Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

ES ierobežojošie pasākumi pret kiberuzbrukumiem

ES ierobežojošie pasākumi pret kiberuzbrukumiem

 

KOPSAVILKUMS:

Lēmums (KĀDP) 2019/797 par ierobežojošiem pasākumiem pret kiberuzbrukumiem, kuri apdraud Savienību vai tās dalībvalstis

Regula (ES) 2019/796 par ierobežojošiem pasākumiem pret kiberuzbrukumiem, kuri apdraud Savienību vai tās dalībvalstis

KĀDS IR ŠĪ LĒMUMA UN REGULAS MĒRĶIS?

Ar tiem izveido sistēmu, kas ļauj Savienībai piemērot sankcijas, lai nepieļautu tādus kiberuzbrukumus*, kas Savienībai vai tās dalībvalstīm rada ārēju apdraudējumu, un reaģētu uz tiem. Pie kiberuzbrukumiem pieder tie, kas apdraud trešās valstis vai starptautiskās organizācijas, kuru rīcība tiek uzskatīta par nepieciešamu, lai īstenotu Savienības Kopējās ārpolitikas un drošības politikas mērķus.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Sarakstā iekļautajām fiziskām personām, juridiskām personām, vienībām vai struktūrām paredzētās sankcijas

  • Saskaņā ar regulējumu Savienība piemēro sankcijas fiziskām personām, juridiskām personām, vienībām vai struktūrām, kas sniedz finansiālu, tehnisku vai materiālu atbalstu vai ir citādi iesaistītas kiberuzbrukumos vai kiberuzbrukumu mēģinājumos. Sankcijas var piemērot arī ar tām saistītajām fiziskām personām, juridiskām personām, vienībām vai struktūrām. Ierobežojošie pasākumi ietver aizliegumus personām, kas ceļo uz Savienību, kā arī finanšu aktīvu iesaldēšanu.
  • Personas, uz kurām attiecas šādas sankcijas, ir norādītas lēmuma (KĀDP) 2019/797 I pielikumā, kā to noteikusi Padome. Iesaldē visus naudaslīdzekļus un saimnieciskos resursus, kas atrodas jebkuras I pielikumā uzskaitītās fiziskās personas, juridiskās personas vai struktūras īpašumā, valdījumā, turējumā vai kontrolē.
  • Savienības dalībvalstīm ir pienākums izstrādāt noteikumus attiecībā uz sankcijām par pārkāpumiem.

Kiberuzbrukumi

Pie kiberuzbrukumiem, uz kuriem attiecas šis jaunais sankciju režīms, pieder tie, kuri rada būtisku ietekmi un:

  • kuri ir cēlušies vai tiek veikti no kādas vietas ārpus Savienības; vai
  • kuros izmanto infrastruktūru ārpus Savienības;
  • kurus veic jebkāda fiziska, juridiska persona, vienība vai struktūra, kas veic uzņēmējdarbību vai darbojas ārpus Savienības; vai
  • kurus veic ar tādas fiziskas, juridiskas personas, vienības vai struktūras atbalstu, kas darbojas ārpus Savienības.

Kiberuzbrukumi, kas ir apdraudējums dalībvalstīm, ietver tos, kuri ietekmē informācijas sistēmas, kas cita starpā ir saistītas ar:

  • kritisko infrastruktūru, kura ir būtiska vitālo sabiedrisko funkciju uzturēšanai, veselības, drošuma, drošības, cilvēku ekonomiskās vai sociālās labklājības nodrošināšanai;
  • pakalpojumiem, kas ir vajadzīgi būtisku sabiedrisko un/vai ekonomisko darbību uzturēšanai, jo īpaši enerģētikas, transporta, banku, finanšu, veselības aprūpes, dzeramā ūdens, digitālās infrastruktūras nozarēs;
  • kritiskām valsts funkcijām, jo īpaši šādās jomās: aizsardzība, iestāžu pārvaldība un darbība, publiskās vēlēšanas, saimnieciskās un civilās infrastruktūras darbība, iekšējā drošība un ārējās attiecības, tostarp ar diplomātisko pārstāvniecību starpniecību;
  • klasificētas informācijas glabāšanu vai apstrādi; vai
  • valdības vienībām reaģēšanai uz apdraudējumiem.

KOPŠ KURA LAIKA ŠIS LĒMUMS UN REGULA IR PIEMĒROJAMI?

Tie ir piemērojami kopš 2019. gada 18. maija.

KONTEKSTS

Kopīgā paziņojumā, kas publicēts 2018. gada jūnijā, norādīts, ka valsts un nevalstisko dalībnieku darbības, piemēram, kiberuzbrukumi, kas traucē ekonomikai un sabiedriskajiem pakalpojumiem, izmantojot motivētas dezinformācijas kampaņas, naidīgas militārās darbības, joprojām rada nopietnus un akūtus draudus Savienībai un tās dalībvalstīm. Tā noteica jomas, kurās būtu jāpastiprina rīcība, lai vēl vairāk padziļinātu un stiprinātu Savienības ieguldījumu šo apdraudējumu novēršanā, un aicināja Savienības dalībvalstis un Komisiju nodrošināt drīzus turpmākos pasākumus.

2018. gada oktobrī pēc kiberuzbrukumiem Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijai Eiropadome publicēja secinājumus, kuros aicināja izstrādāt pasākumus, lai vēl vairāk stiprinātu Savienības noturības, novēršanas un reaģēšanas spējas attiecībā uz hibrīddraudiem un kiberdraudiem, kā arī attiecībā uz ķīmiskiem, bioloģiskiem, radioloģiskiem un kodoldraudiem. Padome tika aicināta izstrādāt sankciju sistēmu attiecībā uz kiberuzbrukumiem.

Skatīt arī:

GALVENIE TERMINI

Kiberuzbrukumi: neatļautas darbības, kas ietver piekļuvi informācijas sistēmām un iejaukšanos tajās, iejaukšanos datos un datu pārtveršanu.

PAMATDOKUMENTI

Padomes Lēmums (KĀDP) 2019/797 (2019. gada 17. maijs), par ierobežojošiem pasākumiem pret kiberuzbrukumiem, kuri apdraud Savienību vai tās dalībvalstis (OV L 129I, 17.5.2019., 13.–19. lpp.)

Secīgi grozījumi Lēmumā (KĀDP) 2019/797 ir iekļauti sākotnējā tekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

Padomes Regula (ES) 2019/796 (2019. gada 17. maijs), par ierobežojošiem pasākumiem pret kiberuzbrukumiem, kuri apdraud Savienību vai tās dalībvalstis (OV L 129I, 17.5.2019., 1.–12. lpp.)

Regulas (ES) Nr. 2019/796 turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Kopīgs paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei un Padomei – Noturības un spēju palielināšana cīņā ar hidrīddraudiem (JOIN(2018) 16 final, 13.6.2018.)

Pēdējo reizi atjaunots: 18.05.2022

Top