Pret badu jaunattīstības valstīs: ES saistības pārtikas nodrošināšanā

2010. gadā Eiropas Savienība (ES) un ES valstis centās risināt pārtikas un uztura nodrošinājuma (FNS) jautājumu, pieņemot ES līmeņa pārtikas nodrošinājuma politikas programmu. Šīs politikas īstenošanas plāns tika apstiprināts arī 2013. gadā kā Komisijas dienestu darba dokuments “Pārtikas un uztura nodrošinājuma palielināšana ar ES pasākumu palīdzību: mūsu saistību izpilde” .

AKTS

Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei. ES politisko saistību īstenošana pārtikas un uztura nodrošinājuma jomā: pirmais divgadu ziņojums (COM(2014) 712 final (2.12.2014.)).

KOPSAVILKUMS

2010. gadā Eiropas Savienība (ES) un ES valstis centās risināt pārtikas un uztura nodrošinājuma (FNS) jautājumu, pieņemot ES līmeņa pārtikas nodrošinājuma politikas programmu. Šīs politikas īstenošanas plāns tika apstiprināts arī 2013. gadā kā Komisijas dienestu darba dokuments “Pārtikas un uztura nodrošinājuma palielināšana ar ES pasākumu palīdzību: mūsu saistību izpilde” .

Šajā pirmajā ES un ES valstu kopīgajā ziņojumā ietverti nozīmīgākie ES FNS politikas īstenošanas saistību rezultāti 2012. gadā.

KĀDS IR ŠĪ ZIŅOJUMA MĒRĶIS?

Visā pasaulē viens no katriem astoņiem cilvēkiem cieš badu - galvenokārt Subsahāras Āfrikā un Āzijas dienvidos. Bads ne tikai skar indivīdu, tas rada smagu ekonomisko slogu kopienām un valstu ilgtspējīgai attīstībai. Līdz ar to FNS politika ir ES attīstības sadarbības pamatprioritāte.

ES FNS mērķis ir nodrošināt, lai katram ir pieejama pārtika, kas ir pietiekama, lēta un uzturvielām bagāta. Sniedzot atbalstu, ES mērķis ir veidot noturību pret pārtikas krīzēm un palīdzēt valstīm nodrošināt, lai neviens neciestu badu.

Ir ticis izveidots ES plāns. Tajā galvenā uzmanība pievērsta sešām prioritātēm:

• 1.

  Uzlabot sīksaimniecību noturību un iztikas līdzekļus laukos (piem., nodrošināt lauku apvidū dzīvojošos ar nepieciešamajiem līdzekļiem, lai pārvaldītu un dažādotu lauksaimniecības kultūras, samazinātu zaudējumus pēc ražas novākšanas un uzlabotu uzglabāšanas telpas).

• 2.

  Atbalstīt efektīvu pārvaldību (piem., palīdzēt nodrošināt atbildīgu vadību un politikas veidošanu).

• 3.

  Atbalstīt reģionālo lauksaimniecības un FNS politiku.

• 4.

  Stiprināt FNS sociālās aizsardzības mehānismus (piem., attīstīt valstu uzturētas un visaptverošas sociālās aizsardzības sistēmas, kas grūtību periodos atbalsta visneaizsargātākos).

• 5.

  Uzlabot uzturu, it īpaši mātēm, zīdaiņiem un bērniem.

• 6.

  Uzlabot koordināciju starp humanitārās palīdzības saņēmējiem un devējiem, lai veidotu izturētspēju un veicinātu ilgtspējīgu FNS.

Pirmais kopīgais ES un ES valstu ziņojums prezentē ES donoru atbilstību 6 plāna prioritātēm un tā saskaņotību ar ES attīstības kooperācijas “3c” mērķi (saskaņotība, papildināmība un koordinācija (coherence, complementarity and coordination)). Tā mērķis ir paaugstināt ES iesaistes efektivitāti.

SVARĪGĀKIE ZIŅOJUMA REZULTĀTI

Nozīmīgākie rezultāti, kas uzskaitīti šajā īstenošanas ziņojumā, ir saistīti ar ES un ES valstu saistībām:

• ES FNS politika ir nozīmīga ES attīstības sadarbības sastāvdaļa, kurai tikai 2012. gadā tika iztērēti gandrīz 3,4 miljardi eiro vairāk kā 115 valstīs (lielāko atbalstu saņem valstis Subsahāras Āfrikā);
• lielākā daļa iejaukšanās darbību 2012. gadā koncentrējās uz trim prioritātēm: uzlabot sīksaimniecību noturību un iztikas līdzekļus laukos (60 % no visām iejaukšanās darbībām), uzlabot uzturu (14 %), atbalstīt efektīvu pārvaldību (12 %);
• gan kopīgi, gan individuāli ES donori varētu darboties efektīvāk un partnervalstu vadībā stiprināt savstarpējo papildināmību palīdzības sniegšanas vietā;
• lielāka uzmanība jāpievērš pieprasījuma vadītai pētniecībai, paplašināšanai (konsultāciju un atbalsta pakalpojumiem) un inovācijai investīciju un lokālās ietekmes aspektā;
• skaidra priekšrocība ir dialogs ar valstu ieinteresētajām personām, jo īpaši ar lauksaimnieku organizācijām, vietējām un starptautiskām NVO un privāto sektoru, proti, attiecībā uz valstu programmu formulēšanu un īstenošanu;
• EU donoru koordinācijai jāfokusējas uz informācijas apmaiņu valstu līmenī;
• jāstiprina kopīga plānošana FNS ietvaros, lai iegūtu efektīvākas programmas, uzraudzību un novērtēšanu, kas balstās uz rezultātiem;
• ES kopīgajai ziņošanai par FNS jāpievēršas konkrētiem jautājumiem, rezultātiem un ietekmes izvērtēšanai;
• ES un ES valstīm jādarbojas vienprātīgi, lai ES palīdzība iegūtu plašāku vērienu un būtu pamanāmāka.

Plašāka informācija ir atrodama Starptautiskās sadarbības un attīstības ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē.

SAISTĪTIE AKTI

Komisijas paziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam. ES politikas programma jaunattīstības valstu atbalstīšanai, risinot ar pārtikas nodrošinājumu saistītās problēmas (COM(2010) 127 galīgā redakcija (31.3.2010.)).

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei: ES nostāja attiecībā uz izturētspēju: pārtikas nodrošinājuma krīžu sniegtā mācība (COM(2012) 586 final 3.10.2012.).

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei: Māšu un bērnu uztura uzlabošana ārējā palīdzībā - ES politikas satvars (COM(2013) 141 final 12.3.2013.).

Komisijas dienestu darba dokuments. Pārtikas un uztura nodrošinājuma palielināšana ar ES pasākumu palīdzību: mūsu saistību izpilde (SWD(2013) 104 final 27.3.2013.).

Komisijas dienestu darba dokuments: Uztura rīcības plāns (SWD(2014) 234 final 3.7.2014.).

Komisijas dienestu darba dokuments: Dokumentam pievienots Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei “ES politisko saistību īstenošana pārtikas un uztura nodrošinājuma jomā: pirmais divgadu ziņojums” (SWD(2014) 343 final 2.12.2014.).

Pēdējo reizi atjaunots: 23.07.2015