Otrās paaudzes Šengenas informācijas sistēma (SIS II)

 

KOPSAVILKUMS:

Regula (EK) Nr. 1987/2006 – otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izveide, darbība un izmantošana

Lēmums 2007/533/TI – otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izveide, darbība un izmantošana

KĀDI IR ŠĪS REGULAS UN LĒMUMA MĒRĶI?

• Ar šo regulu un lēmumu nodrošina SIS II juridisko pamatu, kas saturu oficiālus brīdinājumus* par fiziskām personām un priekšmetiem. Ar šiem tiesību aktiem nosaka sistēmas arhitektūru un iesaistīto dalībnieku tiesības un pienākumus.
• Regula attiecas uz brīdinājumiem par ārpussavienības valstu pilsoņu ieceļošanu ES un šo brīdinājumu apstrādi.
• Lēmums attiecas uz brīdinājumiem par personām un priekšmetiem saistībā ar policijas un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās.
• Kaut arī SIS II ir divi juridiskie pamati, tā darbojas kā vienota informācijas sistēma. Daudzi regulas un lēmuma panti ir vienādi.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Arhitektūra. SIS II veido šādas daļas:

• centrālā sistēma (“centrālā SIS II”), ko veido:
  • tehniskā un administratīvā nodrošinājuma vienība (“CS-SIS”) ar datubāzi (“SIS II datubāze”), kas atrodas Strasbūrā, un tās dublējums, ko izmanto sistēmas avārijas gadījumā un kas atrodas Zalcburgā (Austrijā);
  • vienota valsts saskarne (“NI-SIS”);
• valsts sistēma (“N. SIS II”) katrā Šengenas zonas valstī, kurā ievada, atjaunina un dzēš datus, tajos veic meklēšanu, un kura nodrošina saziņu ar centrālo SIS II;
• sakaru infrastruktūra starp CS-SIS un NI-SIS, kas nodrošina kodētu virtuālu tīklu.

Izmaksas

• Centrālās SIS II un sakaru infrakstruktūras izveides, darbības un uzturēšanas izmaksas sedz no ES budžeta.
• Šengenas zonas valstis sedz katras N.SIS II izveides, darbības un uzturēšanas izmaksas.

Procedūras noteikumi

• Pirms brīdinājuma izdošanas ES valstīm ir jānosaka, vai attiecīgais gadījums ir adekvāts, piemērots un pietiekami svarīgs, lai brīdinājums tiktu ievadīts SIS II.
• SIS II satur tikai tādu datu kategorijas, kas nepieciešami, lai sasniegtu brīdinājuma konkrēto mērķi. Tie ietver tādu informāciju kā personas vārds un uzvārds, dzimums, dzimšanas vieta un datums, fotogrāfijas, pirkstu nospiedumi un brīdinājuma izdošanas iemesls.
• Fotogrāfijas un pirkstu nospiedumus ievada vienīgi pēc īpašas kvalitātes pārbaudes, lai apstiprinātu, ka ir ievēroti minimālie datu kvalitātes standarti.
• Brīdinājumus par personām un priekšmetiem glabā vienīgi tik ilgi, cik vajadzīgs, lai sasniegtu mērķus, kādiem tie ievadīti.
• Brīdinājumus par personām automātiski dzēš pēc trīs gadiem, ja vien pēc attiecīgā gadījuma izskatīšanas izdevēja valsts nenolemj šo periodu pagarināt.
• Brīdinājumus par priekšmetiem (piemēram, transportlīdzekļiem, kuģiem, gaisakuģiem un konteineriem) var glabāt līdz pieciem gadiem, un brīdinājumus par priekšmetiem, ko paredzēts atsavināt vai izmantot kā pierādījumu krimināltiesvedībā, līdz desmit gadiem. Abus šos periodus var pagarināt.
• Ir jānosaka pasākumi, kas jāveic, lai novērstu neskaidrības vai lai izlabotu ļaunprātīgi izmantotas identitātes gadījumus.
• SIS II apstrādātos datus nedrīkst nosūtīt vai darīt pieejamus trešajām valstīm vai starptautiskajām organizācijām.
• Ja kāda valsts uzskata, ka darbības, kas veiktas, reaģējot uz kādu brīdinājumu, ir pretrunā ar tās tiesību aktiem, tā var norādīt, ka tā savā teritorijā neveiks nekādas darbības, pievienojot brīdinājumam attiecīgu norādi jeb karodziņu.

Brīdinājumu kategorijas

Regula (EK) Nr. 1987/2006 attiecas uz brīdinājumiem (un ar tiem saistītajiem nosacījumiem) saistībā ar ārpussavienības valstu pilsoņiem, lai tiem atteiktu ieceļošanu vai uzturēšanos, ja tie rada draudus sabiedriskajai kārtībai vai valsts drošībai. Tas jo īpaši attiecas uz gadījumiem, kad:

• fiziskā persona kādā ES valstī ir notiesāta par nodarījumu, kas sodāms ar brīvības atņemšanu uz vismaz vienu gadu;
• par attiecīgo fizisko personu ir pamatots iemesls uzskatīt, ka tā ir izdarījusi smagu noziedzīgu nodarījumu vai kurai ir šāds nodoms;
• attiecībā uz šādu personu ir piemērots pasākums, kas saistīts ar izraidīšanu vai ieceļošanas atteikumu, vai izraidīšanas rīkojumu, kas joprojām ir spēkā.

Lēmumā 2007/533/TI ir noteikti brīdinājumi, ko izmanto, lai atbalstītu policijas un tiesu iestāžu operatīvo sadarbību krimināllietās, kā arī attiecīgās procedūras brīdinājumu iesniegšanai un ar tiem saistītajām darbībām. Brīdinājumi attiecas uz:

• personām, ko meklē nolūkā tās izdot, vai personām, ko meklē, lai apcietinātu nolūkā tās nodot, pamatojoties uz Eiropas apcietināšanas orderi;
• pazudušām personām, kuras jāaizsargā un/vai kuru atrašanās vieta ir jānoskaidro;
• tādām personām kā lieciniekiem vai personām, kurām jāizsniedz pavēste ierasties, vai personām, ko cenšas atrast, lai tās varētu palīdzēt tiesas procesā;
• personām vai transportlīdzekļiem, kuģiem, gaisakuģiem un konteineriem, ko meklē diskrētām pārbaudēm vai īpašām pārbaudēm, lai sauktu pie kriminālatbildības vai nolūkā novērst draudus sabiedriskai drošībai, kā arī priekšmetiem, kas saistīti ar smagiem noziedzīgiem nodarījumiem;
• priekšmetiem (piemēram, mehāniskajiem transportlīdzekļiem, piekabēm, šaujamieročiem, oficiālu dokumentu veidlapām, personu apliecinošiem dokumentiem un banknotēm), ko meklē, lai konfiscētu vai izmantotu par pierādījumu kriminālprocesā.

Lēmumā saistībā ar nozagtām, piesavinātām, pazudušām vai anulētām pasēm ir īpaši atļauts veikt datu (dokumenta numura, izdevējvalsts un dokumenta veida) apmaiņu ar Interpola darbiniekiem.

Datiem SIS II sistēmā var piekļūt tālāk uzskaitītās struktūras.

• Valstu iestādes, kuras ir atbildīgas par:
  • robežkontroli;
  • policijas un muitas kontroli;
  • valsts apsūdzības celšanu krimināllietās un par tiesas izmeklēšanu pirms apsūdzības izvirzīšanas;
  • par vīzu un uzturēšanās atļauju piešķiršanu atbildīgās iestādes.
• Eiropas Policijas birojam (Eiropolam) ir tiesības veikt tiešu meklēšanu, taču, lai izmantotu meklēšanā atrasto informāciju, ir nepieciešama attiecīgās Šengenas zonas valsts piekrišana.
• Eurojust valstu locekļi un to asistenti, bet ne paša Eurojust amatpersonas. Lietotājiem ir tiesības piekļūt tikai tiem datiem, kas vajadzīgi attiecīgo uzdevumu veikšanai.

Pienākumi

Katra Šengenas zonas valsts veic tālāk aprakstītās darbības:

• izveido, izmanto un uztur savu N.SIS II un tās savienojumu ar centrālo sistēmu;
• norīko valsts SIS II biroju (“N.SIS II birojs”). Tam ir galvenā atbildība par attiecīgo valsts SIS II un valsts sistēmas netraucētu darbību un drošību;
• izraugās valsts iestādi (SIRENE biroju), lai nodrošinātu papildinformācijas* apmaiņu, izmantojot sakaru infrastruktūru. Šis birojs koordinē SIS II ievadītās informācijas kvalitātes pārbaudi;
• ievēro protokolus un tehniskās procedūras, kas izveidotas, lai nodrošinātu tās N.SIS II savietojamību ar CS-SIS, lai nodrošinātu ātru un efektīvu datu pārsūtīšanu;
• ir atbildīga par to, lai dati būtu precīzi, nebūtu novecojuši un būtu likumīgi ievadīti SIS II; ir tiesīga grozīt, papildināt, labot, atjaunināt vai dzēst ievadītos datus;
• pieņem drošības plānu, lai aizsargātu datus un novērstu neatļautu piekļuvi;
• piemēro savus noteikumus par dienesta noslēpumu un prasības attiecībā uz konfidencialitāti;
• kad netiek lietoti valsts kopijas, nodrošina, ka visas personas datu apmaiņas ar CS-SIS tiek ierakstītas N.SIS II;
• nodrošina, ka visas struktūras, kam ir tiesības piekļūt SIS II, atbilst regulas un lēmuma noteikumiem;
• pienācīgi apmāca personālu par datu drošību un datu aizsardzības noteikumiem;
• ir atbildīga par jebkādu kaitējumu, kas personai nodarīts, izmantojot N.SIS II;
• nodrošina, ka par SIS II datu ļaunprātīgu izmantošanu vai jebkuru ļaunprātīgu papildinformācijas apmaiņu piemēro efektīvas, samērīgas un preventīvas sankcijas.

Pārvaldības iestāde (eu-LISA) atbild par šādiem aspektiem:

• centrālā SIS II darbības pārvaldība, lai nodrošinātu šīs sistēmas darbību 24 stundas diennaktī 7 dienas nedēļā;
• sakaru infrastruktūra (tās uzraudzība, drošība un attiecību koordinācija ar ES valstīm);
• drošības plāns, tostarp izstrādājot ārkārtas rīcības pasākumus datu un kritiskās infrastruktūras aizsardzībai un lai novērstu neatļautu piekļuvi vai izmantošanu (Komisija veic tādus pašus uzdevumus attiecībā uz sakaru infrastruktūru);
• atbilstīgu noteikumu par dienesta noslēpumu un konfidencialitāti piemērošana;
• jebkādu piekļuves gadījumu personas datiem un to apmaiņas reģistrēšana CS-SIS sistēmā;
• SIS II uzraudzības procedūras saistībā ar darbības efektivitāti, izmaksu lietderīgumu, drošību un pakalpojumu kvalitāti;
• ikgadējas statistikas publicēšana par brīdinājumu kategorijām un to, cik bieži ES valstis piekļūst SIS II.

Datu aizsardzība

• Ir aizliegts apstrādāt sensitīvu datu kategorijas (datus, kas atklāj rasi vai etnisko izcelsmi, politiskos uzskatus, reliģisko vai filozofisko pārliecību, piederību arodbiedrībām, un datus, kas attiecas uz veselību vai seksuālo dzīvi).
• Ikvienai fiziskai personai ir tiesības uz to, ka tiek dzēsti uz šo personu attiecīgi dati, kuros ir faktu kļūda vai kuri saglabāti nelikumīgi, kā arī saņemt informāciju par veiktajām darbībām.
• Informāciju, kas ir noteikti nepieciešama tiesvedībā vai lai aizsargātu trešo personu tiesības un brīvības, var nedarīt zināmu datu subjektam*.
• Ikviena persona var vērsties tiesā, lai sakarā ar brīdinājumu, kas attiecas uz konkrēto personu, iegūtu piekļuvi informācijai, labotu, dzēstu vai iegūtu to vai saņemtu kompensāciju.
• Valstu uzraudzības iestādes uzrauga attiecīgās valsts veiktās SIS II iekļauto personas datu un papildinformācijas apstrādes likumību un pārsūtīšanu. Tās vismaz reizi četros gados veic revīziju.
• Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs (EDAU) pārbauda pārvaldības iestādes veiktās datu apstrādes darbības un nodrošina, ka vismaz reizi četros gados tiek veikta revīzija. Tā nosūta ziņojumu Eiropas Parlamentam, pārvaldības iestādei, Komisijai un valstu uzraudzības iestādēm.
• Valstu uzraudzības iestādes un EDAU cieši sadarbojas, apmainās ar attiecīgu informāciju un tiekas vismaz divas reizes gadā.
• Lēmumā 2007/533/TI ir noteikts, ka šajā sistēmā apstrādātajiem personas datiem piemēro Eiropas Padomes 1981. gada Konvenciju par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi.

KOPŠ KURA LAIKA REGULA UN LĒMUMS IR PIEMĒROJAMI?

Regula ir piemērojama kopš 2007. gada 17. janvāra.

Lēmums ir piemērojams kopš 2007. gada 28. augusta.

KONTEKSTS

SIS II tiesiskā regulējuma pārskatīšana

2018. gada 19. novembrī Padome pieņēma trīs regulas par Šengenas Informācijas sistēmas izmantošanu, kas pakāpeniski aizstāj pašreizējo regulu un lēmumu, lai novērstu sistēmas potenciālās nepilnības un ieviestu vairākas būtiskas izmaiņas saistībā ar sistēmā ievadīto brīdinājumu veidiem (skatīt kopsavilkumu Pastiprināta Šengenas Informācijas sistēma). Tas palīdzēs stiprināt cīņu pret terorismu un smagiem noziegumiem, nodrošinot augsta līmeņa drošību visā ES, kā arī uzlabos migrācijas pārvaldību.

Jauno tiesisko regulējumu veido regulas šādās jomās:

• policijas sadarbība un tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās (Regula 2018/1862);
• robežpārbaudes (Regula 2018/1861);
• tādu trešo valstu valstspiederīgo atgriešana, kuri ES valstīs uzturas nelikumīgi (Regula 2018/1860).

Ar šīm jaunajām regulām, kuras pakāpeniski ieviesīs laikā līdz 2021. gada decembrim, sistēmā ievieš papildu brīdinājumu kategorijas, piemēram:

• brīdinājumus, ko izdod, lai veiktu izmeklēšanas pārbaudes, kas ir starpposms starp diskrētām pārbaudēm un īpašām pārbaudēm un kas ļauj nopratināt fiziskas personas;
• brīdinājumus par nezināmām aizdomās turētām vai meklētām personām, paredzot, ka SIS ievada pirkstu nospiedumus vai plaukstu nospiedumus, kuri konstatēti smagu noziegumu vai teroristu nodarījumu izdarīšanas vietās un attiecībā uz kuriem uzskata, ka tie pieder nodarījuma izdarītājam;
• preventīvus brīdinājumus par vecāku veiktas nolaupīšanas riskam pakļautiem bērniem, kā arī par bērniem vai neaizsargātām personām, kam jāliedz ceļot viņu pašu aizsardzības dēļ (piemēram, ja pastāv risks, ka ceļošanas rezultāts ir piespiedu laulība, sieviešu dzimumorgānu sakropļošana vai cilvēku tirdzniecība);
• brīdinājumus atgriešanas nolūkos, brīdinājumu saistībā ar atgriešanas lēmumiem, kas izdoti attiecībā uz ārpussavienības valstu valstspiederīgajiem, kuri attiecīgajā ES valstī uzturas nelikumīgi, tādējādi uzlabojot informācijas apmaiņu saistībā ar atgriešanas lēmumiem.

Ar šīm regulām arī paplašina to priekšmetu sarakstu, par kuriem var izdot brīdinājumus, tostarp viltotiem dokumentiem un vērtīgiem identificējamiem priekšmetiem, kā arī IT aprīkojumu.

Turklāt brīdinājumu ieviešana SIS attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanas aizliegumiem ir kļuvusi par obligāti izpildāmu noteikumu.

Ar šīm regulām ievieš iespēju identifikācijas nolūkā izmantot sejas attēlus, jo īpaši, lai nodrošinātu konsekvenci robežkontroles procedūrās. Tajās arī atļauts iekļaut DNS profilu, lai atvieglotu pazudušu personu identifikāciju gadījumos, kad pirkstu nospiedumu dati, fotogrāfijas vai sejas attēli nav pieejami vai nav piemēroti identifikācijai.

Eiropols var piekļūt SIS iekļautajām datu kategorijām un apmainīties ar papildu informāciju ar ES valsts Sirene biroju. Turklāt ES valstīm ir jāinformē Eiropols par jebkādām atbilsmēm, ja attiecīgo personu meklē saistībā ar teroristu nodarījumu. SIS brīdinājumu kategorijām var piekļūt arī Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra (Frontex) tās pilnvaru izpildei.

Plašāka informācija

Plašāka informācija:

• Šengenas informācijas sistēmas (Eiropas Komisija).

GALVENIE TERMINI

PAMATDOKUMENTI

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1987/2006 (2006. gada 20. decembris) par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izveidi, darbību un izmantošanu (OV L 381, 28.12.2006, 4.–23. lpp.)

Regulas (EK) Nr. 1987/2006 turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

Padomes Lēmums 2007/533/TI (2007. gada 12. jūnijs) par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izveidi, darbību un izmantošanu (OV L 205, 7.8.2007., 63.–84. lpp.)

Skatīt konsolidēto versiju.

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1726 (2018. gada 14. novembris) par Eiropas Savienības Aģentūru lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (eu-LISA) un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1987/2006 un Padomes Lēmumu 2007/533/TI un atceļ Regulu (ES) Nr. 1077/2011 (OV L 295, 21.11.2018., 99.–137. lpp.)

Skatīt konsolidēto versiju.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1860 (2018. gada 28. novembris) par Šengenas informācijas sistēmas izmantošanu to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanai, kuri dalībvalstīs uzturas nelikumīgi (OV L 312, 7.12.2018., 1–13. lpp.)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1861 (2018. gada 28. novembris) par Šengenas Informācijas sistēmas (SIS) izveidi, darbību un izmantošanu robežpārbaužu jomā un ar kuru groza Konvenciju, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu, un groza un atceļ Regulu (EK) Nr. 1987/2006 (OV L 312, 7.12.2018., 14–55. lpp.)

Skatīt konsolidēto versiju.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1862 (2018. gada 28. novembris) par Šengenas Informācijas sistēmas (SIS) izveidi, darbību un izmantošanu policijas sadarbībā un tiesu iestāžu sadarbībā krimināllietās un ar ko groza un atceļ Padomes Lēmumu 2007/533/TI un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1986/2006 un Komisijas Lēmumu 2010/261/ES (OV L 312, 7.12.2018., 56–106. lpp.)

Skatīt konsolidēto versiju.

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2016/1345 (2016. gada 4. augusts) par pirkstu nospiedumu datu minimālajiem kvalitātes standartiem otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmā (SIS II) (OV L 213, 6.8.2016., 15.–20. lpp.)

Komisijas Īstenošanas lēmums 2013/115/ES (2013. gada 26. februāris) par SIRENE rokasgrāmatu un citiem īstenošanas pasākumiem otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmai (SIS II) (OV L 71, 14.3.2013., 1.–36. lpp.)

Skatīt konsolidēto versiju.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1077/2011 (2011. gada 25. oktobris), ar ko izveido Eiropas Aģentūru lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (OV L 286, 1.11.2011., 1.–17. lpp.)

Skatīt konsolidēto versiju.

Komisijas Lēmums 2007/171/EK (2007. gada 16. marts) par prasību noteikšanu Šengenas Informācijas sistēmas II tīklam (3. pīlārs) (OV L 79, 20.3.2007., 29.–37. lpp.)

Pēdējo reizi atjaunots: 28.12.2020