Iestāžu nolīgums starp Eiropas Parlamentu un Padomi par Padomes rīcībā esošu klasificētu informāciju

Šajā abu iestāžu nolīgumā ir noteikts veids, kā piekļūst sensitīvai jeb klasificētai informācijai, ko Padome sniedz Parlamentam, un kā to apstrādā.

AKTS

2014. gada 12. marta Iestāžu nolīgums starp Eiropas Parlamentu un Padomi par to, kā Eiropas Parlamentam nosūta un kā tas apstrādā Padomes rīcībā esošu klasificētu informāciju par jautājumiem, kas nav kopējās ārpolitikas un drošības politikas darbības jomā.

KOPSAVILKUMS

KĀDS IR ŠĀ NOLĪGUMA MĒRĶIS?

Šajā dokumentā ir noteikts veids, kā piekļūst klasificētai informācijai, ko Padome nosūta Eiropas Parlamentam (EP), un kā to apstrādā. Tas ir piemērojams jomās, kur EP ir viens no likumdevējiem, kur ar to apspriežas vai kur ir nepieciešama tā piekrišana. Nolīgums ir attiecināms uz starptautiskiem nolīgumiem, kuri neattiecas vienīgi uz ES kopējo ārpolitiku un drošības politiku, darbībām, izvērtējuma ziņojumiem vai citiem dokumentiem, par kuriem jāinformē EP, un arī uz dokumentiem par darbībām, ko veic ES aģentūras, kuru izvērtēšanā vai pārbaudēs ir jāiesaista EP.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Nolīgumā ir definēta ES klasificēta informācija, ko apzīmē ar vienu no turpmāk minētajiem drošības klasifikācijas marķējumiem:

• EU RESTRICTED (ES DIENESTA VAJADZĪBĀM);
• EU CONFIDENTIAL (ES KONFIDENCIĀLI);
• EU SECRET (ES SLEPENI);
• EU TOP SECRET (ES SEVIŠĶI SLEPENI).

Tas ir piemērojams arī klasificētai informācijai, kuru sniedz ES valstis vai trešās valstis, vai starptautiskas organizācijas un kurai piemērots drošības klasifikācijas marķējums, kas ir līdzvērtīgs vienam no iepriekš uzskaitītajiem drošības klasifikācijas marķējumiem.

Ir piemērojami vairāki nosacījumi.

• EP aizsargā klasificēto informāciju saskaņā ar tā drošības noteikumiem, kas ir līdzvērtīgi Padomes drošības noteikumiem. Šo informāciju nedrīkst izmantot nekādiem citiem mērķiem kā vien tiem, kuru dēļ tika sniegta piekļuve. Šādu informāciju var atklāt personām, kuras nav pilnvarotas, publiskot vai nodot citām ES iestādēm, ES valstīm, trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām vienīgi ar iepriekšēju rakstisku Padomes piekrišanu.
• Piekļuvi klasificētai informācijai Eiropas Parlamenta deputātiem piešķir saskaņā ar drošības klasifikācijas līmeni. Viņiem ir jāsaņem drošības pielaide un Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja atļauja. Noteiktos gadījumos piekļuvi var piešķirt Eiropas Parlamenta deputātiem, kuri ir parakstījuši neizpaušanas solījumu. Konkrētiem ierēdņiem, kuriem ir nepieciešama drošības pielaide, šīs tiesības piešķir, pamatojoties uz principu vajadzība pēc informācijas.
• Šādu informāciju reģistrē, lai lietotājus varētu izsekot, un glabā drošā zonā, un to var skatīt tikai drošā lasītavā, kura izvietota Eiropas Parlamenta telpās.
• Lietotāji informāciju nefotokopē un nefotografē, neizdara nekādus pierakstus un telpā neienes nekādas elektroniskas ierīces.
• Personām, kas pazaudē vai neatbilstīgi izmanto klasificētu informāciju, var piemērot disciplināratbildību un/vai pret tām var vēsties tiesā.

KAD NOLĪGUMS IR PIEMĒROJAMS?

Nolīgumu parakstīja 2014. gada 12. martā. Tas stājās spēkā 2014. gada 1. aprīlī.

PRIEKŠVĒSTURE

Nolīgums nodrošina, ka klasificētu informāciju, kas nepieciešama EP pienākumu pildīšanai, apstrādā drošā un atbildīgā veidā un atbilstoši esošajiem drošības noteikumiem. Papildus tam tas nodrošina līdzvērtīgu rīcību ar konfidenciālu informāciju visās ES iestādēs.

SAISTĪTIE AKTI

Eiropas Parlamenta Prezidija Lēmums (2013. gada 15. aprīlis) par noteikumiem attiecībā uz rīcību ar konfidenciālu informāciju Eiropas Parlamentā (OV C 96, 1.4.2014., 1. lpp.).

Eiropas Parlamenta Prezidija Lēmums (2011. gada 6. jūnijs) par noteikumiem par rīcību ar konfidenciālu informāciju Eiropas Parlamentā (OV C 190, 3.6.2011., 2. lpp.).

23.09.2014