Eiropas aizsardzības rīkojums — atbalsts noziegumos cietušajiem visā ES

KOPSAVILKUMS:

Direktīva 2011/99/ES — Eiropas aizsardzības rīkojums

KOPSAVILKUMS

KĀDS IR ŠĪS DIREKTĪVAS MĒRĶIS?

• Tā ļauj personām, kuras cietušas no vardarbības, jo īpaši no vardarbības ģimenē un izsekošanas, turpināt izmantot aizsardzību no likumpārkāpēja arī tad, kad cietušie pārceļas uz citu ES valsti.
• Ar to izveido noteikumus, kas ļauj tiesnesim vai līdzvērtīgai iestādei ES valstī izdot Eiropas aizsardzības rīkojumu, kad aizsargātā persona pārceļas uz citu ES valsti.
• Direktīva darbojas kopā ar Regulu (ES) Nr. 606/2013, ar kuru izveido vienkāršu apliecību izdošanas procesu, lai vienā ES valstī izdotu rīkojumu varētu ātri un viegli atzīt citā ES valstī.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Lai izdotu Eiropas aizsardzības rīkojumu, valsts aizsardzības pasākumam ir jāpastāv tajā ES valstī, kas personai, kura apdraud aizsargāto personu, piemēro vienu vai vairākus no šeit minētajiem aizliegumiem vai ierobežojumiem:

• aizliegums apmeklēt konkrētas vietas vai noteiktas teritorijas, kur dzīvo vai ko apmeklē aizsargājamā persona;
• aizliegums vai ierobežojumi attiecībā uz jebkāda veida saziņu ar aizsargājamo personu, tostarp izmantojot tālruni, elektronisko vai parasto pastu, faksu vai jebkādus citus līdzekļus;
• aizliegums vai ierobežojumi attiecībā uz tuvošanos aizsargājamai personai tuvāk par noteiktu attālumu.

Rīkojuma izdošana

Ir vairāki nosacījumi, t. sk.:

• aizsargājamā persona nolemj dzīvot vai uzturēties vai jau dzīvo vai uzturas citā ES valstī;
• aizsargājamā persona pati lūdz izdot rīkojumu;
• personai, kas rada apdraudējumu, ir tiesības tikt uzklausītai un tiesības apstrīdēt aizsardzības pasākumu, ja šai personai nebija tiesību to darīt pirms sākotnējā aizsardzības pasākuma pieņemšanas.

Rīkojumu var pieprasīt vai nu ES valstī, kur aizsargājamā persona pašlaik dzīvo vai uzturas (izpildvalsts), vai arī ES valstī, kurā tiks izdots rīkojums (izdevējvalsts).

Rīkojuma neatzīšana

Izpildvalsts var atteikties atzīt rīkojumu vairāku iemeslu dēļ, tostarp:

• rīkojums nav pilnīgs, vai arī trūkstošā informācija nav sniegta izpildvalsts noteiktajā termiņā;
• aizsardzības pasākums attiecas uz darbību, ko izpildvalsts tiesību aktos neuzskata par noziedzīgu nodarījumu;
• aizsardzības pasākums neuzliek vienu vai vairākus iepriekš minētos aizliegumus vai ierobežojumus.

Ja izpildvalsts atsakās atzīt rīkojumu, tā:

• nekavējoties informē aizsargājamo personu un izdevējvalsti par šo atteikumu un tā pamatojumu;
• informē aizsargājamo personu par iespēju saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem lūgt noteikt aizsardzības pasākumu;
• informē aizsargājamo personu par tās valsts tiesību aktos noteiktajām pārsūdzības iespējām, kas ir pieejamas, lai apstrīdētu šādu lēmumu.

Rīkojuma izpilde

Izpildvalsts atbild par rīkojuma izpildei nepieciešamo pasākumu īstenošanu. Ja rīkojumu pārkāpj, izpildvalsts var:

• uzlikt kriminālsodus un paredzēt jebkādu citu pasākumu, ja minētais pārkāpums saskaņā ar izpildvalsts tiesību aktiem ir noziedzīgs nodarījums;
• saistībā ar pārkāpumu pieņemt jebkādus lēmumus, kas nav krimināltiesiski;
• veikt steidzamus un provizoriskus pasākumus, lai izbeigtu pārkāpumu, līdz tiek pieņemts turpmāks izdevējvalsts lēmums.

KOPŠ KURA LAIKA ŠĪ DIREKTĪVA IR PIEMĒROJAMA?

Tā stājās spēkā 2012. gada 10. janvārī. ES valstu tiesību aktos tā bija jāiekļauj līdz 2015. gada 11. janvārim.

KONTEKSTS

Plašāka informācija ir pieejama Eiropas Komisijas tiesiskuma tīmekļa vietnes sadaļā, kas veltīta cietušajiem.

AKTS

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/99/ES (2011. gada 13. decembris) par Eiropas aizsardzības rīkojumu (OV L 338, 21.12.2011., 2.–18. lpp.)

SAISTĪTIE AKTI

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 606/2013 (2013. gada 12. jūnijs) par aizsardzības pasākumu savstarpēju atzīšanu civillietās (OV L 181, 29.6.2013., 4.–12. lpp.)

Pēdējo reizi atjaunots: 25.01.2016