Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Konvencija par dienvidaustrumu Atlantijas zvejas resursu saglabāšanu un pārvaldību

Konvencija par dienvidaustrumu Atlantijas zvejas resursu saglabāšanu un pārvaldību

 

KOPSAVILKUMS:

Konvencija par dienvidaustrumu Atlantijas zvejas resursu saglabāšanu un pārvaldību

Lēmums 2002/738/ES par Eiropas Kopienas noslēgto Konvenciju par dienvidaustrumu Atlantijas zvejas resursu saglabāšanu un pārvaldību

KĀDS IR ŠĪS KONVENCIJAS UN LĒMUMA MĒRĶIS?

  • Konvencijas mērķis ir nodrošināt zvejas resursu un visu jūras resursu ilglaicīgu saglabāšanu un ilgstošu izmantošanu un aizsargāt jūras ekosistēmas ūdeņos, uz kuriem attiecas šī konvencija.
  • Ar Padomes Lēmumu 2002/738/EK apstiprina konvenciju.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Līgumslēdzējas puses* konvencijas mērķus sasniedz šādi:

  • pieņem pasākumus, kas balstās uz vislabākajām pieejamajām zinātniskajām atziņām, lai nodrošinātu zvejas resursu ilglaicīgu saglabāšanu un ilgstošu izmantošanu;
  • piemēro piesardzības principu, kas nozīmē, ka gadījumā, ja informācija ir neskaidra, neuzticama vai nepietiekama, ir jārīkojas piesardzīgi un ka zinātniskas informācijas trūkumu nedrīkst izmantot kā iemeslu saglabāšanas un pārvaldības pasākumu atlikšanai;
  • ņem vērā zvejas darbību ietekmi uz ekoloģiskā ziņā saistītām sugām, piemēram, jūras putniem, vaļveidīgajiem (vaļiem, delfīniem un cūkdelfīniem), roņiem un jūras bruņurupučiem;
  • veic pasākumus attiecībā uz sugām, kas pieder pie tās pašas ekosistēmas;
  • kopumā samazina kaitīgo ietekmi uz dzīvajiem jūras resursiem;
  • aizsargā bioloģisko daudzveidību.

Konvencija attiecas uz starptautiskajiem ūdeņiem, kas atrodas uz rietumiem un dienvidiem no Āfrikas rietumu piekrastē esošās Gabonas līdz pat Dienvidāfrikas dienvidiem.

Konvenciju īstenojošās organizācijas mītne atrodas Namībijā. Tā sadarbojas ar ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizāciju, citām specializētām aģentūrām un starpvaldību organizācijām. Organizāciju veido tālāk tekstā uzskaitītās struktūras.

Komisija. Tās sastāvā ir pa pārstāvim no katras līgumslēdzējas puses. Tā tiekas reizi gadā, kā arī pēc vajadzības. Tās uzdevumi ir:

  • identificēt saglabāšanas un pārvaldības vajadzības un izstrādāt nepieciešamos saistošos pasākumus;
  • noteikt kopējo pieļaujamo nozveju un pastāvīgi uzraudzīt krājumu stāvokli;
  • veicināt un koordinēt zinātnisko izpēti un izveidot mehānismus efektīvai novērošanai, kontrolei, uzraudzībai un izpildei;
  • apkopot un izplatīt precīzus statistikas datus.

Rīcības komiteja. Tā sniedz komisijai informāciju, konsultācijas un ieteikumus attiecībā uz saglabāšanas un pārvaldības pasākumu īstenošanu un ievērošanu.

Zinātniskā komiteja. Tā sniedz komisijai zinātniskas konsultācijas un ieteikums un sekmē zinātnisko pētniecību.

Konvencijā ir noteikti tālāk tekstā uzskaitītie pienākumi.

  • Līgumslēdzējām pusēm ir pienākums:
    • vākt un savlaicīgi sniegt pietiekami precīzus datus par dažādiem aspektiem, sākot ar krājumu stāvokli un zvejas darbībām un beidzot ar saglabāšanas pasākumiem;
    • nosūtīt komisijai gada ziņojumu par atbilstības pasākumu īstenošanu, tostarp par piemērotajām sankcijām;
    • pārbaudīt dokumentus, zvejas rīkus un lomu uz zvejas kuģiem, kuri izmanto to ostas vai stacijas atklātā jūrā;
    • aizliegt veikt izkraušanu un pārkraušanu kuģiem, kuri peld ar tādas valsts karogu, kura nav šīs konvencijas līgumslēdzēja puse, un kuri neievēro tās noteiktos saglabāšanas pasākumus;
    • ar komisijas palīdzību izveidot efektīvu novērošanas, inspekcijas, atbilstības un izpildes sistēmu;
    • ņemt vērā reģionā esošo jaunattīstības valstu īpašās prasības;
    • sadarboties, lai nepieļautu strīdu izcelšanos – tehniska rakstura strīdus var nodot izskatīšanai ad hoc ekspertu komisijai, savukārt materiālo tiesību strīdus var iesniegt lēmuma pieņemšanai saskaņā ar ANO 1982. gada Jūras tiesību konvenciju (skatīt kopsavilkumu).
  • Karoga valstīm* ir pienākums:
    • nodrošināt, ka kuģi, kas peld ar tās karogu, ievēro saglabāšanas, pārvaldības un kontroles pasākumus;
    • nekavējoties noskaidrot un izsmeļoši ziņot par darbībām, kas veiktas, reaģējot uz iespējamu noteikumu pārkāpumu.
  • Ostas valstīm ir pienākums informēt karoga valsti un komisiju par iespējamiem pārkāpumiem.

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS

Konvencija stājās spēkā 2003. gada 13. aprīlī.

KONTEKSTS

GALVENIE TERMINI

Līgumslēdzēja puse. Jebkura valsts vai reģionāla ekonomikas integrācijas organizācija, kura ir konvencijas dalībniece.
Karoga valsts. Valsts, kuras kuģiem ir dotas tiesības kuģot ar tās karogu.

PAMATDOKUMENTI

Konvencija par dienvidaustrumu Atlantijas zvejas resursu saglabāšanu un pārvaldību (OV L 234, 31.8.2002., 40.–55. lpp.).

Padomes Lēmums 2002/738/ES (2002. gada 22. jūlijs) par Eiropas Kopienas noslēgto Konvenciju par dienvidaustrumu Atlantijas zvejas resursu saglabāšanu un pārvaldību (OV L 234, 31.8.2002., 39. lpp.).

Pēdējo reizi atjaunots: 09.09.2022

Top