52009PC0199(01)

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 21.4.2009

COM(2009) 199 galīgā redakcija

Ieteikums

PADOMES LĒMUMS

par savstarpējās palīdzības piešķiršanu Rumānijai

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par ES vidēja termiņa finansiālās palīdzības nodrošināšanu Rumānijai

Ieteikums

PADOMES LĒMUMS

par savstarpējās palīdzības piešķiršanu Rumānijai

un

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par ES vidēja termiņa finansiālās palīdzības nodrošināšanu Rumānijai

PASKAIDROJUMA RAKSTS

IEVADS

Pēdējo gadu laikā Rumānija piedzīvoja strauju ekonomisko izaugsmi, vidēji 6,5 % kopš 2002. gada, sasniedzot pat 7,1 % 2008. gadā. Izaugsmi galvenokārt veicināja iekšzemes pieprasījums pēc patēriņa un ieguldījumiem, kā arī ārvalstu finansētu finanšu starpniecības pakalpojumu uzplaukums un spēcīgs algu pieaugums. Liels ārējo aizņēmumu apjoms radīja ārējā parāda ātru uzkrāšanos, 2008. gada beigās sasniedzot 53 % no IKP, un plaša mēroga aizdevumi ārvalstu valūtā palielināja mājsaimniecību un uzņēmumu ienākumu atkarību no pēkšņām valūtas kursa svārstībām. Iekšzemes pieprasījuma spiedienu arvien vairāk pastiprināja procikliska fiskālā politika, valsts neto aizņēmuma apjomam no 1,2 % no IKP 2005. gadā pieaugot līdz 5,4 % no IKP 2008. gadā, neatkarīgi no atkārtotiem Padomes atzinumiem un Komisijas 2008. gada jūnija ieteikuma par politiku, ar ko aicināja veikt fiskālo konsolidāciju un uzlabot budžeta pārvaldību.

Globālā ekonomikas lejupslīde un paaugstināta izvairīšanās no riska iekšzemes svārstību dēļ ir ievērojami samazinājusi kapitāla plūsmas uz Rumāniju. Palielinoties spiedienam uz valūtas kursu, kopš 2007. gada augusta valūtas kursa kopējais kritums bija vairāk nekā 30 %. Salīdzinājumā ar rādītāju, kas izteikts ar divciparu skaitli, par pirmajiem trim ceturkšņiem iekšzemes pieprasījums 2008. gada IV ceturksnī samazinājās par vairāk nekā 4 % salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu ( yoy ), ko galvenokārt izraisīja privātā patēriņa kritums. Turklāt ārējo konkurētspēju un ražīguma attīstību kavēja lēnā strukturālo reformu īstenošana, kuras uzsāka kopš pievienošanās ES. Valdība arī saskaras ar aizvien lielākām grūtībām obligāciju tirgū, ko gandrīz pilnībā veido īstermiņa vērtspapīri, un vidējā likme kopš pagājušā gada ir palielinājusies aptuveni par 300 bāzes punktiem.

Ņemot vērā šos apstākļus, Rumānijas iestādes[1] 2009. gada 6. martā lūdza EK atbalstu maksājumu bilancei un ar līdzīgu lūgumu vērsās arī SVF un Pasaules bankā. Lai arī pašlaik Rumānijā nav smagas krīzes, minētās institūcijas uzskata, ka šajā posmā ir pamatoti piešķirt ārējo finansiālo atbalstu, lai uzlabotu Rumānijas ārvalstu valūtas rezerves, paredzot ievērojamas grūtības ārējā finansējumā valsts un privātajā sektorā nākamajos divos gados. Īstenojot programmu, arī nostiprinātu uzticību Rumānijas spējai izpildīt tās ārējās saistības.

Komisija kopā ar Padomes prezidentvalsti 9. martā paziņoja, ka ES ir gatava kopā ar SVF piedalīties saskaņotas finansējuma paketes nodrošināšanā, lai stiprinātu Rumānijas maksājumu bilances stabilitāti. Tomēr tika uzsvērts, ka finansiālā palīdzība ir atkarīga no Rumānijas iestāžu pārliecinošas apņemšanās īstenot atbalsta politikas programmu.

Pamatojoties uz apspriedēm ar Komisiju un SVF, Rumānijas iestādes nosūtīs Komisijai un SVF priekšlīgumu, kurā informēs par ekonomikas stabilizācijas programmas galvenajiem elementiem. Padome piešķirs Rumānijai finansiālo palīdzību tikai tad, ja tā būs saņēmusi šādu priekšlīgumu. Stabilizācijas programmas galvenais mērķis ir mazināt sekas, ko izraisījis privātā kapitāla ieplūdes krass samazinājums, un vienlaikus īstenot politikas pasākumus, lai novērstu ārējo un fiskālo nelīdzsvarotību, kā arī stiprināt finanšu sektoru. Saskaņā ar šo programmu deviņu lielāko ārvalstīm piederošu banku mātesuzņēmumi, kuri darbojas Rumānijā, apņēmās izpildīt saskaņotas saistības saglabāt savas vispārējās pozīcijas (pamatkapitālu un spēkā esošos aizdevumus) Rumānijā un vajadzības gadījumā nodrošināt papildu kapitālu.

MAKROEKONOMISKāS NORISES UN PROGNOZES

Pēc spēcīgas IKP izaugsmes vairāku gadu gaitā (kopš 2002. gada — vidēji 6,5 % gadā) 2008. gada IV ceturksnī novērots krass izaugsmes kritums līdz 2,9 % yoy . To galvenokārt veicināja privātā patēriņa samazināšanās par gandrīz 4 % yoy vienlaikus ar banku aizdevumu gandrīz pilnīgu pārtraukšanu. Bruto ieguldījumi pamatkapitālā krasi samazinājās no vairāk nekā 30 % yoy I ceturksnī līdz mazāk par 3 % IV ceturksnī. Piedāvājuma sektorā lejupslīdi izraisīja samazinājums rūpniecības nozarē par aptuveni 8 %, pēc 5,5 % pieauguma 2008. gada I ceturksnī. Celtniecības un pakalpojumu sektorā arī novērota strauja lejupslīde.

Arī iekšzemes pieprasījuma krasā pazemināšanās IV ceturksnī izraisīja importa apjoma kritumu, ikgada izaugsmes rādītāji gada beigās samazinājās (-18 % yoy ), uzrādot aizvien lielāku lejupslīdi 2009. gada janvārī (-28% yoy , izsakot Rumānijas lejās). Būtiski samazinājās arī eksporta apjomi (-8 % yoy 2008. gada decembrī un -13 % 2009. gada janvārī). Kopumā tekošā konta deficīts aizvien saglabājās augstā līmenī, no 13,5 % no IKP 2007. gadā sarūkot tikai līdz 12,3 % no IKP 2008. gadā. Attiecībā uz finansējumu ārvalstu tiešie ieguldījumi (ĀTI) sedza aptuveni 54 % no tekošā konta deficīta 2008. gadā. Atlikušos līdzekļus galvenokārt finansēja, izmantojot ārējo parādu (galvenokārt privātajā sektorā), kas 2008. gada beigās pieauga aptuveni līdz 53 % no IKP.

- Ekonomiskā uzplaukuma laikā darbaspēka trūkums, ko izraisīja plašas emigrācijas plūsmas, un salīdzinoši liela daļa nekvalificēta darbaspēka veicināja algu un cenu spirāles veidošanos, algu pieaugumam pārsniedzot nelielo ražīguma pieaugumu. Algu pieaugums saglabājās stabils 2008. gada pirmajos divos ceturkšņos (nominālajām algām palielinoties par aptuveni 25 % yoy ), bet pēc tam samazinājās, 2009. gada janvārī sarūkot līdz 13 % yoy . Neraugoties uz preču un pārtikas cenu kritumu, PCI inflācija atkal pieauga no 6,3 % 2008. gada decembrī līdz 6,9 % 2009. gada februārī, jo nominālais faktiskais maiņas kurss šajā periodā samazinājās par 8 %.

Ņemot vērā saimnieciskās darbības kraso lejupslīdi 2008. gada IV ceturksnī un iespējamo turpmāko pasaules ekonomiskās situācijas pasliktināšanos, paredzams, ka samazinājuma dēļ patēriņa un ieguldījumu sektorā IKP izaugsme 2009. gadā būs negatīva, t.i., aptuveni -4%, ko daļēji kompensēs ar ārējā deficīta korekciju.

VALSTS FINANSES

Pieprasījuma uzplaukuma periodā, no 2005. līdz 2008. gadam, neievērojot atkārtotus ieteikumus Padomes 2008. februāra atzinumos par Rumānijas konverģences programmu un Komisijas 2008. gada jūnija ieteikumu par politiku, Rumānija īstenoja prociklisku fiskālo politiku, faktiskais deficīts pieauga no 1,2 % no IKP 2005. gadā līdz 5,4 % no IKP 2008. gadā, vidējais reālais IKP pieaugums bija 6,5 %. Šādas sekas radās galvenokārt nepilnīgas vispārējās budžeta plānošanas un izpildes dēļ. Papildu ieņēmumi parasti tika izlietoti, veicot budžeta grozījumus gada laikā, un netika veidoti nekādi papildu ietaupījumi gadījumam, ja situācija pasliktinātos. Nepilnības valsts pārvaldē arī veicināja atkārtotu plānu neizpildi saistībā ar kapitālizdevumiem, un daļu no līdzekļiem, kas bija paredzēti ieguldījumam, vēlāk novirzīja tādiem kārtējiem izdevumiem kā algas valsts sektorā un sociālie pārvedumi. Atalgojuma pieaugums valsts sektorā izraisīja atalgojuma pieaugumu privātajā sektorā, un atalgojuma līmenis bija augstāks valsts sektorā. Laikposmā no 2005. līdz 2008. gadam algu izmaksas valsts sektorā nominālajā izteiksmē divkāršojās. Visbeidzot, lieli izdevumu apjomi reģistrēti gada pēdējās nedēļās, nopietni ietekmējot budžeta uzticamību un paredzamību. Neraugoties uz Komisijas 2008. gada jūnija ieteikumiem par politiku, nav notikusi nekāda virzība saistošas vidēja termiņa fiskālās programmas īstenošanā.

Valdības iesniegtajā un februāra beigās Parlamenta pieņemtajā 2009. gada budžetā ietverti vairāki pasākumi, kuru mērķis ir samazināt deficītu no 5,4 % no IKP 2008. gadā līdz 2,0 % no IKP 2009. gadā, pieņemot, ka reālā IKP izaugsme būs 2,5%. Pasākumi ietver nepieņemšanu darbā un dažādu prēmiju likvidēšanu valsts sektorā, izdevumu samazināšanu preču un pakalpojumu sektorā, algu palielināšanas ierobežošanu valsts sektorā un pensiju indeksāciju atbilstīgi inflācijai, nevis algas izmaiņām. No otras puses, valdība plāno būtiski palielināt publisko ieguldījumu. Tomēr jau budžeta pieņemšanas dienā bija skaidrs, ka šāds deficīta mērķis nebija reālistisks, jo īpaši ņemot vērā to, ka pamatā esošais makroekonomiskais scenārijs un ieņēmumu prognozes bija pārāk optimistiskas. Turklāt ar izdevumiem saistītu pasākumu īstenošana ir pakļauta iespējamiem riskiem, jo nav izstrādāta visaptveroša izdevumu politikas reforma.

FINANšU TIRGI

Rumānijas finanšu sistēmā dominē banku nozare, kura pēdējos pāris gados attīstījusies ļoti strauji. Kopējais neto aktīvu apjoms Rumānijas banku nozarē 2008. gada beigās sasniedza 315 miljardus Rumānijas leju (62 % no IKP). Bankas lielākoties pieder ārvalstniekiem. 2008. gada decembrī kredītiestādes ar dominējošu ārvalstu kapitālu (tostarp ārvalstu banku filiāles) kontrolēja aptuveni 88 % no visu Rumānijā darbojošos kredītiestāžu kopējiem neto aktīviem. Visvairāk Rumānijā ir pārstāvētas Austrijas, Grieķijas, Francijas un Itālijas bankas.

Dažu pēdējo gadu laikā Rumānijas banku nozare veicināja strauju kredītu pieaugumu, un aizdevumu/noguldījumu attiecība 2008. gadā pieauga līdz 122 %. Lai arī kredītu pieauguma sākotnējais līmenis bija zems, aizdevumu palielinājums galvenokārt ārvalstu valūtā (aptuveni 59 % no kopējā iekšzemes kredīta privātajā sektorā 2009. gada janvārī) noteica to, ka Rumānijas banku nozare kļuva lielā mērā atkarīga no ārvalstu finansējuma. 2008. gada otrajā pusē aizdevumu izsniegšana krasi samazinājās, gada kredītu pieaugumam samazinoties no vairāk nekā 60 % 2008. gada jūnijā līdz 36,5 % 2008. gada decembrī.

Lai arī pašlaik šķiet, ka banku nozare ir salīdzinoši stabila un ar labu kapitāla nodrošinājumu (kapitāla pietiekamības rādītājs 2008. gada beigās bija 12,3 %), finansiālā stabilitāte Rumānijā varētu tikt apdraudēta. Tā kā makroekonomiskā situācija pasliktinās, visticamāk, turpmākajos mēnešos strauji paaugstināsies ienākumus nenesošu kredītu procents. Turklāt, tā kā Rumānijas privātais sektors ir lielā mērā atkarīgs no aizdevumiem ārvalstu valūtā, jebkāda turpmāka vietējās valūtas— lejas —vērtības pazemināšanās nopietni ietekmētu mājsaimniecību un uzņēmumu bilances.

MAKSāJUMU BILANCE UN āRēJāS FINANSēšANAS PRASīBAS

Rumānijas ekonomikas uzplaukumam pēdējos gados bija raksturīga liela ārējā nesabalansētība un neilgtspējīga ārēju saistību uzkrāšanās. Tekošā konta deficīts palielinājās no 5,8 % no IKP 2004. gadā līdz 13,5 % no IKP 2007. gadā, un saglabājās virs 12 % no IKP 2008. gadā. Tādējādi bruto ārējais parāds sasniedza 55 % no IKP 2008. gada beigās.

Rumānijas finanšu tirgos dominēja nepārtraukts spiediens kopš 2008. gada oktobra sākuma. Parādsaistību atmaksa, Rumānijas ekonomikas vājie pamati un augstas riska pakāpes obligācijas ( sub-investment grade ) spēcīgi ietekmē valūtas, starpbanku, vērtspapīru un obligāciju tirgus. Ir sagaidāms, ka saglabāsies ievērojamas problēmas ārējā finansējuma jomā, jo ir pamats domāt, ka ārvalstu tiešie ieguldījumi un cita veida ienākošās plūsmas finanšu un kapitāla kontos 2009.–2011. gadā pilnībā nesegs pastāvīgo tekošā konta deficītu (tas gan samazinās) un vajadzību atjaunot ievērojama apjoma īstermiņa un ilgtermiņa parādus ārvalstu valūtā.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija uzskata, ka Rumānijas maksājumu bilance ir nopietni apdraudēta. Tādēļ Komisija iesaka Padomei pieņemt lēmumu par savstarpējas palīdzības piešķiršanu. Lēš, ka kopējās finansējuma vajadzības līdz 2011. gada I ceturksnim sasniegs aptuveni 20 miljardus euro. Minētajā summā ietilpst finansējums paredzamajam turpmākajam tekošā konta deficītam, nepilnīgai to aizdevumu atjaunošanai, kuriem tuvojas maksājumu termiņš, dažiem kapitāla aizplūdumiem un oficiālo starptautisko rezervju uzkrāšanai saprātīgā līmenī. Var pieņemt, ka pēc tam, kad tiks piešķirta savstarpējā palīdzība, ārvalstu bankas simtprocentīgi atjaunos aizdevumus, kas ir saskaņā ar galveno ārvalstu banku nodomiem saglabāt pieejamību Rumānijā (kā to apliecina to 2009. gada 26. marta kopīgais paziņojums); tāpat pieņem, ka 2009. gadā atjaunos 50 % no korporatīvajiem mātesuzņēmumu ārējiem aizdevumiem un no Rumānijas banku ārējiem aizņēmumiem. Attiecībā uz 2010. un 2011. gadu pieņem, ka tiks atjaunotas visas (100%) saistības pret ārvalstīm, kam pienācis atmaksas termiņš, kas atbilst gaidāmajai finanšu tirgu stabilizācijai, un ka atsāksies Rumānijas galveno eksporta tirgu atveseļošanās. Neraugoties uz to, ka izvirzīts mērķis panākt pietiekami lielas ārvalstu valūtas rezerves (vairāk nekā 100 % no īstermiņa ārējā parāda, kas vēl atmaksājams), pieņēmumi par citiem kapitāla aizplūdumiem, piemēram, nerezidentu depozītu aizplūdumu, tirdzniecības kredītu samazināšanos un portfeļieguldījumu aizplūdumu, ir piesardzīgi, lai aprēķinos paredzētu papildu rezervi. Pieņemts, ka IKP pieaugums 2009. gadā būs 4 % un 2010. gadā — 0 %. Lēš, ka tekošā konta deficīts 2009. gadā būs 7½% no IKP un 2010. gadā — 6½% no IKP.

ES ATBALSTS SASKAņā AR MAKSāJUMU BILANCES PALīDZīBAS MEHāNISMU Kā DAļA NO STARPTAUTISKā ATBALSTA

Tā kā Rumānijā ir radušās nopietnas maksājumu bilances problēmas, un tikai gadījumā, ja Rumānijas varas iestādes cieši apņemas īstenot plašu fiskālās, finanšu sistēmas un strukturālo pielāgojumu programmu, Komisija pēc konsultēšanās ar Ekonomikas un finanšu komiteju 2009. gada 17. martā iesaka Padomei piešķirt savstarpējo palīdzību, kā paredzēts Līguma 119. pantā.

Turklāt pēc apspriešanās ar Ekonomikas un finanšu komiteju Komisija arī ierosina, ka pēc tam, kad pēc Komisijas priekšlikuma būs pieņemts minētais Padomes lēmums par savstarpējās palīdzības piešķiršanu Rumānijai, Padomei būtu jāpieņem lēmums, ar kuru Rumānijai no dalībvalstīm paredzētā ES palīdzības mehānisma (ko reglamentē Padomes 2002. gada 18. februāra Regula (EK) Nr. 332/2002) piešķir vidēja termiņa finansiālu palīdzību līdz 5 miljardu euro apmērā, lai sekmētu tās maksājumu bilances ilgtspējīgumu.

Pašreizējos apstākļos, ko raksturo kapitāla ieplūdes samazinājums un liela ārējā un fiskālā nelīdzsvarotība, būtu lietderīgi Rumānijai piešķirt vidēja termiņa finansiālo palīdzību saskaņā ar palīdzības mehānismu attiecībā uz dalībvalstu maksājumu bilancēm (ņemot vērā Regulu (EK) Nr. 332/2002). Tiešais mērķis ir sekmēt ārējā deficīta pienācīgu korekciju, tādējādi atvieglojot pārmērīgu spiedienu uz valūtas kursu, kas pretējā gadījumā izraisītu smagas sekas uzņēmumu bilancēs un mājsaimniecību kontos, radot straujāku recesiju un grūtības banku sektorā.

Ir novērtēts, ka kopējās finansējuma vajadzības līdz 2011. gada I ceturksnim ir 20 miljardi euro. ES palīdzību Rumānijai piešķir līdztekus SVF atbalstam saskaņā ar rezerves vienošanos par aizdevumu 11,40 miljardu SDR apmērā (aptuveni 12,95 miljardi euro, 1085 % no Rumānijas SVF kvotas). Papildu daudzpusēju atbalstu 2 miljardu euro apmērā nodrošinās šādā veidā: papildus ierastajai aizdevumu izsniegšanai Pasaules banka piešķirs 1 miljardu euro, un EIB un ERAB — kopā 1 miljardu euro.

2009. gada 26. martā mātesuzņēmumi deviņām lielākajām ārvalstu bankām, kas darbojas Rumānijā, kopīgi apņēmās saglabāt savu vispārējo pieejamību Rumānijā programmas periodā un atbalstīt savus meitasuzņēmumus Rumānijā, lai saglabātu to finansiālo stabilitāti tirgus satricinājumu un ekonomiskās lejupslīdes apstākļos. Minētās saistības atkārtoti apstiprinās, proti, galvenās iesaistītās bankas nosūtīs individuālas atbalsta vēstules Rumānijas Valsts Bankai (RVB), kura kopā ar valsts uzraudzības iestādēm cieši pārraudzīs, kā tiek izpildītas saistības. ES finansiālo palīdzību nodrošina, atbalstot Rumānijas iestāžu ciešo apņemšanos īstenot visaptverošu ekonomikas programmu. Par šo programmu vienošanās panākta kopā ar Rumānijas iestādēm.

Komisijai, organizējot vizītes un izskatot Rumānijas iestāžu regulāri iesniegtos ziņojumus, kopā ar EFK regulāri jāpārbauda, vai tiek ievēroti ekonomiskās politikas nosacījumi, saskaņā ar kuriem šī palīdzība piešķirta. Visā programmas īstenošanas gaitā Komisija arī sniegs ieteikumus par politiku un tehnisku palīdzību konkrētās jomās. Minētās programmas galvenie elementi ir šādi.

a) Fiskālā konsolidācija

Valdība ir apņēmusies veikt papildu fiskālos pielāgojumus, lai panāktu korekciju 1,1 % no IKP papildus pasākumiem, ar kuriem nodrošina korekciju 3 % no IKP un kuri iekļauti 2009. gada februārī pieņemtajā 2009. gada budžetā. Pamatojoties uz papildu budžeta pasākumiem un uz to, ka pārskatītajā prognozē konstatēts samazinājums par 4 % no IKP 2009. gadā, iestāžu mērķis ir panākt, lai kopējais valsts deficīts būtu 5,1 % no IKP, norādot uz to, ka salīdzinājumā ar 2008. gada rezultātiem tiks veikts nozīmīgs strukturālais pielāgojums. Ņemot vērā izmaiņas ekonomiskajā situācijā un turpmākos pasākumus, Parlaments 2009. gada II ceturksnī apstiprinās grozīto 2009. gada budžetu.

Fiskālo konsolidāciju veiks galvenokārt attiecībā uz izdevumiem. Valdības primāros izdevumus samazinās par papildu 0,85 procentu punktiem no IKP salīdzinājumā ar 2009. gada budžetā sākotnēji noteikto rādītāju. To panāks i) samazinot sabiedriskā sektora algu izdevumus (par paredzētajiem 4 – 4½% salīdzinājumā ar 2008. gada līmeni), atliekot 2009. gadā paredzēto sabiedriskā sektora algu kopējo pieaugumu (kopā — par 5 %) vai veicot līdzvērtīgu nodarbināto skaita samazinājumu un samazinot nodarbinātību sabiedriskajā sektorā, tostarp aizpildot tikai 1 no 7 atbrīvotajām amatvietām; ii) vēl vairāk samazinot izdevumus par precēm un pakalpojumiem un par subsīdijām publiskiem uzņēmumiem; iii) nelielā mērā samazinot kapitāla izdevumus attiecībā uz tādām vienībām kā transporta līdzekļi un biroja aprīkojums, kā arī izstrādājot reālistisku grafiku ES atbalstītiem ieguldījumu projektiem. Tomēr lēš, ka 2009. gadā būtiski pieaugs ieguldījums publiskajā sektorā salīdzinājumā ar 2008. gadu (aptuveni 6½ % no IKP 2009. gadā salīdzinājumā ar 5¾% no IKP 2008. gadā). Attiecībā uz ieņēmumiem paredzams, ka papildu 0,25 % no IKP radīs pasākumi, kuru mērķis ir atcelt noteiktus nodokļu atvieglojumus un kompensācijas (jo īpaši attiecībā uz dienesta automašīnām, kā arī pārvērtētu pamatlīdzekļu vērtības samazināšanu). Valdība ir apņēmusies turpināt fiskālo konsolidāciju, kuras pamatā ir izdevumu faktori, un turpmāk samazināt deficītu līdz 4,1 % no IKP 2010. gadā, savukārt 2011. gadā — līdz mazāk par 3 % no IKP.

Programmas īstenošanas gaitā Komisija sniegs regulārus norādījumus un konsultācijas Rumānijas iestādēm, lai nodrošinātu deficīta ilgtspējīgu korekciju.

b) Fiskālās pārvaldības reforma

Tiks īstenoti pasākumi budžeta stratēģijas un procedūras uzlabošanai, jo tas sekmēs budžeta deficīta samazināšanas ilglaicīgumu. Galvenais aspekts būs likums par fiskālo atbildību, kas cita starpā paredzēs izstrādāt procedūras uzlabotai daudzgadu budžeta izveidei, noteikt ierobežojumus budžeta grozīšanai gada gaitā un paredzēt fiskālos noteikumus, lai uzlabotu budžeta izpildi un panāktu pilnīgu atbilstību SIP noteiktajām prasībām. Ar minēto likumu jāizveido arī fiskālā padome, lai nodrošinātu neatkarīgu un kvalificētu pārbaudi.

Lai uzlabotu budžeta uzticamību un paredzamību, tiks restrukturizēta atalgojuma sistēma sabiedriskajā sektorā, tostarp vienādojot un vienkāršojot algu skalu un reformējot prēmiju sistēmu. To darīs, lai risinātu būtiskākās problēmas atalgojuma sistēmā sabiedriskajā sektorā: no kopējā atalgojuma pārāk lielu daļu veido prēmijas, nav vienotas algu skalas un ir pārāk daudz likumu, kuri reglamentē algas kompensācijas sistēmas dažādās daļās.

Lai palīdzētu uzlabot valsts finanšu ilglaicīgu ilgtspējību, tiks reformēti pensiju sistēmas galvenie elementi. Izmaiņas paredz virzīties uz valsts pensiju indeksāciju atbilstīgi patēriņa cenām un ierobežot pensiju patstāvīgu palielināšanu, pakāpeniski noteikt lielāku pensionēšanās vecumu nekā pašreizējos plānos (īpaši attiecībā uz sievietēm), ņemot vērā mūža ilguma izmaiņas. Turklāt noteiks, ka sabiedriskā sektorā strādājošo grupām, uz kurām pašlaik neattiecas pensiju iemaksas, pakāpeniski šādas iemaksas būs jāveic. Programmā paredzēts turpināt īstenot otro pensiju līmeni, regulāri paaugstinot iemaksas, kā sākotnēji plānots.

c) Monetārā un finanšu sektora politika

Monetārā politika arī turpmāk tiks orientēta uz cenu stabilitāti un Rumānijas Valsts Bankas noteiktā inflācijas mērķa sasniegšanu (pašlaik 3,5% ±1 % 2009. gada beigās). Attiecībā uz finanšu sektoru Rumānijas Valsts Banka veiks „stresa testus” atsevišķu banku bilancēm un aizdevumu portfeļiem saskaņā ar dažādiem scenārijiem, ievērojot ES pamatnostādnes par novērtēšanu, kuras izmantos, lai novērtētu pašu kapitāla iespējamo pieaugumu, kas vajadzīgs, lai nodrošinātu, ka maksātspējas koeficienti saglabājas virs 10 % rādītāja visā programmas laikā. Tiklīdz „stresa testi” būs pabeigti, saskaņā ar saistībām pienācīgi atbalstīt savus meitasuzņēmumus (kā to apliecina to 2009. gada 26. marta kopīgais paziņojums) banku mātesuzņēmumiem pieprasīs līdz 2009. gada septembra beigām nodrošināt pietiekamus līdzekļus, lai segtu iespējamās nepilnības, kas konstatētas, veicot „stresa testus”.

Turklāt programmā paredzēts grozīt banku un likvidācijas likumus, lai varētu laikus un efektīvi reaģēt uz satricinājumiem banku nozarē. Grozījumu galvenais mērķis ir palielināt to banku administratoru pilnvaras, kam noteikts īpašs administratīvais režīms. Līdztekus banku jautājumiem ar citiem pasākumiem centīsies nostiprināt Rumānijas Valsts Bankas pilnvaras, lai tā varētu pieprasīt, ka banku nozīmīgākie akcionāri palielina akciju kapitālu un finansiāli atbalsta banku, un lai tā varētu aizliegt vai ierobežot peļņas sadali. Pastiprinās finanšu pārraudzību atbilstīgi attiecīgajiem ES tiesību aktiem. Turklāt tiks ieviestas konkrētākas prasības ziņošanai par likviditāti un, kad būs pienācis īstais brīdis, tiesību aktos noteikto minimālo kapitāla pietiekamības rādītāju palielinās no 8 % līdz 10 %. Turklāt tiks grozītas procedūras attiecībā uz depozītu garantiju aktivizēšanu, lai vienkāršotu un paātrinātu izmaksāšanu. Saskaņā ar grozījumiem depozītu garantiju aktivizēs pēc Rumānijas Valsts Bankas lēmuma 21 dienas laikā. Visbeidzot, lai nodrošinātu pietiekamu likviditāti, Rumānijas Valsts Banka ir apņēmusies paplašināt to aktīvu loku, kas ir pieņemami kā nodrošinājums.

d) Strukturālās reformas

Ekonomikas programmā ietvers arī strukturālus reformas pasākumus saskaņā ar tām politikas jomām, kuras ietvertas konkrētos ieteikumos Rumānijai, kurus sniegusi Padome Lisabonas stratēģijas kontekstā. Reformas ietver tādus politikas virzienus, ar kuriem paredzēts uzlabot valsts pārvaldes efektivitāti un rezultativitāti, uzlabot valsts izdevumu kvalitāti, pienācīgāk izmantot un intensīvāk apgūt ES līdzekļus, uzlabot uzņēmējdarbības vidi, kā arī apkarot nelegālu darbu. Komisija arī sekmē vietējās kapacitātes palielināšanu ar strukturālo fondu starpniecību, īpašu daļu no tiem paredzot tehniskajai palīdzībai.

Šī programma ir minēta ekonomiskās politikas nosacījumos, kas ir ietverti Komisijas ieteikumā Padomes lēmumam. Ekonomikas politikas detalizēti nosacījumi saistībā ar ES aizdevumu izmaksām tiks noteikti saprašanās memorandā, kas noslēdzams ar Rumānijas iestādēm. Šo programmu arī pilnībā atspoguļos atjauninātajā Rumānijas konverģences programmā.

Ierosinātais lēmuma darbības termiņš būtu trīs gadus pēc stāšanās spēkā. Lai nodrošinātu vajadzīgo elastīgumu pašreizējos tirgus apstākļos, tiek ierosināts atļaut izmantot procentu mijmaiņas darījumus aizdevumu operācijām, kas finansē aizdevumu. Lai neapdraudētu ES budžetu, iespējamā mijmaiņas darījuma partneriem būtu jābūt ar visaugstāko kredītkvalitāti.

Saskaņā ar noteikumiem Komisijas 2009. gada 8. aprīļa priekšlikumā Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 332/2002, ar ko izveido vidēja termiņa finansiālas palīdzības mehānismu attiecībā uz dalībvalstu maksājumu bilancēm, Komisijai, tostarp Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai un Eiropas Revīzijas palātai ir tiesības nosūtīt savus ierēdņus vai pienācīgi pilnvarotus pārstāvjus, lai veiktu tehniskas vai finanšu kontroles, vai revīziju, ko tā uzskata par vajadzīgu attiecībā uz šādas palīdzības pārvaldību. Tiek nodrošināta tādu iespējamo un faktisko krāpšanas un pārkāpumu gadījumu, korupcijas gadījumu vai jebkuru citu nelikumīgu darbību izmeklēšana un atbilstīgas turpmākas darbības veikšana, kuri saistīti ar EK maksājumu bilances palīdzības pārvaldīšanu un ir pretstatā EK finanšu interesēm. Par visiem šādiem gadījumiem, kā arī par attiecīgajiem pasākumiem, kurus veikušas valsts kompetentās iestādes, nekavējoties ziņos Komisijai. Arī saprašanās memorandā un aizdevuma līgumā ietvers jaunos tehniskos noteikumus, kuri paredzēti Komisijas priekšlikumā Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 332/2002.

Līdztekus tam, ka šīs programmas priekšnosacījums ir attiecīgas politikas īstenošana, Komisija arī turpmāk uzraudzīs, kā sokas ar tiesu reformu un korupcijas apkarošanu saskaņā ar sadarbības un pārbaudes mehānismu. Šī mehānisma darbības ilgums nav atkarīgs no palīdzības programmas ilguma. 2009. gada februāra vidusposma ziņojumā secināts, ka Rumānijas iestādēm ar jaunu sparu jāatsāk tiesu reforma un cīņa pret korupciju, lai labotu nesenajos mēnešos piedzīvotās lejupslīdes tendences. Konkrēti tas nozīmē, ka jāpieņem kodeksi, kas vajadzīgi, lai pilnveidotu tiesību sistēmu, un, ātri izskatot konkrētas augsta līmeņa korupcijas lietas, jāparāda, ka tiesību sistēma spēj neatkarīgi un efektīvi īstenot tiesību aktus.

Līdztekus tam, ka šīs programmas priekšnosacījums ir attiecīgas politikas īstenošana, Komisija arī turpmāk uzraudzīs pirsmpievienošanās un pēcpievienošanās ES pārvedumu pareizu izmantošanu, cita starpā veicot atbilstības novērtējumus un regulāru pārskatīšanu.

Ieteikums

PADOMES LĒMUMS

par savstarpējās palīdzības piešķiršanu Rumānijai

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 119. pantu,

ņemot vērā Komisijas ieteikumu un apspriedusies ar Ekonomikas un finanšu komiteju,

tā kā:

1. Rumānijas kapitāla un finanšu tirgos pēdējā laikā novērota aizvien lielāka spriedze, kas atspoguļo pasaules ekonomisko lejupslīdi un augošās bažas par Rumānijas ekonomikas stabilitāti, jo tai ir liels ārējais deficīts, turklāt turpina palielināties budžeta deficīts. Palielinājies arī spiediens uz valūtas kursu, kas var ievērojami apdraudēt banku nozares stabilitāti.

2. Šādos apstākļos Rumānijas valdība un Rumānijas Valsts Banka (RVB) ir sagatavojušas daudzpusīgu stratēģiju, kas nostiprinātu makroekonomikas politiku un samazinātu spriedzi finanšu tirgos; šī stratēģija izklāstīta priekšlīgumā, kuru Komisija saņēma […]. Minētās ekonomiskās programmas stūrakmens ir fiskālā deficīta samazināšana no 5,4 % no IKP 2008. gadā līdz 5,1 % no IKP 2009. gadā un līdz mazāk par 3 % no IKP līdz 2011. gadam. Tiks īstenoti pasākumi budžeta stratēģijas un procedūras uzlabošanai, jo tas sekmēs budžeta deficīta samazināšanas ilglaicīgumu. Šī ekonomikas programma un jo īpaši tajā ietvertie mērķi attiecībā uz budžetu tiks iestrādāti valsts budžetā, kā arī konverģences programmā.

3. Padome regulāri pārskata Rumānijas īstenoto ekonomikas politiku, proti, kad tiek sagatavoti ikgadējie pārskati par Rumānijas atjaunināto konverģences programmu un valsts reformu programmas īstenošanu un kārtējais pārskats par Rumānijas sekmēm, kas ietverts konverģences ziņojumā un ikgadējā progresa ziņojumā.

4. Ir sagaidāms, ka saglabāsies ievērojamas problēmas ārējā finansējuma jomā, jo ir pamats domāt, ka ārvalstu tieši ieguldījumi un cita veida ienākošās plūsmas finanšu un kapitāla kontos 2009.–2011. gadā pilnībā nesegs pastāvīgo tekošā konta deficītu (tas gan samazinās) un vajadzību atjaunot ievērojama apjoma īstermiņa un ilgtermiņa aizņēmumus ārvalstu valūtā. Lēš, ka kopējās ārējā finansējuma vajadzības līdz 2011. gada I ceturksnim sasniegs aptuveni 20 miljardus euro. Var pieņemt, ka pēc tam, kad tiks piešķirta savstarpējā palīdzība, ārvalstu bankas simtprocentīgi atjaunos aizdevumus, kas ir saskaņā ar galveno ārvalstu banku nodomiem saglabāt pieejamību Rumānijā (kā to apliecina to 2009. gada 26. marta kopīgais paziņojums); tāpat pieņem, ka 2009. gadā atjaunos 50 % no korporatīvajiem mātesuzņēmumu ārējiem aizdevumiem un no Rumānijas banku ārējiem aizņēmumiem. Attiecībā uz 2010. un 2011. gadu pieņem, ka tiks atjaunotas visas (100%) saistības pret ārvalstīm, kam pienācis atmaksas termiņš, kas atbilst gaidāmajai finanšu tirgu stabilizācijai, un ka atsāksies Rumānijas galveno eksporta tirgu atveseļošanās. Neraugoties uz to, ka izvirzīts mērķis panākt pietiekami lielas ārvalstu valūtas rezerves (vairāk nekā 100 % no īstermiņa ārējā parāda, kas vēl atmaksājams), pieņēmumi par citiem kapitāla aizplūdumiem, piemēram, nerezidentu depozītu aizplūdumu, tirdzniecības kredītu samazināšanos un portfeļieguldījumu aizplūdumu, ir piesardzīgi, lai aprēķinos paredzētu papildu rezervi.

5. Rumānijas iestādes Eiropas Savienībai un starptautiskām finanšu institūcijām ir lūgušas ievērojamu finansiālu palīdzību, lai atbalstītu maksājumu bilances ilgtspējību un atjaunotu pienācīgu starptautisko valūtas rezervju apjomu.

6. Rumānijas maksājumu bilance ir nopietni apdraudēta, tāpēc savstarpējā palīdzība, kuru steidzamā kārtā piešķir Kopiena, ir pamatota,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Kopiena piešķir Rumānijai savstarpēju palīdzību.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē,

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par Kopienas vidēja termiņa finansiālās palīdzības piešķiršanu Rumānijai

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2002. gada 18. februāra Regulu (EK) Nr. 332/2002[2], ar ko izveido vidēja termiņa finansiālas palīdzības mehānismu attiecībā uz dalībvalstu maksājumu bilancēm, un jo īpaši tās 3. panta 2. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu un apspriedusies ar Ekonomikas un finanšu komiteju (EFK),

tā kā:

7. Padome ar lēmumu […] ir nolēmusi piešķirt Rumānijai savstarpēju palīdzību.

8. Neraugoties uz cerētajiem uzlabojumiem tekošā konta bilancē, saskaņā ar Komisijas, SVF un Rumānijas iestāžu 2009. gada marta aprēķiniem līdz 2011. gada I ceturksnim Rumānijai būs vajadzīgs ārējais finansējums aptuveni 20 miljardu euro apmērā, jo — kā liecina jaunākās norises finanšu tirgos — ir iespējama kapitāla un finanšu konta stāvokļa strauja pasliktināšanās.

9. Ir pamatoti, izmantojot vidēja termiņa finansiālas palīdzības mehānismu attiecībā uz dalībvalstu maksājumu bilancēm, kas izveidots ar Regulu (EK) Nr. 332/2002, piešķirt Rumānijai Kopienas atbalstu līdz 5 miljardiem euro. Šī palīdzība jāsniedz līdztekus Starptautiskā Valūtas fonda aizdevumam 11,40 miljardu SDR apmērā (apmēram 12,95 miljardi euro) saskaņā ar rezerves vienošanos, ko plānots apstiprināt 2009. gada 6. maijā. Arī Pasaules banka ir piekritusi Rumānijai izsniegt aizdevumu 1 miljarda euro apmērā, savukārt EIB un ERAB sniegs papildu atbalstu — pavisam 1 miljardu euro.

10. Kopienas palīdzība jāpārvalda Komisijai. Saprašanās memorandā ir jāiekļauj konkrētie ekonomikas politikas nosacījumi, par kuriem panākta vienošanās ar Rumānijas iestādēm pēc konsultācijām ar EFK. Sīkāki finanšu nosacījumi aizdevuma līgumā ir jāprecizē Komisijai.

11. Komisijai, organizējot vizītes un izskatot Rumānijas regulāri iesniegtos ziņojumus, regulāri jāpārbauda, vai tiek ievēroti ekonomiskās politikas nosacījumi, ar kuriem saskaņā šī palīdzība piešķirta.

12. Visā programmas īstenošanas gaitā Komisija sniegs ieteikumus par politiku un tehnisku palīdzību konkrētās jomās.

13. Eiropas Revīzijas palātai ir tiesības veikt jebkādas finanšu kontroles vai revīziju, ko tā uzskata par vajadzīgu attiecībā uz šādas palīdzības pārvaldību. Komisijai, tostarp Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai, ir tiesības nosūtīt savus ierēdņus vai pienācīgi pilnvarotus pārstāvjus, lai veiktu tehniskas vai finanšu kontroles vai revīziju, ko tā uzskata par vajadzīgu attiecībā uz Kopienas vidēja termiņa finansiālās palīdzības pārvaldību.

14. Līdztekus tam, ka šīs programmas priekšnosacījums ir attiecīgas politikas īstenošana, Komisija arī turpmāk uzraudzīs, kā sokas ar tiesu reformu un korupcijas apkarošanu saskaņā ar sadarbības un pārbaudes mehānismu. Šī mehānisma darbības ilgums nav atkarīgs no palīdzības programmas ilguma. Līdztekus tam, ka šīs programmas priekšnosacījums ir attiecīgas politikas īstenošana, Komisija arī turpmāk uzraudzīs pirsmpievienošanās un pēcpievienošanās ES pārvedumu pareizu izmantošanu, cita starpā veicot atbilstības novērtējumus un regulāru pārskatīšanu.

15. Šo palīdzību sniedz, lai atbalstītu Rumānijas maksājumu bilances ilgtspējību un lai tādējādi palīdzētu Rumānijai sekmīgi īstenot valdības ekonomikas politikas programmu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

16. Kopiena nodod Rumānijas rīcībā vidēja termiņa aizdevumu, kura maksimālais apjoms ir 5 miljardi euro, ar maksimālo vidējo dzēšanas termiņu uz pieciem gadiem.

17. Kopienas finansiālā palīdzība ir pieejama trīs gadus, sākot no pirmās dienas pēc tam, kad ir stājies spēkā šis lēmums.

2. pants

18. Šo palīdzību Komisija pārvalda tā, lai tas atbilstu Rumānijas saistībām un Padomes ieteikumiem, jo īpaši konkrētiem ieteikumiem šai dalībvalstij saistībā ar valsts reformu programmas un konverģences programmas īstenošanu.

19. Komisija, apspriedusies ar EFK, vienojas ar Rumānijas iestādēm par īpašiem ekonomiskās politikas nosacījumiem, ar kuriem saskaņā šī finanšu palīdzība tiek piešķirta, kā to paredz 3. panta 5. punkts. Šos nosacījumus paredz saprašanās memorandā atbilstīgi 1. punktā minētajām saistībām un ieteikumiem. Sīkākus finanšu nosacījumus aizdevuma līgumā precizē Komisija.

20. Sadarbībā ar EFK Komisija regulāri pārbauda, vai tiek ievēroti ekonomiskās politikas nosacījumi, ar kuriem saskaņā šī palīdzība piešķirta. Šajā nolūkā Rumānijas iestādes nodod Komisijas rīcībā visu vajadzīgo informāciju un pilnībā sadarbojas ar Komisiju. Komisija EFK informēs par iespējamu aizņēmumu refinansēšanu vai finanšu nosacījumu pārstrukturēšanu.

4. Rumānija ir gatava pieņemt un īstenot papildu konsolidācijas pasākumus, lai nodrošinātu makroekonomisko stabilitāti, ja šādi pasākumi ir nepieciešami palīdzības programmas laikā. Rumānijas iestādes pirms jebkādu papildu pasākumu pieņemšanas konsultējas ar Komisiju.

3. pants

21. Kopienas finansiālo palīdzību Komisija nodod Rumānijas rīcībā ne vairāk kā piecās daļās, kuru apjoms jānosaka saprašanās memorandā.

22. Pirmo daļu piešķir ar nosacījumu, ka stājas spēkā aizdevuma līgums un saprašanās memorands.

23. Ja tas vajadzīgs aizdevuma finansēšanai, ir atļauti pienācīgi procentu mijmaiņas darījumi ar visaugstākās kredītkvalitātes partneriem.

24. Lēmumu par turpmāko daļu piešķiršanu Komisija pieņem pēc atzinuma saņemšanas no EFK.

25. Pārējo daļu izmaksa notiks, ja apmierinoši tiks izpildīta Rumānijas valdības jaunā ekonomikas programma, kas jāiekļauj Rumānijas konverģences programmā un valsts reformu programmā, un jo īpaši, ja tiks izpildīti specifiskie ekonomikas politikas nosacījumi, kas paredzēti saprašanās memorandā. Tie inter alia ir šādi:

26. pieņemt precīzi noteiktu vidēja termiņa fiskālo programmu, kas paredzēta, lai līdz 2011. gadam samazinātu kopējo valsts deficītu līdz ne vairāk kā Līgumā paredzētajam atsauces līmenim 3 % apmērā no IKP;

27. pieņemt un izpildīt grozīto 2009. gada budžetu (līdz 2009. gada II ceturksnim), kura mērķis ir kopējais valsts budžeta deficīts, kas nepārsniedz 5,1 % no IKP atbilstīgi EKS 95;

28. samazināt sabiedriskā sektora algu izdevumus nominālā izteiksmē salīdzinājumā ar 2008. gadu, atliekot 2009. gadā paredzēto sabiedriskā sektora algu kopējo pieaugumu par 5 % nominālā izteiksmē (vai veicot līdzvērtīgu nodarbināto skaita samazinājumu) un samazinot nodarbinātību sabiedriskajā sektorā, tostarp aizpildot tikai 1 no 7 atbrīvotajām amatvietām;

29. vēl vairāk samazināt izdevumus par precēm un pakalpojumiem un par subsīdijām publiskiem uzņēmumiem;

30. uzlabot budžeta pārvaldību, pieņemot un īstenojot saistošu vidēja termiņa fiskālo programmu, nosakot ierobežojumus budžeta grozīšanai gada gaitā, pieņemot fiskālos noteikumus un izveidojot fiskālo padomi, kas veiktu neatkarīgu un kvalificētu pārbaudi;

31. reformēt atalgojuma sistēmu sabiedriskajā sektorā, tostarp vienādot un vienkāršot algu skalu un reformēt prēmiju sistēmu;

32. reformēt pensiju sistēmas galvenos elementus, proti, virzīties uz pensiju indeksāciju atkarībā no patēriņa cenām, nevis algām, pakāpeniski noteikt lielāku pensionēšanās vecumu nekā pašreizējos plānos, īpaši sievietēm, un pakāpeniski attiecināt pensiju iemaksas uz tām sabiedriskā sektorā strādājošo grupām, kas pašlaik šādas iemaksas neveic;

33. grozīt banku un likvidācijas likumus, lai varētu laikus un efektīvi reaģēt uz satricinājumiem banku nozarē. Grozījumu galvenais mērķis ir palielināt to banku administratoru pilnvaras, kam noteikts īpašs administratīvais režīms. Līdztekus banku jautājumiem ir jāpalielina Rumānijas Valsts Bankas pilnvaras, lai tā varētu pieprasīt, ka banku nozīmīgākie akcionāri palielina akciju kapitālu un finansiāli atbalsta banku, un lai tā varētu aizliegt vai ierobežot peļņas sadali. Pastiprinās finanšu pārraudzību atbilstīgi attiecīgajiem ES tiesību aktiem. Turklāt tiks ieviestas konkrētākas prasības ziņošanai par likviditāti un, kad būs pienācis īstais brīdis, tiesību aktos noteikto minimālo kapitāla pietiekamības rādītāju palielinās no 8 % līdz 10 %. Turklāt jāgroza depozītu garantiju aktivizēšanas procedūras, lai vienkāršotu un paātrinātu izmaksu. Saskaņā ar grozījumiem depozītu garantiju aktivizēs pēc Rumānijas Valsts Bankas lēmuma 21 dienas laikā. Visbeidzot, lai nodrošinātu pietiekamu likviditāti, Rumānijas Valsts Banka ir apņēmusies paplašināt to aktīvu loku, kas ir pieņemami kā nodrošinājums;

34. veikt strukturālus reformas pasākumus jomās, kas minētas konkrētos ieteikumos Rumānijai, kuri sniegti Lisabonas stratēģijas kontekstā. Tie ietver pasākumus, lai uzlabotu valsts pārvaldes efektivitāti un rezultativitāti, uzlabotu valsts izdevumu kvalitāti un ES līdzekļu pienācīgu izmantošanu un intensīvāku apgūšanu, samazinātu administratīvo, fiskālo un juridisko slogu uzņēmumiem un apkarotu nedeklarētu nodarbinātību, tādējādi paplašinot nodokļu bāzi.

35. Lai nodrošinātu, ka tiek nevainojami izpildīti nosacījumi, no kuriem atkarīgs Kopienas atbalsts, un palīdzētu ilgtspējīgā veidā novērst nelīdzsvarotību, Komisija pastāvīgi sniegs konsultācijas un padomus par fiskālajām, finanšu tirgu un strukturālajām reformām.

36. Rumānija atver īpašu kontu Rumānijas Valsts Bankā, lai pārvaldītu no Kopienas saņemto vidēja termiņa finansiālo palīdzību.

4. pants

Šis lēmums ir adresēts Rumānijai.

5. pants

To publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

Briselē,

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

PĀRSKATS PAR IETEKMI UZ BUDŽETU

(sk. iekšējo noteikumu 16. pantu)

POLITIKAS JOMA: SADAĻA 01 — EKONOMIKA UN FINANSES

DARBĪBA: FINANŠU DARĪJUMI UN INSTRUMENTI

DARBĪBAS NOSAUKUMS: ES VIDĒJA TERMIŅA PALĪDZĪBA RUMĀNIJAI

1. PRIEKŠLIKUMA NOSAUKUMS: ATTIECĪGĀ BUDŽETA POZĪCIJA UN SADAĻA

01 04 01 01 EK garantija Kopienas aizdevumiem, kas paredzēti maksājumu bilances atbalstam

2. JURIDISKAIS PAMATS

EK līguma 119. pants un EK līguma 308. pants; Padomes 2002. gada 18. februāra Regula (EK) Nr. 332/2002.

3. FINANŠU GADA VISPĀRĒJIE RĀDĪTĀJI (EURO)

Šis postenis ir Eiropas Savienības nodrošinātu garantiju struktūra. Tas ļauj Komisijai apkalpot parādus (kapitālu, procentus un citus izdevumus) parādnieku (šajā gadījumā Rumānijas) saistību nepildīšanas gadījumā.

Budžeta iegrāmatojums („p.m.”), kas atspoguļo budžeta garantiju, tiks izmantots vienīgi tad, ja garantija faktiski tiks pieprasīta. Parasti budžeta garantija netiek pieprasīta.

3.a – Kārtējais gads

Neattiecas

SA |

Sākotnējā finanšu gada apropriācija (budžets) |

Pārvedumi |

Papildu apropriācija |

Apropriācijas kopā |

Apropriācijas, kas jau rezervētas citai darba programmai |

Pieejamais atlikums |

Ierosinātajam pasākumam piešķirtā summa |

3.b – Pārnestās summas

Neattiecas

SA |

Pārnestās summas |

Apropriācijas, kas jau rezervētas citai darba programmai |

Pieejamais atlikums |

Ierosinātajam pasākumam piešķirtā summa |

3.c – Nākamais finanšu gads

Neattiecas

SA |

Sākotnējā finanšu gada apropriācija (budžets) | p.m. |

Pārvedumi |

Papildu apropriācija |

Apropriācijas kopā |

Apropriācijas, kas jau rezervētas citai darba programmai |

Pieejamais atlikums |

Ierosinātajam pasākumam piešķirtā summa | p.m. |

4. DARBĪBAS APRAKSTS

Ierosinātā vidēja termiņa finansiālā palīdzība Rumānijai ir Kopienas aizdevums 5 miljardu euro apmērā (ko finansēs no Kopienas aizņēmumiem starptautiskajos kapitāla tirgos). To sniegs papildus starptautiskiem finansēšanas pasākumiem (paralēli SVF aizdevumam 11,40 miljardu SDR apmērā, kas ir aptuveni 12,95 miljardi euro), izmantojot rezerves finanšu mehānismu. Pasaules banka ir piekritusi Rumānijai izsniegt aizdevumu 1 miljarda euro apmērā, un arī EIB un ERAB piešķirs kopā 1 miljardu euro. Kopienas vidēja termiņa finansiālā palīdzība Rumānijai ir paredzēta, lai atbalstītu Rumānijas maksājumu bilances ilgtspējību, kura ir nopietni apdraudēta, un lai tādējādi atbalstītu arī valdības jauno ekonomikas programmu, kuras nolūks cita starpā ir atjaunot investoru uzticību un mazināt spriedzi, kas pēdējā laikā vērojama finanšu tirgos. Tajā pašā laikā, ievērojot būtiskos starptautiskos sakarus (tostarp banku savstarpējos sakarus), šī palīdzība sekmē finanšu stabilitāti arī aiz saņēmējas valsts robežām. Šis jaunais ekonomikas pasākumu kopums ietver paātrinātu deficīta samazināšanu 2009.–2011. gadā, kas mazinātu vajadzību pēc valdības finansējuma. Visbeidzot, šī palīdzība — kuru, apspriežoties ar Ekonomikas un finanšu komiteju, pārvalda Komisija — ir veids, kā nodrošināt, lai ES saglabātu savu aktīvo līdzdalību Rumānijas ekonomikas politikas pilnveidē un lai šī politika atbilstu gan Rumānijas saistībām ES, gan Padomes ieteikumiem, jo īpaši attiecībā uz valsts reformu programmas un konverģences programmas izpildi.

2009. gada 26. martā mātesuzņēmumi deviņām lielākajām ārvalstu bankām, kas darbojas Rumānijā, kopīgi apņēmās saglabāt savu vispārējo pieejamību Rumānijā programmas periodā un atbalstīt savus meitasuzņēmumus Rumānijā, lai saglabātu to finansiālo stabilitāti tirgus satricinājumu un ekonomiskās lejupslīdes apstākļos. Papildus Kopienas, SVF, Pasaules bankas, EIB un ERAB sniegtajai palīdzībai šis paziņojums apliecina, cik plašs ir Rumānijas iestādēm sniegtais atbalsts.

Kopienas aizņēmumus, kas Rumānijai paredzētā aizdevuma palielināšanas nolūkā iegūti kapitāla tirgos vai no finanšu institūcijām, sedz Kopienas garantija. Aizdevums ir iegūts kapitāla tirgos vai no finanšu institūcijām. Aizdevuma pamatsumma, kuru piešķirs Rumānijai, ir 5 miljardi euro.

Eiropas Savienības sniegtās garantijas struktūra ir tāda, kas dod iespēju Komisijai apkalpot šo parādu arī tad, ja Rumānija nepilda savas saistības.

Lai izpildītu savas saistības, Komisija pagaidu kārtā šo parādu var apkalpot, izmantojot savus skaidras naudas līdzekļus. Šādā gadījumā jāpiemēro 12. pants Padomes 2000. gada 22. maija Regulā (EK, Euratom) Nr. 1150/2000, ar ko īsteno Lēmumu 2000/597/EK, Euratom, par Kopienu pašu resursu sistēmu (OV L 130, 31.5.2000., 1. lpp.).

5. PIEŅEMTĀ APRĒĶINU METODE

Neattiecas

6. MAKSĀJUMU GRAFIKS (EURO)

Neattiecas

Pozīcija | Apropriācijas | Maksājumi |

N gads | n+1 gads | n+2 gads | n+3 gads | Turpmākie finanšu gadi |

N gads |

n+1 gads |

N gads |

n+1 gads |

Kopā |

[1] Saskaņā ar EFK 2008. gada 29. septembrī pieņemtajiem statūtiem par ārpuskopienas aizdevumiem ES dalībvalstīm, lai lūgtu atbalstu, finanšu ministrs Gheorghe Pogea nosūtīja vēstuli komisāram Joaquin Almunia . Līdzīgu vēstuli EFK loceklis Stefan Nanu adresēja Odile Renaud Basso un Marco Buti , attiecīgi EFK sekretāram un EFK komisijas loceklim.

[2] OV L 53, 23.2.2002., 1. lpp.