Programma Copernicus (2014.-2020. g.): planētas novērošana un monitorings

Ar šo Eiropas Savienības (ES) tiesību aktu izveido programmu Copernicus, kas ir civila, uz lietotājiem vērsta programma, kuras pamatā ir iepriekšējā Eiropas Zemes novērošanas programma, GMES (Globālā vides un drošības novērošana), kā arī esošās valstu un Eiropas spējas.

AKTS

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 377/2014 (2014. gada 3. aprīlis), ar ko izveido programmu Copernicus un atceļ Regulu (ES) Nr. 911/2010.

KOPSAVILKUMS

Programma Copernicus ir ES programma, kuras mērķis ir izveidot Eiropas informācijas pakalpojumus, kuru pamatā ir ar satelītu starpniecību veiktu Zemes novērojumu un in situ (nevis kosmosa) datu analīze. Šo iniciatīvu vada Eiropas Komisija partnerībā ar Eiropas Kosmosa aģentūru (EKA) un Eiropas Vides aģentūru (EVA).

Attīstot konkurētspējīgu Eiropas kosmosa un pakalpojumu nozari, programmas Copernicus mērķis ir izveidot inovatīvas Zemes novērošanas sistēmas un pakalpojumus un nodrošināt Eiropai autonomu piekļuvi zināšanām vides jomā un svarīgākajām novērošanas un ģeogrāfiskās informācijas apkopošanas tehnoloģijām. Šie informācijas pakalpojumi būs brīvi un bez maksas pieejami lietotājiem.

Programma Copernicus aptver 3 komponentus:

1.

Pakalpojumu komponents : Copernicus sistēma sniedz standartizētus datus un informāciju tās lietotājiem. Tie ilgtermiņā un ilgtspējīgi tiek sniegti ar Komisijas finansētu uzņēmumu vai publisku struktūru sniegta pakalpojumu kopuma palīdzību. Tiešie lietotāji informāciju var izmantot dažādiem pielietojuma veidiem dažādās jomās, piemēram, ilgtspējīgā attīstībā un dabas aizsardzībā, reģionāla un vietēja mēroga plānošanā, lauksaimniecībā, mežsaimniecībā, zivsaimniecībā, veselības aprūpē, civilajā aizsardzībā, kā arī infrastruktūras, transporta un tūrisma jomās.

2.

Kosmosa komponents : šis komponents nodrošina ilgtspējīgus novērojumus no kosmosa pakalpojumu komponenta vajadzībām. Eiropas Kosmosa aģentūra (EKA) koordinē šo komponentu, vada specializētas misijas, kuru vadīšanā jāiesaistās arī Eiropas Meteoroloģisko satelītu izmantošanas organizācijai (EUMETSAT).

3.	In situ : programma Copernicus apkopo informāciju no tādām in situ sistēmām kā sauszemes stacijas, kuras sniedz datus, kas ar sensoru kopuma palīdzību iegūti uz sauszemes, jūrā vai gaisā. Šie dati tiek saņemti no Eiropas un trešo valstu organizācijām un no ES valstīm.

Lietotāji

Pamatlietotāji ir politikas veidotāji un publiskās iestādes, kas šo informāciju izmanto par pamatu politikas un tiesību aktu izstrādei, piemēram, vides vai civilās aizsardzības jomās dabas katastrofas vai humānas krīzes gadījumā. Citu lietotāju vidū ir komerciāli un privāti lietotāji, izglītības un pētniecības nozares un bezpeļņas organizācijas.

ProgrammasCopernicusdatu izmantošana

Programmas Copernicus datus un informāciju dara pieejamu pilnībā, atklāti un bez maksas, ievērojot zināmus nosacījumus un ierobežojumus. Tas nepieciešams, lai veicinātu to lietošanu un kopīgošanu, kā arī lai stiprinātu Eiropas Zemes novērošanas tirgus, jo īpaši augstas pievienotās vērtības pakalpojumu un produktu izstrādi. Atkarībā no pakalpojumu sniedzēja uzņēmējdarbības modeļa šādi lejupēji pakalpojumi var būt vai arī var nebūt pieejami par brīvu.

Budžets un darba programma

Minēto 3 komponentu īstenošanai laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam pieejamais budžets ir EUR 4,3 miljardi (pašreizējās cenās).

Pēdējo reizi atjaunots: 28.07.2014