Ceļā uz dinamisku Eiropas pētniecības telpu

2014. gada septembra paziņojums par Eiropas pētniecības telpu (EPT) ir otrais progresa ziņojums par EPT. Tajā ir uzsvērts EPT partnerības dalībnieku - ES valstu, pētniecības organizāciju un Eiropas Komisijas - panāktais progress pētniecības vienotā tirgus izveidē. Tajā atzīmētas arī problēmas, kuras jāatrisina EPT izveides pabeigšanas nolūkā.

AKTS

Komisijas paziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam. Eiropas pētniecības telpa. 2014. gada progresa ziņojums (COM(2014) 575 final, 15.9.2014.).

KOPSAVILKUMS

2014. gada septembra paziņojums par Eiropas pētniecības telpu (EPT) ir otrais progresa ziņojums par EPT. Tajā ir uzsvērts EPT partnerības dalībnieku - ES valstu, pētniecības organizāciju un Eiropas Komisijas - panāktais progress pētniecības vienotā tirgus izveidē. Tajā atzīmētas arī problēmas, kuras jāatrisina EPT izveides pabeigšanas nolūkā.

KĀDS IR ŠĪ PAZIŅOJUMA MĒRĶIS?

Tā galvenais secinājums ir, ka nosacījumi tādas EPT pabeigšanai, kurā notiek brīva pētnieku un zinātnisko zināšanu aprite, Eiropas līmenī ir izpildīti. Tomēr EPT pabeigšana ir pakāpenisks process, tāpēc, lai nodrošinātu EPT darbību, reformas patlaban ir jāveic galvenokārt valstu līmenī.

Ziņojumā ir apstiprināts, ka tagad ir ieviesti šādi nosacījumi EPT pabeigšanai, kas minēti 2012. gada paziņojumā par EPT:

• ES valstis arvien vairāk pieņem pasākumus EPT atbalstīšanai un iekļauj tos savās valstu reformu programmās;
• ES ir iekļāvusi EPT Eiropas pusgadā (ikgadējā ekonomikas politikas saskaņošana). ES arī nodrošina nozīmīgu finansējumu EPT pasākumiem, piemēram, ar programmas “Apvārsnis 2020” palīdzību sekmējot atklātu darbā pieņemšanu, atklātu piekļuvi publikācijām un datiem, kā arī dzimumu līdztiesību;
• pētniecības organizācijas, piemēram, pētniecības finansētāji un pētniecības iestādes, ir izteikušas stingru atbalstu EPT programmai;
• ir izveidots EPT uzraudzības mehānisms, kas sniedz aizvien pamatīgāku informāciju, kas ļauj novērtēt progresu valstu un iestāžu līmenī.

Pētniecības vājās puses, kas jānovērš

• Lai gan gandrīz visas ES valstis ir pieņēmušas valsts pētniecības stratēģijas, to pieeja pētniecības finansējuma piešķiršanai joprojām ievērojami atšķiras. Eiropā trūkst arī saskaņotu standartu attiecībā uz starptautiskās salīdzinošās izvērtēšanas veikšanu.
• ES doktora grāda kandidātiem ir nepieciešama plašāka apmācība, lai viņiem būtu pareizās prasmes, kas vajadzīgas darbam ārpus akadēmiskajām aprindām.
• Lai gan aizvien vairāk ES valstu vakanču aizpildīšanai valsts pētniecības iestādēs izmanto atklātas darbā pieņemšanas praksi, tās izmantošana dažādās valstīs, pētniecības institūtos, kā arī zinātnisko grādu kategorijās, būtiski atšķiras.
• Vairāk nekā pusē ES valstu ir iniciatīvas dzimumu līdztiesības atbalstīšanai pētniecības jomā, taču patiesu pārmaiņu temps ir pārāk lēns.
• ES valstīm aizvien labāk veicas atklātas piekļuves nodrošināšanā pētījumu rezultātiem (publikācijām un datiem) un valstu zināšanu nodošanas stratēģiju izstrādē, taču abās minētajās jomās būtu jādara vēl vairāk.

Progresa ziņojumā ir norādīts, ka ES valstīm līdz 2015. gada vidum ir jāizstrādā EPT ceļvedis. Tā rezultātā būtu jāīsteno iniciatīvas, kas vērstas uz konkrētām valstu vajadzībām.

Nākotnē gaidāmās problēmas

Lai maksimāli izmantotu Eiropas atklāto pētniecības sistēmu potenciālu un veicinātu inovāciju, EPT ir jāietver jaunas politikas prioritātes un jaunākās norises pētniecības jomā un jāsniedz ilgtspējīgi risinājumi sabiedrības problēmām. Pieaugošais pieprasījums pēc pētniecības integritātes un atbildības, kā arī jauni pētniecības darba veikšanas un apmaiņas veidi (t. i., atklāta zinātne), nozīmē to, ka pētniecības veiksmes atslēga būs jaunas ieinteresētās personas.

Pēdējo reizi atjaunots: 13.05.2015