This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Risk reduction - natural and man-made disasters
Riska mazināšana - dabas un cilvēka izraisītas katastrofas
Riska mazināšana - dabas un cilvēka izraisītas katastrofas
Riska mazināšana - dabas un cilvēka izraisītas katastrofas
Pēdējās desmitgadēs pastāvīgi ir pieaugusi dabas katastrofu nopietnība un to biežums, un daļēji tas ir noticis klimata pārmaiņu, urbanizācijas, iedzīvotāju skaita pieauguma un vides degradācijas rezultātā. Eiropa ir blīvi apdzīvots un ekonomiski attīstīts kontinents. Tas nozīmē, ka katastrofu gadījumā to izraisītās sekas var būt ļoti smagas un var radīt arī nopietnu ekonomisko kaitējumu.
AKTS
Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai. Hjogo rīcības pamatplāns laikposmam pēc 2015. gada: izturētspējas veidošana, īstenojot riska pārvaldību (COM(2014) 216 final, 8.4.2014.).
Padomes secinājumi par Hjogo rīcības pamatplānu laikposmam pēc 2015. gada: izturētspējas veidošana, īstenojot riska pārvaldību (2014. gada jūnijs) (sk. 29.-33. lpp.).
KOPSAVILKUMS
Pēdējās desmitgadēs pastāvīgi ir pieaugusi dabas katastrofu nopietnība un to biežums, un daļēji tas ir noticis klimata pārmaiņu, urbanizācijas, iedzīvotāju skaita pieauguma un vides degradācijas rezultātā. Eiropa ir blīvi apdzīvots un ekonomiski attīstīts kontinents. Tas nozīmē, ka katastrofu gadījumā to izraisītās sekas var būt ļoti smagas un var radīt arī nopietnu ekonomisko kaitējumu.
Dabas katastrofu radītie zaudējumi vidēji gadā ir pieauguši no EUR 9 miljardiem pagājušā gadsimta 80. gados līdz vairāk nekā EUR 13 miljardiem jaunās tūkstošgades pirmajā desmitgadē. Lai novērstu šīs satraucošās tendences, ļoti būtiska ir riska novēršanas un pārvaldības politika.
Eiropas Savienības (ES) civilās aizsardzības tiesību aktā galvenā uzmanība ir pievērsta sagatavotības un novēršanas politikai un rīcībai. Šajā dokumentā ir izklāstītas jaunas vietēja mēroga saistības attiecībā uz turpmāku riska novērtēšanas risinājumu izstrādi, riska pārvaldības spēju novērtēšanu, salīdzinošās izvērtēšanas izmantošanu, lai ES valstis mācītos cita no citas katastrofu riska pārvaldības jomā, kā arī zināšanu un pierādījumu bāzes izveidošanu katastrofu pārvaldības jomā. Svarīgs darba kārtības punkts ir arī inovatīvi katastrofu novēršanas pasākumu finansēšanas risinājumi, tostarp veidi, kā apdrošināšanu izmantot kā katastrofu pārvaldības instrumentu un kā to izmantot, stimulējot riska apzināšanos, novēršanu un mazināšanu.
Katastrofu riska novēršanas un pārvaldības apsvērumi ir iekļauti vairākās svarīgās ES politikas jomās, tostarp tādās kā kohēzijas politika, ietekmes uz veselību un vidi novērtēšana, pielāgošanās klimata pārmaiņām, ekosistēmas, lauksaimniecība, nodrošinātība ar pārtiku un uzturu, ūdens, plūdu riska pārvaldība, lielu rūpniecisku negadījumu novēršana, riska finansēšana, kodoldrošība, transports, enerģētika, pētniecība un inovācija.
KĀDS IR ŠĪ PAZIŅOJUMA MĒRĶIS?
Komisija ir pieņēmusi Paziņojumu par Hjogo rīcības pamatplānu laikposmam pēc 2015. gada: izturētspējas veidošana, īstenojot riska pārvaldību. Tas ir atbalstīts Padomes secinājumos un tajā ir pausts atbalsts vienotai ES nostājai starptautiskajās sarunās Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) līmenī par jauno Katastrofu riska mazināšanas pamatplānu laikposmam pēc 2015. gada.
Komisija ir izstrādājusi ieteikumus, kuru pamatā ir līdzšinējie sasniegumi katastrofu riska pārvaldībā, kurus nodrošinājusi virkne ES politikas jomu, tostarp attiecībā uz civilo aizsardzību, vides aizsardzību, iekšējo drošību, pielāgošanos klimata pārmaiņām, veselību, pētniecību un inovāciju un ārējo darbību. Šie sasniegumi ir būtisks ES ieguldījums saskaņotas katastrofu riska pārvaldības politikas izveidē Eiropas un starptautiskā mērogā.
Galvenie Komisijas priekšlikumi
Jaunā Hjogo rīcības pamatplāna laikposmam pēc 2015. gada lielāka pārredzamība un labāka pārvaldība: Komisija ierosina pārvaldības standartus, valstu veiktu periodisku salīdzinošo izvērtēšanu un salīdzināmu datu par zaudējumiem un apdraudējumiem katastrofu gadījumos apkopošanu un kopīgu izmantošanu visā pasaulē.
Koncentrēšanās uz rezultātiem: Komisija ierosina noteikt mērķus un izmērāmas darbības katastrofu riska mazināšanai.
Katastrofu riska mazināšanas pasākumiem būtu jāsekmē ilgtspējīga un gudra izaugsme: visos lielākajos infrastruktūras objektos un projektos jāņem vērā potenciālie riski, un tiem jābūt noturīgiem pret klimata ietekmi un katastrofām (t. i., tiem jābūt būvētiem tā, lai tie būtu pēc iespējas noturīgāki pret katastrofām). Jāturpina atbalstīt novatoriskas katastrofu pārvaldības tehnoloģijas un instrumentus (agrīnās brīdināšanas sistēmu uzstādīšana, izturīga infrastruktūra un ēkas, zaļā infrastruktūra, risku izziņošana utt.), lai radītu plašākas uzņēmējdarbības iespējas un veicinātu videi nekaitīgu izaugsmi.
Īpašas uzmanības veltīšana neaizsargātākajām grupām: Komisija arī sagaida, ka jaunajā Hjogo rīcības pamatplānā tiks ņemti vērā dzimumu līdztiesības jautājumi un tiks veltīta uzmanība neaizsargātām grupām, piemēram, bērniem, gados vecākiem cilvēkiem, personām ar invaliditāti, bezpajumtniekiem un maznodrošinātām personām. Īpaša uzmanība jāpievērš izturētspējas veidošanai visās pilsētu un neaizsargātās lauku teritorijās, kā arī piekrastes zonās.
Visaptverošā starptautiskā sistēmā papildus dabas apdraudējumiem ir arī jānovērš konflikti un citi vardarbības veidi un valstu nestabilitāte (valstis ar vājām spējām un iestādēm), kā arī tehnoloģiskie riski (piemēram, kodolapdraudējums), pārtikas un uztura nodrošinājuma trūkums un epidēmijas.
KONTEKSTS
ES atbalsta Hjogo rīcības pamatplānu, ar kuru visā pasaulē tiek veicināta katastrofu riska mazināšana un izpratne par tiem. Tā arī mudina iekļaut katastrofu riska mazināšanu programmā attiecībā uz nabadzības izskaušanu un ilgtspējīgu attīstību laikposmam pēc 2015. gada. Šajā kontekstā Eiropas Komisija 2014. gadā pieņēma Paziņojumu par Hjogo rīcības pamatplānu laikposmam pēc 2015. gada: izturētspējas veidošana, īstenojot riska pārvaldību. Tas palīdzēja izstrādāt vienotu ES nostāju starptautiskajās sarunās par atjaunoto starptautisko (ANO) pamatplānu katastrofu riska mazināšanai.
Hjogo rīcības pamatplāns (HRP) “Pastiprināt valstu un kopienu pretestību katastrofām” ir 10 gadu plāns, ko pieņēmušas 168 ANO dalībvalstis, kuras brīvprātīgi apņēmušās strādāt ar piecām rīcības prioritātēm, lai pasauli labāk aizsargātu pret dabas katastrofām un pilnveidotu katastrofu izturētspēju. HRP, kas darbojās no 2005. līdz 2015. gadam, aizstāj ar Katastrofu riska mazināšanas pamatplānu laikposmam pēc 2015. gada, kas tika apstiprināts 3. pasaules konferencē par katastrofu riska mazināšanu, kura 2015. gada 14.-18. martā norisinājās Sendai (Japānā).
SAISTĪTIE AKTI
Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1313/2013/ES (2013. gada 17. decembris) par Savienības civilās aizsardzības mehānismu ( Oficiālais Vēstnesis L 347, 20.12.2013., 924.-947. lpp.).
Pēdējo reizi atjaunots: 08.12.2014