Eiropas Parlaments

Eiropas Parlaments (EP) ir vienīgā tieši vēlētā ES iestāde un viena no lielākajām demokrātiskajām asamblejām pasaulē. Tā 705 deputāti pārstāv 450 miljonus ES pilsoņu. Deputātus reizi piecos gados ievēl vēlētāji no visām 27 ES dalībvalstīm. EP ievēlētos cilvēkus sauc par Eiropas Parlamenta deputātiem jeb EP deputātiem.

Katrā ES dalībvalstī ievēlēto EP deputātu skaitu pamatā nosaka tās iedzīvotāju skaits. Deputātu vietu sadalījums līdz 2019.–2024. gada sasaukuma beigām ir šāds: Beļģija: 21, Bulgārija: 17, Čehija: 21, Dānija: 14, Vācija: 96, Igaunija: 7, Īrija: 13, Grieķija: 21, Spānija: 59, Francija: 79, Horvātija: 12, Itālija: 76, Kipra: 6, Latvija: 8, Lietuva: 11, Luksemburga: 6, Ungārija: 21, Malta: 6, Nīderlande: 29, Austrija: 19, Polija: 52, Portugāle: 21, Rumānija: 33, Slovēnija: 8, Slovākija: 14, Somija: 14 un Zviedrija: 21.

2024.–2029. gada sasaukumā vietu sadalījums tiks atjaunināts atbilstoši Eiropadomes Lēmumam (ES) 2023/2061, un kopējais ievēlēto EP deputātu skaits būs 720.

Aptuveni 40 % EP deputātu ir sievietes. EP deputāti var veidot grupas atbilstoši savai politiskajai pārliecībai, nevis valstspiederībai.

2024. gada 15. martā deputātu vietas bija sadalītas starp septiņām politiskajām grupām:

• Eiropas Tautas partijas grupa (178 deputāti);
• Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa (140 deputāti);
• Grupa “Renew Europe” (102 deputāti);
• Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa (71 deputāti);
• Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa (68 deputāti);
• Identitātes un demokrātijas grupa (59 deputāti);
• Kreiso grupa Eiropas Parlamentā / Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku grupa (37 deputāti).

49 deputāti minētajā datumā nebija pievienojušies nevienai politiskajai grupai.

EP galvenās funkcijas:

• likumdošanas pilnvaras: attiecībā uz lielāko daļu ES tiesību aktu EP dala likumdošanas pilnvaras ar Eiropas Savienības Padomi saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru;
• budžeta pilnvaras: EP ir kopīgas pilnvaras ar Padomi, balsojot par gada budžetu, apstiprinot tā izpildi ar EP priekšsēdētāja parakstu un pārraugot tā īstenošanu;
• ES iestāžu, jo īpaši Eiropas Komisijas, kontroles pilnvaras: EP var apstiprināt vai neapstiprināt komisāru iecelšanu, un tam ir pilnvaras pēc priekšlikuma izteikt neuzticību iesniegšanas atlaist Komisiju kā iestādi. Eiropas Parlamentam ir arī ES darbību kontroles pilnvaras, Komisijai un Padomei iesniedzot rakstiskus vai mutiskus jautājumus. Tas veido īpašas komitejas un izmeklēšanas komitejas, kuru kompetence var attiekties ne vien uz ES iestāžu darbībām, bet arī ES dalībvalstu rīcību, īstenojot ES politiku.

Ar Lisabonas līgumu tika pastiprināta EP nozīme, nosakot tam Padomei līdzvērtīgas pilnvaras šādi:

• paplašinot parasto likumdošanas procedūru, iekļaujot 40 jaunas jomas, tostarp lauksaimniecību, energoapgādes drošību, imigrāciju, tiesiskumu un iekšlietas, veselību un struktūrfondus;
• pastiprinot EP nozīmi ES budžeta pieņemšanā – EP kopā ar Padomi atbild par visa budžeta pieņemšanu;
• ļaujot EP deputātiem paust piekrišanu attiecībā uz dažādiem starptautiskiem nolīgumiem, pie kuriem strādā ES, piemēram, starptautiskajiem tirdzniecības nolīgumiem;
• ieviešot jaunas tiesības saņemt informāciju par Eiropadomes aktivitātēm, rotējošo Padomes prezidentūru un Eiropas Ārējās darbības dienesta darbību;
• dodot EP tiesības ierosināt Līguma izmaiņas;
• paplašinot EP uzraudzības pilnvaras, ievēlot Eiropas Komisijas priekšsēdētāju un balsojumā apstiprinot Komisijas locekļus.

EP deputāti piedalās EP plenārsēdēs Strasbūrā un Briselē un komiteju un politisko grupu sanāksmēs Briselē.

Līguma par Eiropas Savienības darbību 223. panta 2. punktā ir noteikts, ka EP pieņem EP deputātu nolikumu. Tajā ir izklāstīti noteikumi, kas reglamentē EP deputātu pienākumu izpildi.

Rīcības kodekss nosaka, ka EP deputāti rīkojas vienīgi sabiedrības interesēs un savus pienākumus veic, ņemot vērā neitralitātes, integritātes, atklātības, rūpības, godīguma, atbildības un EP reputācijas ievērošanas principus.

LESD 232. pants nosaka, ka EP pieņem savu reglamentu – EP iekšējos organizatoriskos un darbības noteikumus.