Šajā direktīvā ir noteikts minimālais saraksts ar aizliegtas negodīgas tirdzniecības prakses veidiem attiecībās starp pircējiem un piegādātājiem lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdē un ir paredzēti minimālie noteikumi minēto aizliegumu īstenošanai.
Tās mērķis ir apturēt lielo uzņēmumu veiktu mazo un vidējo piegādātāju ekspluatāciju, jo tiem ir vājāka spēja aizstāvēt savas intereses, un novērst šādas prakses izmaksu pārnešanu uz primārajiem ražotājiem.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Ar šiem noteikumiem aizsargā mazos un vidējos piegādātājus, kā arī lielākus piegādātājus, kuru gada apgrozījums nepārsniedz EUR 350 miljonus. Aizsardzība ir atkarīga no piegādātāja un pircēja relatīvā lieluma gada apgrozījuma ziņā. Šos piegādātājus pēc apgrozījuma iedala piecās apakškategorijās:

līdz EUR 2 miljoniem;
no EUR 2 miljoniem līdz EUR 10 miljoniem;
no EUR 10 miljoniem līdz EUR 50 miljoniem;
no EUR 50 miljoniem līdz EUR 150 miljoniem;
no EUR 150 miljoniem līdz EUR 350 miljoniem.

Negodīgas tirdzniecības prakses aizliegums

Ar šo direktīvu aizliedz tālāk uzskaitītos negodīgas tirdzniecības prakses veidus jebkādos apstākļos:

maksājumi vēlāk par 30 dienām par ātrbojīgajiem lauksaimniecības un pārtikas produktiem;
maksājumi vēlāk par 60 dienām par citiem lauksaimniecības un pārtikas produktiem;
ātrbojīgu lauksaimniecības un pārtikas produktu pasūtījumu atcelšana pēdējā brīdī;
pircēja veiktas vienpusējas izmaiņas piegādes līguma noteikumos;
pircēja pieprasīti maksājumi, kas nav saistīti ar lauksaimniecības un pārtikas produktu pārdošanu;
pircēja pieprasīti maksājumi par lauksaimniecības un pārtikas produktu bojājumiem vai zudumiem, ja šādi bojājumi vai zudumi nav radušies piegādātāja nolaidības vai vainas dēļ;
pircēja atteikums rakstiski apstiprināt piegādes līguma noteikumus, neraugoties uz piegādātāja pieprasījumu;
pircēja veikta piegādātāja komercnoslēpumu ļaunprātīga izmantošana;
pircēja veikti komerciāli pretpasākumi pret piegādātāju, ja piegādātājs izmanto savas līgumā vai likumā noteiktās tiesības;
tādu izmaksu attiecināšana uz piegādātāju, kas saistītas ar klientu sūdzību izskatīšanu saistībā ar piegādātāja produktu pārdošanu, lai arī no piegādātāja puses nav nolaidības vai vainas.

Ar direktīvu aizliedz tālāk uzskaitītos negodīgas tirdzniecības prakses veidus, izņemot tad, ja piegādātājs un pircējs par to ir skaidri un nepārprotami vienojušies:

pircējs atgriež piegādātājam nepārdotus lauksaimniecības un pārtikas produktus, nesamaksājot par minētajiem nepārdotajiem produktiem vai nesamaksājot par to iznīcināšanu, vai par abiem;
piegādātājam tiek pieprasīts maksājums kā nosacījums lauksaimniecības un pārtikas produktu glabāšanai, izvietošanai vai iekļaušanai sortimentā vai tam, lai šādus produktus darītu pieejamus tirgū;
pircējs pieprasa piegādātājam uzņemties visas vai daļu no izmaksām, kas saistītas ar atlaidēm lauksaimniecības un pārtikas produktiem, kurus pircējs pārdod produktu veicināšanai;
pircējs pieprasa piegādātājam maksāt par pircēja veikto lauksaimniecības un pārtikas produktu reklāmu vai tirgvedību;
pircējs pieprasa piegādātājam maksāt par personālu, kas iekārto telpas, kuras izmanto piegādātāja produktu pārdošanai.

Sūdzības un konfidencialitāte

ES valstis ieceļ valsts izpildiestādes. Piegādātāji var iesniegt sūdzības savas valsts izpildiestādē vai tā pircēja izcelsmes valsts izpildiestādē, kas tiek turēts aizdomās par iesaistīšanos aizliegtā tirdzniecības praksē.

Ja sūdzības iesniedzējs to pieprasa, izpildiestādei ir jāveic pasākumi, kas vajadzīgi, lai pienācīgi aizsargātu sūdzības iesniedzēja identitāti un jebkādu citu informāciju, kuras izpaušana kaitētu sūdzības iesniedzēja vai piegādātāju interesēm.

Kompetento iestāžu pilnvaras

Izpildiestādēm ir jābūt pilnvarām un zināšanām, lai:

uzsāktu un veiktu izmeklēšanu;
pieprasītu pircējiem un piegādātājiem sniegt nepieciešamo informāciju;
veiktu nepieteiktas inspekcijas uz vietas;
attiecīgā gadījumā pieprasītu izbeigt aizliegto tirdzniecības praksi;
noteiktu vai ierosinātu procedūras, lai pārkāpuma izdarītājam uzliktu naudassodus un citus sodus, un pagaidu noregulējumu;
publicētu savus lēmumus.

ES valstis var mudināt izmantot efektīvas, alternatīvas un brīvprātīgas strīdu izšķiršanas procedūras.

ES valstīm ir jānodrošina, ka izpildiestādes efektīvi sadarbojas savā starpā un ar Komisiju un ka tās cita citai sniedz savstarpēju palīdzību izmeklēšanā, kam ir pārrobežu dimensija.

Eiropas Komisijai darbā palīdz Lauksaimniecības tirgu kopīgā organizācija Eiropas Savienībā, kas ir izveidota ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013 (skatīt kopsavilkumu Lauksaimniecības tirgu kopīgā organizācija Eiropas Savienībā).

KOPŠ KURA LAIKA ŠĪ DIREKTĪVA IR PIEMĒROJAMA?

ES valstu tiesību aktos tā ir jātransponē līdz 2021. gada 1. maijam. ES valstīm pasākumi ir jāpiemēro līdz 2021. gada 1. novembrim.

KONTEKSTS

Skatīt arī:

Direktīva par negodīgu tirdzniecības praksi lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdē (Eiropas Komisija).

PAMATDOKUMENTS

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/633 (2019. gada 17. aprīlis) par negodīgu tirdzniecības praksi starpuzņēmumu attiecībās lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdē (OV L 111, 25.4.2019., 59.–72. lpp.)

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/943 (2016. gada 8. jūnijs) par zinātības un darījumdarbības neizpaužamas informācijas (komercnoslēpumu) aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu (OV L 157, 15.6.2016., 1.–18. lpp.)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1308/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (OV L 347, 20.12.2013., 671.–854. lpp.)

Regulas (ES) Nr. 1308/2013 turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/7/ES (2011. gada 16. februāris) par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos (OV L 48, 23.2.2011., 1.–10. lpp.)

Pēdējo reizi atjaunots: 29.08.2019

Top

All