Konvencijas mērķis ir nodrošināt Atlantijas tunzivju populāciju uzturēšanu tādā līmenī, kas ļauj veikt maksimālo pieļaujamo pastāvīgo nozveju pārtikas iegūšanas un citos nolūkos, un ar to tiek izveidota Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija (ICCAT).
Ar protokolu groza konvenciju, uzsverot ilgtermiņa saglabāšanas mērķi.
Ar 1986. gada lēmumu konvencijai pievienojas Eiropas Kopiena.
Ar 2019. gada lēmumu apstiprina nolīguma parakstīšanu un provizorisku piemērošanu Eiropas Savienības (ES) vārdā.
Ar regulu nosaka pārvaldības, saglabāšanas un kontroles noteikumus, kas attiecas uz ICCAT pārvaldīto tunzivju sugu nozveju.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Piezīme: šis kopsavilkums attiecas uz konvenciju, kas grozīta ar protokolu.

Struktūra

Ar konvenciju izveido ICCAT tās mērķu sasniegšanai, piemērojot piesardzības un ekosistēmas pieeju, tostarp:

izmantojot vislabākos pieejamos zinātniskos pierādījumus;
aizsargājot jūras vides daudzveidību;
īstenojot taisnīgu un pārredzamu lēmumu pieņemšanu.

Saskaņā ar šo konvenciju ICCAT Komisija tiekas reizi divos gados un katru no ICCAT loceklēm tajā pārstāv ne vairāk kā trīs delegāti, kuriem palīdz eksperti un padomnieki. Patiesībā ICCAT Komisija tiekas katru gadu un ir atbildīga par:

tunzivju un tunzivjveidīgo zivju, kā arī okeāna, pelaģisko un tālu migrējošo plātņžaunzivju (piemēram, haizivjveidīgo zivju, raju un zāģzivju) (ICCAT sugu) populāciju izpēti, izmantojot ICCAT Komisijas locekļu oficiālo aģentūru tehniskos un zinātniskos pakalpojumus, kur tas ir iespējams;
statistiskas informācijas vākšanu un analizēšanu attiecībā uz ICCAT sugu pašreizējiem apstākļiem un tendencēm;
pasākumu un metožu izpēti un novērtēšanu, lai nodrošinātu ICCAT sugu populāciju uzturēšanu;
ieteikumiem Komisijas loceklēm veikt izpēti un pētījumus;
konstatējumu publicēšanu.

ICCAT Padome tiekas vienu reizi starplaikā starp ICCAT Komisijas sanāksmēm. Tās sastāvā ir ICCAT priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks, un ne mazāk kā četri, bet ne vairāk kā desmit locekļu pārstāvji.

ICCAT Komisija ieceļ izpildsekretāru un var izveidot apakškomisijas sugu vai ģeogrāfisko apgabalu jomā.

Ieteikumi

Pamatojoties uz zinātniskiem pierādījumiem, ICCAT sniedz ieteikumus, kas izstrādāti, lai:

nodrošinātu ICCAT sugu ilgtermiņa saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu, krājumu apjomu uzturot vai atjaunojot tādos līmeņos, kas spēj radīt maksimālu ilgtspējīgu ieguvi, vai virs tiem;
veicinātu no ICCAT sugām atkarīgu vai ar tām saistītu citu sugu saglabāšanu, lai uzturētu vai atjaunotu šādu sugu populācijas virs līmeņiem, kuros to vairošanās var tikt nopietni apdraudēta.

Iebildumi un strīdi

ICCAT Komisijas locekles var iesniegt rakstiskus iebildumus pret ieteikumiem, ja:

tie neatbilst konvencijai vai starptautiskajām tiesībām;
tie nepamatoti diskriminē iebildumu cēlušo locekli;
locekle praktiski nevar panākt atbilstību; vai
pastāv drošības apsvērumi, ja iebildumu cēlusī locekle tās ievērotu.

Jebkura strīda pusēm ir jākonsultējas vienai ar otru, lai strīdus atrisinātu draudzīgā ceļā un cik ātri vien iespējams. Ja strīds netiek atrisināts, to var iesniegt galīgā un saistošā šķīrējtiesā pēc kopīga pieprasījuma. Pielikumā izklāstīta strīdu risināšanas procedūra.

Izpildes nodrošināšana

ICCAT Komisijas locekles vienojas veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu šīs konvencijas piemērošanu, un ik pēc diviem gadiem vai pēc pieprasījuma iesniedz pārskatu par pasākumiem, kas veikti šajā nolūkā. ICCAT Komisijas locekļu pienākumi:

pēc pieprasījuma sniegt visu tām pieejamo statistisko, bioloģisko un citu pētniecisko informāciju;
ļaut ICCAT Komisijai iegūt informāciju tiešā veidā no uzņēmumiem un personām pēc brīvprātības principa;
sadarboties ar citām loceklēm attiecībā uz pienācīgiem efektīviem pasākumiem;
izveidot starptautiskas kontroles sistēmu, ko ievieš savas jurisdikcijas apgabalos.

Finanšu noteikumi

Katra ICCAT locekle veic budžetā iemaksas, kuru apjoms tiek aprēķināts saskaņā ar ICCAT Komisijas pieņemtajiem finanšu noteikumiem, kura pamatā daļēji ir nozvejas apjoma svars un konservētu produktu tīrsvara kopsumma un locekļu ekonomikas attīstības pakāpe.

Sadarbība

Šī konvencija pieprasa veidot darba attiecības starp ICCAT Komisiju un Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizāciju un citām starptautiskām zivsaimniecības komisijām un zinātniskām organizācijām, kas var palīdzēt tās darbā, ar iespēju piedalīties (bet ne balsot) ICCAT Komisijas sanāksmēs.

2017. gada Regula

Regula (ES) 2017/2107 nosaka saglabāšanas un kontroles pasākumus ICCAT pārvaldītām tālu migrējošu zivju sugām (pielikumā uzskaitītas attiecīgās sugas). Šajā regulā iekļauti detalizēti noteikumi par konkrētiem pasākumiem šīm sugām ICCAT konvencijas apgabalā:

tropiskās tunzivis;
garspuru tunzivis Atlantijas okeāna ziemeļu daļā;
zobenzivis;
zilie marlīni un baltie marlīni;
haizivis;
jūrasputni;
jūras bruņurupuči.

Tajā ir ietverti arī noteikumi attiecībā uz:

atļauju piešķiršanu;
nozveju kontroli;
pārkraušanu citā kuģī;
zinātnisko novērotāju programmām;
trešo valstu zvejas kuģu kontroli ES dalībvalstu ostās;
izpildes nodrošināšanu.

SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS

Konvencija stājās spēkā 1969. gada 21. martā.
Ar protokolu grozītā konvencija ir pieejama parakstīšanai jebkurai Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstij vai specializētajai aģentūrai. Tā stājas spēkā, kad to ratificē, apstiprina vai tai pievienojas septiņu valstu valdības.
Regulu piemēro kopš 2017. gada 3. decembra.

KONTEKSTS

Plašāka informācija:

Reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (Eiropas Komisija);
ICCAT (tīmekļa vietne).

PAMATDOKUMENTI

Starptautiskā konvencija par Atlantijas tunzivju saglabāšanu (OV L 162, 18.6.1986., 34.–38. lpp.).

Starptautiskās konvencijas par Atlantijas tunzivju saglabāšanu turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

Protokols, ar ko groza Starptautisko Konvenciju par Atlantijas tunzivju saglabāšanu (OV L 313, 4.12.2019., 3.–13. lpp.).

Padomes Lēmums 86/238/EEK (1986. gada 9. jūnijs) par Kopienas pievienošanos Starptautiskajai konvencijai par tunzivju saglabāšanu Atlantijas okeānā, kas grozīta ar Protokolu, kurš pievienots Nobeiguma aktam, ko 1984. gada 10. jūlijā Parīzē ir parakstījuši minētās konvencijas pušu pilnvarotie (OV L 162, 18.6.1986., 33. lpp.).

Padomes Lēmums (ES) 2019/2025 (2019. gada 18. novembris) par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu protokolu, ar ko groza Starptautisko Konvenciju par Atlantijas tunzivju saglabāšanu (OV L 313, 4.12.2019., 1.–2. lpp.).

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2107 (2017. gada 15. novembris), ar ko nosaka pārvaldības, saglabāšanas un kontroles pasākumus, kuri piemērojami Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT) konvencijas apgabalā, un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1936/2001, (EK) Nr. 1984/2003 un (EK) Nr. 520/2007 (OV L 315, 30.11.2017., 1.–39. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Pēdējo reizi atjaunots: 17.01.2022

Top