Ar to nosaka 2023. gadam konkrētu zivju krājumu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Eiropas Savienības (ES) ūdeņos un – attiecībā uz ES zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav ES ūdeņi.
Ar to nosaka šādas zvejas iespējas uz 2023. un 2024. gadu konkrētiem dziļūdens zivju krājumiem.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Šī regula attiecas uz šādām zvejas iespējām:

nozvejas limiti 2023. gadā un, ja regulā noteikts – 2024. gadā;
zvejas piepūles limiti 2030. gadā, izņemot zvejas piepūles limitus, kas noteikti regulas II pielikumā (kas piemērojams no 2023. gada 1 februāra līdz 2024. gada 31. janvārim);
zvejas iespējas laikposmam no 2022. gada 1. decembra līdz 2023. gada 30. novembrim noteiktiem krājumiem apgabalā, uz kuriem attiecas Antarktikas jūras dzīvo resursu saglabāšanas konvencija.

Piemērošanas joma

Šo regulu piemēro:

ES zvejas kuģiem un trešo valstu zvejas kuģiem, kas zvejo ES ūdeņos;
atpūtas zvejai*, kad regulā uz to konkrēti norādīts;
komerciālajai zvejai no krasta.

Papildus ES patstāvīgi noteiktajām zvejas iespējām regula attiecas uz zvejas iespējām, kas izriet no juridiskiem nolīgumiem vai divpusējiem nolīgumiem ar trešām valstīm, proti, zvejas iespējām attiecībā uz:

kopīgiem zivju krājumiem, kas ir:
- kopīgi ar Apvienoto Karalisti jāpārvalda Ziemeļjūrā un Ziemeļrietumu ūdeņos;
- kopīgi ar Norvēģiju un Apvienoto Karalisti jāpārvalda Ziemeļjūrā un Skagerakā; vai
- Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisijas (NEAFC) piekrastes valstu konsultāciju priekšmets;
zvejas iespējām, kas izriet no nolīgumiem ar reģionālajām zvejniecības pārvaldības organizācijām;
noteiktām zvejas iespējām trešo valstu ūdeņos.

ES kuģiem pieļaujamā kopējā nozveja ES ūdeņos

Eiropas Savienības Padome ir atbildīga par kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) noteikšanu, pamatojoties uz Eiropas Komisijas priekšlikumiem.
KPN ir maksimāli pieļaujamais noteiktas sugas daudzums, ko attiecīgajā gadā ir atļauts nozvejot noteiktā teritorijā.
Norādītie ierobežojumi atbilst principam par zivju krājumu ilgtspējīgu izmantošanu atbilstīgi maksimālajam ilgtspējīgas ieguves apjomam* un pārvaldības noteikumiem, kas izklāstīti ES daudzgadu pārvaldības plānos.
ES kvota, kas atbilst KPN, ir iedalīta ES dalībvalstu kvotās – ES kvotu proporcijās, kas piešķirtas dalībvalstīm.

Kopējā pieļaujamā nozveja kopīgajiem zivju krājumiem

Attiecībā uz kopīgajiem zivju krājumiem regula vairumā gadījumu ir noteikta galīgā KPN, bet dažos gadījumos – pagaidu KPN, kamēr nav pabeigtas apspriešanās.

2022. gada 16. decembrī ES un Apvienotā Karaliste vienojās pēc diskusijām atbilstoši Tirdzniecības un sadarbības nolīgumam noteikt lielu skaitu KPN 2030. gadam.
2022. gada 9. decembrī ES, Apvienotā Karaliste un Norvēģija vienojās par KPN sešiem kopīgiem un kopīgi pārvaldītiem krājumiem Ziemeļjūrā.
Pagaidu KPN ir noteikta diviem krājumiem Skagerakā, kas ir kopīgi un tiek kopīgi pārvaldīti ar Norvēģiju, līdz tiks pabeigtas divpusējas apspriešanās ar Norvēģiju.
2022. gada ikgadējā sanāksmē 2022. gada 18. novembrī NEAFC vienojās par Atlantijas okeāna un Skandināvijas reņģu un putasu zvejas iespējām. Turklāt 2022. gada 6. decembrī tika pabeigtas NEAFC piekrastes valstu apspriedes par makreļu zvejas iespējām, un NEAFC pēc tam 2023. gada 5. janvārī vienojās par šādām zvejas iespējām.
Kopējo krājumu KPN ir sadalīta kvotās – KPN proporcijās, kas piešķirtas trešajām valstīm, ES un dalībvalstīm.

Vajadzības gadījumā regulā noteiktās KPN attiecīgā gada laikā tiek grozītas, lai ņemtu vērā zinātnisko ieteikumu publikācijas, kā arī apspriežu ar trešām valstīm un RZPO sanāksmju rezultātus.

Izkraušanas pienākums

Visām ES zvejas flotēm ir jāievēro izkraušanas pienākums, kas aizliedz zivju izmešanu. Regulā:

paredz, ka visi uz klāja esošie regulēto komerciālo sugu lomi (tostarp piezveja*) ir jāizkrauj un jāuzskaita attiecībā pret katras dalībvalsts attiecīgajām kvotām;
izveido kvotu apmaiņas rezervi tām dalībvalstīm, kurām nav kvotu, ar ko nosegt nenovēršamo piezveju.

Turklāt ES kvotās ir ņemti vērā ierobežoti izmestie daudzumi, kas pamatoti uz noteiktiem atbrīvojumiem; šie daudzumi netiks izkrauti un uzskaitīti atbilstoši kvotām, un tāpēc tie tiek atskaitīti no ES kvotām.

Korektīvie pasākumi

Regulā ir uzskaitīti pasākumi, kas ir funkcionāli saistīti ar zvejas iespējām un kas jāpiemēro dažādās zvejas zonās, kā arī korektīvie pasākumi, lai nodrošinātu krājumu ātru atjaunošanos tādā līmenī, kas pārsniedz maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu, ja nepieciešams.

Aizliegtās sugas

Regulā ir uzskaitītas tās sugas un zvejas zonas, kurās zvejas kuģi nedrīkst zvejot, paturēt uz klāja vai pārkraut citā kuģī* vai izkraut. Tas ietver aizliegumus ES zvejas kuģiem ES un citos ūdeņos un aizliegumus ES ūdeņos esošiem trešo valstu zvejas kuģiem.

Zvejas atļaujas

Lielākais zvejas atļauju skaits ES zvejas kuģiem, kuri zvejo trešo valstu ūdeņos, ir noteikts regulas V pielikuma A daļā.

Lielākais zvejas atļauju skaits trešo valstu kuģiem ES valstu ūdeņos, ir noteikts regulas V pielikuma B daļā.

Pasākumi, kas piemērojami ES kuģiem ūdeņos, ko pārvalda reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas

Šī regulas daļa ir sadalīta pa reģionālajiem zvejas apgabaliem, uz kuriem attiecas to attiecīgās konvencijas. Katram apgabalam regulā paredz:

zvejas kapacitātes limitus kuģiem, ja tādi ir noteikti;
atļautos zvejas darbību veidus;
noteiktu sugu zvejas aizliegumus.

NO KURA LAIKA REGULA IR PIEMĒROJAMA?

To piemēro no 2023. gada 1. janvāra.

KONTEKSTS

ES zvejas iespēju noteikumi ir paredzēti, lai ierobežotu zivju krājumu nozveju līdz līmenim, kas atbilst kopējās zivsaimniecības politikas mērķiem. Ar Regulu (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku (skatīt kopsavilkumu) nosaka mērķus ikgadējiem priekšlikumiem par nozvejas un zvejas piepūles limitiem, lai nodrošinātu, ka ES zvejniecības nozare ir ekoloģiski, ekonomiski un sociāli ilgtspējīga.

Plašāka informācija:

Padome apstiprina zvejas iespējas 2023. gadam – paziņojums presei (Eiropas Savienības Padome);
Ilgtspējīga zivsaimniecība (Eiropas Komisija).

GALVENIE TERMINI

Atpūtas zveja. Nekomerciālas zvejas darbības, kurās jūras bioloģiskos resursus izmanto, piemēram, atpūtas, tūrisma vai sporta nolūkā.

Maksimālais ilgtspējīgas ieguves apjoms. Vislielākais ieguves apjoms (nozveja), ko var iegūt no noteiktas zivju sugas krājuma nenoteiktā periodā, neapdraudot tās izdzīvošanu.

Piezveja. Nevēlamu zivju un jūras organismu sugu netīša nozveja.

Pārkraušana citā kuģī. Nozvejas pārkraušana no mazāka zvejas kuģa lielākā, kurš pēc tam iekļauj to lielākā partijā tālākai nosūtīšanai.

PAMATDOKUMENTS

Padomes Regula (ES) 2023/194 (2023. gada 30. janvāris), ar ko 2023. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi, un ar ko šādas zvejas iespējas uz 2023. un 2024. gadu nosaka konkrētiem dziļūdens zivju krājumiem (OV L 28, 31.1.2023., 1.–219. lpp.).

Regulas (ES) 2023/194 turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Padomes Lēmums (ES) 2021/1875 (2021. gada 22. oktobris) par nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem ikgadējās apspriedēs, kurās ar Apvienoto Karalisti vienojas par kopējām pieļaujamajām nozvejām (OV L 378, 26.10.2021., 6.–11. lpp.).

Tirdzniecības un sadarbības nolīgums starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no otras puses (OV L 149, 30.4.2021., 10.–2539. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1241 (2019. gada 20. jūnijs) par zvejas resursu saglabāšanu un jūras ekosistēmu aizsardzību ar tehniskiem pasākumiem un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 2019/2006, (EK) Nr. 1224/2009 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013, (ES) 2016/1139, (ES) 2018/973, (ES) 2019/472 un (ES) 2019/1022 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 894/97, (EK) Nr. 850/98, (EK) Nr. 2549/2000, (EK) Nr. 254/2002, (EK) Nr. 812/2004 un (EK) Nr. 2187/2005 (OV L 198, 25.7.2019., 105.–201. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/973 (2018. gada 4. jūlijs), ar kuru izveido daudzgadu plānu bentiskajiem krājumiem Ziemeļjūrā un zvejniecībām, kas minētos krājumus izmanto, un sīkāk nosaka kārtību, kā īstenot izkraušanas pienākumu Ziemeļjūrā, un ar kuru atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 676/2007 un (EK) Nr. 1342/2008 (OV L 179, 16.7.2018., 1.–13. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2403 (2017. gada 12. decembris) par ārējo zvejas flotu ilgtspējīgu pārvaldību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1006/2008 (OV L 347, 28.12.2017., 81.–104. lpp.).

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1627 (2016. gada 14. septembris) par daudzgadu plānu zilās tunzivs krājumu atjaunošanai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 302/2009 (OV L 252, 16.9.2016., 1.–52. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1139 (2016. gada 6. jūlijs), ar kuru izveido daudzgadu plānu mencas, reņģes un brētliņas krājumiem Baltijas jūrā un zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto, un ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 2187/2005 un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1098/2007 (OV L 191, 15.7.2016., 1.–15. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22.–61. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (OV L 343, 22.12.2009., 1.–50. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Pēdējo reizi atjaunots: 07.03.2023

Top