai sasniegtu šo mērķi;
• dažādi energoefektivitātes pasākumi, lai līdz 2020. gadam par 20 % samazinātu Eiropas izmantotās primārās enerģijas apjomu.

Plašāka informācija ir pieejama Eiropas Komisijas tīmekļa vietnē, kas veltīta Eiropas stratēģijām transporta jautājumos.

Pēdējo reizi atjaunots: 08.05.2015