Dzīvnieku slimību, tādu kā cūku vezikulārā slimība, izplatīšanās novēršana

 

KOPSAVILKUMS:

Direktīva 92/119/EEK — vispārīgi pasākumi noteiktu dzīvnieku slimību kontrolei un īpaši pasākumi saistībā ar cūku vezikulāro slimību

KĀDS IR ŠĪS DIREKTĪVAS MĒRĶIS?

Tās mērķis ir novērst dzīvnieku slimību izplatīšanos un saglabāt lopkopības nozares ienesīgumu, nosakot pasākumus dzīvnieku veselības aizsardzībai pret konkrētām slimībām.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Paziņošana

ES valstīm nekavējoties ir jāpaziņo kompetentajai iestādei, kas ir atbildīga par veterināro pārbaužu veikšanu, par visiem saslimstības gadījumiem, uz kuriem attiecas šī direktīva.

Dzīvnieku slimības

Ar šo direktīvu ir noteikti pasākumi, kas veicami infekciozā katarālā drudža, cūku vezikulārās slimības, Āfrikas cūku mēra vai jebkuru citu tālāk minēto slimību uzliesmojumu gadījumā:

• liellopu mēris;
• sīko atgremotāju mēris;
• briežu hemorāģiskā slimība;
• aitu un kazu bakas;
• vezikulārais stomatīts;
• nodulārā eksantēma;
• Rifta ielejas drudzis.

Diagnoze

• Ja ir aizdomas, ka dzīvnieki ir inficēti ar kādu no iepriekš minētajām slimībām, valsts pilnvarotam veterinārārstam jāpārbauda iespējamā saslimstība šajā saimniecībā. Šim nolūkam jāveic izmeklēšanas pasākumi, kas ietver paraugu ņemšanu laboratorijas analīzēm.
• Iesaistīto saimniecību, kā arī jebkuras citas saimniecības, kas varētu būt iespējamie slimības avoti, pakļauj valsts uzraudzībai. Kompetentajai iestādei ir pienākums uzdod veikt vairākus pasākumus, tostarp saskaitīt un norobežot visu pret slimību uzņēmīgo dzīvnieku sugu dažādu kategoriju pārstāvjus.
• Valsts laboratorijas, kuras katrai saslimšanai norīko ES valstis, koordinē diagnostikas procesu un reaģentu izmantošanu. Šīs laboratorijas sadarbojas ar ES etalonlaboratorijām.

Apstiprinājums

Tiklīdz kā saslimstība saimniecībā ir apstiprināta, kompetentajai iestādei jāpiemēro pasākumi, kas saistīti ar:

• visu pret slimību uzņēmīgo dzīvnieku vai pārstāvju nokaušanu;
• visu materiālu, kas var būt inficēti, apstrādi;
• ēku, kurās tika turēti dzīvnieki, tīrīšanu;
• savvaļas dzīvniekiem, kas var būt inficēti.

Veselību neapdraudošām ražošanas vienībām var piešķirt izņēmumus.

Turklāt kompetentajai iestādei apkārt inficētajai saimniecībai jāizveido aizsargjosla, kuras minimālais rādiuss ir 3 km, un uzraudzības zona, kuras minimālais rādiuss ir 10 km, kur konkrētie pasākumi tiek attiecināti uz dzīvniekiem un pasākumiem vismaz uz attiecīgās slimības inkubācijas perioda laiku. Šo zonu iedzīvotāji jāinformē par veiktajiem pasākumiem.

Profilakse

• Eiropas Komisija var pieņemt lēmumu par vakcinēšanas uzsākšanu līdztekus profilakses pasākumiem, taču šī procedūra jāpiemēro tikai izņēmuma kārtā. Šajā gadījumā vakcinētos dzīvniekus saredzami marķē un tie nedrīkst atstāt vakcinācijas zonu.
• Visām ES valstīm ir izveidots valsts ārkārtas rīcības plāns, kurā iekļauti pasākumi, kas jāveic šajā direktīvā iekļauto slimību uzliesmojuma gadījumā. Šos plānus ir apstiprinājusi Komisija, un tajos drīkst veikt grozījumus atkarībā no apstākļiem.

Komiteju procedūra

Komisijai palīdz Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgā komiteja.

KOPŠ KURA LAIKA ŠĪ DIREKTĪVA IR PIEMĒROJAMA?

Tā ir piemērojama kopš 1993. gada 8. janvāra. ES valstu tiesību aktos tā bija jāiekļauj līdz 1993. gada 1. oktobrim.

To atcels un aizstās ar Regulu (ES) Nr. 2016/429 no 2021. gada 21. aprīļa.

PAMATDOKUMENTS

Padomes Direktīva 92/119/EEK (1992. gada 17. decembris), ar ko ievieš vispārīgus Kopienas pasākumus noteiktu dzīvnieku slimību kontrolei un īpašus pasākumus saistībā ar cūku vezikulāro slimību (OV L 62, 15.3.1993., 69.–85. lpp.)

Direktīvas 92/119/EEK turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Padomes Direktīva 2002/60/EK (2002. gada 27. jūnijs), ar ko paredz īpašus noteikumus cīņai pret Āfrikas cūku mēri un groza Direktīvu 92/119/EEK attiecībā uz Tešenas slimību un Āfrikas cūku mēri (OV L 192, 20.7.2002., 27.–46. lpp.)

Skatīt konsolidēto versiju.

Padomes Direktīva 2000/75/EK (2000. gada 20. novembris), ar ko paredz īpašus noteikumus infekciozā katarāla drudža kontrolei un apkarošanai (OV L 327, 22.12.2000., 74.–83. lpp.)

Skatīt konsolidēto versiju.

Komisijas Lēmums 2000/428/EK (2000. gada 4. jūlijs), ar ko nosaka diagnostikas kārtību, paraugu atlases metodes un kritērijus laboratorisko pārbaužu rezultātu vērtējumam attiecībā uz cūku vezikulārās slimības un tās diferenciāldiagnozes apstiprinājumu (izziņots ar dokumenta numuru C(2000) 1805) (OV L 167, 7.7.2000., 22.–32. lpp.)

Pēdējo reizi atjaunots: 26.10.2016