Konvencijas mērķis ir atbalstīt un stiprināt cīņu pret terorismu gan ar pasākumiem, kas tiek veikti nacionālā līmenī, gan ar starptautiskās sadarbības palīdzību, vienlaikus apstiprinot, ka, īstenojot šādus pasākumus, jāņem vērā:

tiesiskums un demokrātijas vērtības;
cilvēktiesības;
pamatbrīvības.

Ar protokolu papildina konvenciju ar vairākiem pantiem, kuru galvenais uzdevums ir risināt ārvalstu teroristu problēmu.

Ar lēmumiem ES vārdā noslēdz konvenciju un tās papildu protokolu.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Ar konvenciju un tās protokolu stiprina sadarbību terorisma novēršanas jomā divos tālāk aprakstītajos veidos:

Nacionālā līmenī

Ar konvenciju uzlabo valstu terorisma apkarošanas politiku un stratēģijas, nosakot, ka tālāk aprakstītie rīcības veidi, kas var izraisīt teroristisku nodarījumu izdarīšanu, ja tiek veikti apzināti, ir uzskatāmi par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar terorismu:

publisks aicinājums veikt teroristisku nodarījumu;
teroristu vervēšana;
apmācīšana terorismam;
līdzdalība nodarījuma izdarīšanā, kūdot citas personas veikt nodarījumu vai mēģināt veikt nodarījumu.

Turklāt šajā protokolā kā noziedzīgi nodarījumi, kas saistīti ar terorismu, tiek definēti arī šādi rīcības veidi:

dalība apvienībā vai grupā terorisma nolūkā;
terorisma apmācības saņemšana;
ceļošana uz ārvalstīm terorisma nolūkā;
ceļošanas uz ārvalstīm terorisma nolūkā finansēšana, organizēšana vai cita veida veicināšana.

Konvencija satur arī citus pantus, kas saistīti ar iepriekš uzskaitītu nodarījumu kriminalizāciju, proti:

juridisko personu atbildība, sankciju un sodu piemērošanas nosacījumi, izmeklēšanas un tiesāšanas pienākums, kā arī jurisdikcijas noteikumi;
pienākums ievērot cilvēktiesības, it īpaši vārda brīvību, biedrošanās brīvību un reliģijas brīvību, kā arī proporcionalitātes principu;
terorisma upuru aizsardzība, atbalstīšana un kompensācija tiem.

Starptautiskā līmenī

Ar konvenciju nosaka pienākumu valstīm sniegt savstarpēju palīdzību un izdot teroristus, kā arī veicina labprātīgu informācijas sniegšanu attiecībā uz teroristiskiem nodarījumiem.

Politisko nodarījumu atrunas nepiemērošana nozīmē to, ka lūgumu saņēmusī valsts nedrīkst noraidīt izdošanas vai tiesiskās palīdzības lūgumu, tikai pamatojoties uz to, ka tas attiecas uz politisku nodarījumu vai noziedzīgu nodarījumu, kas veikts politisku motīvu ietekmē lūgumu iesniegušajā valstī, ja vien lūgumu saņēmusī valsts deklarācijas veidā nav paturējusi tiesības nepiemērot šo atrunu (šādas iespējas izmantošanai konvencijā ir noteikti stingri ierobežojumi).

Nediskriminācijas atruna nozīmē to, ka lūgumu saņēmusī valsts var noraidīt izdošanas vai tiesiskās palīdzības lūgumu, ja tai ir pamats uzskatīt, ka:

nolūks tiesāt vai sodīt personu par teroristisku nodarījumu patiesībā ir diskriminācija rases, reliģiskās piederības, tautības, etniskās izcelsmes vai politiskās pārliecības dēļ;
pastāv risks, ka lūgumu iesniegušajā valstī varētu tikt pārkāptas attiecīgās personas pamattiesības.

Protokolā ir paredzēts izveidot valstu kontaktpunktus, kas pieejami 24 stundas dienā un septiņas dienas nedēļā un kas veicina ātru informācijas apmaiņu. Ar Lēmumu (ES) 2018/890 par šādu kontaktpunktu ES vajadzībām tiek izraudzīts Eiropols atbilstīgi nosacījumiem, kas noteikti Regulā (ES) 2016/794 par Eiropolu, tā attiecībām ar partneriem un personas datu pārsūtīšanu un apmaiņu ar tiem.

Teritoriālā piemērošana

Šī konvencija un tās protokols ir saistoši un piemērojami visās ES valstīs, izņemot Dāniju un Apvienoto Karalisti (1) (ja vien tā neizvēlas izmantot dalības iespēju).

KOPŠ KURA LAIKA KONVENCIJA IR PIEMĒROJAMA?

Gan konvencija, gan tās protokols ES ir piemērojami kopš 2018. gada 1. oktobra.

KONTEKSTS

Eiropas Drošības programmā Eiropas Komisija paziņoja, ka tā pārskatīs un atjauninās Pamatlēmumu par terorisma apkarošanu, ņemot vērā protokolu.

Līdz ar Direktīvas (ES) 2017/541 (terorisma apkarošana – teroristisku nodarījumu definīcijas un atbalsts terorismā cietušajiem) pieņemšanu ES ir gatava īstenot savu apņemšanos ratificēt šo protokolu. Tas arī jādara (vēlākais – vienlaicīgi), lai varētu ratificēt pašu konvenciju.

Plašāka informācija:

Eiropas Padomes Konvencija par terorisma novēršanu (Eiropas Padome)
Papildu protokols Eiropas Padomes Konvencijai par terorisma novēršanu (Eiropas Padome)
Krīze un terorisms (Eiropas Komisija).

PAMATDOKUMENTI

Padomes Lēmums (ES) 2018/889 (2018. gada 4. jūnijs) par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Eiropas Padomes Konvenciju par terorisma novēršanu (OV L 159, 22.6.2018., 1.–2. lpp.)

Eiropas Padomes Konvencija par terorisma novēršanu (OV L 159, 22.6.2018., 3.–14. lpp.)

Padomes Lēmums (ES) 2018/890 (2018. gada 4. jūnijs) par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu papildu protokolu Eiropas Padomes Konvencijai par terorisma novēršanu (OV L 159, 22.6.2018., 15.–16. lpp.)

Papildu protokols Eiropas Padomes Konvencijai par terorisma novēršanu (OV L 159, 22.6.2018., 17.–20. lpp.)

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/541 (2017. gada 15. marts) par terorisma apkarošanu un ar ko aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2002/475/TI un groza Padomes Lēmumu 2005/671/TI (OV L 88, 31.3.2017., 6.–21. lpp.)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/794 (2016. gada 11. maijs) par Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu) un ar kuru aizstāj un atceļ Padomes Lēmumus 2009/371/TI, 2009/934/TI, 2009/935/TI, 2009/936/TI un 2009/968/TI (OV L 135, 24.5.2016., 53.–114. lpp.)

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai – Eiropas Drošības programma (COM(2015) 185 final, 28.4.2015.)

Pēdējo reizi atjaunots: 20.12.2018

(1) Apvienotā Karaliste izstājas no Eiropas Savienības un 2020. gada 1. februārī kļūst par trešo valsti (valsts, kura nav Savienības dalībvalsts).

Top