Ar šo regulu izveido noteikumus un procedūras, lai Eiropas Savienība (ES) varētu rīkoties nolūkā nodrošināt ES un tās dalībvalstu interešu efektīvu aizsardzību pret trešās valsts īstenotu ekonomisko piespiešanu. Galvenais mērķis ir atturēt trešās valstis no ekonomiskās piespiešanas. Ekonomiskās piespiešanas gadījumos mērķis ir reaģēt uz ekonomisko piespiešanu, lai panāktu tās izbeigšanu.

Tajā ir izklāstīta sistēma, kas ļauj ES reaģēt, veicot šādus pasākumus:

ekonomiskās piespiešanas gadījumu pārbaude un konstatēšana;
kontakta veidošana ar trešo valsti, lai atsevišķos gadījumos panāktu piespiešanas izbeigšanu;
pasākumu ieviešana, lai atsevišķos galējas nepieciešamības gadījumos vērstos pret piespiešanu;
centieni panākt ekonomiskās piespiešanas rezultātā ES un tās dalībvalstīm nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

1.
Pārbaude un konstatēšana
Ekonomiskā piespiešana pastāv tad, ja trešā valsts piemēro vai draud piemērot tādu pasākumu, kas ietekmē tirdzniecību vai investīcijas, lai novērstu vai panāktu, ka ES vai dalībvalsts pārtrauc piemērot, groza vai pieņem konkrētu aktu, un tādējādi iejaucas ES vai dalībvalsts likumīgā suverēnā izvēlē.
Lai, pamatojoties uz iepriekš minētajiem nosacījumiem, noteiktu, vai trešās valsts veikts pasākums ir uzskatāms par ekonomisko piespiešanu, Eiropas Komisija un Eiropas Savienības Padome ņem vērā:
- tā intensitāti, smagumu, biežumu, ilgumu, izplatību un nozīmi, tostarp tā ietekmi uz tirdzniecības vai investīciju attiecībām ar ES, un no tā izrietošo spiedienu uz ES vai dalībvalsti;
- to, vai attiecīgā trešā valsts atkārtoti iejaucas, lai novērstu vai panāktu ES, dalībvalsts vai citas trešās valsts konkrētas darbības;
- to, cik lielā mērā pasākums aizskar ES vai dalībvalsts suverenitātes jomu;
- to, vai trešās valsts rīcības pamatā ir leģitīmas, starptautiski atzītas bažas;
- to, vai trešā valsts pirms sava pasākuma ieviešanas godprātīgi un nopietni ir mēģinājusi jautājumu atrisināt starptautiskas koordinācijas vai iztiesāšanas ceļā.
Komisija pēc savas iniciatīvas vai pienācīgi pamatota pieprasījuma var pārbaudīt jebkuru trešās valsts pasākumu. Komisijas veiktā pārbaude parasti nepārsniedz četrus mēnešus. Komisija veic pārbaudi, balstoties uz pamatotu informāciju, ko tā ievākusi pēc savas iniciatīvas vai saņēmusi no jebkura uzticama avota, tostarp no dalībvalstīm un ieinteresētajām personām.
Padome konstatē ekonomiskās piespiešanas pastāvēšanu, pieņemot īstenošanas aktu, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu. Šajā nolūkā Padomes rīcībā ir astoņas nedēļas. Padome var izmantot vairāk nekā astoņas nedēļas (taču ne vairāk kā 10 nedēļas) ar noteikumu, ka tā informē Komisiju par kavēšanās iemesliem. Padome var arī nolemt, ka ES ir jāpieprasa attiecīgajai valstij novērst ar tās īstenoto ekonomiskās piespiešanas pasākumu nodarīto kaitējumu.
2.
Kontakta veidošana
Komisija izpēta iespējas veidot kontaktu ar attiecīgo valsti, lai panāktu ekonomiskās piespiešanas izbeigšanu un attiecīgā gadījumā arī nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu. Priekšnosacījums kontakta veidošanai ar trešo valsti, kura īsteno ekonomiskās piespiešanas pasākumu, ir šīs trešās valsts labticīgie centieni.
3.
ES atbildes pasākumi
ES ar Komisijas īstenošanas aktiem piemēro atbildes pasākumus, ja ir izpildīti visi trīs turpmāk minētie nosacījumi:
- īstenotie centieni (piemēram, kontakta veidošana ar attiecīgo trešo valsti) saprātīgā termiņā nav snieguši rezultātus (proti, trešā valsts nav izbeigusi ekonomisko piespiešanu un attiecīgā gadījumā nav atlīdzinājusi nodarīto kaitējumu);
- ES atbildes pasākumi ir vajadzīgi, lai aizsargātu ES un tās dalībvalstu intereses un tiesības konkrētā gadījumā, ņemot vērā pieejamās iespējas;
- ES atbildes pasākumi ir ES interesēs.
Iespējamie pasākumi, ar kuriem vērsties pret ekonomisko piespiešanu, ir šādi:
- jauni vai palielināti muitas nodokļi;
- eksporta un importa ierobežojumi, tostarp eksporta kontrole;
- pasākumi, kurus piemēro preču tranzītam, vai iekšējie pasākumi, kurus piemēro precēm;
- preču piegādātāju vai pakalpojumu sniedzēju, preču vai pakalpojumu izslēgšana no publiskā iepirkuma vai novērtējuma korekcijas piemērošana preču vai pakalpojumu piedāvājumiem;
- pasākumi, kas ietekmē pakalpojumu tirdzniecību;
- pasākumi, kas ietekmē ārvalstu tiešo investīciju piekļuvi Savienībai;
- intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības vai to komerciālās izmantošanas ierobežojumi;
- ierobežojumu noteikšana banku darbībai, apdrošināšanai, piekļuvei ES kapitāla tirgiem un citām finanšu pakalpojumu darbībām;
- jauni vai palielināti ierobežojumi ķimikāliju laišanai ES tirgū;
- jauni vai palielināti ierobežojumi tādu preču laišanai ES tirgū, uz kurām attiecas ES sanitārie un fitosanitārie tiesību akti.
Šie pasākumi var ietvert pasākumus, kas paredz nepildīt ES starptautiskās saistības pret trešo valsti, kura īsteno ekonomiskās piespiešanas pasākumu, ciktāl šis pasākums ir starptautiski prettiesiska darbība.
Lai izvēlētos un izstrādātu piemērotus ES atbildes pasākumus, Komisija izmanto objektīvu kritēriju kopumu. Īpašs nosacījums attiecas uz ES interešu noteikšanu attiecībā uz ES atbildes pasākumiem.
ES atbildes pasākumi var būt vispārēji piemērojami pasākumi vai arī pasākumi, ko piemēro konkrētām personām, kurām ir saistība vai saikne ar trešās valsts, kura īsteno ekonomiskās piespiešanas pasākumu, valdību.
Komisijas īstenošanas akts par ES atbildes pasākumiem ietver tālāk tekstā izklāstītos nosacījumus.
- Tajā ir noteikts termiņš (tas parasti nepārsniedz trīs mēnešus) atbildes pasākumu piemērošanai, ja vien attiecīgā trešā valsts neizbeidz ekonomisko piespiešanu un attiecīgā gadījumā neatlīdzina ES nodarīto kaitējumu. Šo termiņu var pagarināt, ja Komisijas rīcībā ir ticama informācija, kas ļauj noteikt, ka trešā valsts jau veic pasākumus, lai izbeigtu ekonomisko piespiešanu.
- Ar to Komisija tiek pilnvarota: aicināt attiecīgo trešo valsti nekavējoties izbeigt ekonomisko piespiešanu un attiecīgā gadījumā atlīdzināt nodarīto kaitējumu; piedāvāt veikt sarunas par risinājumu ar trešo valsti; paziņot trešai valstij, ka tiks piemēroti ES atbildes pasākumi, ja netiks izbeigta ekonomiskā piespiešana un attiecīgā gadījumā netiks atlīdzināts nodarītais kaitējums.
- Izņēmuma kārtā ES atbildes pasākumus piemēros bez tā, ka Komisija vispirms aicina attiecīgo trešo valsti izbeigt ekonomisko piespiešanu vai atlīdzināt nodarīto kaitējumu un paziņo attiecīgajai trešai valstij, ka vajadzības gadījumā tiks piemēroti atbildes pasākumi, jo īpaši atbildes pasākumu efektivitātes nodrošināšanai.
- Ja ekonomiskā piespiešana izpaužas kā draudi veikt pasākumus, kas ietekmē tirdzniecību vai investīcijas, tad ES atbildes pasākumus var piemērot tikai no dienas, kad šie draudi piepildās.
Regula nosaka, ka Komisijai ir jāveic informācijas vākšana, lai apkopotu viedokļus un informāciju par katram konkrētam gadījumam piemērotiem pasākumiem. Šis ir efektīvs veids, kā ieinteresētajām personām sniegt savu ieguldījumu, kuru Komisijai ir jāņem vērā, izvēloties un izstrādājot piemērotus pasākumus.
Regulā noteiktajās situācijās Komisija ar īstenošanas aktu var apturēt, grozīt vai izbeigt ES atbildes pasākumus. Nekavējoties piemērojamus īstenošanas aktus var pieņemt pienācīgi pamatotu, nenovēršamu un steidzamu iemeslu dēļ.
Komisija var turpināt centienus rast risinājumu ar valsti, kura īsteno ekonomiskās piespiešanas pasākumu, izmantojot iespēju apturēt ES atbildes pasākumus.
4.
Starptautiskā sadarbība
Starptautiskā sadarbība ar citām trešām valstīm var norisināties visā procesa laikā un vienlaikus ar citiem centieniem risināt ekonomiskās piespiešanas jautājumus konkrētos gadījumos. Apspriešanās un sadarbība var ietvert būtiskas informācijas apmaiņu un atbildes koordinēšanu vai arī var norisināties attiecīgos starptautiskos forumos.
5.
Horizontālie noteikumi
Ar šo regulu Komisijai tiek piešķirtas deleģētās pilnvaras grozīt II pielikumā izklāstītos izcelsmes un valstspiederības noteikumus.
Tā paredz izveidot vienoto kontaktpunktu ieinteresētajām personām un tajā ir izklāstīti noteikumi par informācijas uzskatīšanu par konfidenciālu un Komisijas pārskatīšanas un ziņošanas pienākumi.

KOPŠ KURA LAIKA REGULA IR PIEMĒROJAMA?

Tā ir piemērojama kopš 2023. gada 27. decembra.

KONTEKSTS

Plašāka informācija:

Aizsardzība pret ekonomisko piespiešanu (Eiropas Komisija;)
Jautājumi un atbildes par instrumentu cīņai pret ekonomisko piespiešanu – Eiropas Komisija (Eiropas Komisija);
Vienotais kontaktpunkts (Eiropas Komisija).

PAMATDOKUMENTS

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/2675 (2023. gada 22. novembris) par Savienības un tās dalībvalstu aizsardzību pret trešo valstu īstenotu ekonomisko piespiešanu (OV L, 2023/2675, 7.12.2023.).

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Līguma par Eiropas Savienību konsolidētā versija, I sadaļa – Kopīgi noteikumi, 3. pants (bijušais LES 2. pants) (OV C 202, 7.6.2016., 17. lpp.).

Līguma par Eiropas Savienību konsolidēta versija, V sadaļa – Vispārīgi noteikumi par Savienības ārējo darbību un īpaši noteikumi par kopējo ārpolitiku un drošības politiku, 1. nodaļa – Vispārīgi noteikumi par Savienības ārējo darbību, 21. pants (OV C 202, 7.6.2016., 28.–29. lpp.).

Līguma par Eiropas Savienības darbību konsolidētā versija, Piektā daļa – Savienības ārējā darbība, II sadaļa – Kopējā tirdzniecības politika – 207. pants (bijušais EKL 133. pants) (OV C 202, 7.6.2016., 140.–141. lpp.).

Līguma par Eiropas Savienības darbību konsolidētā versija, Piektā daļa – Savienības ārējā darbība, V sadaļa – Starptautiski nolīgumi, 218. pants (bijušais EKL 300. pants) (OV C 202, 7.6.2016., 144.–146. lpp.).

Padomes Regula (EK) Nr. 2271/96 (1996. gada 22. novembris), ar ko paredz aizsardzību pret trešās valsts pieņemtu tiesību aktu eksteritoriālas piemērošanas sekām un no tiem izrietošām vai ar tiem pamatotām darbībām (OV L 309, 29.11.1996., 1.–6. lpp.).

Regulas (EK) Nr. 2271/96 turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

Pēdējo reizi atjaunots: 09.02.2024

Top