EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

ES digitālais Covid sertifikāts

ES digitālais Covid sertifikāts

 

KOPSAVILKUMS:

Regula (ES) 2021/953 par ES digitālo Covid sertifikātu

KĀDS IR ŠĪS REGULAS MĒRĶIS?

Ar to izveido Eiropas Savienības (ES) digitālo Covid sertifikātu, kas ir saskaņota sistēma Covid-19 vakcinācijas, testa vai pārslimošanas fakta apliecināšanai. Sertifikāts ir paredzēts, lai tas:

  • būtu drošs un sadarbspējīgs*;
  • palīdzētu sertifikāta turētājiem īstenot savas tiesības uz brīvu pārvietošanos Covid-19 pandēmijas laikā;
  • koordinētā veidā atvieglotu ceļošanu, ja ES dalībvalstis ievieš ierobežojumus, lai ierobežotu Covid-19 izplatību.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Šis satvars attiecas uz sertifikātu izdošanu, verifikāciju un akceptēšanu.

  • Vakcinācijas sertifikāts. Apstiprina, ka persona ir saņēmusi Covid-19 vakcīnu, un tajā ir iekļauta informācija par vakcīnu, saņemto devu skaitu un vakcinācijas datumu. Vakcinācijas sertifikātus izdod dalībvalsts, kurā veikta vakcinācija.
  • Testa sertifikāts. Apstiprina, ka personai ir veikts nukleīnskābes amplifikācijas tests (NAAT tests*) vai antigēna tests*, kas norādīts ES kopīgajā Covid-19 antigēna testu sarakstā Covid-19 vīrusa (SARS-CoV-2) infekcijas noteikšanai, un ietver informāciju par testu, tā veikšanas datumu un laiku, kā arī testa rezultātu. Testa sertifikātus izdod dalībvalsts, kurā tests veikts.
  • Pārslimošanas sertifikāts. Apstiprina, ka persona pēc pozitīva rezultāta NAAT testam vai antigēna testam, kas iekļauts ES kopīgajā Covid-19 antigēna testu sarakstā, ir pārslimojusi SARS-CoV-2 infekciju, kā arī norāda pozitīvā testa veikšanas datumu. Pārslimošanas sertifikātus izdod dalībvalsts, kurā atveseļojusies persona atrodas.

Dalībvalstis pēc katras vakcinācijas devas, testa rezultāta vai pārslimošanas izdod atsevišķu sertifikātu ar šādiem raksturlielumiem:

  • digitālā vai papīra formātā;
  • ar kvadrātkodu (QR kodu) vienkāršākai verifikācijai un aizsardzībai pret viltošanu;
  • bezmaksas;
  • dalībvalsts oficiālajā(-s) valodā(-s) un angliski;
  • derīgs visās dalībvalstīs.

Sertifikātos ir iekļauts tikai ierobežots nepieciešamās informācijas apjoms, ko verifikācijas veicēji neglabā. Verifikācijas nolūkos tiek pārbaudīts tikai sertifikāta derīgums un autentiskums, verificējot izdevējiestādes digitālo parakstu, kas tiek uzglabāts QR kodā.

Sertifikāta parakstus var verificēt visā ES.

Ja dalībvalstis akceptē vakcinācijas, testēšanas vai pārslimošanas apliecinājumu nolūkā atbrīvot no brīvas pārvietošanās ierobežojumiem, tām ir ar tādiem pašiem nosacījumiem jāakceptē ES sertifikāti, kurus izdevušas citas dalībvalstis.

Ceļošanai ES teritorijā vakcinācijas sertifikāti, kuri izdoti pēc pirmreizējās vakcinācijas kursa pabeigšanas, ir derīgi 270 dienas. Dalībvalstis drīkst akceptēt sertifikātus tikai tad, ja pēc pēdējās devas ievadīšanas nav pagājušas vairāk nekā 270 dienas. Šis akceptēšanas periods attiecas tikai uz personām vecumā no 18 gadiem. Sertifikātiem, kas izsniegti par balstdevu, nav maksimālā derīguma termiņa. Pārslimošanas sertifikāti pēc pozitīvā testa rezultāta ir derīgi ne ilgāk kā 180 dienas. Testa sertifikātiem derīguma termiņu nenorāda.

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2022/483, ar ko ievieš grozījumus, uzlabo uzticamības satvaru, atbalstot sertifikātu anulēšanas sarakstu divpusēju apmaiņu starp dalībvalstīm attiecībā uz tādiem sertifikātiem, kas izdoti kļūdaini, krāpšanas rezultātā vai pēc tam, kad tikusi apturēta Covid-19 vakcīnas partija, kas atzīta par defektīvu.

Sertifikātu iegūšana nedrīkst:

  • būt priekšnosacījums tiesību uz brīvu pārvietošanos izmantošanai;
  • radīt diskrimināciju atkarībā no konkrētas kategorijas sertifikāta iegūšanas.

Pārrobežu pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sniedzēji, kam saskaņā ar valsts tiesību aktiem Covid-19 pandēmijas laikā ir pienākums ieviest konkrētus sabiedrības veselības aizsardzības pasākumus, veic sertifikātos iekļautās informācijas verifikāciju, taču to neglabā. Tie arī integrē sertifikātu sistēmu lidostu, ostu un dzelzceļa staciju un autoostu darbībā.

Eiropas Savienības Padome ir pieņēmusi atsevišķu ieteikumu, kurā izklāstīts jautājums par brīvas pārvietošanās ierobežojumu atvieglošanu ES teritorijā. Tajā ir noteikts pamatprincips, ka ikvienai personai, kura izmanto savas tiesības brīvi pārvietoties un kurai ir derīgs ES digitālais Covid sertifikāts, nebūtu jāpiemēro papildu ierobežojumi, piemēram, papildu testi, izņemot ārkārtas situācijās. Taču, tā kā šis ieteikums nav saistošs, ikviena dalībvalsts var to piemērot pēc saviem ieskatiem. Tādēļ, neskatoties uz to, ka ikvienai dalībvalstij ir pienākums akceptēt sertifikātu kā apliecinošu dokumentu, sertifikātu turētāji var sastapties ar atšķirīgām prasībām.

ES digitālā Covid sertifikāta regulējums nenosaka Covid-19 sertifikātu iekšzemes lietojumu, piemēram, lai regulētu piekļuvi pasākumiem, restorāniem, sporta pasākumu norises vietām, sabiedriskajam transportam vai darbavietai. Dalībvalstis drīkst izmantot ES digitālos Covid sertifikātus iekšzemes vajadzībām, taču tām valsts tiesību aktos ir jāparedz juridiskais pamats šādai izmantošanai, tostarp, ievērojot datu aizsardzības prasības.

Covid-19 sertifikātu līdzvērtība ar trešām valstīm

Ja trešā valsts izdod sadarbspējīgus sertifikātus atbilstoši tehnisko standartu prasībām, Eiropas Komisija var pieņemt īstenošanas lēmumus (“lēmumus par līdzvērtību”), ar ko nosaka, ka šādas valsts izdotie Covid-19 sertifikāti ir līdzvērtīgi ES digitālajiem Covid sertifikātiem.

Rezultātā attiecīgā trešā valsts tiek pieslēgta ES digitālo Covid-19 sertifikātu sistēmai. Šīs valsts izdotie sertifikāti tādā gadījumā ir tiešā veidā jāpieņem ar tādiem pašiem nosacījumiem kā ES sertifikāti.

Līdz šim Komisija ir pieņēmusi šādus lēmumus attiecībā uz tālāk minētajām trešām valstīm:

  • Šveice (Īstenošanas lēmums (ES) 2021/1126);
  • Vatikāna Pilsētvalsts (Īstenošanas lēmums (ES) 2021/1272);
  • Sanmarīno (Īstenošanas lēmums (ES) 2021/1273);
  • Ukraina (Īstenošanas lēmums (ES) 2021/1380);
  • Ziemeļmaķedonija (Īstenošanas lēmums (ES) 2021/1381);
  • Turcija (Īstenošanas lēmums (ES) 2021/1382);
  • Andora (Īstenošanas lēmums (ES) 2021/1476);
  • Albānija (Īstenošanas lēmums (ES) 2021/1477);
  • Fēru Salas (Īstenošanas lēmums (ES) 2021/1478);
  • Monako (Īstenošanas lēmums (ES) 2021/1479);
  • Panama (Īstenošanas lēmums (ES) 2021/1480);
  • Maroka (Īstenošanas lēmums (ES) 2021/1481);
  • Izraēla (Īstenošanas lēmums (ES) 2021/1482);
  • Armēnija (Īstenošanas lēmums (ES) 2021/1894);
  • Apvienotā Karaliste (Īstenošanas lēmums (ES) 2021/1895);
  • Jaunzēlande (Īstenošanas lēmums (ES) 2021/1993) un attiecībā uz Kuka Salām, Niui un Tokelau – Īstenošanas lēmums (ES) 2022/1949);
  • Moldova (Īstenošanas lēmums (ES) 2021/1994);
  • Gruzija (Īstenošanas lēmums (ES) 2021/1995);
  • Serbija (Īstenošanas lēmums (ES) 2021/1996);
  • Togo (Īstenošanas lēmums (ES) 2021/2056);
  • Singapūra (Īstenošanas lēmums (ES) 2021/2057);
  • Salvadora (Īstenošanas lēmums (ES) 2021/2113);
  • Libāna (Īstenošanas lēmums (ES) 2021/2187);
  • Apvienotie Arābu Emirāti (Īstenošanas lēmums (ES) 2021/2188);
  • Kaboverde (Īstenošanas lēmums (ES) 2021/2189);
  • Tunisija (Īstenošanas lēmums (ES) 2021/2296);
  • Melnkalne (Īstenošanas lēmums (ES) 2021/2297);
  • Urugvaja (Īstenošanas lēmums (ES) 2021/2298);
  • Taizeme (Īstenošanas lēmums (ES) 2021/2299);
  • Taivāna (Īstenošanas lēmums (ES) 2021/2300);
  • Benina (Īstenošanas lēmums (ES) 2022/206);
  • Jordānija (Īstenošanas lēmums (ES) 2022/207);
  • Kolumbija (Īstenošanas lēmums (ES) 2022/533);
  • Malaizija (Īstenošanas lēmums (ES) 2022/534);
  • Seišelas (Īstenošanas lēmums (ES) 2022/724);
  • Vjetnama (Īstenošanas lēmums (ES) 2022/725);
  • Indonēzija (Īstenošanas lēmums (ES) 2022/726);
  • Dienvidkoreja (Īstenošanas lēmums (ES) 2022/1096);
  • Madagaskara (Īstenošanas lēmums (ES) 2022/1097);
  • Kosova* (Īstenošanas lēmums (ES) 2022/1098);
  • Bahreina (Īstenošanas lēmums (ES) 2022/1099);
  • Ekvadora (Īstenošanas lēmums (ES) 2022/1100);
  • Filipīnas (Īstenošanas lēmums (ES) 2022/1338);
  • Omāna (Īstenošanas lēmums (ES) 2022/1339);
  • Peru (Īstenošanas lēmums (ES) 2022/1340);
  • Brazīlija (Īstenošanas lēmums (ES) 2022/1948).

KOPŠ KURA LAIKA REGULA IR PIEMĒROJAMA?

Sākotnēji to bija paredzēts piemērot 12 mēnešus – no 2021. gada 1. jūlija līdz 2022. gada 30. jūnijam. Taču 2022. gada 29. jūnijā Eiropas Parlaments un Padome pagarināja regulas piemērošanas laiku līdz 2023. gada 30. jūnijam.

Tā kā infekcijas gadījumu skaita pieauguma ietekme pašlaik nav prognozējama, jo tā ir atkarīga arī no tā, vai parādīsies jauni infekcijas varianti, šis pagarinājums ļaus iedzīvotajiem turpināt izmantot sertifikātu, lai ceļotu ES teritorijā, ja infekcijas gadījumu skaita pieaugums dalībvalstīm liks uz laiku atjaunot ceļošanas ierobežojumus 2022. gada otrajā pusgadā un 2023. gada pirmajā pusgadā.

Taču šo pagarinājumu nevajadzētu uzskatīt par prasību ES dalībvalstīm, jo īpaši tām, kas atceļ iekšzemes pasākumus sabiedrības veselības jomā, saglabāt vai noteikt brīvas pārvietošanās ierobežojumus.

KONTEKSTS

Regula (ES) 2021/954 attiecas uz ES digitālo Covid sertifikātu un trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri likumīgi uzturas vai dzīvo ES.

Plašāka informācija:

GALVENIE TERMINI

Sadarbspējīgs. Dalībvalsts verificēšanas sistēmas spēj izmantot citas dalībvalsts kodētus datus.
NAAT tests. Molekulārs nukleīnskābes amplifikācijas tests, piemēram, reversās transkripcijas polimerāzes ķēdes reakcijas, cilpmediētas izotermiskas amplifikācijas un transkriptāzes mediētas amplifikācijas paņēmieni, ko izmanto SARS-CoV-2 ribonukleīnskābes klātbūtnes noteikšanai.
Antigēna tests. Tests, kas balstās uz vīrusu proteīnu (antigēnu) noteikšanu, izmantojot sānu plūsmas imūnanalīzi, un kas dod rezultātus mazāk nekā 30 minūtēs.

PAMATDOKUMENTS

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/953 (2021. gada 14. jūnijs) par sadarbspējīgu Covid-19 vakcinācijas, testa un pārslimošanas sertifikātu (ES digitālais Covid sertifikāts) izdošanas, verifikācijas un akceptēšanas satvaru nolūkā atvieglot brīvu pārvietošanos Covid-19 pandēmijas laikā (OV L 211, 15.6.2021., 1.–22. lpp.).

Regulas (ES) 2021/953 turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/1035 (2022. gada 29. jūnijs), ar ko groza Regulu (ES) 2021/954 par sadarbspējīgu Covid-19 vakcinācijas, testa un pārslimošanas sertifikātu (ES digitālais Covid sertifikāts) izdošanas, verifikācijas un akceptēšanas satvaru attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kas Covid-19 pandēmijas laikā likumīgi uzturas vai dzīvo dalībvalstu teritorijā (OV L 173, 30.6.2022., 46.–49. lpp.).

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/1034 (2022. gada 29. jūnijs), ar ko groza Regulu (ES) 2021/953 par sadarbspējīgu Covid-19 vakcinācijas, testa un pārslimošanas sertifikātu (ES digitālais Covid sertifikāts) izdošanas, verifikācijas un akceptēšanas satvaru nolūkā atvieglot brīvu pārvietošanos Covid-19 pandēmijas laikā (OV L 173, 30.6.2022., 37.–45. lpp.).

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2022/503 (2022. gada 29. marts), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/953 groza attiecībā uz nepilngadīgo atbrīvošanu no to vakcinācijas sertifikātu akceptēšanas perioda, kuri izdoti ES digitālā Covid sertifikāta formātā (OV L 102, 30.3.2022., 8.–10. lpp.).

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2022/483 (2022. gada 21. marts), ar kuru groza Īstenošanas lēmumu (ES) 2021/1073, ar ko nosaka tehniskās specifikācijas un noteikumus ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/953 izveidotā ES digitālā Covid sertifikāta uzticamības satvara īstenošanai (OV L 98, 25.3.2022., 84.–104. lpp.).

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2022/256 (2022. gada 22. februāris), ar ko attiecībā uz pārslimošanas sertifikātu izdošanu, pamatojoties uz ātrajiem antigēna testiem, groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/953 (OV L 42, 23.2.2022., 4.–8. lpp.).

Padomes Ieteikums (ES) 2022/107 (2022. gada 25. janvāris) par koordinētu pieeju drošas brīvas pārvietošanās atvieglošanai Covid-19 pandēmijas laikā un ar ko aizstāj Ieteikumu (ES) 2020/1475 (OV L 18, 27.1.2022., 110.–123. lpp.).

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2021/2288 (2021. gada 21. decembris), ar ko attiecībā uz ES digitālā Covid sertifikāta formātā izdoto vakcinācijas sertifikātu, kuri apliecina pirmreizējās vakcinācijas kursa pabeigšanu, akceptēšanas periodu groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/953 pielikumu (OV L 458, 22.12.2021., 459.–462. lpp.).

Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2021/1073 (2021. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka tehniskās specifikācijas un noteikumus ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/953 izveidotā ES digitālā Covid sertifikāta uzticamības satvara īstenošanai (OV L 230, 30.6.2021., 32.–53. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/954 (2021. gada 14. jūnijs) par sadarbspējīgu Covid-19 vakcinācijas, testa un pārslimošanas sertifikātu (ES digitālais Covid sertifikāts) izdošanas, verifikācijas un akceptēšanas satvaru attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kas Covid-19 pandēmijas laikā likumīgi uzturas vai dzīvo dalībvalstu teritorijā (OV L 211, 15.6.2021., 24.–28. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1.–88. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 910/2014 (2014. gada 23. jūlijs) par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū un ar ko atceļ Direktīvu 1999/93/EK (OV L 257, 28.8.2014., 73.–114. lpp.).

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/24/ES (2011. gada 9. marts) par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē (OV L 88, 4.4.2011., 45.–65. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/38/EK (2004. gada 29. aprīlis) par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1612/68 un atceļ Direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK (OV L 158, 30.4.2004., 77.–123. lpp.). Teksts publicēts atkārtoti ar labojumiem (OV L 229, 29.6.2004., 35.–48. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.


* Šis nosaukums nekādi neskar nostājas attiecībā uz Kosovas statusu un atbilst ANO DP Rezolūcijai 1244/1999 un Starptautiskās Tiesas atzinumam par Kosovas neatkarības deklarāciju.

Pēdējo reizi atjaunots: 07.11.2022

Top