22.3.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 82/16

(1)

Iestāde 2007. gada 28. septembra vēstulē (atsauce Nr. 442805) pieprasīja no Islandes iestādēm informāciju par valsts garantijām un pienākumu maksāt valsts garantijas prēmiju saskaņā ar Islandes Likumu par valsts garantijām. Islandes iestādes atbildēja uz šo pieprasījumu 2007. gada 24. oktobra vēstulē no Islandes pārstāvniecības Eiropas Savienībā, nosūtot Islandes Finanšu ministrijas tā paša datuma vēstuli, ko Iestāde saņēma un reģistrēja 2007. gada 25. oktobrī (atsauces Nr. 448739 un 449598).

(2)

Lieta tika apspriesta starp Iestādes pārstāvjiem un Islandes valdību 2007. gada 7. septembrī Briselē un 2007. gada 29. oktobrī Reikjavīkā, kā arī starp Iestādes pārstāvjiem un Islandes Finanšu dienestu asociāciju sanāksmē 2008. gada 6. martā Briselē.

(3)

Iestādes 2008. gada 27. jūnija Lēmums Nr. 406/08/COL par formālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanu attiecībā uz Icelandic Housing Financing Fund atbrīvojumu no valsts garantijas prēmijas maksājuma tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un tā EEZ pielikumā (3). Ar minēto lēmumu Iestāde aicināja ieinteresētās personas iesniegt savus apsvērumus. Iestāde nav saņēmusi apsvērumus no ieinteresētajām personām. Islandes iestādes 2008. gada 8. septembra vēstulē (atsauce Nr. 490696) iesniedza apsvērumus par Iestādes Lēmumu Nr. 406/08/COL.

(4)

Iestāde 2008. gada oktobrī apturēja lietu sakarā ar Islandes banku nozares sabrukumu. Tomēr apspriedes par šo lietu notika kompleksā sanāksmē Reikjavīkā 2009. gada 4. un 5. novembrī. Pēc šīs sanāksmes 2009. gada 16. novembrī Iestāde nosūtīja vēstuli ar atgādinājumu sniegt informāciju par izmeklējamā pasākuma saderības novērtējumu. Islandes iestādes sniedza atbildi 2009. gada 7. decembra vēstulē (atsauce Nr. 539538).

(5)

Paralēlā izmeklēšanā par valsts atbalsta pasākumiem Icelandic Housing Financing Fund labā Iestāde 2008. gada 27. jūnija Lēmumā Nr. 405/08/COL (4) secināja, ka valsts garantija, kas piešķirta HFF, ir esošs atbalsta pasākums. Pēc tam 2011. gada 18. jūlijā Iestāde pieņēma Lēmumu Nr. 247/11/COL par priekšlikumu veikt atbilstīgus pasākumus Icelandic Housing Financing Fund Íbúðalánasjóður (HFF) finansēšanā (5), cita starpā valsts garantijas veidā.

(6)

Housing Financing Fund Íbúðalánasjóður (HFF) ir valsts iestāde, kas darbojas neatkarīgi saskaņā ar Islandes Mājokļu likumu Nr. 44/1998 (lög um húsnæðismál) (6). HFF vada direktoru padome labklājības ministra administratīvajā uzraudzībā. HFF mērķis ir veicināt mājokļu nodrošināšanu un vienlīdzīgas tiesības uz tiem. Tas tiek veikts, piešķirot hipotēkas privātpersonām un aizdevumus sabiedrībām, kas nodrošina īres mājokļus, un vispārīgi kārtojot ar mājokļiem saistītos jautājumus. Finansējums tiek nodrošināts konkrētajam mērķim palielināt cilvēku izredzes iegādāties vai īrēt mājokli ar izpildāmiem noteikumiem (sal. Mājokļu likuma 1. pants).

(7)

HFF tieši nefinansē valsts, bet to finansē no pašu kapitāla peļņas (t. i., iemaksām, procentu un cenu indeksācijas maksājumiem par piešķirtiem aizdevumiem), no procentiem, ko maksā par Islandes Fondu biržā kotētu HFF obligāciju (íbúðarbréf) emisiju un pārdošanu, un no klientu maksas par pakalpojumiem. HFF gūst labumu arī no valsts garantijas, kas izriet no valsts kā tā īpašnieka neierobežotas atbildības par HFF parādiem (7). Turklāt HFF saņem procentu atbalstu tieši no valsts budžeta, lai segtu zaudējumus, kuri rodas no aizdevumu izsniegšanas par likmēm, kas zemākas par tirgus likmēm, sabiedrībām, kuras būvē un nodrošina īres mājokļus.

(8)

Plašāks apraksts par HFF sistēmu saskaņā ar Mājokļu likumu sniegts Iestādes Lēmumā Nr. 405/08/COL.

(9)

HFF ir valsts iestāde, uz ko attiecas publiskās tiesības (sal. Mājokļu likuma 4. pants), un kā tādai saskaņā ar valsts iestādēm piemērojamo Islandes publisko tiesību vispārīgajiem nerakstītajiem noteikumiem tai ir valsts garantija visām tās saistībām. Garantija ir piemērojama visām valsts iestādēm neatkarīgi no tā, kad tās tika izveidotas, un no to darbības veida. Kā minēts iepriekš, šāda garantija izriet no valsts kā tās īpašnieka neierobežotās atbildības par HFF parādiem. Tas nozīmē, ka valsts ir atbildīga par visām HFF saistībām, jo garantija nav nedz saistīta ar HFF konkrētu finanšu darījumu, nedz ierobežota ar noteiktu maksimālu summu. Tas atspoguļots arī Maksātnespējas likuma Nr. 21/1991 (lög um gjaldþrotaskipti o.fl.) 5. panta 3. punktā, kas izslēdz bankrota vai citu maksātnespējas procedūru piemērojamību tādām iestādēm kā HFF.

(10)

Tā likumprojekta preambulā, kurš kļuva par Likumu Nr. 121/1997 par valsts garantijām (lög um ríkisábyrgðir), bija noteikts šādi:

“Pamatojoties uz nepārprotamu Islandes likumdošanas nosacījumu, valsts uzņemas atbildību par tās iestāžu un uzņēmumu saistībām, ja vien šīs garantijas neierobežo noteikta tiesību norma (..) vai arī valsts atbildība uzņēmumā ar ierobežotu atbildību neaprobežojas ar ieguldījumu pamatkapitālā.” (8).

(11)

Valsts garantija bija pieejama arī HFF priekštečiem – Valsts mājokļu aģentūrai, Valsts būvniecības fondam un Strādnieku mājokļu fondam, ko pārvalda Valsts mājokļu aģentūra, kā arī Valsts mājokļu padomei (sal. Likums Nr. 97/1993 par Valsts mājokļu aģentūru (lög um Húsnæðisstofnun ríkisins)).

(12)

HFF un tā priekšteču izveides brīdī neierobežotajai valsts garantijai, kas izsniegta to labā un sedz visas to saistības, netika piemērota riska prēmija vai garantijas prēmija. Saskaņā ar Islandes iestāžu sniegto informāciju kopš HFF pirmsākuma iekšzemes tiesību aktu attiecīgie noteikumi ir skaidroti tā, lai izslēgtu HFF no maksas par tās izmantoto valsts garantiju (9).

(13)

Ar provizorisko Likumu Nr. 68/1987 par fiskāliem pasākumiem pirmoreiz tika ieviests vispārīgs pienākums maksāt garantijas prēmiju valstij par valsts garantijām, kam nav piemērota riska prēmija. Pēc tam Likuma Nr. 37/1961 par valsts garantijām (lög um ríkisábyrgðir), kurā grozījumi izdarīti ar Likumu Nr. 65/1988 par valsts garantijām (lög um breyting á lögum nr. 37/1961, um ríkisábyrgðir, með síðari breytingum), 8. pantā pieprasīts bankām, kredītfondiem, finanšu iestādēm, uzņēmumiem un citām tādām sabiedrībām, kam atbilstīgi tiesību aktiem ir valsts garantija vai nu valsts īpašumtiesību, vai citu iemeslu dēļ, maksāt garantijas prēmiju valstij par to saistībām pret ārvalstu sabiedrībām. Prēmija tika noteikta 0,0625 % apmērā ceturksnī par ārvalstu saistību pamatsummu, pamatojoties uz to vidējo apjomu par katru periodu (sal. Likuma Nr. 37/1961 8. panta 2. punkts) (10).

(14)

Sākotnēji līdzīga prēmija netika piemērota iekšzemes saistībām. Tomēr ar Likumu Nr. 121/1997 par valsts garantijām (11) tika ieviests pienākums maksāt prēmiju 0,0375 % apmērā par iekšzemes saistībām. Ar Likumu Nr. 180/2000 (12) šī likme vēlāk tika paaugstināta līdz 0,0625 %.

(15)

Likumā Nr. 121/1997 tika paredzēts arī atbrīvojums no prēmijas maksājuma par valsts garantiju mājokļu obligācijām, ko emitējusi Valsts mājokļu aģentūras Mājokļu obligāciju nodaļa. Attiecībā uz pārējām HFF saistībām ar Papildu budžeta likumu par 2001. gadu ar atpakaļejošu spēku tika dzēsti HFF parādi saistībā ar nesamaksātām prēmijām, ko HFF ir uzkrājis saskaņā ar Likumu Nr. 121/1997. Visbeidzot, HFF vispārīgs atbrīvojums no valsts garantijas prēmijas maksājuma par visām saistībām tika noteikts Likumā Nr. 70/2000, kas stājās spēkā 2000. gada 26. maijā.

(16)

Plašāks apraksts par tiesību aktiem par valsts garantijām un turpmākajām izmaiņām vispārīgi piemērojamās prēmiju likmēs, kā arī īpašiem noteikumiem par HFF sniegts Iestādes Lēmumā Nr. 406/08/COL.

(17)

Lēmumā Nr. 406/08/COL Iestāde skaidroja, ka valsts garantija HFF labā, kas pastāvēja pirms EEZ līguma stāšanās spēkā 1994. gada 1. janvārī, kā tāda netika aplūkota procedūrā par garantijas prēmiju attiecībā uz jaunu atbalstu, bet atsevišķā procedūrā esošam atbalstam (Lieta Nr. 64865, tagad Lieta Nr. 70382). Lēmumā Nr. 406/08/COL izskatīts jautājums par to, ka HFF ir atbrīvots no garantijas prēmijas maksājuma, kas ir obligāts citiem uzņēmumiem, kuri izveidoti tādā pašā veidā kā HFF. Šajā sakarībā atbilstīgi Iestādes sākotnējam uzskatam atbalsta kā jauna vai esoša klasifikācijas novērtējumam nebija svarīgi, vai Likums par valsts garantijām faktiski mainīja HFF situāciju attiecībā uz garantijas prēmijas maksājumu. Par izšķirošu tika uzskatīts tas, ka ar jauno Likumu Nr. 121/1997 par valsts garantijām tika ieviesta jauna sistēma, ar kuru attieksme pret HFF pirmoreiz bija labvēlīgāka, nekā paredzēts saskaņā ar vispārīgo noteikumu uzņēmumiem, kas gūst labumu no netiešas valsts garantijas. Tāpēc Iestāde sākotnēji uzskatīja, ka jebkura HFF priekšrocība, kura izriet no Mājokļu obligāciju nodaļai piešķirtā atbrīvojuma, kas ieviests ar Likuma Nr. 121/1997 7. pantu, ir jauns atbalsts. Tas pats attieksies uz atbrīvojumu no prēmijas maksāšanas saistībā ar citām HFF darbībām, sal. Likums Nr. 70/2000, ar ko groza Likumu Nr. 121/1997, un 2001. gada Papildu budžeta likums.

(18)

Atbilstīgi Iestādes sākotnējam uzskatam HFF atbrīvošana no garantijas prēmijas maksāšanas ir valsts atbalsts EEZ līguma 61. panta 1. punkta izpratnē. Lēmumā par formālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanu tika noteikti šādi valsts atbalsta elementi:

(19)

Turklāt Iestāde apšaubīja, ka iepriekšminētos valsts atbalsta elementus var uzskatīt par saderīgiem ar EEZ līgumu. Iestāde skaidroja, ka, kaut arī atsevišķus aizdevumus mājas iegādes finansēšanai var uzskatīt par pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi EEZ līguma 59. panta 2. punkta izpratnē un tādējādi tie, iespējams, varētu pretendēt uz atbalstu, Iestādes sākotnējais uzskats bija, ka HFF vispārējā aizdevumu shēma ir pārāk plaša, lai to varētu uzskatīt par atbilstošu 59. panta 2. punkta noteikumiem. Iestādei nebija sniegta nekāda informācija, kas tai ļautu uzskatīt, ka mājokļa finansējumu ar kopumā īstenojamiem nosacījumiem nebūtu iespējams saņemt tirgū. Saskaņā ar HFF vispārējo aizdevumu shēmu aizdevumi ir pieejami ikvienam neatkarīgi no ienākumiem un aktīviem un bez finansējamā mājokļa izmaksu un izmēra ierobežojumiem. Turklāt aizdevumus var piešķirt jebkurā vietā neatkarīgi no tā, vai mājokļa finansējums ir pieejams uz vietas.

(20)

Islandes valdības apsvērumi ir vērsti uz to, ka jebkurš iesaistītais atbalsta elements tieši izriet no netiešās valsts garantijas HFF labā, par kuru jau ir konstatēts, ka tas ir esošs atbalsts. Atbilstīgi Islandes iestāžu uzskatam jebkura maksa ir valsts garantijas kā tādas neatņemama daļa. Tāpēc, ņemot vērā nodalāmu un būtisku izmaiņu trūkumu attiecībā uz valsts garantiju un maksu, nav jauna atbalsta un jautājums jāizskata esošā atbalsta lietas ietvaros. Islandes valdība arī pauda viedokli, ka gadījumā, ja tiek uzskatīts, ka pastāv jauns atbalsts, tas ir saderīgs atbalsts sakarā ar HFF sociālo raksturu un to, ka atbalsts, kas piešķirts HFF, atbilst nosacījumiem, kas noteikti tiesu praksē Altmark lietā (13).

(21)

Attiecībā uz to, ka ar Likumu Nr. 68/1987 ieviests pienākums maksāt prēmiju par valsts garantijām atsevišķu finanšu iestāžu ārvalstu saistībām, Islandes iestādes apgalvo, ka HFF faktiski nekad nav maksājis prēmiju, jo tam nebija ārvalstu saistību.

(22)

Turklāt atbilstīgi Islandes iestāžu uzskatam atbildība par prēmijas maksāšanu par citām iekšzemes saistībām, kas nav mājokļu obligācijas, pamatojoties uz Likumu 121/1997, bija “balstīta uz apšaubāmu juridisku pamatu”, jo nekad nav bijis paredzēts, ka HFF priekšteči maksā garantijas prēmiju. Islandes iestādes arī norāda uz to, ka HFF parādi saistībā ar nesamaksātu garantijas prēmiju tika dzēsti ar atpakaļejošu spēku 2001. gada Papildu budžeta likumā kā norāde par likumdevēja nodomu, ka HFF vienmēr bija jāatbrīvo no garantijas prēmijas maksāšanas.

(23)

Visbeidzot, HFF atbrīvojums no valsts garantijas prēmijas bija saistīts ar to, ka HFF iekasēja procentu starpību 0,0375 % apmērā no hipotekāriem instrumentiem, kas garantē saistības attiecībā uz mājokļu obligācijām (14). Islandes iestādes to sauc par “īpašu valsts garantijas maksu”. To iekasē īpašā rezerves fondā.

(24)

Saskaņā ar EEZ līguma 61. panta 1. punktu:

“Ja vien šis līgums neparedz ko citu, ar līgumu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir EK dalībvalsts vai EBTA valsts vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem, un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp Līgumslēdzējām Pusēm.”

(25)

Tas nozīmē, ka, lai pasākumus klasificētu par valsts atbalstu EEZ līguma 61. panta 1. punkta izpratnē, tiem jāietver dotācija no valsts vai valsts līdzekļiem, jāpiešķir priekšrocība saņēmējuzņēmumam, jābūt selektīviem, jārada konkurences izkropļojumi un jāspēj iespaidot tirdzniecību starp Līgumslēdzējām Pusēm.

(26)

Iestādes Valsts atbalsta pamatnostādnēs par valsts garantijām (15) noteikts, ka garantijas, ko tieši piešķīrusi valsts, proti, centrālās, reģionālās vai vietējās iestādes, var būt valsts atbalsts. Turklāt labvēlīgāki finansēšanas noteikumi, ko ieguvuši uzņēmumi, kuru juridiskā forma izslēdz bankrotu vai citas maksātnespējas procedūras vai kuri gūst labumu no skaidras valsts garantijas vai valsts veiktas zaudējumu segšanas, paredz labumu no valsts beztermiņa riska, kas tiek dēvēts par neierobežotu valsts garantiju (16). Turklāt

“valsts garantijas priekšrocība ir tā, ka ar garantiju saistīto risku uzņemas valsts. Šāda riska uzņemšanās, ko veic valsts, parasti jāatlīdzina ar atbilstīgu prēmiju. Ja valsts atsakās no šādas prēmijas pilnībā vai daļēji, tas ir labums uzņēmumam un valsts līdzekļu aizplūšana.” (17)

(27)

Lēmumā Nr. 247/11/COL Iestāde secināja, ka netiešā un neierobežotā valsts garantija HFF labā ir valsts atbalsts EEZ līguma 61. panta 1. punkta izpratnē, jo tā ir Islandes valsts līdzekļu aizplūšana un sniedz HFF ekonomisku priekšrocību. Iestāde minēja to, ka atbilstīgi Iestādes Pamatnostādnēm par valsts garantijām uzņēmumus, kuru juridiskā forma izslēdz bankrotu vai citas maksātnespējas procedūras vai kuri gūst labumu no skaidras valsts garantijas vai valsts veiktas zaudējumu segšanas, var uzskatīt par atbalsta saņēmējiem. Turklāt nav nepieciešams, lai valsts veic kādus maksājumus saskaņā ar konkrēto garantiju. Atbalsts tiek piešķirts pastāvīgi no brīža, kad garantija tiek sniegta, nevis tikai brīdī, kad tā tiek izmantota, vai brīdī, kad tiek veikti maksājumi saskaņā ar garantijas noteikumiem (18).

(28)

Ņemot vērā tiešo saikni starp valsts atbalsta elementiem pasākumā, ko veido valsts garantija, un nepieciešamību noteikt (un maksāt) (tirgus) prēmiju par šādu valsts intervenci, izšķirošs jautājums ir, vai atbrīvojumu no garantijas maksas var identificēt kā atsevišķu valsts atbalsta elementu salīdzinājumā ar priekšrocību, kas izriet no garantijas kā tādas. Atbilstīga prēmija var neitralizēt vismaz daļu priekšrocības, kas piešķirta atbalsta saņēmējam. Ja būtu bijis iespējams noteikt tirgus prēmiju konkrētajai garantijai atbilstīgi riskam, kas saistībā ar garantiju ir valstij, un ja HFF būtu samaksājis šo prēmiju, EEZ līguma 61. panta 1. punkta kritēriji par valsts līdzekļiem un HFF ekonomisku priekšrocību nebūtu izpildīti. Tāpēc prēmija ir garantijas veidā piešķirtā valsts atbalsta summas aprēķina neatņemams elements. Šāds secinājums izriet arī no Pamatnostādnēm par valsts garantijām, kā minēts iepriekš.

(29)

Islandes iestādes pauda līdzīgu viedokli savos apsvērumos par lēmumu par formālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanu (Lēmums Nr. 406/08/COL). Turklāt Islandes iestādes uzsvēra, ka Likums par valsts garantijām bija paredzēts kā vispārīgs tiesību akts par nosacījumiem valsts garantiju piešķiršanai. Pats likums nepiešķīra garantijas kā tādas, bet tikai noteica nosacījumus attiecībā uz garantijām (19).

(30)

Ņemot vērā iepriekšminēto, Iestāde uzskata, ka sakarā ar to atbalsta elementu īpašo raksturu, kuri ietverti valsts atbalsta pasākumā valsts garantijas veidā, HFF atbrīvojums no valsts garantijas prēmijas maksājuma nav atsevišķs valsts atbalsta pasākums no netiešās un neierobežotās valsts garantijas, ko sniegusi Islandes valsts, EEZ līguma 61. panta 1. punkta izpratnē. Prēmijas nemaksāšana veido daļu priekšrocības un valsts līdzekļu, kas iesaistīti valsts garantijā, kura piešķirta HFF. Ņemot vērā, ka priekšrocības, kas izriet no šīs valsts garantijas, Iestāde aplūko valsts atbalsta procedūrā par esošu atbalstu (sal. Lieta Nr. 70382 (iepriekš 64865), Lēmums Nr. 247/11/COL), formālā izmeklēšanas procedūra par HFF atbrīvojumu no valsts garantijas prēmijas maksājuma ir bez mērķa, un to var izbeigt,