Ar šo konvenciju paredz tiesisko regulējumu, kurā noteikti pienākumi komercaprites dalībniekiem un muitas iestādēm attiecībā uz precēm, kas ir muitas tranzītā* no vienas līgumslēdzējas puses uz citu līgumslēdzēju pusi. Tā ietver ES-27 valstis (kā vienu līgumslēdzēju pusi) un 8 kopējā tranzīta valstis (Islande, Ziemeļmaķedonija, Norvēģija, Serbija, Šveice, Turcija, Ukraina un Apvienotā Karaliste) kā atsevišķas līgumslēdzējas puses.

Ar šo lēmumu Eiropas Kopiena (tagad — Eiropas Savienība) apstiprina minēto konvenciju.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Ar šo konvenciju:

ievieš kopēju tranzīta procedūru precēm, kuras starp līgumslēdzējām pusēm pārvadā muitas tranzīta uzraudzībā;
nosaka pienākumus personai, kura iesniedz tranzīta deklarāciju (jeb “tranzīta procedūras izmantotājam”):
- uzrādīt preces neskartas un sniegt vajadzīgo informāciju galamērķa muitas iestādē, ievērojot noteikto termiņu;
- ievērot muitas tranzīta noteikumus;
- nodrošināt galvojumu, kas ir pietiekams, lai segtu jebkādus potenciālus parādus. Īpaši noteikumi ir piemērojami parādu piedziņai.
tajā ir uzskaitīti muitas iestāžu pienākumi nosūtīšanas un galamērķa valstīs, piemēram:
- pārbaudīt, vai norādīti visi dati;
- ja piemērojams, veikt muitas pārbaudi;
- vienoties par piegādes termiņu;
- pārbaudīt, vai uzliktas visas vajadzīgās plombas;
- sniegt pierādījumu par preču piegādi un pārliecināties par procedūras pareizu pabeigšanu.
nosaka, ka katrai tranzīta deklarācijai jāattiecas vienīgi uz tām precēm, kuras no vienas muitas iestādes uz citu muitas iestādi transportē, izmantojot vienu un to pašu transportlīdzekli;
sniedz detalizētus norādījumus par tranzīta deklarācijas datu elementiem, tostarp kopējiem kodiem (lai izvairītos no valodas radītām atšķirībām starp līgumslēdzējām pusēm).

Muitas formalitāšu veikšanai tiek izmantota elektroniska tranzīta sistēma. Dažos konkrētos gadījumos pastāv izņēmumi (piemēram, preces, ko pārvadā pa dzelzceļu, kur pieļaujama papīra dokumentācijas sagatavošana).

Uzticamiem komercaprites dalībniekiem atļauts piemērot tranzīta vienkāršošanas pasākumus.

Valstis var vienoties savā starpā izmantot vienkāršotas procedūras, noslēdzot divpusējus vai daudzpusējus nolīgumus.

Valstīm savstarpēji jāsadarbojas attiecībā uz savstarpēju palīdzību prasījumu piedziņā.

KOPŠ KURA LAIKA LĒMUMS UN KONVENCIJA IR PIEMĒROJAMI?

Konvencija stājās spēkā un ir piemērojama no 1988. gada 1. janvāra.

KONTEKSTS

Izmantojot kopēju muitas tranzīta procedūru, preces var efektīvāk pārvadāt pāri līgumslēdzēju pušu robežām, un ar šo procedūru vienkāršo muitas formalitātes.

Plašāka informācija:

Kopējais un Savienības tranzīts (Eiropas Komisija).

GALVENIE TERMINI

Tranzīts: procedūra, kurā preces starp līgumslēdzējām pusēm transportē muitas iestāžu kontrolē.

PAMATDOKUMENTI

Padomes Lēmums 87/415/EEK (1987. gada 15. jūnijs) par konvencijas noslēgšanu starp Eiropas Kopienu un Austrijas Republiku, Somijas Republiku, Islandes Republiku, Norvēģijas Karalisti, Zviedrijas Karalisti un Šveices Konfederāciju par kopēju tranzīta procedūru (OV L 226, 13.8.1987., 1. lpp.)

Konvencija starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Austrijas Republiku, Somijas Republiku, Islandes Republiku, Norvēģijas Karalisti, Zviedrijas Karalisti un Šveices Konfederāciju par kopēju tranzīta procedūru (OV L 226, 13.8.1987., 2.–117. lpp.)

Konvencijas turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.