Eiropas Kultūras mantojuma gads (2018)

 

KOPSAVILKUMS:

Lēmums (ES) 2017/864 par Eiropas Kultūras mantojuma gadu (2018)

KĀDS IR ŠĪ LĒMUMA MĒRĶIS?

Ar to 2018. gads tiek pasludināts par Eiropas Kultūras mantojuma gadu (sk. Eiropas gads).

Šis nosaukums ir paredzēts, lai:

• veicinātu Eiropas kultūras mantojuma kā kopīga resursa novērtēšanu;
• uzlabotu izpratni par kopējo vēsturi un vērtībām;
• nostiprinātu piederības sajūtu Eiropai.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Eiropas gada vispārējie mērķi ir veicināt Eiropas Savienības (ES), dalībvalstu un reģionu un vietējo iestāžu, kā arī kultūras mantojuma nozares un pilsoniskās sabiedrības sadarbību nolūkā aizsargāt, saudzēt, atkalizmantot, vairot, valorizēt un popularizēt Eiropas kultūras mantojumu, jo īpaši:

• palīdzēt demonstrēt Eiropas kultūras mantojumu kā izšķirīgi svarīgu kultūras daudzveidības un kultūru dialoga elementu;
• vairot kultūras mantojuma nozares ieguldījumu sabiedrībā un tautsaimniecībā;
• popularizēt kultūras mantojumu kā svarīgu elementu ES dalībvalstu un trešo valstu attiecībās.

Eiropas gadam ir 14 īpašie mērķi, kas minēti lēmuma 2. pantā:

• īstenot darbības, kas ir vērstas uz cilvēkiem, iekļaujošas, tālredzīgas, labāk integrētas, ilgtspējīgas un aptver dažādas politikas jomas;
• popularizēt novatoriskus kultūras mantojuma pārvaldības un apsaimniekošanas modeļus, padarīt to plaši pieejamu un sekmēt pētniecību un diskusijas;
• sekmēt sinerģijas starp kultūras mantojuma un vides politiku, reģionu un vietējās attīstības stratēģijām;
• atbalstīt specializētu prasmju attīstīšanu un izmantot kultūras mantojumu kā iedvesmas avotu mūsdienu jaunradei un inovācijai;
• uzlabot izpratni par kultūras mantojumu, īpaši pievēršoties bērniem, jauniešiem un vecākiem cilvēkiem, vietējām kopienām un grūti sasniedzamām grupām;
• stiprināt ES un valstu pasākumus, kas novērš kultūras priekšmetu nelikumīgu tirdzniecību;
• noteikt svarīgus datumus, kam ir simboliska nozīme Eiropas vēsturē un kultūras mantojumā.

Lai sasniegtu Eiropas gada mērķus, ES, valstu, reģionālās un vietējās iestādes koncentrējas uz šādām darbībām:

• iniciatīvas un notikumi, kas iesaista sabiedrību, veicina diskusijas un uzlabo izpratni par kultūras mantojuma nozīmi;
• informēšana, izstādes, izglītošanas un izpratnes uzlabošanas kampaņas, kas skaidro tādas vērtības kā kultūras daudzveidība un kultūru dialogs;
• dalīšanās pieredzē un labā praksē;
• ar Eiropas gadu saistītu projektu, tīklu un pētījumu rezultātu popularizēšana;
• citas Eiropas Komisijas vai valstu iestāžu noteiktas darbības.

Koordinācijas, sadarbības un finanšu prasības paredz, ka:

• dalībvalstīm jāieceļ valsts koordinatori;
• Komisijai ir pienākums:
  • regulāri rīkot valsts koordinatoru sanāksmes, lai koordinētu Eiropas gada norisi un apmainītos ar informāciju, kā arī sanāksmes, kurās piedalās ieinteresētās personas un pārstāvji no struktūrām, kuras darbojas kultūras mantojuma jomā, to vidū pārrobežu kultūras tīkliem, attiecīgām nevalstiskajām organizācijām un jaunatnes organizācijām;
  • sadarboties ar attiecīgajām starptautiskajām organizācijām, jo īpaši ar Eiropas Padomi un UNESCO;
  • vajadzības gadījumā ar Revīzijas palātas un Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai palīdzību veikt pasākumus, lai novērstu jebkādu krāpniecisku vai nelikumīgu ES finansējuma izmantošanu.

Divu gadu budžets (2017. gada 1. janvāris – 2018. gada 31. decembris) bija 8 miljoni euro.

Komisija līdz 2019. gada 31. decembrim iesniedza ziņojumu par Eiropas gada rezultātiem Eiropas Parlamentam, Eiropas Savienības Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Eiropas Reģionu komitejai.

KOPŠ KURA LAIKA LĒMUMS IR PIEMĒROJAMS?

To piemēro kopš 2017. gada 9. jūnija.

KONTEKSTS

• Eiropas Kultūras mantojuma gada devīze bija “Mūsu mantojums – pagātnes un nākotnes satikšanās”. Tā tas noteikti bija 2018. gadā, kas Eiropai bija simboliski un vēsturiski nozīmīgs.
• 2018. gadā apritēja 100 gadi kopš Pirmā pasaules kara beigām, vairāku dalībvalstu neatkarības pasludināšanas un 400 gadi kopš Trīsdesmitgadu kara sākuma.
• 2018. gadā Komisija sadarbībā ar Eiropas Padomi, UNESCO un citiem partneriem īstenoja 10 ilgtermiņa Eiropas iniciatīvas, 37 valstīs tika organizēti 23 000 pasākumu un tajos piedalījās 12,8 miljoni cilvēku.
• Kultūras mantojums ir svarīgs Eiropas ekonomiskais resurss. Šajā nozarē ir nodarbināti 300 000 cilvēku, un vēl 7,8 miljoni darbvietu ES ir netieši saistītas ar kultūras mantojumu.
• Līguma par Eiropas Savienību 3. panta 3. punktā noteikts, ka ES ir jārespektē tās kultūru un valodu daudzveidība un jānodrošina Eiropas kultūras mantojuma aizsardzība un sekmēšana.
• Līguma par Eiropas Savienības darbību 167. pantā ES ir uzdots veicināt dalībvalstu kultūru uzplaukumu, respektējot to daudzveidību un vienlaikus pievēršot uzmanību kopīgajam kultūras mantojumam.

Plašāka informācija:

• Kultūra un radošums (Eiropas Komisija).

PAMATDOKUMENTS

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums (ES) 2017/864 (2017. gada 17. maijs) par Eiropas Kultūras mantojuma gadu (2018) (OV L 131, 20.5.2017., 1.–9. lpp.).

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Līguma par Eiropas Savienību konsolidētā versija, I sadaļa – Kopīgi noteikumi – 3. pants (bijušais LES 2. pants) (OV C 202, 7.6.2016., 17. lpp.).

Līguma par Eiropas Savienības darbību konsolidētā versija – Trešā daļa – Savienības iekšpolitika un rīcība – XIII sadaļa – 167. pants (bijušais EKL 151. pants) (OV C 202, 7.6.2016., 121.–122. lpp.).

Pēdējo reizi atjaunots: 17.11.2022