EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Dzeramais ūdens — būtiski kvalitātes standarti

Dzeramais ūdens — būtiski kvalitātes standarti

 

KOPSAVILKUMS:

Direktīva (ES) 2020/2184 par dzeramā ūdens kvalitāti (pārstrādāta redakcija)

KĀDS IR ŠĪS DIREKTĪVAS MĒRĶIS?

Ar to tiek ieviesti pārskatīti noteikumi, lai aizsargātu cilvēku veselību no kaitīgas ietekmes, kas rodas no dzeramā ūdens piesārņojuma, nodrošinot, ka ūdens ir “pilnvērtīgs un tīrs”. Tās mērķi ir arī ieviest higiēnas prasības izstrādājumiem, kas nonāk saskarē ar dzeramo ūdeni, piemēram, caurulēm, kā arī:

  • uzlabot piekļuvi dzeramajam ūdenim;
  • ieviest izmaksu efektīvu un risku izvērtēšanu balstītu ūdens kvalitātes uzraudzības pieeju.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Dzeramais ūdens ir:

  • viss ūdens dabiskajā stāvoklī vai pēc apstrādes, kas domāts dzeršanai, ēdiena gatavošanai, pārtikas sagatavošanai vai citām vajadzībām mājsaimniecībā gan publiskās, gan privātās telpās, neatkarīgi no tā izcelsmes un no tā, vai to piegādā pa sadales tīklu, piegādā ar autocisternu vai pilda pudelēs vai citos traukos, tostarp avota ūdeņi;
  • viss ūdens, ko izmanto pārtikas uzņēmumos, lai izgatavotu, pārstrādātu, konservētu vai realizētu produktus vai vielas, kas domātas lietošanai uzturā.

Direktīvā paredzētie atbrīvojumi

Direktīva neattiecas uz:

Eiropas Savienības (ES) valstis var attiecināt atbrīvojumu no šīs direktīvas arī uz:

  • ūdeni, kas paredzēts vienīgi tiem mērķiem, attiecībā uz kuriem kompetentās iestādes ir pārliecinājušās, ka ūdens kvalitāte ne tieši, ne netieši neietekmē attiecīgo patērētāju veselību;
  • dzeramo ūdeni no atsevišķa piegādes objekta, kas piegādā vidēji mazāk par 10 m3 dienā vai apgādā mazāk par 50 personām, ja vien ūdens piegāde nenotiek komerciālas vai sabiedriskas darbības ietvaros.

Daži direktīvas aspekti, tostarp par apstrādes ķimikālijām un filtriem, neattiecas uz jūras kuģiem, kuri atsāļo ūdeni, pārvadā pasažierus un darbojas kā ūdens piegādātāji.

Ūdens kvalitātes standarti

ES valstīm ir jānodrošina, lai dzeramais ūdens ir “pilnvērtīgs un tīrs”. Ūdenī nedrīkst būt nekādu mikroorganismu un parazītu, kā arī nekādu vielu, kas noteiktā skaitā vai koncentrācijā var radīt iespējamu apdraudējumu cilvēku veselībai. Konkrēti, tam jāatbilst tālāk minētajām minimālajām prasībām.

  • Mikrobioloģiskie parametri. Ūdenim jābūt pilnībā brīvam no:
    • zarnu enterokokiem;
    • E.coli.
  • Ķīmiskie parametri. Ķīmisko vielu daudzums nedrīkst pārsniegt šādas vērtības (piezīme: g/l = grami litrā, mg/l = miligrami litrā un μg/l = mikrogrami litrā):
    • akrilamīds 0,10 μg/l;
    • antimons 10 μg/l;
    • arsēns 10 μg/l;
    • benzols 1,0 μg/l;
    • benzo(a)pirēns 0,010 μg/l;
    • bisfenols A 2,5 μg/l;
    • bors 1,5 mg/l;
    • bromāti 10 μg/l;
    • kadmijs 5,0 μg/l;
    • hlorāti 0,25 mg/l;
    • hlorīti 0,25 mg/l;
    • hroms 25 μg/l;
    • varš 2,0 mg/l;
    • cianīdi 50 μg/l;
    • 1,2-dihloretāns 3,0 μg/l;
    • epihlorhidrīns 0,10 μg/l;
    • fluorīdi 1,5 mg/l;
    • halogēnetiķskābes (HAA5) 60 μg/l;
    • svins 5 μg/l;
    • dzīvsudrabs 1,0 μg/l;
    • mikrocistīns-LR 1,0 μg/l;
    • niķelis 20 μg/l;
    • nitrāti 50 mg/l;
    • nitrīti 0,50 mg/l;
    • pesticīdi 0,10 μg/l;
    • pesticīdi kopā 0,50 μg/l;
    • PFAS kopā 0,50 μg/l;
    • PFAS summa 0,10 μg/l;
    • policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži 0,10 μg/l;
    • selēns 20 μg/l;
    • tetrahloretēns un trihloretēns 10 μg/l;
    • trihalometāni kopā 100 μg/l;
    • urāns 30 μg/l;
    • vinilhlorīds 0,50 μg/l.
  • Vietējās sadales sistēmu (piemēram, cauruļvadi, cisternas) riska novērtēšanai būtiskie parametri. Tie ir šādi:
    • Legionella < 1,000 KVV*/l;
    • svins 10 μg/l.
  • Rādītāju parametri. Attiecas arī uz agresīvu vai korozīvu vielu klātbūtni. Ja to līmenis pārsniedz direktīvā noteiktās robežvērtības, ES valstīm ir jānovērtē, vai šī neatbilstība rada jebkādu risku cilvēku veselībai, un jāveic koriģējoši pasākumi.

ES valstīm ir jāievēro arī citi direktīvas noteikumi.

Riska izvērtēšana

ES valstīm jānodrošina, ka tiek veikts dzeramā ūdens ieguves vietu un apgādes sistēmu sateces baseinos riska novērtējums un riska pārvaldība, kā arī vietējo sadales sistēmu riska novērtējums. Tām ir arī jānovērtē, vai iespējamie riski ietekmē ūdens kvalitāti, tostarp identificējot apdraudējumus sistēmā un ieviešot kontroles pasākumus.

Materiāli, kas nonāk saskarē ar dzeramo ūdeni

ES valstīm jānodrošina, ka materiāli, kurus ir paredzēts izmantot dzeramā ūdens ieguvei, apstrādei, glabāšanai vai sadalei un kuri nonāk saskarē ar ūdeni:

  • ne tieši, ne netieši neapdraud cilvēku veselību;
  • nelabvēlīgi neietekmē ūdens krāsu, smaržu vai garšu;
  • neveicina mikroorganismu augšanu;
  • nerada piesārņotāju nonākšanu ūdenī lielākā apjomā nekā nepieciešams, ņemot vērā materiāla paredzēto mērķi.

Pakāpeniski tiks ieviestas papildu testēšanas metodes un procedūras atļauto izejvielu un gala materiālu apstiprināšanai (līdz 2024. gada 12. janvārim), kā arī izstrādāti atļauto izejvielu saraksti (līdz 2025. gada 12. janvārim).

Piekļuve, informācija, monitorings un izvērtēšana

ES valstīm:

  • jāuzlabo vai jāsaglabā piekļuvi dzeramajam ūdenim visiem, jo īpaši neaizsargātām un marginalizētām grupām;
  • jānodrošina, ka ir pieejama pietiekama un atjaunināta informācija par dzeramo ūdeni;
  • līdz 2029. gada 12. janvārim jāsagatavo datu kopa, kura satur informāciju par pasākumiem, kas veikti, lai uzlabotu piekļuvi dzeramajam ūdenim un popularizētu tā lietošanu;
  • līdz 2027. gada 12. jūlijam jāsagatavo datu kopa, kura satur informāciju par riska novērtēšanu, riska pārvaldību un monitoringu attiecībā uz sateces baseiniem, kur ir ūdens ieguves vietas;
  • jāsagatavo datu kopu, kura satur monitoringa rezultātus, kā arī informāciju par incidentiem un visām atkāpēm.

Eiropas Komisija līdz 2035. gada 12. janvārim izvērtēs šo direktīvu, un tikmēr vismaz reizi piecos gados pārskatīs mikrobu un ķīmisko vielu standartus, kā arī monitoringa, paraugu ņemšanas un riska izvērtēšanas procedūras.

Atcelšana

Ar šo direktīvu no 2023. gada 12. janvāra tiek pārstrādāta un atcelta Direktīva 98/83/EK un tās turpmākie grozījumi (skatīt kopsavilkumu).

KOPŠ KURA LAIKA ŠĪ DIREKTĪVA IR PIEMĒROJAMA?

Tā ir piemērojama kopš 2021. gada 12. janvāra, un ES valstu tiesību aktos tā bija jātransponē līdz 2023. gada 12. janvārim (daži aspekti – līdz 2026. gada 12. janvārim).

KONTEKSTS

Plašāka informācija:

GALVENIE TERMINI

KVV (koloniju veidojoša vienība): vienība, ko izmanto mikrobioloģijā, lai aprēķinātu dzīvotspējīgo baktēriju vai sēnīšu šūnu skaitu paraugā. Dzīvotspēja tiek definēta kā spēja vairoties binārās šķelšanās procesā kontrolētos apstākļos.

PAMATDOKUMENTS

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2020/2184 (2020. gada 16. decembris) par dzeramā ūdens kvalitāti (pārstrādāta redakcija) (OV L 435, 23.12.2020., 1.–62. lpp.)

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1020 (2019. gada 20. jūnijs) par tirgus uzraudzību un produktu atbilstību un ar ko groza Direktīvu 2004/42/EK un Regulas (EK) Nr. 765/2008 un (ES) Nr. 305/2011 (OV L 169, 25.6.2019., 1.–44. lpp.)

Komisijas Direktīva (ES) 2015/1787 (2015. gada 6. oktobris), ar ko groza II un III pielikumu Padomes Direktīvā 98/83/EK par dzeramā ūdens kvalitāti (OV L 260, 7.10.2015., 6.–17. lpp.)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/54/EK (2009. gada 18. jūnijs) par dabīgo minerālūdeņu ieguvi un tirdzniecību (pārstrādāta versija) (OV L 164, 26.6.2009., 45.–58. lpp.)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/83/EK (2001. gada 6. novembris) par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm (OV L 311, 28.11.2001., 67.–128. lpp.).

Direktīvas 2001/83/EK turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/60/EK (2000. gada 23. oktobris), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (OV L 327, 22.12.2000., 1.–73. lpp.)

Skatīt konsolidēto versiju.

Pēdējo reizi atjaunots: 10.02.2021

Top