1.

1.1.

1.2.

1.3.

2.

2.1.

2.1.1.

2.1.2.

2.2.

2.2.1.

2.2.2.

2.3.

3.

4.

4.1.

4.1.1.

4.1.2.

4.2.

4.2.1.

4.2.2.

4.3.

4.3.1.

4.3.2.

4.4.

4.4.1.

4.4.2.

4.5.

4.5.1.

4.5.2.

4.6.

4.6.1.

4.6.2.

4.6.3.

4.7.

5.

6.

7.

8.

I pielikums.

II pielikums.

1.

Lai novērstu to, ka valsts subsīdijas kropļo konkurenci Eiropas Ekonomikas zonā (“EEZ”) un ietekmē tirdzniecību starp EEZ līguma līgumslēdzējām pusēm (“Līgumslēdzējas puses”) veidā, kas ir pretrunā vispārējām interesēm, EEZ līguma 61. panta 1. punktā ir noteikts princips, ka valsts atbalsts ir aizliegts. Tomēr atsevišķos gadījumos šāds atbalsts var būt saderīgs ar EEZ līguma darbību, pamatojoties uz tā 61. panta 2. un 3. punktu.

2.

Pētniecības, izstrādes un inovācijas (“P&I&I”) sekmēšana ir svarīgs EEZ mērķis, kas noteikts EEZ līguma 1. panta 2. punkta f) apakšpunktā un 78. pantā, kurā Līgumslēdzējas puses aicinātas sadarboties šajā jomā (2). Galvenie mērķi ir stiprināt Eiropas rūpniecības zinātniskos un tehnoloģiskos pamatus un veicināt tās starptautisko konkurētspēju.

3.

Eiropas Komisija (“Komisija”) stratēģijā “Eiropa 2020” (3) pētniecību un izstrādi (“P & I”) ir noteikusi par galveno virzītājspēku, lai sasniegtu mērķus attiecībā uz gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi. Šajā nolūkā Komisija noteica pamatmērķi, saskaņā ar kuru līdz 2020. gadam pētniecībā un izstrādē būtu jāiegulda 3 % no Eiropas Savienības iekšzemes kopprodukta (“IKP”). Lai sekmētu progresu pētniecības, izstrādes un inovācijas jomā, stratēģija “Eiropa 2020” jo īpaši izvirza pamatiniciatīvu “Inovācijas Savienība” (4), kuras mērķis ir uzlabot pamatnosacījumus un uzņēmumu pieeju finansējumam pētniecībai un inovācijai, lai nodrošinātu, ka novatoriskas idejas var pārvērst produktos un pakalpojumos, kas rada izaugsmi un nodarbinātību (5). Komisijas paziņojumā par stratēģiju “Eiropa 2020” tika atzīmēts tas, ka valsts atbalsta politika var “aktīvi un pozitīvi ietekmēt (..), sekmējot un atbalstot inovatīvāku, efektīvāku un videi nekaitīgāku tehnoloģiju iniciatīvas, vienlaikus veicinot valsts atbalsta pieejamību ieguldījumiem, riska kapitālam un pētniecības un attīstības finansēšanai”.

4.

Lai gan ir vispāratzīts, ka konkurētspējīgi tirgi parasti rada efektīvus rezultātus attiecībā uz cenām, produkciju un resursu izmantošanu, pastāvot tirgus nepilnībām (6) valsts iejaukšanās var uzlabot tirgu darbību un tādējādi veicināt gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi. P&I&I kontekstā tirgus nepilnības var rasties, piemēram, tāpēc, ka tirgus dalībnieki parasti neņem vērā (pozitīvo) ārējo ietekmi, kas rodas citiem ekonomikas dalībniekiem, un tādējādi iesaistās tādā P&I&I darbību līmenī, kas sabiedrības ieskatā ir pārāk zems. Līdzīgi, P&I&I projektiem varētu kaitēt nepietiekama pieeja finansējumam (asimetriskas informācijas dēļ) vai uzņēmumu savstarpējās koordinācijas problēmas. Tādējādi valsts atbalstu P&I&I var uzskatīt par saderīgu ar EEZ līguma darbību gadījumos, kad tas varētu mazināt tirgus nepilnības, sekmējot kāda svarīga projekta īstenošanu visas Eiropas interesēs vai veicinot konkrētu saimniecisko darbību attīstību, un ja izrietošie konkurences un tirdzniecības kropļojumi nav pretrunā kopējām interesēm.

5.

Atbalsts pētniecībai, izstrādei un inovācijai galvenokārt tiks pamatots ar EEZ līguma 61. panta 3. punkta b) un c) apakšpunktu, saskaņā ar kuru EBTA Uzraudzības iestāde (“Iestāde”) var uzskatīt par saderīgu ar EEZ līguma darbību valsts atbalstu ar mērķi sekmēt kāda svarīga projekta īstenošanu visas Eiropas interesēs vai veicināt konkrētu saimniecisko darbību attīstību, ja šāds atbalsts nelabvēlīgi neietekmē tirdzniecības nosacījumus tādā mērā, kas ir pretrunā kopējām interesēm.

6.

Komisija paziņojumā par valsts atbalsta modernizēšanu (7) noteica trīs mērķus, kas sasniedzami, modernizējot valsts atbalsta kontroli:

7.

Konkrēti, Komisija pauda aicinājumu, pārskatot dažādās pamatnostādnes un regulējumus, izmantot kopīgu pieeju, kuras pamatā ir iekšējā tirgus stiprināšana, publisko izdevumu efektivitātes palielināšana, valsts atbalstu labāk izmantojot vispārējas nozīmes mērķu sasniegšanai, stimulējošās ietekmes rūpīgāka pārbaude, atbalsta ierobežošana līdz minimumam un atbalsta iespējamās negatīvās ietekmes uz konkurenci un tirdzniecību vērtējums. Iestāde atbalsta Komisijas modernizācijas iniciatīvu. Līdz ar to šajās pamatnostādnēs paredzēto saderības nosacījumu pamatā ir minētā kopīgā pieeja.

8.

Šajās pamatnostādnēs izklāstītie principi ir piemērojami valsts atbalstam pētniecībai, izstrādei un inovācijai visās nozarēs, uz kurām attiecas EEZ līgums. Līdz ar to tās ir piemērojamas tām nozarēm, uz kurām attiecas īpaši EEZ noteikumi par valsts atbalstu, ja vien šie noteikumi neparedz citādi.

9.

Finansējums, kuru centralizēti pārvalda Eiropas Savienības iestādes, aģentūras, kopuzņēmumi vai citas starptautiskas struktūras un pār kuru EBTA valstīm nav tiešas vai netiešas kontroles (8), nav uzskatāmas par valsts atbalstu. Ja šāds finansējums ir apvienots ar valsts atbalstu, tikai pēdējais tiks ņemts vērā, lai noteiktu, vai paziņošanas robežvērtības un atbalsta maksimālās intensitātes ir ievērotas vai – šo pamatnostādņu kontekstā – tam ir jāpiemēro saderības novērtējums.

10.

Šo pamatnostādņu darbības jomā nav iekļauts pētniecības, izstrādes un inovācijas atbalsts grūtībās nonākušiem uzņēmumiem, kā definēts šajās pamatnostādnēs ar Iestādes pamatnostādnēm par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (9), ievērojot grozījumus vai aizstājošos aktus.

11.

Novērtējot pētniecības, izstrādes un inovācijas atbalstu par labu saņēmējam, uz kuru attiecas līdzekļu atgūšanas rīkojums, kas izdots pēc Iestādes iepriekšēja lēmuma, ar kuru atbalsts atzīts par nelikumīgu un nesaderīgu ar EEZ līguma darbību, Iestāde ņems vērā atbalsta summu, kas vēl ir jāatgūst (10).

12.

Iestāde ir noteikusi virkni pētniecības, izstrādes un inovācijas pasākumu, attiecībā uz kuriem valsts atbalsts īpašos apstākļos var būt saderīgs ar EEZ līguma darbību:

13.

EBTA valstīm jāpaziņo par pētniecības, izstrādes un inovācijas atbalstu saskaņā ar Uzraudzības iestādes un Tiesas nolīguma 3. protokola I daļas 1. panta 3. punktu, izņemot pasākumus, kas atbilst nosacījumiem, kuri izklāstīti grupu atbrīvojuma regulā, kas iekļauta EEZ līgumā.

14.

Šajās pamatnostādnēs izklāstīti saderības kritēriji pētniecības, izstrādes un inovācijas atbalsta shēmām un individuālam atbalstam, uz ko attiecas paziņošanas prasība un kas jāizvērtē, pamatojoties uz EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunktu (13).

15.

Šajās pamatnostādnēs piemēro šādas definīcijas:

16.

Parasti valsts atbalsts ir jebkurš pasākums, kas atbilst EEZ līguma 61. panta 1. punkta kritērijiem. Šajā iedaļā Iestāde precizē, kā tā izprot atbalsta jēdzienu situācijās, kas parasti rodas pētniecības, izstrādes un inovācijas darbību jomā, neskarot Eiropas Savienības Tiesas un EBTA Tiesas interpretāciju.

17.

Pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijas (“pētniecības organizācijas”) un pētniecības infrastruktūras ir valsts atbalsta saņēmējas, ja to publiskais finansējums atbilst visiem EEZ līguma 61. panta 1. punkta nosacījumiem. Saskaņā ar EBTA Tiesas un Eiropas Savienības Tiesas judikatūru saņēmējam ir jākvalificējas kā uzņēmumam, bet šī kvalifikācija nav atkarīga no tā juridiskā statusa, t. i., vai tas ir izveidots saskaņā ar publiskajām tiesībām vai privāttiesībām, vai tā saimnieciskā rakstura, t. i., vai tā mērķis ir gūt/negūt peļņu. Drīzāk, lai kvalificētos kā uzņēmums, izšķiroši ir tas, vai saņēmējs veic saimniecisku darbību, kas ietver produktu vai pakalpojumu piedāvāšanu konkrētā tirgū (17).

18.

Ja viens un tas pats subjekts veic gan saimnieciskas darbības, gan darbības, kam nav saimniecisks raksturs, tad darbību bez saimnieciska rakstura finansēšana no publiskiem līdzekļiem neietilps EEZ līguma 61. panta 1. punkta darbības jomā, ja abus darbību veidus un to izmaksas, finansējumu un ieņēmumus var skaidri nodalīt tā, lai efektīvi tiktu novērsta saimnieciskās darbības šķērssubsidēšana. Pierādījumi par izmaksu, finansējuma un ieņēmumu pienācīgu sadalījumu var būt gada finanšu pārskati par attiecīgo subjektu.

19.

Iestāde uzskata, ka šādi pasākumi parasti ir nesaimnieciska rakstura darbības:

20.

Ja pētniecības organizācija vai pētniecības infrastruktūra tiek izmantota gan saimnieciskām, gan nesaimnieciskām darbībām, valsts atbalsta noteikumi attiecas uz publisko finansējumu tikai tādā mērā, kādā finansējums sedz ar saimnieciskajām darbībām saistītās izmaksas (23). Ja pētniecības organizāciju vai pētniecības infrastruktūru izmanto gandrīz tikai nesaimnieciskai darbībai, valsts atbalsta noteikumi uz tās finansējumu var neattiekties pilnībā ar nosacījumu, ka izmantojums saimnieciskajai darbībai turpina būt tikai papildinošs, t. i., tas atbilst ierobežotas jomas darbībai, kura ir tieši saistīta ar pētniecības organizācijas vai pētniecības infrastruktūras darbību un tai nepieciešama vai ir cieši saistīta ar tās galveno nesaimniecisko izmantojumu. Šajās pamatnostādnēs Iestāde uzskatīs, ka tas notiek gadījumā, kad saimnieciskās darbībās tiek patērēti tieši tādi paši resursi (piemēram, materiāli, aprīkojums, darbaspēks un pamatkapitāls) kā nesaimnieciskās darbībās, un šādām saimnieciskām darbībām katru gadu piešķirtā kapacitāte nepārsniedz 20 % no attiecīgās struktūras kopējās gada kapacitātes.

21.

Neskarot 20. punktu, ja pētniecības organizācijas vai pētniecības infrastruktūras tiek izmantotas saimniecisku darbību veikšanai, piemēram, aprīkojuma vai laboratoriju iznomāšanai uzņēmumiem, pakalpojumu sniegšanai uzņēmumiem vai līgumpētījumu veikšanai, šo saimniecisko darbību publiskais finansējums parasti tiks uzskatīts par valsts atbalstu.

22.

Tomēr Iestāde neuzskatīs pētniecības organizāciju vai pētniecības infrastruktūru par valsts atbalsta saņēmēju, ja tā rīkojas tikai kā starpniece, lai gala saņēmējiem nodotu publiskā finansējuma kopsummu un jebkuru priekšrocību, kas iegūta ar šāda finansējuma palīdzību. Parasti tas ir gadījumos, kad:

23.

Ja ir izpildīti 22. punkta nosacījumi, valsts atbalsta noteikumi ir piemērojami galīgo saņēmēju līmenī.

24.

Jautājums par to, vai un kādos apstākļos uzņēmumi iegūst priekšrocību EEZ līguma 61. panta 1. punkta nozīmē gadījumos, kad pētniecības organizācija vai pētniecības infrastruktūra veic līgumpētījumus vai sniedz pētījumu pakalpojumus, kā arī gadījumos, kad notiek sadarbība ar pētniecības organizāciju vai pētniecības infrastruktūru, ir jāizskata saskaņā ar vispārējiem valsts atbalsta principiem. Šajā nolūkā būtu īpaši jāizvērtē, vai pētniecības organizācijas vai pētniecības infrastruktūras rīcību var piedēvēt valstij (24).

25.

Ja pētniecības organizācija vai pētniecības infrastruktūra tiek izmantota, lai veiktu līgumpētījumus vai sniegtu pētniecības pakalpojumu uzņēmumam, kurš parasti nosaka līguma noteikumus, kuram pieder pētniecības darbību rezultāti un kurš uzņemas neizdošanās risku, valsts atbalsts parasti netiks nodots uzņēmumam, ja pētniecības organizācija vai pētniecības infrastruktūra saņem adekvātu atlīdzību par sniegtajiem pakalpojumiem, jo īpaši, ja ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:

26.

Ja intelektuālā īpašuma tiesības vai piekļuvi šīm tiesībām patur pētniecības organizācija vai pētniecības infrastruktūra, to tirgus vērtību var atskaitīt no cenas, kas maksājama par attiecīgajiem pakalpojumiem.

27.

Tiek uzskatīts, ka projektu veic, izmantojot efektīvu sadarbību, ja vismaz divas neatkarīgas puses cenšas panākt kopīgu mērķi, kura pamatā ir darba dalīšana, un kopīgi definē projekta darbības jomu, piedalās tā izstrādē, dod savu ieguldījumu tā īstenošanā un dala tā finanšu, tehnoloģiskos, zinātniskos un citus riskus, kā arī tā rezultātus. Viena vai vairākas puses var uzņemties projekta pilnas izmaksas un tādējādi atbrīvot pārējās puses no projekta finanšu riskiem. Sadarbības projekta noteikumi, jo īpaši attiecībā uz ieguldījumu tā izmaksās, risku un rezultātu sadali, rezultātu izplatīšanu, piekļuvi intelektuālā īpašuma tiesībām un noteikumiem par šo tiesību piešķiršanu, ir jāparedz pirms projekta uzsākšanas (26). Līgumpētījumi un pētniecības pakalpojumu sniegšana netiek uzskatīta par sadarbības formām.

28.

Ja sadarbības projektus kopīgi veic uzņēmumi un pētniecības organizācijas vai pētniecības infrastruktūras, Iestāde uzskata, ka iesaistītajiem uzņēmumiem ar minēto subjektu starpniecību netiek piešķirts netiešs valsts atbalsts sadarbības labvēlīgo nosacījumu dēļ, ja ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:

29.

Iestāde 28. punkta d) apakšpunkta nolūkam uzskatīs, ka saņemtā kompensācija ir līdzvērtīga tirgus cenai, ja tā ļauj attiecīgajām pētniecības organizācijām vai pētniecības infrastruktūrām pilnībā izmantot šo tiesību saimnieciskās priekšrocības, ja ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:

30.

Ja neviens no 28. punkta nosacījumiem nav izpildīts, pētniecības organizāciju vai pētniecības infrastruktūru ieguldījuma projektā pilna vērtība tiks uzskatīta par priekšrocību sadarbības uzņēmumiem, uz kuru attiecas valsts atbalsta noteikumi.

31.

Publiskā iepirkuma veicēji var iegādāties pētniecības un izstrādes pakalpojumus no uzņēmumiem, izmantojot gan ekskluzīvās izstrādes, gan publiskā iepirkuma procedūras pirmskomercializācijas posmā (27).

32.

Kamēr atklāta konkursa procedūra attiecībā uz publisko iepirkumu tiek veikta saskaņā ar piemērojamām direktīvām (28), Iestāde parasti uzskatīs, ka uzņēmumiem, kuri sniedz attiecīgos pakalpojumus, nav piešķirts valsts atbalsts EEZ līguma 61. panta 1. punkta nozīmē (29).

33.

Visos pārējos gadījumos, tostarp publiskajā iepirkumā pirmskomercializācijas posmā, Iestāde uzskatīs, ka uzņēmumiem netiek piešķirts valsts atbalsts, ja par attiecīgajiem pakalpojumiem maksātā cena pilnībā atspoguļo to ieguvumu tirgus vērtību, kurus saņēmis publiskā iepirkuma veicējs, un riskus, ko uzņēmies iesaistītais pakalpojuma sniedzējs, jo īpaši tad, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

34.

Ja 33. punkta nosacījumi nav izpildīti, EBTA valstis var paļauties uz individuālu novērtējumu līguma noteikumiem starp publiskā iepirkuma veicēju un uzņēmumu, neskarot vispārējo pienākumu paziņot par pētniecības, izstrādes un inovācijas atbalstu saskaņā ar Uzraudzības iestādes un Tiesas nolīguma 3. protokola I daļas 1. panta 3. punktu.

35.

Lai novērtētu, vai paziņoto atbalsta pasākumu var uzskatīt par saderīgu ar EEZ līguma darbību, Iestāde parasti analizē, vai atbalsta pasākuma struktūra nodrošina, ka atbalsta pasākuma pozitīvā iedarbība vispārējas nozīmes mērķu sasniegšanā pārsniedz tā potenciāli negatīvo iedarbību uz tirdzniecību un konkurenci.

36.

Komisijas Paziņojumā par valsts atbalsta modernizāciju (2012. gada 8. maijs) tika izteikts aicinājums noteikt un definēt kopējus principus, kas piemērojami, novērtējot visu atbalsta pasākumu saderību. Iestāde atzīst minētos kopējos principus un uzskatīs atbalsta pasākumu par saderīgu ar EEZ līguma darbību tikai tad, ja tas atbildīs katram no šiem kritērijiem:

a)    ieguldījums skaidri definēta kopīgu interešu mērķa sasniegšanā – valsts atbalsta pasākuma mērķim jābūt kopīgu interešu mērķim saskaņā ar EEZ līguma 61. panta 3. punktu (4.1. iedaļa);

b)    valsts iejaukšanās nepieciešamība – valsts atbalsta pasākumam jābūt vērstam uz tādas situācijas risināšanu, kurā atbalsts var panākt būtisku uzlabojumu, ko tirgus pats nespētu nodrošināt, piemēram, novēršot tirgus nepilnību vai atrisinot taisnīguma vai kohēzijas problēmu (4.2. iedaļa);

c)    atbalsta pasākuma piemērotība – ierosinātajam atbalsta pasākumam jābūt tādam, lai to varētu izmantot kā politikas instrumentu vispārējas nozīmes mērķa sasniegšanai (4.3. iedaļa);

d)    stimulējoša ietekme – atbalstam ir jāmaina attiecīgā(-o) uzņēmuma(-u) attieksme tā, lai tas (tie) iesaistītos papildu darbībās, ko tas (tie) neveiktu bez šāda atbalsta vai veiktu ierobežotā vai atšķirīgā veidā vai vietā (4.4. iedaļa);

e)    atbalsta samērīgums (līdz minimumam ierobežots atbalsts) – atbalsta summa un atbalsta intensitāte jāierobežo līdz minimumam, kas nepieciešams, lai stimulētu attiecīgā(-o) uzņēmuma(-u) papildu ieguldījumus vai darbību (4.5. iedaļa);

f)    izvairīšanās no nepamatotas negatīvas ietekmes uz konkurenci un tirdzniecību starp Līgumslēdzējām pusēm – atbalsta negatīvajai ietekmei jābūt pietiekami ierobežotai, lai pasākuma ietekmes kopējais samērs būtu pozitīvs (4.6. iedaļa);

g)    atbalsta pārredzamība – EBTA valstīm, Iestādei, ekonomikas dalībniekiem un sabiedrībai ir jābūt vienkāršai piekļuvei visiem attiecīgajiem aktiem un informācijai par atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar tiem (4.7. iedaļa).

37.

Noteiktu atbalsta shēmu kategoriju kopējam samēram var noteikt prasību veikt ex post novērtējumu, kā aprakstīts 5. iedaļā. Šādos gadījumos Iestāde var ierobežot šo shēmu darbības ilgumu (parasti uz laikposmu līdz četriem gadiem vai mazāk) ar iespēju pēc tam atkal paziņot par to darbības ilguma pagarināšanu.

38.

Ja valsts atbalsta pasākums vai ar to saistītie nosacījumi (tostarp pasākuma finansēšanas metode, ja tā ir pasākuma neatņemama daļa) ietver EEZ līguma nedalāmu pārkāpumu, atbalstu nevar atzīt par saderīgu ar EEZ līguma darbību (31).

39.

Novērtējot jebkura individuāla atbalsta saderību ar EEZ līgumu, Iestāde ņems vērā visus tiesas procesus saistībā ar EEZ līguma 53. vai 54. panta pārkāpumiem, kuri var attiekties uz atbalsta saņēmēju un kuri var būt būtiski atbalsta saderības novērtēšanai saskaņā ar EEZ līguma 61. panta 3. punktu (32).

40.

Valsts atbalstu pētniecībai, izstrādei un inovācijai var paziņot par saderīgu ar EEZ līguma darbību EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē, ja, pamatojoties uz kopējiem novērtēšanas principiem, kas izklāstīti 3. iedaļā, tas vairotu pētniecības, izstrādes un inovācijas darbības, neatstājot nelabvēlīgu ietekmi uz tirdzniecības nosacījumiem veidā, kas ir pretrunā kopīgajām interesēm.

41.

Šajā iedaļā Iestāde precizē, kā tā piemēros minētos kopējos novērtējuma principus, un, vajadzības gadījumā, paredz īpašus nosacījumus attiecībā uz atbalsta shēmām un papildu nosacījumus attiecībā uz individuālo atbalstu, uz kuru attiecas paziņošanas pienākums (33).

42.

Pētniecības, izstrādes un inovācijas atbalsta vispārējais mērķis ir veicināt pētniecību, izstrādi un inovāciju EEZ. To darot, pētniecības, izstrādes un inovācijas atbalstam būtu jāpalīdz sasniegt mērķus, ko Komisija minējusi savā stratēģijā “Eiropa 2020” – panākt gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi.

43.

EBTA valstīm, kuras apsver valsts atbalsta piešķiršanu pētniecībai, izstrādei un inovācijai, ir precīzi jādefinē sasniedzamais mērķis un konkrēti jāizskaidro, kā ar pasākumu paredzēts sekmēt pētniecību, izstrādi un inovāciju.

44.

Attiecībā uz atbalsta shēmām, uz kurām attiecas paziņošanas pienākums (“paziņojamās atbalsta shēmas”), Iestāde labvēlīgi vērtē atbalsta pasākumus, kuri ir būtiska sastāvdaļa visaptverošā programmā vai rīcības plānā pētniecības, izstrādes un inovācijas darbību vai pārdomātas specializācijas stratēģiju stimulēšanai, un ko pamato iepriekš veiktu līdzīgu atbalsta pasākumu precīzi novērtējumi, kas apliecina to efektivitāti.

45.

Attiecībā uz valsts atbalstu, ko piešķir projektiem vai darbībām, kuras finansē arī kādas EEZ līgumā iekļautas Savienības programmas ietvaros (34), Iestāde uzskatīs, ka ir konstatēts ieguldījums skaidri definēta kopīgo interešu mērķa īstenošanā.

46.

Lai pierādītu, ka individuālais atbalsts, uz kuru attiecas paziņošanas pienākums (“paziņojamais individuālais atbalsts”), palīdz palielināt pētniecības, izstrādes un inovācijas darbību līmeni, EBTA valstis var izmantot turpmāk minētos rādītājus kopā ar citiem attiecīgiem kvantitatīviem vai kvalitatīviem elementiem:

a)    projekta apjoma pieaugums : projekta kopējo izmaksu pieaugums (nesamazinoties atbalsta saņēmēja veiktajiem izdevumiem salīdzinājumā ar situāciju bez atbalsta); to cilvēku skaita pieaugums, kuriem uzdots veikt pētniecības, izstrādes un inovācijas darbības;

b)    mēroga pieaugums : projekta sagaidāmo rezultātu skaita pieaugums; projekta vērienīguma pieaugums, ko apliecina lielāks iesaistīto partneru skaits, lielu zinātnisku vai tehnoloģisku sasniegumu augstāka iespējamība vai lielāks neveiksmes risks (īpaši saistīts ar projekta ilgtermiņa raksturu un neskaidrību par tā rezultātiem);

c)    tempa pieaugums : projekta pabeigšanai nepieciešams mazāk laika salīdzinājumā ar pabeigšanas laiku, kas vajadzīgs, lai to pašu projektu veiktu bez atbalsta;

d)    kopējās iztērētās summas pieaugums : atbalsta saņēmēja pētniecības, izstrādes un inovācijas kopējo tēriņu pieaugums absolūtā izteiksmē vai kā apgrozījuma īpatsvars; izmaiņas projektam atvēlētajā budžetā (bez atbilstoša samazinājuma citiem projektiem piešķirtajos budžetos).

47.

Lai secinātu, ka atbalsts palīdz paaugstināt pētniecības, izstrādes un inovācijas līmeni EEZ, Iestāde ņems vērā ne tikai uzņēmuma veiktās pētniecības, izstrādes un inovācijas neto pieaugumu, bet arī atbalsta ieguldījumu kopējo pētniecības, izstrādes un inovācijas tēriņu pieaugumā attiecīgajā nozarē, kā arī EEZ situācijas uzlabojumā attiecībā uz pētniecību, izstrādi un inovāciju starptautiskajā kontekstā. Labvēlīgs viedoklis tiks pieņemts par atbalsta pasākumiem, attiecībā uz kuriem ir iecerēts publiski pieejams ex post novērtējums par to ieguldījumu kopīgajās interesēs.

48.

Kā izskaidrots 3. iedaļā, pētniecības, izstrādes un inovācijas palielināšanai EEZ valsts atbalsts var būt nepieciešams situācijā, ja tirgus pats nespēj dot efektīvu rezultātu. Lai izvērtētu, vai valsts atbalsts ir efektīvs kopīgu interešu mērķa sasniegšanā, vispirms ir jānosaka risināmā problēma. Valsts atbalstam vajadzētu jābūt vērstam uz tādām situācijām, kurās ar atbalstu var panākt būtisku uzlabojumu, ko tirgus pats nespētu nodrošināt. EBTA valstīm būtu jāpaskaidro, kādā veidā atbalsta pasākums var efektīvi mazināt tirgus nepilnību, kas saistīta ar kopīgu interešu mērķa sasniegšanu bez minētā atbalsta.

49.

Pētniecība, izstrāde un inovācija notiek, veicot virkni darbību, kas parasti atrodas “augšpus” vairākiem produktu tirgiem un izmanto pieejamās iespējas izstrādāt jaunus vai uzlabotus produktus, pakalpojumus un procesus šajos vai pilnīgi jaunos produktu tirgos, tādējādi veicinot ekonomikas izaugsmi, palīdzot veidot teritoriālo un sociālo kohēziju vai sekmējot vispārēju patērētāju ieinteresētību. Tomēr, ņemot vērā pieejamās pētniecības, izstrādes un inovācijas iespējas, tirgus nepilnības var būt šķērslis tam, lai sasniegtu optimālo rezultātu, un var izraisīt neefektīvu rezultātu šādu iemeslu dēļ:

—    pozitīvi ārējie faktori/zināšanu tālāknodošana : pētniecība, izstrāde un inovācija sabiedrībai bieži rada ieguvumu pozitīvas plašākas ietekmes veidā, piemēram, zināšanu tālāknodošanu vai uzlabotas iespējas citiem saimnieciskās darbības veicējiem izstrādāt komplementārus produktus un pakalpojumus. Tomēr, ja to atstāj tirgus ziņā, daudziem projektiem, raugoties no privātās darījumdarbības aspekta, ienesīgums var nebūt pietiekoši pievilcīgs, kaut gan projekti būtu sabiedrībai izdevīgi, jo uzņēmumi, kuru darbības mērķis ir peļņas gūšana, nevar pietiekami izmantot savā labā savas darbības radītos ieguvumus, lemjot par pētniecības, izstrādes un inovācijas apjomu, kas tiem būtu jāveic. Līdz ar to valsts atbalsts var palīdzēt īstenot projektus, kuru rezultātā rodas vispārējs sabiedrisks vai saimniecisks ieguvums un kuri citādi netiktu īstenoti.

Tomēr ne visi pētniecības, izstrādes un inovācijas darbību ieguvumi ir ārēji faktori, un tikai ārējo faktoru klātbūtne vien automātiski nenozīmē, ka valsts atbalsts ir saderīgs ar EEZ līguma darbību. Kopumā patērētāji ir gatavi maksāt par jaunu produktu un pakalpojumu sniegto tiešo ieguvumu, bet uzņēmumi var izmantot ieguvumus no saviem ieguldījumiem ar citu pastāvošo instrumentu palīdzību, piemēram, intelektuālā īpašuma tiesībām. Tomēr dažos gadījumos minētie līdzekļi ir nepilnīgi un rada pārpalikušu tirgus nepilnību, ko var koriģēt ar valsts atbalstu. Piemēram, kā tiek bieži apgalvots par fundamentāliem pētījumiem, var būt grūti liegt citiem iegūt pieeju dažu darbību rezultātiem, kam līdz ar to varētu būt sabiedriska labuma raksturs. No otras puses, specifiskākas zināšanas, kas saistītas ar ražošanu, bieži vien var būt labi aizsargātas, piemēram, ar patentu palīdzību, ļaujot izgudrotājam saņemt lielāku atdevi no izgudrojuma,

—    nepilnīga un asimetriska informācija : pētniecības, izstrādes un inovācijas darbībām ir raksturīga liela nenoteiktība. Noteiktos apstākļos nepilnīgas un asimetriskas informācijas dēļ privātie ieguldītāji var nelabprāt finansēt vērtīgus projektus; augsti kvalificēts personāls var nezināt par darba iespējām novatoriskos uzņēmumos. Tā rezultātā cilvēkresursu un finanšu resursu sadale var būt neadekvāta, un sabiedrībai vai tautsaimniecībai, iespējams, vērtīgi projekti var netikt īstenoti.

Dažos gadījumos nepilnīga un asimetriska informācija var arī kavēt pieeju finansējumam. Tomēr nepilnīga informācija un riska pastāvēšana nav automātisks pamatojums vajadzībai pēc valsts atbalsta. Projekti, kuriem ir mazāka privāto ieguldījumu atdeve un kuri netiek finansēti, visnotaļ var liecināt par tirgus efektivitāti. Turklāt risks ir ikvienas darījumdarbības daļa un pats par sevi nav tirgus nepilnība. Tomēr asimetriskas informācijas kontekstā risks var saasināt finansēšanas problēmas,

—    koordinācijas un sistēmas nepilnības : uzņēmumu spēja veikt savstarpēju koordinēšanu vai mijiedarboties, lai veiktu pētniecību, izstrādi un inovāciju, var būt pasliktināta dažādu iemeslu dēļ, tostarp liela skaita sadarbības partneru savstarpējās koordinēšanas grūtību dēļ, ja dažiem no tiem ir atšķirīgas intereses, līgumu sagatavošanas problēmu dēļ un sadarbības koordinēšanas grūtību dēļ, kas rodas tāpēc, ka, piemēram, notiek dalīšanās ar sensitīvu informāciju.

50.

Lai gan dažas tirgus nepilnības var kavēt vispārējo pētniecības, izstrādes un inovācijas līmeni EEZ, ne visus uzņēmumus un tautsaimniecības nozares tās skar vienādā mērā. Līdz ar to attiecībā uz paziņojamo individuālo atbalstu EBTA valstīm būtu jāsniedz adekvāta informācija par to, vai ar atbalstu tiks risināta vispārēja tirgus nepilnība attiecībā uz pētniecību, izstrādi un inovāciju EEZ vai konkrēta tirgus nepilnība attiecībā uz, piemēram, noteiktu nozari vai darījumdarbības virzienu.

51.

Atkarībā no tā, kādām specifiskām tirgus nepilnībām jāpievēršas, Iestāde ņems vērā šādus elementus:

—    zināšanu tālāknodošana : zināšanu izplatīšanas paredzētais līmenis; radīto zināšanu specifiskums; intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības pieejamība; komplementaritātes pakāpe ar citiem produktiem un pakalpojumiem,

—    nepilnīga un asimetriska informācija : riska pakāpe un pētniecības, izstrādes un inovācijas darbību sarežģītība; ārēja finansējuma nepieciešamība; atbalsta saņēmēja raksturojums attiecībā uz pieeju ārējam finansējumam,

—    koordinācijas nepilnības : uzņēmumu skaits, kuri sadarbojas; sadarbības intensitāte; sadarbības partneru interešu atšķirības; problēmas līgumu sagatavošanā; problēmas sadarbības koordinēšanā.

52.

Savā analīzē par iespējamu tirgus nepilnību Iestāde jo īpaši ņems vērā visus pieejamos nozaru salīdzinājumus un citus pētījumus, kas attiecīgajai EBTA valstij būtu jānodrošina.

53.

Paziņojot par ieguldījumu vai darbības atbalstu inovācijas kopām, EBTA valstīm ir jāsniedz informācija par inovācijas kopas plānoto vai paredzēto specializāciju, esošo reģionālo potenciālu un tādu inovācijas kopu pastāvēšanu EEZ, kurām ir līdzīgi mērķi.

54.

Attiecībā uz valsts atbalstu, ko piešķir projektiem vai darbībām, kuras finansē arī kādas EEZ līgumā iekļautas Savienības programmas ietvaros (35), Iestāde uzskatīs, ka ir konstatēta nepieciešamība pēc valsts iejaukšanās.

55.

No otras puses, ja valsts atbalsts ir piešķirts projektiem vai darbībām, kuras attiecībā uz to tehnoloģisko saturu, riska līmeni un apmēru ir līdzīgas tām, kas EEZ jau īstenotas tirgus apstākļos, Iestāde principā pieņems, ka tirgus nepilnības nepastāv, un pieprasīs papildu pierādījumus un pamatojumu vajadzībai pēc valsts iejaukšanās.

56.

Valsts atbalsts nav vienīgais EBTA valstīm pieejamais politikas instruments pētniecības, izstrādes un inovācijas darbību veicināšanai. Ir svarīgi atcerēties, ka var būt citi, vairāk piemēroti instrumenti, piemēram, ar pieprasījumu saistīti pasākumi, kas ietver regulējumu, publisko iepirkumu vai standartizāciju, kā arī publiskās pētniecības un izglītības finansējuma palielinājums un vispārēji fiskālie pasākumi. Politikas instrumenta piemērotība noteiktā situācijā parasti ir saistīta ar risināmās problēmas būtību. Piemēram, tirgus šķēršļu samazināšana var būt piemērotāka par valsts atbalstu, lai novērstu jaunienācēja grūtības izmantot savā labā pētniecības, izstrādes un inovācijas rezultātus. Lielāki ieguldījumi izglītībā var būt piemērotāki, lai risinātu kvalificēta personāla trūkuma problēmu, nekā valsts atbalsta piešķiršana.

57.

Atbalstu pētniecībai, izstrādei un inovācijai var atļaut kā izņēmumu valsts atbalsta vispārējam aizliegumam, ja tas ir nepieciešams, lai sasniegtu kopīgu interešu mērķi. Līdz ar to, svarīgs elements šajā ziņā ir tas, vai un cik lielā mērā valsts atbalstu pētniecībai, izstrādei un inovācijai var uzskatīt par piemērotu instrumentu pētniecības, izstrādes un inovācijas darbību palielināšanai, ņemot vērā, ka citi instrumenti, kas rada mazākus izkropļojumus, varētu sasniegt tādus pašus rezultātus.

58.

Iestāde, veicot saderības analīzi, īpaši ņems vērā ierosinātā pasākuma ietekmes novērtējumu, ko veikusi attiecīgā EBTA valsts. Par piemērotu instrumentu ir uzskatāmi pasākumi, attiecībā uz kuriem EBTA valstis ir apsvērušas citus politikas risinājumus un attiecībā uz kuriem ir konstatētas un Iestādei iesniegtas selektīva instrumenta, piemēram, valsts atbalsta, izmantošanas priekšrocības.

59.

Attiecībā uz valsts atbalstu, ko piešķir projektiem vai darbībām, kuras finansē arī kādas EEZ līgumā iekļautas Savienības programmas ietvaros (36), Iestāde uzskatīs, ka ir konstatēta atbalsta pasākuma piemērotība.

60.

Pētniecības, izstrādes un inovācijas valsts atbalstu var piešķirt dažādos veidos. Tāpēc EBTA valstīm būtu jānodrošina, ka atbalsts tiek piešķirts tādā veidā, kas radītu vismazākos konkurences un tirdzniecības izkropļojumus. Šajā saistībā, ja atbalsts tiek piešķirts veidos, kuri sniedz tiešas finanšu priekšrocības (piemēram, tiešas dotācijas, atbrīvojumi no nodokļiem vai citiem obligātiem maksājumiem vai to samazinājums vai zemes, produktu vai pakalpojumu piedāvāšana par izdevīgām cenām), attiecīgajai EBTA valstij ir jāiekļauj citu risinājumu analīze un jāpaskaidro, kāpēc vai kādā veidā citi, iespējams, mazāk kropļojoši atbalsta veidi, piemēram, atmaksājami avansi, vai atbalsta veidi, kas balstīti uz parāda vai pašu kapitāla instrumentiem (piemēram, valsts garantijas, akciju/daļu iegāde vai citas aizdevumu vai kapitāla iemaksas ar labvēlīgiem nosacījumiem), ir mazāk atbilstoši.

61.

Atbalsta instrumenta izvēle būtu jāveic, ņemot vērā tirgus nepilnību, kuru ar šo instrumentu cenšas novērst. Piemēram, ja pamatā esošā tirgus nepilnība ir problemātiska piekļuve ārējā parāda finansējumam asimetriskas informācijas dēļ, EBTA valstīm parasti būtu jāizmanto atbalsts likviditātes atbalsta veidā, piemēram, kā aizdevums vai garantija, nevis dotācija. Ja uzņēmums ir jānodrošina arī ar konkrētu riska dalīšanas pakāpi, atmaksājamam avansam parasti vajadzētu būt vēlamajam atbalsta instrumentam. Konkrēti, ja atbalsts tiek piešķirts citā veidā, kas nav likviditātes atbalsts vai atmaksājams avanss par darbībām, kas ir tuvu tirgum, EBTA valstīm ir jāpamato tā instrumenta piemērotība, kurš izvēlēts, lai risinātu konkrēto tirgus nepilnību.

62.

Pētniecības, izstrādes un inovācijas atbalstu var uzskatīt par saderīgu ar EEZ līguma darbību tikai tad, ja tam ir stimulējoša ietekme. Stimulējoša ietekme rodas, ja atbalsts maina uzņēmuma rīcību tā, ka tas iesaistās papildu darbībās, ko tas bez šāda atbalsta neveiktu vai veiktu ierobežotā vai atšķirīgā veidā. Tomēr atbalsts nedrīkst subsidēt izmaksas par darbību, kuras uzņēmumam rastos jebkurā gadījumā, un nedrīkst kompensēt saimnieciskās darbības parasto darījumdarbības risku (37).

63.

Iestāde uzskata, ka atbalstam nav stimulējošas ietekmes uz saņēmēju, ja darbs pie attiecīgās pētniecības, izstrādes un inovācijas darbības (38) sācies, pirms saņēmējs iesniedza valsts iestādēm pieteikumu atbalsta saņemšanai (39). Ja darbi sākas, pirms saņēmējs valsts iestādēm ir iesniedzis pieteikumu par atbalsta saņemšanu, projekts nebūs tiesīgs saņemt atbalstu.

64.

Atbalsta pieteikumā ir jāietver vismaz pieteikuma iesniedzēja nosaukums un lielums, projekta apraksts, tostarp tā atrašanās vieta un uzsākšanas un pabeigšanas datumi, publiskā atbalsta summa, kas vajadzīga, lai projektu īstenotu, un attiecināmo izmaksu saraksts.

65.

Balstoties uz EBTA valstu sniegtajiem novērtējuma pētījumiem (40), Iestāde var uzskatīt, ka pētniecības, izstrādes un inovācijas fiskālajiem pasākumiem, ja tie ir valsts atbalsts, ir stimulējoša ietekme, jo tie veicina lielākus uzņēmumu tēriņus pētniecībai, izstrādei un inovācijai.

66.

Attiecībā uz paziņojamu individuālo atbalstu EBTA valstīm ir jāpierāda Iestādei, ka atbalstam ir stimulējoša ietekme, un tādēļ ir jāsniedz skaidri pierādījumi, ka atbalstam ir pozitīva ietekme uz uzņēmuma lēmumu veikt pētniecības, izstrādes un inovācijas darbības, kuras citādi netiktu veiktas. Lai Iestāde varētu veikt vispusīgu novērtējumu par minēto atbalsta pasākumu, attiecīgajai EBTA valstij ir jāsniedz ne tikai informācija par atbalstāmo projektu, bet arī, ciktāl iespējams, vispusīgs apraksts par to, kas būtu noticis vai uz ko potenciāli varēja cerēt, ka notiks, bez atbalsta, t. i., hipotētiskais scenārijs. Hipotētiskais scenārijs nozīmē alternatīva projekta neesību vai skaidri definētu un pietiekami paredzamu alternatīvu projektu, ko saņēmējs apsver savā iekšējā lēmumu pieņemšanas procesā, un tas var būt saistīts ar alternatīvu projektu, ko pilnībā vai daļēji īsteno ārpus EEZ.

67.

Savā analīzē Iestāde ņems vērā šādus elementus:

—    plānoto izmaiņu noteikšana : ir sīki jānorāda rīcības izmaiņas, kuras tiek sagaidītas valsts atbalsta rezultātā, t. i., vai tiks uzsākts jauns projekts, vai projekta apjoms, mērogs vai temps tiks uzlabots,

—    hipotētiskā analīze : rīcības izmaiņas jānosaka, salīdzinot to, kādi būtu paredzētie rezultāti un plānotās darbības līmenis ar atbalstu un bez tā. Starpība starp šiem diviem scenārijiem norāda uz atbalsta pasākuma ietekmi un tā stimulējošo ietekmi,

—    rentabilitātes pakāpe : ja pats projekts privātam uzņēmumam nebūtu rentabls, lai to īstenotu, bet tas dotu nozīmīgu labumu sabiedrībai, visdrīzāk atbalstam piemīt stimulējoša ietekme,

—    ieguldījumu summa un naudas plūsmas laikā : lieli uzsākšanas ieguldījumi, zems apgūstamo naudas plūsmu līmenis un ievērojama to naudas plūsmu sadalīšana, kas radīsies tālā nākotnē vai ļoti neskaidrā veidā, tiks uzskatīti par pozitīviem elementiem stimulējošās ietekmes novērtējumā,

—    iesaistītā riska līmenis : iska novērtējumā jo īpaši ņems vērā ieguldījuma neatgriezeniskumu, komerciālās neizdošanās varbūtību, risku, ka projekts varētu izrādīties mazāk produktīvs, nekā tika gaidīts, risku, ka darbs ar projektu varētu kaitēt citām atbalsta saņēmēja darbībām, un risku, ka projekta izmaksas kaitētu tā saimnieciskajai dzīvotspējai.

68.

EBTA valstis īpaši tiek aicinātas paļauties uz padomes dokumentiem, riska novērtējumiem, finanšu pārskatiem, iekšējiem darījumdarbības plāniem, ekspertu atzinumiem un citiem pētījumiem, kas attiecas uz novērtējamo projektu. Dokumenti, kuros ir informācija par pieprasījuma prognozēm, izmaksu prognozēm, finanšu prognozēm, kā arī dokumenti, kuri ir iesniegti ieguldījumu komitejai un kuros ir sīki izklāstīti dažādi ieguldījumu scenāriji, vai dokumenti, kuri ir iesniegti finanšu iestādēm, varētu palīdzēt EBTA valstīm pierādīt stimulējošo ietekmi.

69.

Lai nodrošinātu, ka stimulējošo ietekmi nosaka objektīvi, Iestāde savā novērtējumā var salīdzināt konkrēta uzņēmuma datus ar datiem par rūpniecības nozari, kurā atbalsta saņēmējs darbojas. Proti, EBTA valstīm, ja iespējams, būtu jānorāda konkrētas rūpniecības nozares dati, kas apliecina, ka saņēmēja hipotētiskais scenārijs, tā nepieciešamais rentabilitātes līmenis un paredzamās naudas plūsmas ir pamatoti.

70.

Šajā kontekstā rentabilitātes līmeni var novērtēt, izmantojot metodiku, kuru uzskatāmi izmantojis saņēmējs uzņēmums vai kuras izmantošana ir standartprakse konkrētajā rūpniecības nozarē, un kas var ietvert metodes, lai novērtētu projekta neto pašreizējo vērtību (NPV) (41), iekšējo peļņas normu (IRR) (42) vai ieguldītā kapitāla vidējo atdevi (ROCE).

71.

Ja atbalsts nemaina saņēmēja rīcību, stimulējot papildu pētniecības, izstrādes un inovācijas darbības, tam nav pozitīvas ietekmes attiecībā uz pētniecības, izstrādes un inovācijas veicināšanu EEZ. Līdz ar to atbalsts netiks uzskatīts par saderīgu ar EEZ līguma darbību gadījumos, ja šķitīs, ka tās pašas darbības varētu un tiktu veiktas pat bez atbalsta.

72.

Lai pētniecības, izstrādes un inovācijas atbalstu varētu uzskatīt par samērīgu, tā apjoms ir jāierobežo līdz minimumam, kas vajadzīgs, lai veiktu atbalstāmo darbību.

73.

Lai nodrošinātu, ka atbalsta līmenis ir samērīgs attiecībā uz tirgus nepilnībām, kuras ar to plānots risināt, atbalsts jānosaka saistībā ar iepriekš noteiktu attiecināmo izmaksu kopumu un jāattiecina tikai uz noteiktu šo attiecināmo izmaksu proporciju (atbalsta intensitāte). Atbalsta intensitāte jānosaka katram atbalsta saņēmējam, tostarp sadarbības projektā.

74.

Lai nodrošinātu paredzamību un vienlīdzīgus konkurences apstākļus, Iestāde pētniecības, izstrādes un inovācijas atbalstam piemēro atbalsta maksimālo intensitāti, ko nosaka, balstoties uz trim kritērijiem: i) atbalsta pietuvinātība tirgum, kā aizstājējs tā paredzamajai negatīvajai ietekmei un nepieciešamībai pēc tā, ņemot vērā iespējamos augstākus ieņēmumus, ko var sagaidīt no atbalstītajām darbībām; ii) saņēmēja apmērs kā aizstājējs daudz lielākām grūtībām, ar kurām parasti saskaras mazāki uzņēmumi, lai finansētu riskantu projektu; un iii) tirgus nepilnības spēcīgums, piemēram, paredzamā ārējā ietekme zināšanu izplatīšanas ziņā. Līdz ar to atbalsta intensitātei parasti vajadzētu būt zemākai darbībām, kas saistītas ar izstrādi un inovāciju, salīdzinājumā ar pētniecības darbībām.

75.

Attiecināmās izmaksas par katru atbalsta pasākumu, uz kuru attiecas šīs pamatnostādnes, ir izklāstītas I pielikumā. Ja pētniecības un izstrādes projekts sastāv no dažādiem uzdevumiem, katram atbilstīgajam uzdevumam ir jāietilpst fundamentālo pētījumu, rūpniecisko pētījumu vai eksperimentālās izstrādes kategorijā (43). Klasificējot dažādas darbības saskaņā ar atbilstīgo kategoriju, Iestāde atsauksies uz savu praksi, kā arī uz konkrētiem piemēriem un skaidrojumiem, kas sniegti ESAO Fraskati rokasgrāmatā (44).

76.

Atbalsta maksimālā intensitāte, ko parasti piemēro visiem atbilstīgajiem pētniecības, izstrādes un inovācijas pasākumiem, ir izklāstīta II pielikumā (45).

77.

Valsts atbalsta gadījumā tādam projektam, ko kopīgi veic pētniecības organizācijas un uzņēmumi, tiešā publiskā atbalsta un pētniecības organizāciju iemaksu (ja tās ir atbalsts) kombinācija vienam un tam pašam projektam nedrīkst pārsniegt piemērojamo atbalsta intensitāti katram saņēmējam uzņēmumam.

78.

Ja EBTA valsts piešķir atmaksājamu avansu, kas uzskatāms par valsts atbalstu EEZ līguma 61. panta 1. punkta nozīmē, piemēro šajā iedaļā paredzētos noteikumus.

79.

Ja EBTA valsts var pierādīt, balstoties uz derīgu metodiku, kuras pamatā ir pietiekami pārbaudāmi dati, ka ir iespējams aprēķināt atmaksājama avansa bruto dotācijas ekvivalentu, tā var paziņot Iestādei par atbalsta shēmu un ar to saistīto metodiku. Ja Iestāde pieņem šo metodiku un uzskata, ka shēma ir saderīga, tad atbalstu var piešķirt, balstoties uz atmaksājamā avansa bruto dotācijas ekvivalentu, līdz II pielikumā noteiktajai atbalsta intensitātei.

80.

Visos pārējos gadījumos atmaksājamo avansu izsaka procentuālā izteiksmē no attiecināmajām izmaksām, un tas var pārsniegt piemērojamo maksimālo atbalsta intensitāti par 10 procentu punktiem, ja ir ievēroti turpmāk minētie nosacījumi:

81.

Lai Iestāde varētu novērtēt pasākumu, tajā jāietver sīki izklāstīti atmaksāšanas noteikumi panākumu gadījumā, kuri skaidri definē, kas tiks uzskatīts par sekmīgu iznākumu, balstoties uz saprātīgu un piesardzīgu hipotēzi.

82.

Ciktāl tas ir valsts atbalsts, fiskālā pasākuma atbalsta intensitāti var aprēķināt vai nu individuāliem projektiem, vai – uzņēmuma līmenī – kā attiecību starp kopējiem nodokļu atvieglojumiem un visu pētniecības, izstrādes un inovācijas attiecināmo izmaksu summu, kas radušās laikposmā, kurš nepārsniedz trīs finanšu gadus pēc kārtas. Pēdējā gadījumā fiskālo pasākumu var piemērot, nenošķirot visas atbilstīgās darbības, bet tas nedrīkst pārsniegt piemērojamo atbalsta intensitāti eksperimentālajai izstrādei (47).

83.

Atbalstu var piešķirt vienlaikus saskaņā ar vairākām atbalsta shēmām vai kumulēti ar ad hoc atbalstu ar nosacījumu, ka kopējais valsts atbalsta apjoms darbībai vai projektam nepārsniedz atbalsta maksimālos apjomus, kas paredzēti šajās pamatnostādnēs. Kā minēts 9. punktā, finansējums, ko centralizēti pārvalda Eiropas Savienības iestādes, aģentūras, kopuzņēmumi vai citas struktūras un kas nav tiešā vai netiešā EBTA valstu kontrolē, nav uzskatāms par valsts atbalstu un nebūtu jāņem vērā. Ja šāds finansējums tiek kombinēts ar valsts atbalstu, publiskā finansējuma, kas piešķirts saistībā ar tām pašām attiecināmajām izmaksām, kopsumma tomēr nedrīkst pārsniegt vislabvēlīgāko maksimālo finansējuma likmi, kas noteikta piemērojamos EEZ līguma noteikumos.

84.

Ja izdevumi, kas var pretendēt uz pētniecības, izstrādes un inovācijas atbalstu, var arī potenciāli pretendēt kopumā vai daļēji uz citiem mērķiem paredzētu atbalstu, dublējošajai daļai tiks piemērots vislabvēlīgākais maksimālais apjoms saskaņā ar kādu no attiecīgajiem noteikumiem.

85.

Pētniecības, izstrādes un inovācijas atbalstu nedrīkst summēt ar de minimis atbalstu attiecībā uz vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām, ja tā rezultātā atbalsta intensitāte pārsniegtu šajās pamatnostādnēs paredzēto atbalsta intensitāti.

86.

Attiecībā uz paziņojamu individuālu atbalstu ar iepriekš noteiktu maksimālo atbalsta intensitāšu kopuma ievērošanu vien nepietiek, lai nodrošinātu proporcionalitāti.

87.

Parasti, lai noteiktu, vai atbalsts ir proporcionāls, Iestāde pārbaudīs, ka tā apjoms nepārsniedz minimumu, kas nepieciešams, lai atbalstāmais projekts būtu pietiekami rentabls, piemēram, ļaujot sasniegt IRR, kas atbilst nozares vai uzņēmuma īpašajam kritērijam vai minimālās rentabilitātes likmei. Šim nolūkam var izmantot parastās peļņas normas, ko saņēmējs uzņēmums pieprasa citos pētniecības, izstrādes un inovācijas projektos, kapitāla izmaksas uzņēmumam kopumā vai atdevi, kas parasti vērojama attiecīgajā nozarē. Visas attiecīgās paredzamās izmaksas un ieguvumi ir jāņem vērā visā projekta darbības laikā, tostarp izmaksas un ieņēmumi, kas izriet no pētniecības, izstrādes un inovācijas darbību rezultātiem.

88.

Ja ir parādīts, piemēram, ar uzņēmuma iekšējo dokumentu palīdzību, ka atbalsta saņēmējam ir nepārprotama izvēle starp atbalstīta projekta īstenošanu vai alternatīva projekta īstenošanu bez atbalsta, atbalsts tiks uzskatīts par ierobežotu līdz minimumam tikai tad, ja tā summa nepārsniedz neto papildizmaksas saistībā ar attiecīgo darbību īstenošanu salīdzinājumā ar hipotētisko projektu, kas tiktu īstenots atbalsta neesības gadījumā. Lai noteiktu neto papildizmaksas, Iestāde salīdzinās paredzamās neto pašreizējās vērtības ieguldījumam atbalstāmajā projektā un hipotētiskajā projektā, ņemot vērā iespējamību, ka tiek īstenoti atšķirīgi darījumdarbības scenāriji (48).

89.

Ja atbalsts tiek piešķirts pētniecības un izstrādes projektiem vai pētniecības infrastruktūras būvniecībai vai modernizācijai un Iestāde var noteikt, pamatojoties uz 87. vai 88. punktā paredzēto metodiku, ka atbalsts ir stingri ierobežots līdz nepieciešamajam minimumam, var pieļaut augstākas maksimālās atbalsta intensitātes nekā tās, kas noteiktas II pielikumā, nepārsniedzot līmeņus, kas norādīti turpmākajā tabulā.

90.

Lai pierādītu, ka atbalsts ir ierobežots līdz nepieciešamajam minimumam, EBTA valstīm ir jāpaskaidro, kā atbalsta summa ir noteikta. Dokumentāciju un aprēķinus, kas izmantoti stimulējošās ietekmes analīzē, var izmantot arī tam, lai novērtētu, vai atbalsts ir samērīgs. Ciktāl konstatētā nepieciešamība pēc atbalsta ir saistīta galvenokārt ar grūtībām piesaistīt parāda finansējumu no tirgus, nevis ar rentabilitātes trūkumu, īpaši piemērots veids, kā nodrošināt, lai atbalsts būtu pēc iespējas minimāls, var būt atbalsta sniegšana aizdevuma, garantijas vai atmaksājama avansa veidā, nevis neatmaksājamā – piemēram, dotācijas – veidā.

91.

Ja kādā dalībvalstī ir vairāki potenciālie pretendenti atbalstāmās darbības veikšanai, proporcionalitātes prasība drīzāk varētu tikt ievērota tad, ja atbalsts ir piešķirts, balstoties uz pārskatāmiem, objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem.

92.

Lai varētu pievērsties faktisku vai potenciālu, tiešu vai netiešu starptautiskās tirdzniecības izkropļojumu novēršanai, var atļaut lielāku intensitāti par šajās pamatnostādnēs parasti pieļauto, ja konkurenti, kas atrodas ārpus EEZ, tieši vai netieši ir saņēmuši pēdējo trīs gadu laikā vai gatavojas saņemt līdzvērtīgas intensitātes atbalstu līdzīgiem projektiem. Tomēr, ja starptautiskās tirdzniecības izkropļojumi varētu rasties pēc vairāk nekā trīs gadiem, ņemot vērā attiecīgās nozares īpašo raksturu, atsauces periodu var attiecīgi pagarināt. Ja iespējams, attiecīgā EBTA valsts sniegs Iestādei pietiekošu informāciju, lai tā varētu izvērtēt situāciju, jo īpaši nepieciešamību ņemt vērā konkurences priekšrocības, kādas ir konkurentam no trešās valsts. Ja Iestādei nav pierādījumu par piešķirto vai ierosināto atbalstu, tā savu lēmumu var balstīt arī uz netiešiem pierādījumiem.

93.

Vācot pierādījumus, Iestāde var izmantot savas izmeklēšanas pilnvaras (49).

94.

Lai pētniecības, izstrādes un inovācijas atbalsts būtu saderīgs ar EEZ līguma darbību, atbalsta pasākumu negatīvajai ietekmei, kas izpaužas kā konkurences izkropļojumi un ietekme uz tirdzniecību starp EBTA valstīm, jābūt ierobežotai un tā jākompensē ar pozitīvo ietekmi, kas izpaužas kā ieguldījums kopīgu interešu mērķa sasniegšanā.

95.

Iestāde konstatē divus galvenos iespējamos konkurences un tirdzniecības kropļojumus starp EBTA valstīm, ko rada pētniecības, izstrādes un inovācijas atbalsts, proti, produktu tirgus kropļojumus un atrašanās vietas ietekmi. Abi veidi var novest pie piešķiršanas nepilnībām, graujot EEZ ekonomiskos rādītājus, un sadales problēmām, jo atbalsts ietekmē saimnieciskās darbības sadalījumu pa reģioniem.

96.

Attiecībā uz produktu tirgus izkropļojumiem valsts atbalsts pētniecībai, izstrādei un inovācijai var ietekmēt konkurenci inovācijas procesos un produktu tirgos, kuros izmanto pētniecības, izstrādes un inovācijas darbību rezultātus.

97.

Valsts atbalsts pētniecībai, izstrādei un inovācijai var traucēt konkurenci inovācijas procesos un produktu tirgos trīs dažādos veidos, proti, kropļojot konkurenci attiecībā uz ienākšanu tirgū un aiziešanu no tā, kropļojot dinamiskos ieguldījumu stimulus un radot vai uzturot tirgus varu.

98.

Pētniecības, izstrādes un inovācijas atbalsts var liegt tirgus mehānismam atbalstīt visefektīvākos ražotājus un izdarīt spiedienu uz visneefektīvākajiem ražotājiem, lai tie uzlabotu, pārstrukturētu savu darbību vai aizietu no tirgus. Tas varētu radīt situāciju, kurā piešķirtā atbalsta dēļ konkurenti, kuri citkārt varētu palikt tirgū, tiek izspiesti no tirgus vai nekad pat neienāk tirgū. Līdzīgi, valsts atbalsts var liegt neefektīviem uzņēmumiem pamest tirgu vai pat pamudināt tos ienākt tirgū un iegūt tirgus daļas no citkārt daudz efektīvākiem konkurentiem. Ja pētniecības, izstrādes un inovācijas atbalsts nav pareizi mērķorientēts, tas līdz ar to var atbalstīt neefektīvus uzņēmumus, un tā rezultātā var izveidoties tādas tirgus struktūras, kurās daudzu tirgus dalībnieku darbības efektivitātes līmenis ir ļoti zems. Ilgtermiņā iejaukšanās konkurences procesos attiecībā uz ienākšanu tirgū un aiziešanu no tā var apslāpēt inovāciju un palēnināt produktivitātes uzlabojumus visā rūpniecībā.

99.

Pētniecības, izstrādes un inovācijas atbalsts var izkropļot atbalsta saņēmēja konkurentu dinamiskos stimulus veikt ieguldījumus. Kad kāds uzņēmums saņem atbalstu, šā uzņēmuma pētniecības, izstrādes un inovācijas sekmīgu darbību iespējamība kopumā pieaug, radot nākotnē lielāku klātbūtni attiecīgā produkta tirgū(-os). Minētās palielinātās klātbūtnes rezultātā var izveidoties situācija, ka konkurenti samazina savu sākotnējo ieguldījumu plānu apjomu (izspiešana no jomas).

100.

Turklāt atbalsts var padarīt iespējamos saņēmējus bezrūpīgus vai mudināt tos vairāk riskēt. Ilgtermiņa ietekme uz nozares vispārējo darbību šajā gadījumā visticamāk būtu negatīva. Līdz ar to, ja pētniecības, izstrādes un inovācijas atbalsts nav pareizi mērķorientēts, tas var atbalstīt neefektīvus uzņēmumus, un tā rezultātā var izveidoties tādas tirgus struktūras, kurās daudzu tirgus dalībnieku darbības efektivitātes līmenis ir ļoti zems.

101.

Pētniecības, izstrādes un inovācijas atbalstam var arī būt izkropļojoša ietekme attiecībā uz to, ka pieaug vai saglabājas tirgus varas līmenis produktu tirgū. Tirgus vara ir spēja ievērojamā laika posmā ietekmēt tirgus cenas, produkciju, produktu un pakalpojumu sortimentu vai kvalitāti vai citus konkurences rādītājus, kas nenāk par labu patērētājiem. Pat tad, ja atbalsts tieši nenostiprina tirgus varu, tas šādu efektu var radīt netieši, atturot esošos konkurentus no paplašināšanās vai veicinot to aiziešanu no tirgus, vai atturot jaunu konkurentu ienākšanu tirgū.

102.

Valsts atbalsts pētniecībai, izstrādei un inovācijai var arī radīt konkurences izkropļojumus, ja tas ietekmē atrašanās vietas izvēli. Šie izkropļojumi var rasties dažādās EBTA valstīs, ja uzņēmumi konkurē pāri robežām vai apsver citas atrašanās vietas. Atbalsts, kas vērsts uz darbības pārcelšanu uz citu EEZ reģionu, iespējams, tieši neradīs izkropļojumu produktu tirgū, taču izraisīs darbību vai ieguldījumu pārvietošanu no viena reģiona uz citu.

103.

Principā atbalsta pasākums un konteksts, kādā tas tiek piemērots, ir jāanalizē, lai noteiktu, cik lielā mērā to var uzskatīt par konkurenci kropļojošu. Tomēr var tikt apzinātas konkrētas situācijas, kurās negatīvā ietekme acīmredzami pārsniedz jebkādu pozitīvo ietekmi, un tas nozīmē, ka atbalstu nevar atzīt par saderīgu ar EEZ līguma darbību.

104.

Konkrēti, saskaņā ar vispārējiem EEZ līguma principiem valsts atbalstu nevar uzskatīt par saderīgu ar EEZ līguma darbību, ja atbalsta pasākums ir tiktāl diskriminējošs, ka to neattaisno tā valsts atbalsta īpašības. Kā paskaidrots 3. iedaļā, Iestāde līdz ar to neļaus veikt nevienu pasākumu, ja šāds pasākums vai tam piesaistītie nosacījumi nozīmē EEZ līguma nedalāmu pārkāpumu. Tas jo īpaši attiecas uz atbalsta pasākumiem, kuros atbalsta piešķiršana ir atkarīga no pienākuma saņēmējam uzturēt savu galveno biroju attiecīgajā EBTA valstī (vai galvenokārt darboties minētajā EBTA valstī) vai izmantot valsts produktus vai pakalpojumus, kā arī uz atbalsta pasākumiem, kuri ierobežo saņēmēja iespējas izmantot pētniecības, izstrādes un inovācijas rezultātus citās EEZ valstīs.

105.

Līdzīgi, tāds atbalsts, kas tikai izraisa pētniecības, izstrādes un inovācijas darbību atrašanās vietas maiņu EEZ, nemainot projekta būtību, apmēru vai darbības jomu, netiks uzskatīts par saderīgu.

106.

Lai atbalsta shēmas būtu saderīgas ar EEZ līguma darbību, paziņojamās atbalsta shēmas nedrīkst izraisīt ievērojamus konkurences un tirdzniecības izkropļojumus. Proti, pat tad, ja izkropļojumus var uzskatīt par ierobežotiem individuālā līmenī (ja atbalsts ir vajadzīgs un samērīgs, lai sasniegtu kopīgo mērķi), kumulatīvi atbalsta shēmas joprojām var radīt lielus izkropļojumus. Šādi izkropļojumi var rasties, piemēram, tāda atbalsta dēļ, kas negatīvi ietekmē konkurentu dinamiskos stimulus ieviest jauninājumus. Ja shēma ir vērsta uz konkrētām nozarēm, šāda veida izkropļojumu risks ir vēl izteiktāks.

107.

Neskarot 122. punktu, EBTA valstīm tādējādi ir jāpierāda, ka jebkāda negatīva ietekme tiks ierobežota līdz minimumam, ņemot vērā, piemēram, attiecīgo projektu apjomu, atbalsta individuālos un kumulatīvos apjomus, paredzamo saņēmēju skaitu, kā arī mērķa nozaru raksturojumu. Lai Iestāde varētu izvērtēt paziņojamo atbalsta shēmu iespējamo negatīvo ietekmi, EBTA valstis var iesniegt jebkādus ietekmes novērtējumus, kā arī ex post novērtējumus, kas veikti līdzīgām iepriekšējām shēmām.

108.

Attiecībā uz paziņojamu individuālu atbalstu, lai Iestāde varētu noteikt un izvērtēt iespējamus konkurences un tirdzniecības izkropļojumus, EBTA valstīm būtu jāsniedz informācija par i) attiecīgajiem produktu tirgiem, t. i., tirgiem, kurus ietekmē izmaiņas atbalsta saņēmēja rīcībā, un ii) skartajiem konkurentiem un klientiem vai patērētājiem.

109.

Izvērtējot atbalsta pasākumu negatīvo ietekmi, Iestāde savā konkurences izkropļojumu analīzē koncentrēs uzmanību uz pētniecības, izstrādes un inovācijas atbalsta prognozējamo ietekmi uz konkurenci starp uzņēmumiem attiecīgajos produktu tirgos. Iestāde piešķirs lielāku nozīmi konkurences un tirdzniecības apdraudējumiem, kas rodas tuvākajā nākotnē un kuru varbūtība ir īpaši liela.

110.

Ciktāl konkrēta novatoriska darbība tiks saistīta ar vairākiem nākotnes produktu tirgiem, valsts atbalsta ietekme tiks aplūkota saistībā ar attiecīgo tirgu kopumu. Dažos gadījumos pētniecības, izstrādes un inovācijas darbību rezultāti, piemēram, intelektuālā īpašuma tiesību veidā, paši tiek tirgoti tehnoloģiju tirgos, piemēram, licencējot vai tirgojot patentus. Šādos gadījumos Iestāde var arī apsvērt atbalsta ietekmi uz konkurenci tehnoloģiju tirgos.

111.

Iestāde izmantos dažādus kritērijus, lai izvērtētu iespējamos konkurences izkropļojumus, proti, kropļojošus dinamiskos stimulus, tirgus varas radīšanu vai uzturēšanu un neefektīvu tirgus struktūru saglabāšanu.

112.

Analizējot dinamisko stimulu iespējamos izkropļojumus, Iestāde apsvērs šādus elementus:

—    tirgus izaugsme : jo lielāka tirgus izaugsme tiek prognozēta nākotnē, jo mazāk iespējams, ka atbalsts negatīvi ietekmēs konkurentu stimulus, ņemot vērā, ka saglabājas pietiekami daudz iespēju izveidot rentablu darījumdarbību,

—    atbalsta apjoms : tādi atbalsta pasākumi, kuros iesaistītas ievērojamas atbalsta summas, vairāk var izraisīt ievērojamu izspiešanu no jomas. Atbalsta summas nozīmīgums tiks mērīts, galvenokārt atsaucoties uz summu, ko iztērējuši galvenie tirgus dalībnieki par līdzīga veida projektiem,

—    saistība ar tirgu/atbalsta kategorija : jo vairāk kāds atbalsta pasākums ir vērsts uz darbībām, kas ir tuvas tirgum, jo drīzāk tas varētu izraisīt ievērojamu izspiešanu no jomas,

—    atklāta pretendentu atlase : Iestādes vērtējums būs pozitīvāks, ja atbalstu piešķir pēc pārredzamiem, objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem,

—    izstāšanās šķēršļi : konkurenti visticamāk saglabās vai pat palielinās savus ieguldījumu plānus tad, ja inovācijas procesam būs augsti izstāšanās šķēršļi. Tas var notikt tad, ja daudzi konkurentu agrākie ieguldījumi tiek ieslēgti kādā noteiktā pētniecības, izstrādes un inovācijas trajektorijā,

—    stimuls konkurēt turpmākajā tirgū : atbalsts pētniecībai, izstrādei un inovācijai var izraisīt tādu situāciju, kurā atbalsta saņēmēja konkurenti atsakās konkurēt nākotnes tirgū, kurā “uzvarētājs iegūst visu”, jo atbalsta sniegtās priekšrocības tehnoloģiskā progresa līmeņa, apjomradīto ietaupījumu, tīklu ietekmes vai laika ziņā samazina viņu iespēju potenciāli sekmīgi ienākt šajā nākotnes tirgū,

—    produktu diferencēšana un konkurences intensitāte : konkurenti var tikt mazāk skarti tad, ja produktu inovācija attiecas uz diferencētu produktu izstrādāšanu, kas saistīti, piemēram, ar atšķirīgiem zīmoliem, standartiem, tehnoloģijām vai patērētāju grupām. Tāda pati situācija rodas, ja tirgū ir daudz efektīvu konkurentu.

113.

Iestādes bažas saistītas galvenokārt ar tiem pētniecības, izstrādes un inovācijas pasākumiem, kas dod iespēju atbalsta saņēmējam nostiprināt tirgus varu jau pastāvošajos produktu tirgos vai pārvietot to uz nākotnes produktu tirgiem. Līdz ar to ir maz ticams, ka Iestāde konstatēs konkurences problēmas saistībā ar tirgus varu gadījumos, kad atbalsta saņēmēja tirgus daļa ir mazāka par 25 %, un tirgos, kur tirgus koncentrācija, kā rāda Herfindahl-Hirschman Index (HHI), ir mazāka par 2 000.

114.

Veicot tirgus varas analīzi, Iestāde veltīs uzmanību šādiem elementiem:

—    atbalsta saņēmēja tirgus vara un tirgus struktūra : ja atbalsta saņēmējs kādā produktu tirgū jau ieņem dominējošu stāvokli, atbalsta pasākums varētu šo pārsvaru pastiprināt, vēl vairāk vājinot to konkurences spiedienu, ar ko konkurenti var ietekmēt saņēmēju uzņēmumu. Līdzīgā veidā valsts atbalsta pasākumiem var būt nozīmīga ietekme oligopolos tirgos, kuros darbojas tikai daži tirgus dalībnieki,

—    iestāšanās šķēršļu pakāpe : pētniecības, izstrādes un inovācijas jomā var būt ievērojami iestāšanās šķēršļi attiecībā uz jaunienācējiem. Šie šķēršļi ietver juridiskos iestāšanās šķēršļus (jo īpaši attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesībām), apjomradītus un diversifikācijas radītus ietaupījumus, pieejas šķēršļus tīkliem un infrastruktūrai, kā arī citus stratēģiskus šķēršļus ienākšanai vai paplašināšanai,

—    pircēja vara : uzņēmuma tirgus varu var ierobežot arī pircēju stāvoklis tirgū. Spēcīgu pircēju klātbūtne var palīdzēt pretdarboties spēcīga stāvokļa veidošanai tirgū, ja ir iespējams, ka pircēji centīsies tirgū saglabāt pietiekošu konkurenci,

—    atlases procedūra : Iestādes bažas var izraisīt tādi atbalsta pasākumi, kas ļauj uzņēmumiem, kuriem ir spēcīgs stāvoklis tirgū, ietekmēt atlases procedūru, piemēram, ar to, ka tiem ir tiesības ieteikt uzņēmumus atlases procedūrā vai tie nepamatoti ietekmē pētījumu virzienu tādā veidā, kas nostāda neizdevīgā situācijā alternatīvu virzienu.

115.

Veicot tirgus struktūru analīzi, Iestāde apsvērs to, vai atbalsts tiek piešķirts tādos tirgos, kas ir piesātināti, vai ražošanas nozarēs, kur vērojams samazinājums. Bažas visticamāk neradīs situācijas, kurās tirgus pieaug vai kurās valsts atbalsts pētniecībai, izstrādei un inovācijai, iespējams, mainīs nozares vispārējo izaugsmes dinamiku, proti, ieviešot jaunas tehnoloģijas.

116.

Jo īpaši tad, ja pētniecības, izstrādes un inovācijas atbalsts ir tuvāk tirgum, tā rezultātā dažas teritorijas var gūt labumu no labvēlīgākiem apstākļiem attiecībā uz turpmāko ražošanu, jo īpaši salīdzinoši zemāku ražošanas izmaksu dēļ, kas rodas atbalsta dēļ vai ar atbalsta starpniecību veiktu pētniecības, izstrādes un inovācijas darbību augstāka līmeņa dēļ. Šā iemesla dēļ uzņēmumi var pārcelties uz šīm teritorijām.

117.

Atrašanās vietas ietekme var būt svarīga arī pētniecības infrastruktūrām. Ja atbalsts tiek galvenokārt izmantots, lai piesaistītu infrastruktūru konkrētam reģionam uz cita reģiona rēķina, tas nepalīdzēs veicināt turpmākas pētniecības, izstrādes un inovācijas darbības EEZ.

118.

Savā analīzē par paziņojamo individuālo atbalstu Iestāde attiecīgi ņems vērā jebkurus pierādījumus, ka atbalsta saņēmējs ir apsvēris alternatīvas atrašanās vietas.

119.

Sākot no 2016. gada 1. jūlija un izņemot individuālā atbalsta piešķīrumiem, kas nepārsniedz EUR 500 000, EBTA valstīm vispusīgā valsts atbalsta tīmekļa vietnē valsts vai reģionālā līmenī jāpublicē vismaz šāda informācija par paziņotajiem valsts atbalsta pasākumiem: atbalsta shēmas un tās īstenošanas noteikumu vai juridiskā pamata attiecībā uz individuālo atbalstu pilns teksts vai saite uz to; atbalsta piešķīrējas iestādes nosaukums; individuālo saņēmēju nosaukumi; katram atbalsta saņēmējam piešķirtā atbalsta veids un summa; atbalsta piešķiršanas datums; atbalsta saņēmēja veids (MVU vai liels uzņēmums); atbalsta saņēmēja atrašanās vietas reģions (statistikas reģions 2. līmenī (50)); un galvenā tautsaimniecības nozare, kurā atbalsta saņēmējs veic savu darbību (NACE grupu līmenī) (51). Šāda informācija ir jāpublicē sešu mēnešu laikā pēc atbalsta piešķiršanas lēmuma pieņemšanas vai – attiecībā uz fiskāliem pasākumiem – viena gada laikā kopš nodokļu deklarācijas datuma, tā jāglabā vismaz desmit gadus un tai jābūt pieejamai plašākai sabiedrībai bez ierobežojumiem (52).

120.

Lai vēl vairāk nodrošinātu, ka konkurences un tirdzniecības izkropļojumi ir ierobežoti, Iestāde var pieprasīt, lai paziņojamām atbalsta shēmām tiktu piemērots laika ierobežojums un 37. punktā minētais novērtējums. Novērtējumi jo sevišķi būtu jāveic attiecībā uz shēmām, kurām iespējamie izkropļojumi ir īpaši lieli, tas ir, kuras varētu būtiski ierobežot konkurenci, ja to īstenošana nav savlaicīgi pārskatīta.

121.

Ņemot vērā novērtējuma mērķus un lai neradītu pārmērīgu slogu EBTA valstīm un mazākiem atbalsta pasākumiem, 120. punktā minētā prasība tiks piemērota tikai atbalsta shēmām ar lielu budžetu un iepriekš nebijušām iezīmēm vai, ja tiek paredzētas būtiskas izmaiņas tirgū, tehnoloģijās vai regulējumā. Novērtējums jāveic no valsts atbalsta piešķīrējas iestādes neatkarīgam ekspertam, pamatojoties uz kopēju metodiku (53), un tas ir jāpublisko. EBTA valstīm kopā ar attiecīgo atbalsta shēmu jāpaziņo novērtējuma plāna projekts, kas būs būtiska sastāvdaļa Iestādes veiktajā shēmas novērtējumā.

122.

To atbalsta shēmu gadījumā, kuras ir izslēgtas no grupu atbrīvojuma regulas darbības jomas tikai to lielā budžeta apsvērumu dēļ, Iestāde novērtēs to saderību, pamatojoties tikai uz novērtējuma plānu.

123.

Novērtējums jāiesniedz Iestādei savlaicīgi, lai varētu izvērtēt atbalsta shēmas darbības iespējamo pagarināšanu, un jebkurā gadījumā pēc shēmas darbības termiņa beigām. Katra novērtējuma precīzs apjoms un noteikumi tiks definēti lēmumā, ar kuru apstiprina atbalsta shēmu. Jebkurā turpmākā atbalsta pasākumā ar līdzīgu mērķi, tostarp 122. punktā minēto atbalsta shēmu jebkādos pārveidojumos, jāņem vērā novērtējuma rezultāti.

124.

Saskaņā ar Uzraudzības iestādes un Tiesas nolīgumu un Iestādes Lēmuma Nr. 195/04/COL konsolidēto versiju (54) EBTA valstīm ir jāiesniedz Iestādei gada ziņojumi.

125.

EBTA valstīm jāveic visu atbalsta pasākumu sīka uzskaite. Šādā uzskaitē jābūt ietvertai informācijai, kas nepieciešama, lai konstatētu, ka ir izpildīti nosacījumi attiecībā uz attiecināmajām izmaksām un atbalsta maksimālo intensitāti. Minētā uzskaite jāsaglabā desmit gadus no atbalsta piešķiršanas dienas un jāiesniedz Iestādei pēc pieprasījuma.

126.

Iestāde šajās pamatnostādnēs izklāstītos principus piemēros, lai izvērtētu visa tā paziņotā pētniecības, izstrādes un inovācijas atbalsta saderību, attiecībā uz kuru tā ir aicināta pieņemt lēmumu pēc šo pamatnostādņu pieņemšanas dienas. Nelikumīgs pētniecības, izstrādes un inovācijas atbalsts tiks izvērtēts saskaņā ar noteikumiem, kas bija piemērojami dienā, kad atbalsts tika piešķirts.

127.

Saskaņā ar EEZ līguma 3. protokola I daļas 1. panta 1. punktu Iestāde ierosina EBTA valstīm vajadzības gadījumā grozīt savas esošās pētniecības, izstrādes un inovācijas atbalsta shēmas, lai saskaņotu tās ar šīm pamatnostādnēm ne vēlāk kā 2015. gada 1. janvārī.

128.

EBTA valstis tiek aicinātas skaidri un bez atrunām paust savu piekrišanu 127. punktā ierosinātajiem piemērotajiem pasākumiem divu mēnešu laikā no dienas, kurā šīs pamatnostādnes ir publicētas Iestādes tīmekļa vietnē (55). Ja kāda EBTA valsts nebūs sniegusi atbildi, Iestāde uzskatīs, ka attiecīgā EBTA valsts ierosinātajiem pasākumiem nepiekrīt.

129.

Iestāde var jebkurā laikā pieņemt lēmumu pārskatīt vai grozīt šīs pamatnostādnes, ja tas ir nepieciešams ar konkurences politiku saistītu iemeslu dēļ vai, lai ņemtu vērā citus EEZ noteikumus un starptautiskās saistības, vai jebkāda cita pamatota iemesla dēļ.