Konvencijas mērķis ir palīdzēt apkarot noziedzīgus nodarījumus, kurus var izdarīt tikai ar tehnoloģiju palīdzību, ja šīs ierīces ir gan instruments nozieguma izdarīšanai, gan noziedzīgā nodarījuma mērķis, un noziedzīgi nodarījumu, kuros tehnoloģijas tiek izmantotas, lai sekmētu cita noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, piemēram, krāpšanu. Tajā ir sniegtas pamatnostādnes visām valstīm, kuras izstrādā vietējos tiesību aktus par kibernoziedzību, kas kalpo par pamatu starptautiskai sadarbībai starp konvencijas pusēm.
Pirmā papildu protokola mērķis ir noteikt kriminālatbildību par rasistisku un ksenofobisku materiālu izplatīšanu, izmantojot datorsistēmas, kā arī par rasistiska un ksenofobiska naida motivētiem draudiem un apvainojumiem.
Otrā papildu protokola mērķis ir nodrošināt kopīgus noteikumus starptautiskā līmenī, lai uzlabotu sadarbību kibernoziedzības jomā un pierādījumu vākšanu elektroniskā formā kriminālizmeklēšanas vai tiesvedības veikšanas nolūkā.
Ar lēmumu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm atļauj ES interesēs ratificēt otro papildu protokolu.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Konvencija par kibernoziegumiem

Konvencija paredz:
- kriminālatbildības noteikšanu par noziedzīgiem nodarījumiem, sākot ar nelikumīgu piekļuvi un iejaukšanos datos un sistēmās un beidzot ar krāpšanu, izmantojot datorus, un materiālu, kuros atspoguļota vardarbība pret bērniem, izplatīšanu;
- procesuālas pilnvaras izmeklēt kibernoziegumus un nodrošināt elektroniskos pierādījumus saistībā ar jebkādiem noziegumiem;
- efektīvu starptautisko sadarbību starp pusēm.
Puses ir Konvencijas par kibernoziegumiem komitejas locekles un apmainās ar informāciju un pieredzi, izvērtē konvencijas īstenošanu vai interpretē konvencijas noteikumus, izmantojot norādījumus.
Konvenciju ir ratificējušas 26 no 27 dalībvalstīm – Īrija to vēl nav ratificējusi.

Pirmais papildu protokols

Ar šo protokolu paplašina konvencijas darbības jomu, iekļaujot tajā arī ksenofobiskas un rasistiskas propagandas izplatīšanu, izmantojot datorsistēmas, tādējādi nodrošinot cietušo personu labāku aizsardzību. Ar to arī:
- uzlabo tiesisko regulējumu, izmantojot pamatnostādņu kopumu, lai noteiktu kriminālatbildību par ksenofobiskas un rasistiskas propagandas izplatīšanu kibertelpā;
- uzlabo starptautiskās sadarbības veidus un līdzekļus tiešsaistē pastrādātu rasistisku un ksenofobisku noziegumu izmeklēšanas un kriminālvajāšanas jomā.

Otrais papildu protokols

Šī protokola mērķis ir pastiprināt starptautisko sadarbību.
Ar to risina īpašo problēmu, kas saistīta ar elektroniskajiem pierādījumiem attiecībā uz kibernoziegumiem un citiem noziedzīgiem nodarījumiem, ko pakalpojumu sniedzēji glabā ārvalstu jurisdikcijās, un ar to, ka tiesībaizsardzības pilnvaras beidzas pie valstu robežām.
Tas paredz:
- jaunu juridisko pamatu, kas ļauj tieši pieprasīt citās jurisdikcijās esošajiem reģistriem domēnu nosaukumu reģistrācijas informāciju;
- jaunu juridisko pamatu, kas ļauj nosūtīt tiešus rīkojumus pakalpojumu sniedzējiem citās jurisdikcijās, lai iegūtu informāciju par pakalpojumu pasūtītājiem;
- uzlabotus līdzekļus informācijas par pakalpojumu pasūtītājiem un datu plūsmas datu iegūšanai, savstarpēji sadarbojoties valstu valdībām;
- paātrinātu sadarbību ārkārtas situācijās, tostarp kopīgu izmeklēšanas grupu izmantošanu un kopīgu izmeklēšanu.

Lēmums (ES) 2023/436

Konvencijai var pievienoties vienīgi dalībvalstis, bet ne pati ES, jo konvencijas puses var būt tikai valstis.
Lēmumā ir izklāstītas vairākas atrunas, deklarācijas, paziņojumi un ziņojumi, kas dalībvalstīm ir jāpieņem pirms ratifikācijas procesa pabeigšanas. Tie nodrošina, ka protokols ir saderīgs ar ES tiesību aktiem un politiku un ka dalībvalstis savās attiecībās ar trešām valstīm protokolu piemēro vienādi.
Dānija un Īrija nepiedalījās Lēmuma (ES) 2023/436 pieņemšanā, un lēmums tām nav saistošs un nav jāpiemēro.

ES atbalsta konvenciju un tās protokolus gan ES Drošības savienības stratēģijas (skatīt kopsavilkumu) ievaros, gan kiberdrošības stratēģijas ietvaros.

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS

Konvencija stājās spēkā 2004. gada 1. jūlijā.
Pirmais papildu protokols stājās spēkā 2006. gada 1. martā.
Otrais papildu protokols vēl nav stājies spēkā.
Lēmumu (ES) 2023/436 piemēro kopš 2023. gada 14. februāra.

KONTEKSTS

Plašāka informācija:

Kibernoziegumi (Eiropols).

PAMATDOKUMENTI

Budapeštas Konvencija par kibernoziegumiem, Eiropas Padome, Budapešta, 23.11.2001.

Konvencijas par kibernoziegumiem Papildu protokols par rasisma un ksenofobijas noziedzīgajiem nodarījumiem, kas tiek izdarīti datorsistēmās, Eiropas Padome, 28.1.2003.

Konvencijas par kibernoziegumiem otrais papildu protokols par pastiprinātu sadarbību un elektronisko pierādījumu izpaušanu (OJ L 63, 28.2.2023., 28.–47. lpp.).

Padomes Lēmums (ES) 2023/436 (2023. gada 14. februāris), ar kuru dalībvalstīm atļauj Eiropas Savienības interesēs ratificēt Konvencijas par kibernoziegumiem Otro papildu protokolu par pastiprinātu sadarbību un elektronisko pierādījumu izpaušanu (OV L 63, 28.2.2023., 48.–53. lpp.).

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Komisijas Paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par ES Drošības savienības stratēģiju (COM(2020) 605 final, 24.7.2020.).

Kopīgs paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei. ES kiberdrošības stratēģija digitālajai desmitgadei (JOIN(2020) 18 final, 16.12.2020.).

Pēdējo reizi atjaunots: 28.11.2023

Top

All