Izturētspējas veidošana jaunattīstības valstīs

KOPSAVILKUMS:

Komisijas paziņojums COM(2012) 586 final — ES nostāja attiecībā uz izturētspēju: pārtikas nodrošinājuma krīžu sniegtā mācība

KOPSAVILKUMS

KĀDS IR ŠĪ PAZIŅOJUMA MĒRĶIS?

Šī paziņojuma mērķis ir izmantot šajā reģionā gūtās mācības, lai uzlabotu ES atbalsta efektivitāti neaizsargātības mazināšanā katastrofu varbūtībai pakļautajās un nestabilās valstīs, kā centrālo mērķi ietverot izturētspēju*.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

• Lai veidotu neaizsargāto iedzīvotāju izturētspēju, humānās palīdzības vajadzību mazināšanai, nabadzības novēršanai un nestabilitātes pārvarēšanai ir nepieciešama sistemātiska pieeja.
• Tam vajadzīgas daudzpusīgas ilgtermiņa stratēģijas, kuru mērķis ir mazināt krīzes veicinošos pamatcēloņus un stiprināt kapacitāti, lai varētu labāk tikt galā ar nenoteiktību un pārmaiņām.
• Labāki pakalpojumi, iespējas un aizsardzība pret satricinājumiem un spriedzi uzlabos visneaizsargātāko iedzīvotāju iztikas līdzekļus. Krīzes gadījumā krīzes pārvaldības pasākumi palīdzēs ātrāk un efektīvāk reaģēt uz kritiskajām vajadzībām, samazināt zaudējumus un paātrināt ekonomisko atveseļošanos.
• Izturētspējas apsvērumiem, proti, risku pārvaldībai un neaizsargātības mazināšanai jābūt pienācīgi ietvertai visās attīstības un ekonomiskās atveseļošanās stratēģijās.

ES reakcija uz pārtikas krīzi Āfrikā

Pēc pārtikas krīzes Āfrikā ES piešķīra līdzekļus gan humānās palīdzības pasākumiem, gan attīstības programmām. Papildus dzīvības glābjošiem pasākumiem šī palīdzība veicināja arī atveseļošanās procesu, piemēram, izsniedzot sēklas un darbarīkus, un uzlabojot ūdens resursu apsaimniekošanu.

Izturētspējas ilgtermiņa stratēģijas palīdz krīzes skartajām valstīm un kopienām atveseļoties, kā arī attīstīt spēju pārvarēt turpmākās krīzes.

SHARE* un AGIR* izturētspējas iniciatīvas ir uzlabojums tam, kā mijiedarbojas humānā un attīstības palīdzība. Apzinoties saikni starp neatliekamo palīdzību, rehabilitāciju un attīstību (LRRD), tiek sekmēta īstermiņa palīdzība. ES var apņemties ilgtermiņā risināt pārtikas nenodrošinātības pamatcēloņus, atjaunojot iztikas līdzekļus, stiprinot sociālo aizsardzību un katastrofu pārvarēšanas sistēmas, kā arī uzlabojot uzturu.

Šie pasākumi ir vērsti uz nodrošinātību ar pārtiku un pārtikas krīzi Subsahāras Āfrikā. Taču šo pieeju var piemērot arī citiem reģioniem un cita veida neaizsargātībai, piemēram, reģioniem, kurus apdraud:

• plūdi;
• cikloni;
• zemestrīces;
• sausums;
• viesuļvētras un cunami;
• klimata pārmaiņas;
• pārtikas cenu kāpums.

Šai pieejai ir trīs galvenās sastāvdaļas:

• 1.

  Krīžu paredzēšana, izvērtējot riskus.

• 2.

  Koncentrēšanās uz novēršanu un sagatavotību.

• 3.

  Reaģēšanas uzlabošana krīzes situācijās.

Paziņojumā tiek piedāvāts desmit soļu plāns, lai palielinātu izturētspēju, tostarp veicinātu dialogu par izturētspēju ar ārpussavienības valstīm, izmantojot pieejamos kanālus, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizāciju, kā arī G8 un G20 forumus, kuros piedalās turīgās un jaunattīstības valstis. Šis plāns tika konsolidēts un izvērsts kā Rīcības plāns izturētspējas veidošanai krīzes apdraudētajās valstīs 2013.–2020. gadam, kurā ES un ES valstis tiek aicinātas:

• atbalstīt AGIR, SHARE un citas izturētspējas veidošanas iniciatīvas dažādos kontekstos un reģionos;
• izturētspējas programmā iekļaut katastrofu riska pārvaldību;
• veicināt integrētu pieeju attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām, katastrofu riska samazināšanu un izturētspēju;
• iekļaut izturētspēju pārtikas un uztura nodrošinājuma programmā;
• stiprināt palīdzības mehānismus neaizsargāto iedzīvotāju grupām, atbalstot valsts pieejas attīstību sociālās aizsardzības jomā;
• palielināt atbalstu riska finansēšanas risinājumiem valsts un vietējā mērogā, ietverot tajos apdrošināšanu un katastrofu obligācijas;
• atbalstīt vietējā privātā sektora attīstību, izaugsmes iespējas un ilglaicīgus risinājumus neaizsargāto iedzīvotāju izturētspējas stiprināšanai;
• atbalstīt vietējā mēroga iniciatīvas, ko īsteno vietējās organizācijas;
• izveidot pilsētu izturētspējas metodoloģijas, testēšanas un novērtēšanas sistēmas;
• izstrādāt izturētspējas pieeju pastāvīgu bēgļu problēmu risināšanai;
• atbalstīt izturētspējas un kapacitātes veidošanu vietējā mērogā ES palīdzības brīvprātīgo iniciatīvas ietvaros (šobrīd vēl tiek apspriests);
• palielināt zināšanas par izturētspēju un palielināt pierādījumu bāzi;
• izstrādāt vienotu pieeju aizstāvības pasākumiem;
• sniegt Eiropas Komisijai un citiem sadarbības partneriem operatīvo informāciju attiecībā uz izturētspēju;
• izmantot uzlabotas metodoloģijas un instrumentus risku novērtēšanai, risku pārvaldībai un izturētspējas mērīšanai;
• piemērot un attīstīt elastīgus finanšu instrumentus un risinājumus neparedzētām situācijām.

KONTEKSTS

Periodiskās pārtikas un uztura krīzes Sāhelas reģionā un Āfrikas ragā ietekmē miljoniem cilvēku, rada plaši izplatītu badu un veicina pastāvīgu nabadzību. Šī situācija uzsver nepieciešamību izstrādāt ilgtermiņa un sistemātisku pieeju, lai palielinātu neaizsargāto valstu un iedzīvotāju izturētspēju.

GALVENIE TERMINI

* Izturētspēja: indivīda, mājsaimniecības, kopienas, valsts vai reģiona spēja izturēt, pielāgoties un ātri atgūties no spriedzes un satricinājumiem.

*SHARE : Atbalsts Āfrikas raga izturētspējai.

*AGIR : Pasaules alianse izturētspējai

AKTS

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei. ES nostāja attiecībā uz izturētspēju: pārtikas nodrošinājuma krīžu sniegtā mācība (COM(2012) 586 final, 3.10.2012.)

SAISTĪTIE AKTI

Padomes secinājumi par ES nostāju attiecībā uz izturētspēju, Brisele, 2013. gada 28. maijs

Komisijas dienestu darba dokuments. Rīcības plāns izturētspējas veidošanai krīzes apdraudētajās valstīs 2013.–2020. gadam (SWD(2013) 227 final, 19.6.2013.)

Pēdējo reizi atjaunots: 25.11.2015