This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Attacks against information systems
Uzbrukumi informācijas sistēmām
Uzbrukumi informācijas sistēmām
Uzbrukumi informācijas sistēmām
ES Direktīvas par kibernoziedzību mērķis ir apkarot kibernoziegumus un sekmēt informācijas drošību ar stingrākiem valsts tiesību aktiem, bargākiem kriminālsodiem un uzlabotu sadarbību starp atbildīgajām iestādēm.
AKTS
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/40/ES (2013. gada 12. augusts) par uzbrukumiem informācijas sistēmām, un ar kuru aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2005/222/TI.
KOPSAVILKUMS
Šī direktīva ievieš jaunus noteikumus, ar kuriem saskaņo kriminālatbildības piemērošanu un sodus par dažādiem pret informācijas sistēmām vērstiem noziegumiem. Šie noteikumi ietver aizliegumu izmantot tā sauktos“robottīklus” - ļaunprātīgu programmatūru, kas paredzēta, lai iegūtu datortīkla tālvadības iespējas. Tā arī aicina ES valstis izmantot tos pašus kontaktpunktus, ko izmanto Eiropas Padome un G8, lai ātri reaģētu uz draudiem, kas saistīti ar modernajām tehnoloģijām.
Galvenie noziedzīgo nodarījumu veidi, uz kuriem attiecas šī direktīva, ir uzbrukumi informācijas sistēmām, piemēram, pakalpojumatteices uzbrukumi ar mērķi apturēt serveru darbību, kā arī datu pārtveršana un robottīklu uzbrukumi.
Pret kibernoziedzību ir jācīnās efektīvi ne tikai atsevišķā dalībvalstī, bet visās dalībvalstīs. Šajā nolūkā ir nepieciešams:
Tālab šī direktīva prasa tuvināt ES valstu krimināltiesību sistēmas un uzlabot tiesu iestāžu sadarbību šādās jomās:
Visos gadījumos noziedzīgajam nodarījumam ir jābūt izdarītam tīši.
Par kūdīšanu, sekmēšanu un atbalstīšanu, un mēģinājumu izdarīt kādu no iepriekš minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem arī būs paredzēti sodi.
Dalībvalstīm būs jāveic vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu, ka par šādiem nodarījumiem ir paredzēti iedarbīgi, samērīgi un atturoši kriminālsodi.
Gadījumos, kad noziedzīgo nodarījumu veic noziedzīgas organizācijas kontekstā šīs direktīvas izpratnē un tas rada būtiskus zaudējumus vai ietekmē būtiskas intereses, tas tiks uzskatīts par atbildību pastiprinošiem apstākļiem. Tas pats attiecas arī uz gadījumiem, kad noziedzīgu nodarījumu veic, izmantojot citas personas identitāti, radot kaitējumu šai personai.
Direktīva arī ievieš juridisko personu atbildību un nosaka sankcijas, ko tām var piemērot, ja tās atzīst par atbildīgām.
Katra ES valsts uzņemsies jurisdikciju vismaz par tiem noziedzīgajiem nodarījumiem, kurus izdara tās teritorijā vai kurus izdara tās valstspiederīgie ārpus tās teritorijas. Gadījumos, kad kāds nodarījums ir vairāku valstu jurisdikcijā, tām ir jāsadarbojas, lai izlemtu, kura valsts īstenos kriminālprocesu pret attiecīgo nodarījumu veikušo personu.
Uzlabota sadarbība
Lai labāk cīnītos pret kibernoziedzību, direktīva aicina uzlabot starptautisko sadarbību starp tiesu iestādēm un tiesībaizsardzības iestādēm.
Tālab ES valstīm ir:
Šī direktīva ir izstrādāta, pamatojoties uz ES Padomes Pamatlēmumu 2005/222/TI par uzbrukumiem informācijas sistēmām, un aizstāj to. Tāpat tā ir izstrādāta, pamatojoties uz 2001. gada Eiropas Padomes Konvenciju par kibernoziedzību, kas kalpo par paraugu valsts un reģionāliem tiesību aktiem par kibernoziedzību un veido vienotu pamatu sadarbībai Eiropas Savienībā un ārpus tās.
ATSAUCES
Akts |
Stāšanās spēkā |
Transponēšanas termiņš dalībvalstīs |
Oficiālais Vēstnesis |
ES Direktīva 2013/40/ES |
3.9.2013. |
4.9.2015. |
OV L 218, 14.8.2013. |
SAISTĪTIE AKTI
Padomes Pamatlēmums 2005/222/TI (2005. gada 24. februāris) par uzbrukumiem informācijas sistēmām.
Eiropas Padomes Konvencija par kibernoziedzību.
Pēdējo reizi atjaunots: 02.04.2014