Ģenētiski modificētu organismu eksports uz ārpussavienības valstīm

KOPSAVILKUMS:

Regula (EK) Nr. 1946/2003 — ģenētiski modificētu organismu pārvietošana pāri robežām

KOPSAVILKUMS

KĀDS IR ŠĪS REGULAS MĒRĶIS?

—	Šīs regulas mērķis ir īstenot noteiktus Kartahenas protokola punktus saistībā ar biotehnoloģisko risku novēršanu. Tas jādara, jo daži ģenētiski modificēti organismi (ĢMO) negatīvi ietekmē vidi un cilvēku veselību.

—	Lai nodrošinātu pienācīgu aizsardzības līmeni, ar šo tiesību aktu izveido sistēmu ziņošanai un informācijas apmaiņai par ĢMO eksportu uz ārpussavienības valstīm.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

—	Šajā regulā ir nošķirti ĢMO, kas paredzēti apzinātai izplatīšanai vidē (t. i., lai veiktu laukizmēģinājumus vai kultivētu, importētu vai pārveidotu ĢMO par rūpnieciskiem izstrādājumiem), un ĢMO, kas paredzēti tiešai izmantošanai pārtikā vai barībā vai pārstrādei.

—

Tādu ĢMO eksportētājiem, kuri paredzēti apzinātai izplatīšanai vidē, ir jāinformē kompetentā iestādē tajā ārpussavienības valstī, kura importē ĢMO (un tā jāinformē vēlreiz, ja atbilde nav saņemta). Šajā paziņojumā ir jāiekļauj informācija, kas norādīta šīs regulas I pielikumā. Eksportētājam šis paziņojums un tā saņemšanas apstiprinājums jāglabā piecus gadus, kā arī jānosūta šo dokumentu kopijas savas ES valsts iestādēm un Eiropas Komisijai.

—

Eiropas Komisijai vai valstij, kas pieņēmusi attiecīgo lēmumu, jāinformē Bioloģiskās drošības starpniecības centrs par jebkādiem lēmumiem saistībā ar tādu ĢMO izmantošanu, kas paredzēti izmantošanai pārtikā vai pārstrādei un ko atļauts pārvietot pāri starptautiskām robežām. Šajā paziņojumā ir jāiekļauj informācija, kas norādīta šīs regulas II pielikumā. Šos ĢMO nedrīkst pārvietot pāri robežām, ja tie nav atļauti ES.

—	Ja ES valsts konstatē bez nodoma veiktu potenciāli bīstamu ĢMO eksportu, tai jāinformē sabiedrība, tas jāpaziņo Eiropas Komisijai un jāapspriežas ar skarto valsti, lai varētu veikt nepieciešamos novēršanas pasākumus.

—	ES valstīm reizi trīs gados ir jāiesniedz ziņojumi par šīs regulas piemērošanu.

KONTEKSTS

2000. gadā ES un tās valstis parakstīja Kartahenas protokolu, kura mērķis ir nodrošināt, lai ĢMO pārvietošana (jo īpaši starp valstīm) neradītu risku videi vai cilvēku veselībai.

Pēc tam 2011. gadā ES parakstīja Nagojas un Kualalumpuras papildprotokolu. Tajā ir sīkāk izstrādāti Kartahenas protokolā izklāstītie starptautiskie noteikumi un procedūras, lai reaģētu gadījumos, kad radīts kaitējums, ko izraisījuši ĢMO, kas pārvietoti pāri starptautiskām robežām.

GALVENAIS TERMINS

* Ģenētiski modificēti organismi: organismi, kuriem veikta gēnu terapija. Tā var mākslīgi mainīt to ģenētisko materiālu, piešķirot jaunas īpašības (piemēram, augu noturību pret sausumu, kukaiņiem vai slimībām). Tā kā kopumā ĢMO ilgtermiņa ietekme uz vidi un cilvēku veselību nav zināma, ES ir ieņēmusi piesardzīgu pieeju.

AKTS

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1946/2003 (2003. gada 15. jūlijs) par ģenētiski modificētu organismu pārvietošanu pāri robežām (OV L 287, 5.11.2003., 1.–10. lpp.)

SAISTĪTIE AKTI

Padomes Lēmums 2002/628/EK (2002. gada 25. jūnijs) par Kartahenas protokola par bioloģisko drošību parakstīšanu Eiropas Kopienas vārdā (OV L 201, 31.7.2002., 48.–49. lpp.)

Padomes Lēmums 2013/86/ES (2013. gada 12. februāris) par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Nagojas un Kualalumpuras papildprotokolu par atbildību un atlīdzināšanu, kas pievienots Kartahenas protokolam par bioloģisko drošību (OV L 46, 19.2.2013., 1.–3. lpp.)

Pēdējo reizi atjaunots: 24.11.2015