Ar to izveido publiskā sektora aizdevumu mehānismu (PSLF), lai palīdzētu Eiropas Savienības (ES) reģioniem, kuri saskaras ar nopietnām sociālajām, ekonomiskajām un vidiskām problēmām, ko izraisa pārkārtošanās virzībā uz ES klimatneitralitāti.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Ar publiskā sektora investīciju palīdzību PSLF mērķis ir risināt sociālās, nodarbinātības, ekonomiskās un vidiskās problēmas, ko izraisa ES pārkārtošanās virzībā uz tās 2030. gada klimata un enerģētikas mērķrādītājiem un mērķi vēlākais līdz 2050. gadam ES sasniegt klimatneitralitāti, saskaņā ar Parīzes nolīgumu (skatīt kopsavilkumu).
Tas ir Taisnīgas pārkārtošanās mehānisma, kuru veido arī Taisnīgas pārkārtošanās fonds un InvestEU shēma, trešais pīlārs.
Tas ir būtisks Eiropas zaļā kursa elements (skatīt kopsavilkumu).

Mērķis

PSLF konkrētais mērķis ir palielināt publiskā sektora investīcijas ilgtspējīgos investīciju projektos, kas apmierina ietekmēto teritoriju attīstības vajadzības, taču kuri var neradīt pietiekamas ieņēmumu plūsmas, ar ko segt to investīciju izmaksas.

Budžets un finansēšana

PSLF palīdz nodrošināt projektiem finansējumu Eiropas Komisijas piešķirtu dotāciju veidā, kā arī ar aizdevumiem, ko uz izdevīgiem noteikumiem piešķir Eiropas Investīciju banka (EIB).
PSLF paredz finansēt ieguldījumus 18,5 miljardu EUR apmērā.
ES dotācijas nodrošinās aptuveni 1,5 miljardus EUR, no kuriem 250 miljonus EUR finansēs no ES budžeta faktiskajās cenās, kā to paredz 2021.–2027. gada daudzgadu finanšu shēma.
EIB piešķirtie aizdevumi var nodrošināt līdz pat 10 miljardiem EUR.
- Šo mehānismu var paplašināt, lai noteiktās situācijās to varētu finansēt citi finanšu partneri*, nevis tikai EIB.

Atbilstība

Projektiem jāatbilst noteiktiem kritērijiem:

tiem jārada izmērāma ietekme un vajadzības gadījumā jāietver iznākuma rādītāji, kas palīdz risināt sociālas, ekonomiskas un vidiskas problēmas, ko izraisa pārkārtošanās virzībā uz ES klimata mērķrādītājiem;
tiem jādod labums taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajā plānā minētajām teritorijām, pat ja projekti neatrodas minētajās teritorijās;
tiem jāatbalsta ilgtspējīgas investīcijas, kas palīdz segt minēto teritoriju attīstības vajadzības šādās jomās:
- atjaunojamo energoresursu enerģija un zaļa un ilgtspējīga mobilitāte, tostarp zaļā ūdeņraža veicināšana un efektīvi centralizētie siltumapgādes tīkli;
- publiskā pētniecība;
- digitalizācija;
- vides infrastruktūra atkritumu un ūdens resursu viedai apsaimniekošanai;
- ilgtspējīgas enerģijas, energoefektivitātes un integrācijas pasākumi, tostarp ēku atjaunošana un pārbūve;
- pilsētvides atjaunošana un reģenerācija;
- pāreja uz aprites ekonomiku;
- zemes un ekosistēmu atjaunošana un dekontaminācija, ņemot vērā principu “piesārņotājs maksā”;
- bioloģiskā daudzveidība;
- prasmju pilnveide, pārkvalifikācija, apmācība un sociālā infrastruktūra, tostarp aprūpes iestādes un sociālie mājokļi;
- var tikt atbalstītas arī investīcijas citās jomās, ja tās atbilst apstiprinātajiem taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajiem plāniem;
tie nedrīkst atbalstīt darbības, kas izslēgtas saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1056, ar ko izveido Taisnīgas pārkārtošanās fondu, 9. pantu.

Pārraudzība

Regulā ir izklāstīti noteikumi mehānisma plānošanai, uzraudzībai, izvērtēšanai un kontrolei.
Mehānismu īsteno ar darba programmām, kas iekļauj piešķiršanas kritērijus, pēc kuriem novērtē projektu atbilstību, ietekmi un kvalitāti. Situācijās, kad pieprasītais finansējums pārsniedz pieejamos resursus, prioritāti piešķir:
- projektiem, kurus veicina saņēmēji, kas atrodas mazāk attīstītos reģionos;
- projektiem, kuri tiešā veidā palīdz sasniegt ES 2030. gada klimata un enerģētikas mērķrādītājus un mērķi vēlākais līdz 2050. gadam ES sasniegt klimatneitralitāti;
- projektiem, kurus veicina saņēmēji, kas ir pieņēmuši dekarbonizācijas plānus.
Publiskā sektora aizdevumu mehānisma pārvaldība ir deleģēta Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūrai.
Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajos plānos ir izklāstītas nozares un teritorijas, kuras varētu atbalstīt ar publiskā sektora aizdevumu mehānismu.
Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome līdz 2025. gada 30. jūnijam veic mehānisma starpposma izvērtējumu.

KOPŠ KURA LAIKA REGULA IR PIEMĒROJAMA?

Tā ir piemērojama kopš 2021. gada 19. augusta.

KONTEKSTS

Plašāka informācija:

Taisnīgas pārkārtošanās mehānisms (Eiropas Komisija).

GALVENIE TERMINI

Finanšu partneri. EIB, citas starptautiskas finanšu iestādes, valsts attīstību veicinošas bankas un finanšu iestādes, tostarp privātas finanšu iestādes, ar kurām Komisija paraksta administratīvu nolīgumu par sadarbību mehānisma ietvaros.

PAMATDOKUMENTS

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1229 (2021. gada 14. jūlijs) par publiskā sektora aizdevumu mehānismu Taisnīgas pārkārtošanās mehānisma ietvaros (OV L 274, 30.7.2021., 1.–19. lpp.).

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (OV L 231, 30.6.2021., 159.–706. lpp.).

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1056 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko izveido Taisnīgas pārkārtošanās fondu (OV L 231, 30.6.2021., 1.–20. lpp.).

Regulas (ES) 2021/1056 turpmākie labojumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/523 (2021. gada 24. marts), ar ko izveido programmu InvestEU un groza Regulu (ES) 2015/1017 (OV L 107, 26.3.2021., 30.–89. lpp.).

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai. Eiropas zaļais kurss (COM(2019) 640 final, 11.12.2019.).

Pēdējo reizi atjaunots: 31.03.2022

Top