EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Putnu gripa

Legal status of the document This summary has been archived and will not be updated. See 'ES Dzīvnieku veselības tiesību akts' for an updated information about the subject.

Putnu gripa

 

KOPSAVILKUMS:

Direktīva 2005/94/EK — ES pasākumi putnu gripas kontrolei

KĀDS IR ŠĪS DIREKTĪVAS MĒRĶIS?

Ar to nosaka pasākumus, kas veicami putnu gripas kontrolei, tiklīdz rodas aizdomas par šīs slimības klātbūtni.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

ES nosaka pasākumus, kas veicami putnu gripas kontrolei, tiklīdz rodas aizdomas par šīs slimības esamību.

ES valstu pienākumi:

  • īstenot uzraudzības programmas, lai noteiktu vīrusu un papildinātu zināšanas šajā jomā;
  • nodrošināt to, ka kompetentajai iestādei paziņo par šīs slimības klātbūtni un ka tiek veikta epidemioloģiska izmeklēšana saskaņā ar Eiropas Komisijas apstiprinātu ārkārtas pasākumu plānu.

Ja ir aizdomas par slimības uzliesmojumu, kompetentā iestāde nekavējoties sāk izmeklēšanu, lai apstiprinātu vai izslēgtu slimības klātbūtni, veicot klīnisku pārbaudi un paraugu savākšanu laboratorijas analīzēm.

Iestāde piemēro varbūtēji inficētajai saimniecībai oficiālu uzraudzību un veic virkni pasākumu, tostarp:

  • saskaita dzīvniekus;
  • sastāda sarakstu ar dzīvniekiem, kas ir slimi, miruši vai varbūtēji inficējušies;
  • izolē saimniecību;
  • aizliedz saimniecībā ievest un no tās izvest putnus, putnu produktus, barību un atkritumus;
  • ierobežo personu un transportlīdzekļu pārvietošanos;
  • dezinficē saimniecību.

Pasākumus atceļ, kad ir oficiāli izslēgta slimības klātbūtne.

Kompetentās iestādes veic epidemioloģisku izmeklēšanu, lai noteiktu kontaktsaimniecības un iespējamu tālāku vīrusa izplatīšanos.

Direktīvā ir paredzēts veikt konkrētus pasākumus atkarībā no slimības veida.

Augsti patogēnā putnu gripa

Kad ir apstiprināta augsti patogēnās putnu gripas klātbūtne, kompetentā iestāde nodrošina, ka tiek veikti šādi pasākumi:

  • visus mājputnus un citus nebrīvē turētus putnus* nonāvē;
  • visus liemeņus iznīcina oficiālā uzraudzībā;
  • mājputniem, kas izšķīlušies no olām pirms sākotnējo pasākumu piemērošanas, piemēro oficiālu uzraudzību;
  • nosaka un iznīcina pirms sākotnējo pasākumu piemērošanas nokauto mājputnu gaļu un savāktās olas;
  • visas varbūtēji inficētās vielas pakļauj attiecīgai apstrādei;
  • mēslus, vircu (lopkopības atkritumi kopā ar citām nelietojamām organiskām vielām), pakaišus un visus varbūtēji inficētus materiālus tīra un dezinficē;
  • piemēro uzraudzību dzīvnieku ievešanai saimniecībā un izvešanai no tās;
  • izolē vīrusu, izmantojot atbilstīgāko laboratorijas procedūru.

Tāpat izveido “aizsardzības zonu” vismaz trīs kilometru rādiusā ap inficēto saimniecību un “uzraudzības zonu” vismaz 10 kilometru rādiusā ap saimniecību. Šajās zonās piemērojamie pasākumi:

  • skaitīšana saimniecībās;
  • oficiāls veterinārārsts apmeklē saimniecības;
  • ierobežo putnu, olu, putnu gaļas un liemeņu transportēšanu.

Šie pasākumi paliek spēkā līdz brīdim, kad ir pabeigtas sākotnējās tīrīšanas darbības, un vismaz 21 dienu aizsardzības zonās un 30 dienas uzraudzības zonā.

Zemi patogēnā putnu gripa

Kad ir apstiprināta zemi patogēnās putnu gripas klātbūtne, kompetentā iestāde nodrošina, ka tiek veikti atbilstīgi pasākumi, pamatojoties uz risku novērtējumu. Veicamie pasākumi atšķiras atkarībā no noteiktajiem kritērijiem, ieskaitot iesaistītās sugas, saimniecību skaitu attiecīgajā teritorijā, kautuvju atrašanās vietas un biodrošības pasākumus*. Piemērojamie pasākumi ir šādi:

  • visus saimniecībā esošos mājputnus un visus citus nebrīvē turētos putnus nonāvē uz vietas vai veic depopulāciju, tos transportējot tieši uz kautuvi pēc tam, kad tie ir tikuši nošķirti un laboratorijas pārbaudēs ir konstatēta slimības klātbūtne. Šīs darbības veic saskaņā ar kopīgiem minimālajiem standartiem, kas nosaka dzīvnieku aizsardzību nokaušanas vai nonāvēšanas laikā;
  • liemeņu un inkubējamo olu iznīcināšanu veic oficiālā uzraudzībā;
  • savāktajām inkubējamajām olām un mājputniem, kas izšķīlušies no olām pirms sākotnējo pasākumu piemērošanas, piemēro oficiālu uzraudzību;
  • pārtikas olas, kas saražotas saimniecībā līdz depopulācijai, iznīcina vai transportē uz iepakošanas centru vai uz olu produktu ražošanas uzņēmumu;
  • jebkurus varbūtēji inficētus materiālus iznīcina;
  • mēslus, vircu, pakaišus, ēkas un visus varbūtēji inficētus materiālus tīra un dezinficē;
  • mājdzīvnieku sugu zīdītājus nevar ievest saimniecībā vai izvest no tās;
  • vīrusu izolē.

Tāpat veic konkrētus pasākumus zonā, ko sauc par “ierobežojumu zonu” un kas jāizveido vismaz kilometra rādiusā ap inficēto saimniecību.

Ierobežojumu zonā piemērojamie pasākumi:

  • skaitīšana un pārbaudes komerciālajās putnkopības saimniecībās;
  • mājputnu, citu nebrīvē turētu putnu un olu pārvietošanas pārvaldība.

Šo pasākumu ilgumu nosaka kompetentā iestāde.

Slimības izplatīšanās uz citām sugām

Kad ir apstiprināts putnu gripas uzliesmojums saimniecībā, veic pārbaudes citiem saimniecībā turētiem varbūtēji inficētiem zīdītājiem, jo īpaši cūkām, un iestāde drīkst atļaut cūku transportēšanu uz citām saimniecībām vai uz kautuvi tikai tad, ja papildu pārbaudēs tiek konstatēts, ka vīrusa izplatīšanās risks ir niecīgs.

Tīrīšana, dezinfekcija un atkalapdzīvināšana

ES valstis nodrošina saimniecību, kautuvju, transportlīdzekļu, cita aprīkojuma un jebkādu citu varbūtēji inficētu materiālu tīrīšanu un dezinfekciju. Atkalapdzīvināšana saimniecībā nedrīkst notikt 21 dienu pēc datuma, kad pabeigta pēdējā tīrīšana un dezinfekcija.

Diagnostiskās procedūras

Ar Lēmumu 2006/437/EK pieņemtajā diagnostikas rokasgrāmatā ir noteiktas prasības, kritēriji un procedūras, ko piemēro diagnosticējošām pārbaudēm un pēcnāves izmeklēšanām (sk. sadaļu “Saistītie dokumenti”). Šīs darbības veic vienīgi apstiprinātās valsts laboratorijās.

Katra ES valsts norīko valsts etalonlaboratoriju, kas sadarbojas ar ES etalonlaboratoriju (2019. gada 1. janvārī tiks noteikta jauna laboratorija), kas atbild par saskaņotu diagnostikas procedūru koordināciju (piemēram, veicot ikgadējus izmēģinājumus) un par paziņošanu Komisijai un ES valstīm par putnu gripu.

Vakcinācija

Atkarībā no saslimstības situācijas un riska novērtējuma rezultātiem ES valstis var nolemt veikt ārkārtas vai profilaktisku mājputnu un nebrīvē turētu putnu vakcināciju saskaņā ar vakcinācijas plānu, kas vispirms jāapstiprina Komisijai. Saimniecības, kurās tur vakcinētus putnus, stingri uzrauga, jo īpaši, ja tiek veikta ārkārtas vakcinācija. Direktīvā ir sniegti norādījumi par šo pasākumu piemērošanu un ir paredzēta iespēja izveidot vakcīnu bankas.

Komitejas procedūra

Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgā komiteja atbalsta Komisiju, pārvaldot ar putnu gripu saistītos pasākumus. Cita starpā komiteja var piedalīties profilaktisku biodrošības pasākumu noteikšanā.

Atcelšana

Šo direktīvu atcels un aizstās ar jaunu ES Dzīvnieku veselības tiesību aktu — Regulu (ES) 2016/429 — no 2021. gada 21. aprīļa.

KOPŠ KURA LAIKA ŠĪ DIREKTĪVA IR PIEMĒROJAMA?

Tā ir piemērojama kopš 2006. gada 3. februāra, un ES valstu tiesību aktos tā bija jātransponē līdz 2007. gada 1. jūlijam.

KONTEKSTS

Plašāka informācija:

GALVENIE TERMINI

Nebrīvē turēti putni: putni, kas nav notverti savvaļā, bet ir dzimuši un audzēti nebrīvē no vecākiem, kas sapārojās vai saņēma nebrīvē citā veidā nodotas gametas.
Biodrošības pasākumi: tādu profilaktisku pasākumu kopums, kas paredzēti, lai samazinātu lauksaimniecības kultūru un mājlopu infekcijas slimību izplatīšanas risku.

PAMATDOKUMENTS

Padomes Direktīva 2005/94/EK (2005. gada 20. decembris), ar ko paredz Kopienas pasākumus putnu gripas kontrolei un atceļ Direktīvu 92/40/EEK (OV L 10, 14.1.2006., 16.–65. lpp.)

Direktīvas 2005/94/EK turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2017/263 (2017. gada 14. februāris) par riska mazināšanas un pastiprinātiem biodrošības pasākumiem un agrīnās konstatācijas sistēmām attiecībā uz risku, ko rada savvaļas putni saistībā ar augsti patogēnās putnu gripas vīrusu pārnešanu uz mājputniem (OV L 39, 16.2.2017., 6.–11. lpp.)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/429 (2016. gada 9. marts) par pārnēsājamām dzīvnieku slimībām un ar ko groza un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku veselības jomā (“Dzīvnieku veselības tiesību akts”) (OV L 84, 31.3.2016., 1.–208. lpp.)

Skatīt konsolidēto versiju.

Komisijas Lēmums 2010/367/ES (2010. gada 25. jūnijs) par putnu gripas uzraudzības programmu mājputniem un savvaļas putniem īstenošanu dalībvalstīs (OV L 166, 1.7.2010., 22.–32. lpp.)

Komisijas Lēmums 2007/118/EK (2007. gada 16. februāris) par detalizētiem noteikumiem attiecībā uz alternatīvo pazīšanas zīmi atbilstīgi Padomes Direktīvai 2002/99/EK (OV L 51, 20.2.2007., 19.–21. lpp.)

Komisijas Lēmums 2007/598/EK (2007. gada 28. augusts) par profilakses pasākumiem pret ļoti patogēnās putnu gripas izplatību citu nebrīvē turētu putnu vidū, kas tiek turēti dalībvalstu zooloģiskajos dārzos, apstiprinātās iestādēs, institūtos vai centros (OV L 230, 1.9.2007., 20.–26. lpp.)

Komisijas Lēmums 2006/415/EK (2006. gada 14. jūnijs) par dažiem aizsardzības pasākumiem saistībā ar augsti patogēnu H5N1 apakštipa putnu gripu Kopienas mājputniem un Lēmuma 2006/135/EK atcelšanu (OV L 164, 16.6.2006., 51.–60. lpp.)

Skatīt konsolidēto versiju.

Pēdējo reizi atjaunots: 09.04.2018

Top