Ceļu tuneļi: ES drošības noteikumi

 

KOPSAVILKUMS:

Direktīva 2004/54/EK par minimālajām drošības prasībām Eiropas ceļu tīkla tuneļiem

KĀDS IR ŠĪS DIREKTĪVAS MĒRĶIS?

• Ar to nosaka minimālos drošības standartus attiecībā uz dažādiem organizatoriskiem, strukturāliem, tehniskiem un ekspluatācijas aspektiem ceļu tuneļiem, kas veido noteiktas Eiropas transporta infrastruktūras daļu.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Drošības prasības

• Šīs direktīvas mērķis ir nodrošināt, lai visi ekspluatācijā esošie, jaunbūvējamie un projektēšanas stadijā esošie tuneļi, kuru garums pārsniedz 500 metrus un kuri veido daļu no Eiropas ceļu tīkla, atbilstu jaunajām saskaņotajām drošības prasībām.

Administratīvā iestāde

• Katra ES valsts izraugās vienu vai vairākas administratīvās iestādes, kas atbild par visiem tuneļu drošības aspektiem. Šīs iestādes veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu šīs direktīvas ievērošanu.
• Var izveidot valsts, reģionālā vai vietējā līmeņa iestādi. Ja tuneļi atrodas divu valstu teritorijās, tās var izraudzīties katra savu iestādi, vai arī abas valstis izraugās kopīgu iestādi.
• Pirms tuneļu nodošanas ekspluatācijā vai esoša tuneļa pārbūves jāsaņem administratīvās iestādes atļauja. Šai iestādei ir tiesības pārtraukt vai ierobežot tuneļa ekspluatāciju, ja nav ievēroti drošības noteikumi.
• Iestāde nodrošina, ka tiek veikti šādi uzdevumi:
  • tuneļu regulāri izmēģinājumi un pārbaudes un ar tām saistīto drošības prasību izstrādāšana;
  • organizatorisko un darbības shēmu izstrādāšana (ieskaitot reaģēšanas plānus avārijas gadījumā) neatliekamās palīdzības dienestu apmācībai un ekipēšanai;
  • procedūru noteikšana tuneļa tūlītējai slēgšanai avārijas situācijā;
  • vajadzīgo riska samazināšanas pasākumu īstenošana.

Tuneļa pārvaldītājs

• Katram projektēšanas, būvniecības vai ekspluatācijas stadijā esošam tunelim, kas atrodas ES valstī, administratīvā iestāde nosaka tuneļa pārvaldītāju — valsts vai privātu institūciju —, kas atbild par tuneļa pārvaldību konkrētajā stadijā. Par visiem būtiskiem starpgadījumiem un avārijām, kas notiek tunelī, tuneļa pārvaldītājam jāsagatavo ziņojums.

Drošības vadītājs

• Kandidatūru iepriekš apstiprinot administratīvajā iestādē, katram tunelim tuneļa pārvaldītājs izvirza drošības vadītāju, kurš koordinē visus preventīvos un aizsardzības pasākumus, lai nodrošinātu lietotāju un ekspluatācijas personāla drošību. Drošības vadītājs veic šādus pienākumus:
  • veic koordināciju ar neatliekamās palīdzības dienestiem un piedalās ekspluatācijas shēmu izstrādāšanā;
  • piedalās avārijas darbu plānošanā, īstenošanā un novērtēšanā;
  • piedalās drošības shēmu un infrastruktūras specifikāciju izstrādāšanā;
  • pārbauda, vai ekspluatācijas personāls un neatliekamās palīdzības dienesti ir apmācīti, un piedalās regulāro apmācību organizēšanā;
  • sniedz padomus par tuneļu būvju un aprīkojuma nodošanu ekspluatācijā un par tuneļu ekspluatāciju;
  • pārbauda, ka tuneļa būve un aprīkojums tiek uzturēti un remontēti;
  • piedalās būtisku starpgadījumu vai avāriju izvērtēšanā.

Regulāras pārbaudes

• ES valstis nodrošina, ka pārbaudes, novērtēšanu un testēšanu veic pārbaudes institūcijas.
• Administratīvā iestāde apliecina, ka pārbaudes institūcija veic regulāras pārbaudes, lai nodrošinātu, ka visi tuneļi, uz ko šī direktīva attiecas, atbilst tās noteikumiem.
• Periods starp divām secīgām tuneļa pārbaudēm nedrīkst pārsniegt sešus gadus.

Riska analīze

• Riska analīzi konkrētajam tunelim pēc administratīvās iestādes pieprasījuma veic neatkarīga institūcija, piemērojot valsts līmenī noteiktu vienotu metodoloģiju. Šajā analīzē ņem vērā visus projektēšanas faktorus un satiksmes nosacījumus, kas ietekmē drošību, īpaši satiksmes raksturlielumus un veidu, tuneļa garumu un tuneļa ģeometriju, kā arī smago kravas transportlīdzekļu prognozēto skaitu dienā.

Ziņojumi

• Reizi divos gados ES valstis sastāda pārskatus par ugunsgrēkiem tuneļos un par avārijām, kas nepārprotami ietekmē ceļu lietotāju drošību tuneļos, par šādu starpgadījumu biežumu un cēloņiem, tos izvērtē un sniedz informāciju par drošības iekārtu un pasākumu faktisko nozīmi un efektivitāti.

Pielāgošana tehnikas attīstībai

• Komisija ir tiesīga pielāgot šīs direktīvas pielikumus atbilstīgi tehnikas attīstībai.

KOPŠ KURA LAIKA ŠĪ DIREKTĪVA IR PIEMĒROJAMA?

Tā ir piemērojama kopš 2004. gada 30. aprīļa. ES valstu tiesību aktos tā bija jāiekļauj līdz 2006. gada 30. aprīlim.

KONTEKSTS

Tuneļi ir svarīgas infrastruktūras būves tālsatiksmes nodrošināšanai un ES reģionu ekonomikas attīstībai. Tomēr tuneļos notiekošām avārijām, jo īpaši ugunsgrēkiem, var būt dramatiskas sekas un tās var izmaksāt ļoti dārgi gan no cilvēku dzīvību, gan pastiprinātu sastrēgumu, piesārņojuma un lielāku remonta izmaksu viedokļa.

• Plašāka informācija ir pieejama Eiropas Komisijas tīmekļa vietnes sadaļā “Tuneļi”.

PAMATDOKUMENTS

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/54/EK (2004. gada 29. aprīlis) par minimālajām drošības prasībām Eiropas ceļu tīkla tuneļiem (OV L 167, 30.4.2004., 39.–91. lpp.)

Direktīvas 2004/54/EK turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla nozīme.

Pēdējo reizi atjaunots: 20.10.2016