22.11.2012

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 323/20

---

EBTA UZRAUDZĪBAS IESTĀDES LĒMUMS

Nr. 206/11/COL

(2011. gada 29. jūnijs)

par hipotekāro aizdevumu shēmu (Islande)

EBTA UZRAUDZĪBAS IESTĀDE,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu un jo īpaši tā 61. pantu un 26. protokolu,

ņemot vērā EBTA valstu Nolīgumu par Uzraudzības iestādes un Tiesas izveidi un jo īpaši tā 24. pantu,

ņemot vērā Uzraudzības iestādes un Tiesas izveides nolīguma 3. protokola (“3. protokols”) I daļas 1. pantu un II daļas 7. panta 5. punktu,

ņemot vērā Uzraudzības iestādes 2004. gada 14. jūlija Lēmumu par 3. protokola II daļas 27. pantā minētajiem īstenošanas noteikumiem (1),

Pēc tam, kad saskaņā ar 3. protokola II daļas 6. panta 1. punktu ieinteresētās personas aicinātas (2) iesniegt savus apsvērumus par šo lēmumu, un ņemot vērā šos apsvērumus,

TĀ KĀ:

I.   FAKTI

1.   PROCEDŪRA

No 2008. gada oktobra līdz decembrim EBTA Uzraudzības iestādei (“Uzraudzības iestāde”) un Islandes iestādēm notika pirmspaziņošanas diskusijas saistībā ar hipotekāro aizdevumu iegādes shēmas (“hipotekāro aizdevumu shēma”) ieviešanu. Šajā saistībā Islandes iestādes Uzraudzības iestādei iesniedza trīs vēstules, kas datētas ar 2008. gada 14. oktobri (Notikums Nr. 494902), 2008. gada 3. novembri (Notikums Nr. 496979) un 2008. gada 3. decembri (Notikums Nr. 500670).

2009. gada 27. maijā Islandes iestādes paziņoja Uzraudzības iestādei par hipotekāro aizdevumu shēmu (Notikums Nr. 519720).

Ar 2009. gada 25. jūnija vēstuli (Notikums Nr. 520515) un 2009. gada 29. jūnija e-pasta vēstuli (Notikums Nr. 523605) Uzraudzības iestāde aicināja Islandes iestādes sniegt papildu informāciju. Islandes iestādes atbildēja ar vēstuli 2009. gada 27. jūlijā (Notikums Nr. 525671) un 2009. gada 28. augustā (Notikums Nr. 528493).

Lieta tika apspriesta arī konferences zvana laikā starp Uzraudzības iestādi un Islandes iestādēm 2009. gada 1. jūlijā un atkārtoti 2009. gada 4. novembrī valsts atbalsta paketes sanāksmē Islandē.

Ar 2009. gada 16. novembra vēstuli (Notikums Nr. 536644) Uzraudzības iestāde lūdza informāciju, lai varētu sekot diskusijām. Islandes iestādes atbildēja 2009. gada 25. novembrī (Notikums Nr. 538088).

Ar 2010. gada 10. marta vēstuli (Notikums Nr. 548915) Uzraudzības iestāde informēja Islandes iestādes, ka attiecībā uz hipotekāro aizdevumu shēmu tā ir nolēmusi sākt Uzraudzības iestādes un Tiesas izveides nolīguma 3. protokola I daļas 1. panta 2. punktā noteikto procedūru.

Uzraudzības iestādes Lēmums Nr. 76/10/COL sākt šo procedūru tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un tā EEZ papildinājumā 2010. gada 14. oktobrī (3). Uzraudzības iestāde uzaicināja ieinteresētās personas iesniegt apsvērumus, bet šādus apsvērumus nesaņēma.

Ar 2010. gada 3. maija vēstuli Islandes iestādes iesniedza apsvērumus attiecībā uz Uzraudzības iestādes Lēmumu Nr. 76/10/COL uzsākt oficiālu izmeklēšanas procedūru (Notikums Nr. 555824 un Nr. 555999).

2010. gada 25. maijā Islandes iestādes iesniedza papildu informāciju, tostarp ekspertu atzinumu (Notikums Nr. 558177 un Nr. 558531).

Uzraudzības iestāde un Islandes iestādes lietu apsprieda 2010. gada 1. jūnijā valsts atbalsta paketes sanāksmē Islandē.

2.   PASĀKUMU RAKSTUROJUMS

2.1.   Vispārīga informācija

Globālās finanšu krīzes rezultātā 2008. un 2009. gadā vairākas Islandes finanšu iestādes saskārās ar nepietiekamu likviditāti un ierobežotu kredītu piedāvājumu. Reaģējot uz krīzi, Islandes iestādes pieņēma vairākus pasākumus ar mērķi nodrošināt finanšu tirgus darbību Islandē.

Viens šāds pasākums bija ieviest hipotekāro aizdevumu shēmu, saskaņā ar kuru Islandes Mājokļu aģentūra (Mājokļu finansēšanas fonds (Íbúðalánasjóður)) tiek pilnvarota pārņemt hipotekāros kredītus no konkrētām finanšu iestādēm Islandē apmaiņā pret Mājokļu finansēšanas fonda (MFF) obligācijām – veicot sava veida pastāvīgu aktīvu mijmaiņu. Tad finanšu iestādes var izmantot MFF obligācijas kā nodrošinājumu naudas līdzekļu aizņēmumam no Islandes Centrālās bankas (4).

Hipotekāro aizdevumu shēmas vispārējais mērķis ir nodrošināt likvīdus līdzekļus atbilstošām finanšu iestādēm un nodrošināt aizdevumu pieejamību mājokļu tirgū (un tādējādi nosargāt mājokļu īpašnieku intereses) (5).

Islandes iestādes ir skaidrojušas, ka hipotekāro aizdevumu shēma ir turpinājums agrākai shēmai, kuru Uzraudzības iestāde apstiprināja 2009. gada 27. martā (Lēmums Nr. 168/09/COL), saskaņā ar kuru MFF finanšu krīzes kontekstā ir pilnvarots darboties Islandes valsts vārdā, veicot hipotekāro aizdevumu pagaidu refinansēšanu (“hipotekāro aizdevumu pagaidu shēma”) (6). Saskaņā ar hipotekāro aizdevumu pagaidu shēmu hipotēkām var piemērot pagaidu mijmaiņu. Hipotekāro aizdevumu shēma pieļauj pastāvīgu aktīvu mijmaiņu. Hipotēkas, kam piemēro hipotekāro aizdevumu pagaidu shēmu, ir jāatdod saņēmējam, pirms tiek slēgts mijmaiņas līgums saskaņā ar hipotekāro aizdevumu shēmu.

Hipotekāro aizdevumu shēma galvenokārt ir paredzēta mazām krājbankām, kas ir atkarīgas no likviditātes pieejamības no citām iekšzemes finanšu iestādēm, kuras arī skar likviditātes problēmas (7). Krājbankas galvenokārt sniedz tradicionālos banku pakalpojumus vietējām kopienām (privātpersonām, korporatīvajiem klientiem un vietējām pašvaldībām), kuru neatņemama sastāvdaļa tās ir. Daudzos reģionos krājbankas ir vienīgās funkcionējošās finanšu iestādes (8).

2.2.   Juridiskais pamats

Hipotekāro aizdevumu shēmas pamatā ir 2008. gada 6. oktobra Likuma Nr. 125/2008 par Valsts kases tiesībām veikt apmaksu neparastos finanšu tirgus apstākļos utt. (“Ārkārtas likums”) (9) V nodaļa, ar kuru cita starpā tika izdarīti grozījumi Likumā Nr. 44/1998 par mājokļu jautājumiem (“Mājokļu likums”). Sīkāki noteikumi ietverti 2008. gada 26. novembra Regulā Nr. 1081/2008 par Mājokļu finansēšanas fonda tiesībām iegādāties ar mājokļu hipotēku nodrošinātas obligācijas, ko izdevuši finanšu uzņēmumi (“regula”). Regula tika pieņemta un stājās spēkā 2008. gada 27. novembrī.

Turklāt MFF valde ir izdevusi Noteikumus attiecībā uz hipotekāro aizdevumu iegādi no finanšu uzņēmumiem (“papildnoteikumi”) (10). Papildnoteikumi tika publicēti 2009. gada 15. janvārī pēc sociālo lietu un sociālās nodrošināšanas ministra apstiprinājuma, un tie stājās spēkā tajā pašā dienā. Arī hipotekāro aizdevumu shēma stājās spēkā tajā pašā dienā.

2.3.   Iesniegumi saskaņā ar hipotekāro aizdevumu shēmu

Saskaņā ar hipotekāro aizdevumu shēmu atbilstošas finanšu iestādes var pieteikties piemērot aktīvu (hipotekāro aizdevumu) mijmaiņu ar MFF. Mijmaiņas rezultātā MFF pastāvīgi pārņem pieteicējas finanšu iestādes hipotekāros aizdevumus (vai “hipotekāro aizdevumu kopējo fondu”) apmaiņā pret esošām MFF obligācijām, kuras tiek pārvestas pieteicējai finanšu iestādei.

Visas bankas, krājbankas un kredītiestādes, kurām piešķirta licence darbībai Islandē atbilstoši Likumam Nr. 161/2002 par finanšu uzņēmumiem, var pieteikties veikt aktīvu mijmaiņu saskaņā ar hipotekāro aizdevumu shēmu. Tas attiecas arī uz Islandē darbojošos ārvalstu banku meitasuzņēmumiem un filiālēm.

Lai pieteiktos, finanšu iestādei jānosūta rakstisks pieteikums, kurā ietverta informācija par aptuveno lielumu hipotekāro aizdevumu kopējam fondam, ar kuru tā vēlas veikt mijmaiņu ar MFF. Uz tā pamata MFF ar pieteicēju finanšu iestādi veic pārrunas par darījuma nosacījumiem. Svarīgs šī procesa elements ir noteikt hipotekāro aizdevumu vērtību (skatīt arī 2.4. iedaļu turpmāk). Ja pieteikums tiek akceptēts, MFF pārņem hipotekāro aizdevumu kopējo fondu no pieteicējas finanšu iestādes, un nav nepieciešams saņemt atļauju pārvedumam no parādnieka (aizņēmēja).

Pēc aktīvu mijmaiņas un oficiālas hipotēku līgumu pārvešanas MFF saskaņā ar hipotekāro līgumu uzņemas aizdevēja funkcijas attiecībā pret aizņēmēju.

Islandes iestādes ir informējušas Uzraudzības iestādi, ka laikposmā no 2008. gada 22. oktobra līdz 2008. gada 18. decembrim septiņas finanšu iestādes iesniedza pieteikumus veikt aktīvu mijmaiņu atbilstīgi hipotekāro aizdevumu shēmai: Keflavik krājbanka, BYR krājbanka, Bolungarvik krājbanka, Ólafsfjarðar krājbanka, Mýrasýsla krājbanka, Höfðhverfinga krājbanka un SPRON.

Keflavik krājbanka, BYR krājbanka un Bolungarvik krājbanka noslēdza mijmaiņas līgumus ar MFF attiecīgi 2009. gada 23. martā, 2009. gada 20. maijā, 2009. gada 3. jūlijā un 2009. gada 5. augustā (11).

Pirmais līgums saskaņā ar hipotekāro aizdevumu shēmu bija hipotekāro aizdevumu pārveduma līgums, ko 2009. gada 23. martā parakstīja MFF un Keflavik krājbanka par kopējo vērtību ISK 9 959 972 471,00 (12). Līgumu ar BYR krājbanku un Bolungarvik krājbanku vērtība bija attiecīgi ISK 2 707 559 690,00, ISK 477 141 823,00 un ISK 425 924 422,00.

Pieteikumi no četrām pārējām iepriekšminētajām bankām tika noraidīti.

2.4.   Hipotekāro aizdevumu un MFF obligāciju izvērtējums saskaņā hipotekāro aizdevumu shēmu

Lai noteiktu pieteicējas finanšu iestādes hipotekāro aizdevumu kopējā fonda vērtību un to MFF obligāciju vērtību, kam paredzēts piemērot mijmaiņu, saskaņā ar hipotekāro aizdevumu shēmu MFF ir jāveic novērtējums, kas sastāv no vairākiem posmiem.

Regulas 3. pants (13) un papildnoteikumu 6. pants (14) paredz, ka MFF “veic fondam piedāvāto obligāciju vērtības novērtējumu” un ka “ka aizdevuma uzskaites vērtība parasti ir tā cenas pamatā”. Citiem vārdiem sakot, MFF pats veic iekšēju hipotekāro aizdevumu vērtības novērtēšanu. Novērtējuma pamatā ir aizdevumu uzskaites vērtība.

2.4.1.   Hipotekāro aizdevumu izvēle, ko veic MFF  (15)

Pirms hipotekāro aizdevumu kopējā fonda vērtības noteikšanas MFF apsver, vai tam vispār ir interese pārņemt aizdevumus. Šim nolūkam MFF izvērtē aizdevumus – parādnieku maksājumu situāciju, proporciju starp hipotekāro aizdevumu un ieķīlātā īpašuma vērtību, aizdevuma saistību neizpildi un hipotekārā aizdevuma līguma noteikumus. Tādējādi MFF hipotekāros aizdevumus iedala trīs kategorijās:

a)	hipotekārie aizdevumi, kas tiek maksāti un kas atbilst visām MFF vispārējām aizdevumu prasībām;

b)	citi hipotekārie aizdevumi, kas tiek maksāti, bet kas neatbilst visām MFF vispārējām aizdevumu prasībām;

c)	hipotekārie aizdevumi, kas netiek maksāti.

Saskaņā ar hipotekāro aizdevumu shēmu ar divu pirmo kategoriju hipotekārajiem aizdevumiem var veikt mijmaiņu. Taču ar c) kategorijas hipotekārajiem aizdevumiem mijmaiņu var veikt tikai tādā gadījumā, ja hipotekārais aizdevums nav pakļauts parādu piedziņai un pirms mijmaiņas ir samaksātas visas maksas un izdevumi.

2.4.2.   Hipotekāro aizdevumu vērtības noteikšana, ko veic MFF

Regulas 3. pants un papildnoteikumu 6. pants paredz, ka MFF hipotekāro aizdevumu pirkuma cena ir jānosaka, par pamatu ņemot to tirgus vērtību. Tomēr 6. pantā ir arī noteikts, ka MFF, nosakot tirgus vērtību, par pamatu jāņem hipotekāro aizdevumu uzskaites vērtība (rēķinoties ar priekšapmaksas risku, darbības izmaksām un citiem faktoriem). Pēdējo Islandes iestādes apstiprināja Uzraudzības iestādei (16). Islandes iestādes ir arī apstiprinājušas, ka katra atsevišķa aizdevuma uzskaites vērtība ir aizņēmējam aizdotā pamatsumma bez norakstījumiem (17). Finanšu iestādei, kas piesakās dalībai hipotekāro aizdevumu shēmā, ir jāiesniedz MFF katra atsevišķa aizdevuma uzskaites vērtība (18).

2.4.3.   Kredītriska un “kredīta rezerves” noteikšana, ko veic MFF

Trešais solis ir noteikt kredītrisku, kas saistīts ar konkrētajiem hipotekārajiem aizdevumiem. Saskaņā ar regulas 3. pantu un papildnoteikumu 5. pantu, lai to darītu, par pamatu ņemot starptautiskos standartus finanšu iestāžu kapitāla riska novērtējumam Bāzele II, MFF izmanto KPMG Iceland nodrošinātu kredītriska modeli, saskaņā ar kuru tiek veikts hipotekāro aizdevumu kopējā fonda kredītrisku novērtējums. Novērtējumā ietver iespējamo zaudējumu aprēķinu, reizinot šādus trīs faktorus: saistību neizpildes iespējamību, saistību neizpildes radītos zaudējumus un saistību neizpildes riska pakāpi. Katrs no šiem mainīgajiem lielumiem tiek novērtēts katram hipotekārajam aizdevumam un katram gadam aizdevuma periodā.

Modeļa pamatā ir vairāki parametri, kas paredzēti katra atsevišķā aizdevuma iespējamā kredītriska novērtēšanai, kā arī vairāki makroekonomikas faktori, kas varētu ietekmēt hipotekāros aizdevumus. Atsevišķo aizdevumu novērtēšanai izmantotie parametri ir šādi: i) proporcija starp aizdevumu un ieķīlāto īpašumu un ii) maksājumu vēsture. Makroekonomiskā analīze ir vidēja termiņa (līdz 2014. gadam) prognozes par nekustamā īpašuma cenām, inflāciju, algu attīstību un citiem faktoriem, kas, iespējams, var ietekmēt hipotekāro aizdevumu kopējo fondu vispārīgā veidā. Pēc 2014. gada, pamatojoties uz vēsturisku pieredzi, tiek piemērots nemainīgs kredītu zaudējumu rādītājs.

Pēc tam, kad MFF noteicis kredītrisku, uzskaites vērtība netiek nekavējoties samazināta par kredītriska vērtību. Kredītriska vērtība tiek izmantota tikai to obligāciju vērtības noteikšanai, kuras pieteicēja finanšu iestāde saņems mijmaiņas brīdī.

Saskaņā ar regulas 3. pantu un papildnoteikumu 6. pantu MFF izmanto iespējamo kredītrisku, lai noteiktu “kredīta rezervi”. Tas nozīmē, ka sākotnēji finanšu iestāde saņems tikai MFF obligācijas maksimāli 80 % apmērā no hipotekāro aizdevumu kopējā fonda kopējās uzskaites vērtības. Kredīta rezerve var būt vairāk nekā šie 20 % atkarībā no aplēstajiem zaudējumiem saistībā ar hipotekāro aizdevumu kopējo fondu, un tā palielināsies par aplēsto zaudējumu summu (papildnoteikumu 5. pants). Kredīta rezerve vienmēr būs augstāka nekā aplēstie zaudējumi. Praktiski MFF aprēķina kredīta rezervi, aplēstajiem zaudējumiem papildus pievienojot 10 %.

Aptuveni 8–10 gadus pēc sākotnējā līguma tiek novērtēta aizdevumu kopējā fonda darbība šajā periodā. Turklāt tajā laikā tiek novērtēts kopējā fonda progresīvais kredītrisks. Atkarībā no abiem šiem elementiem finanšu iestāde saņems papildu MFF obligācijas līdz kredīta rezerves vērtībai. Citiem vārdiem sakot, ja pēc 8–10 gadiem kredītrisks ir piepildījies tikai daļēji, tas ir, ja faktiskie zaudējumi ir mazāki, nekā aplēsts līguma slēgšanas laikā, MFF pārvedīs obligācijas līdz kredīta rezerves vērtībai, no kuras atņemti reālie zaudējumi, saskaņā ar progresīvā kredītriska aplēsēm. Tomēr, ja kredītrisks ir piepildījies pilnībā, tas ir, ja visi iespējamie zaudējumi ir piepildījušies, MFF finanšu iestādei nepārvedīs papildu obligācijas. Visbeidzot, ja faktiskie zaudējumi pārsniedz kredīta rezervi, šos zaudējumus uzņemas MFF.

2.4.4.   Atbilstoša MFF obligāciju skaita noteikšana, ko veic MFF

Saskaņā ar regulas 5. pantu un papildnoteikumu 7. pantu (19) MFF nosaka vērtību obligācijām, ko MFF pārved finanšu uzņēmumam saskaņā ar hipotekāro aizdevumu kopējā fonda mijmaiņu (atskaitot kredīta rezervi).

MFF nosaka MFF obligāciju vērtību, par to pamatu ņemot “netīro cenu dienas beigās” darījuma dienā, kā kotēts OMX Islandes biržā. Šo cenu koriģē ar svērto vidējo procentu likmi hipotekārajiem kredītiem (kas samazināta par priekšapmaksas risku, darbības izmaksām un kredītu zaudējumiem). Pamatojoties uz Islandes iestāžu iesniegto informāciju, nav skaidrs, vai tas nozīmē samazinājumu vai palielinājumu obligāciju vērtībai.

2.4.5.   Mijmaiņas norēķins saskaņā ar hipotekāro aizdevumu shēmu

Kad ir noteikta hipotekāro aizdevumu kopējā fonda vērtība, tā tiek pārvesta MFF apmaiņā pret MFF obligācijām, kuras tiek pārvestas uz finanšu iestādi (20).

Galīgais norēķins notiek aptuveni 8–10 gadus pēc līguma noslēgšanas (21). Šajā laikā pēc iepriekš 2.4.3. iedaļā aprakstītā novērtējuma MFF nodod papildu obligācijas finanšu iestādei līdz kredīta rezerves vērtībai (no kuras atņemti reālie zaudējumi un aplēstie zaudējumi hipotekāro aizdevumu atlikušajam periodam) (22).

2.5.   Ilgums un budžets

Hipotekāro aizdevumu shēma nav ierobežota laikā. Tas ir, nepastāv pieteikumu iesniegšanas beigu datums dalībai shēmā vai fiksēts periods, kurā var iesniegt pieteikumus dalībai shēmā. Šobrīd šī iemesla dēļ hipotekāro aizdevumu shēma joprojām ir spēkā un atbilstošās finanšu iestādes var iesniegt pieteikumus.

Attiecībā uz budžetu Islandes iestādes nav iesniegušas Uzraudzības iestādei hipotekāro aizdevumu shēmas aplēstos ikgadējos vai kopējos izdevumus.

2.6.   Turpmāka attiecīga tirgus informācija

2010. gada 22. aprīlī Finanšu uzraudzības iestāde (FME) pieņēma lēmumu par Keflavik krājbankas aktīvu un saistību nodošanu Spkef krājbankai (23). 2011. gada 5. martā Finanšu uzraudzības iestāde pieņēma lēmumu par Spkef krājbankas aktīvu un saistību nodošanu NBI hf. (jaunā Landsbanki) (24).

Pēc Byr krājbankas (vecā Byr) sabrukšanas 2010. gada aprīlī Islandes valsts nodibināja Byr hf. (jauno Byr), pilnībā valstij piederošu sabiedrību ar ierobežotu atbildību. Vecā Byr šobrīd atrodas likvidācijas procesā. Jaunā Byr pārņems visus vecās Byr aktīvus un konkrētas saistības un darbības (25).

3.   OFICIĀLĀS IZMEKLĒŠANAS PROCEDŪRAS UZSĀKŠANAS PAMATOJUMS

2010. gada martā Uzraudzības iestāde nolēma uzsākt oficiālu izmeklēšanas procedūru šajā lietā, jo tai bija šaubas par to, vai darījumi, kas veikti saskaņā ar hipotekāro aizdevumu shēmu, ir veikti atbilstoši tirgus nosacījumiem un tādēļ par to, ka shēmā varētu būt valsts atbalsta elementi EEZ līguma 61. panta 1. punkta nozīmē (26).

Tāpat Uzraudzības iestādei bija šaubas par to, vai potenciālo atbalstu varētu uzskatīt par saderīgu ar EEZ līguma valsts atbalsta nosacījumiem, un uzskatīja, ka atbilstošs ietvars pasākuma saderības novērtēšanai ir pamatnostādnes par samazinātas vērtības aktīviem (27). Ņemot vērā pamatnostādnes par samazinātas vērtības aktīviem, Uzraudzības iestādei bija šaubas par to, vai i) aktīvu tirgus vērtība ir aprēķināta pareizi (un atspoguļota pārveduma cenā) un ii) mijmaiņas līgumos ir ietverta pietiekoša atlīdzība valstij, nodrošinot pienācīgu izmaksu sloga sadali starp pusēm.

Visbeidzot Uzraudzības iestāde iebilda pret faktu, ka Islandes iestādes nav noteikušas laika ierobežojumu (“laika logu”), kurā atbilstošas finanšu iestādes var pieteikties dalībai hipotekāro aizdevumu shēmā, vai noteikušas shēmas kopējā vai ikgadējā budžeta summu. Citiem vārdiem sakot, hipotekāro aizdevumu shēmai ir neierobežots budžets un ilgums.

4.   TREŠO PERSONU APSVĒRUMI

Pēc Lēmuma Nr. 76/10/COL uzsākt oficiālu izmeklēšanas procedūru publicēšanas Uzraudzības iestāde nesaņēma trešo personu apsvērumus.

5.   ISLANDES IESTĀŽU APSVĒRUMI

Islandes iestādes apgalvo, ka hipotekāro aizdevumu pārvedums saskaņā ar hipotekāro aizdevumu shēmu notiek atbilstoši tirgus nosacījumiem, tādējādi nodrošinot, ka MFF obligāciju pārvedumā pieteicējām finanšu iestādēm nav iesaistīts valsts atbalsts.

Islandes iestādes arī apšauba, vai ir pareizi vērtēt hipotekāro aizdevumu shēmu saskaņā ar pamatnostādnēm par samazinātas vērtības aktīviem, jo hipotekārie aizdevumi, kam saskaņā ar shēmu piemēro mijmaiņu, nav samazinātas vērtības aizdevumi. Islandes iestādes apgalvo, ka iemesls, kādēļ krājbankām tiek piedāvāta iespēja veikt hipotekāro aizdevumu mijmaiņu pret MFF obligācijām, nav tas, ka aktīviem ir samazināta vērtība, bet gan tas, ka tie nav pietiekami likvīdi (28).

Gadījumā, ja Uzraudzības iestāde tomēr secina, ka hipotekāro aizdevumu shēma ietver valsts atbalstu un ir jāvērtē atbilstoši pamatnostādnēm par samazinātas vērtības aktīviem, Islandes iestādes apgalvo, ka atbalsts ir saderīgs ar neatkarīga eksperta izmantošanas kritērijiem. Tās skaidro, ka MFF veiktajai hipotekāro aizdevumu vērtēšanai izmantotā kredītriska modeļa pamatā ir KPMG Iceland – neatkarīga novērtēšanas eksperta – izstrādāts kredītriska modelis. Tāpat Islandes iestādes apgalvo, ka “kredīta rezerves” iekļaušana nodrošina, ka hipotekāro aizdevumu uzskaites vērtība tiek pielāgota to tirgus vērtībai (29).

Pēc Uzraudzības iestādes lēmuma uzsākt oficiālu izmeklēšanas procedūru Islandes iestādes iesniedza arī neatkarīga finanšu eksperta (ALM Finance LTD (ALM)) (30) sagatavotu hipotekāro aizdevumu kopējā fonda un shēmā jau iekļauto MFF obligāciju vērtējumu. Lai aprēķinātu shēmā iekļauto hipotekāro kredītu kopējā fonda pašreizējo vērtību (reālo ekonomisko vērtību), ALM novērtējumā izmantots varbūtības svērtās naudas līdzekļu plūsmas modelis un bezriska peļņas norma. Aizdevumu kopējo fondu reālā ekonomiskā vērtība tika aprēķināta diviem tautsaimniecības scenārijiem: paredzamam scenārijam un stresa scenārijam. ALM novērtējums aptuveni atbilst MFF veiktajam novērtējumam.

Tāpat Islandes iestādes apgalvoja, ka hipotekāro aizdevumu shēma ietver atlīdzību piešķīrējai iestādei – MFF –, jo MFF koriģē MFF obligāciju vērtību, lai segtu darbības izmaksas, priekšapmaksas risku un kredīta zaudējumus (31).

Tāpat Islandes iestādes apgalvo, ka hipotekāro aizdevumu shēma jāuzskata par daļu no lielāka plāna krājbanku pārstrukturēšanai Islandē un tāpēc tā jāvērtē saskaņā ar Uzraudzības iestādes pamatnostādnēm par pārstrukturēšanu (32). Gan Islandes Finanšu ministrija, gan Centrālā banka ir uzsākušas pasākumus, kas paredzēti Islandes krājbanku rekapitalizācijai. Kā daļu no plašāka pārstrukturēšanas plāna FME ir pārraudzījusi krājbanku pārstrukturēšanu un ir noteikusi konkrētas prasības šajā saistībā.

Visbeidzot attiecībā uz pasākuma proporcionalitāti Islandes iestādes atzīmē, ka tās vēlas veikt nepieciešamos pasākumus, lai novērstu Uzraudzības iestādes bažas par hipotekāro aizdevumu shēmas ilguma ierobežošanu un budžeta apjomu.

II.   PASĀKUMA NOVĒRTĒJUMS

1.   ATBALSTA ESĪBA EEZ LĪGUMA 61. PANTA 1. PUNKTA NOZĪMĒ

EEZ līguma 61. panta 1. punkts paredz:

Lai pasākums atbilstu atbalstam EEZ līguma 61. panta 1. punkta nozīmē, jāpiepildās šādiem četriem kumulatīviem kritērijiem: pasākumam jābūt šādam: i) jārada tā saņēmējiem ekonomiska priekšrocība, ko tie nesaņemtu parastas darbības gaitā; ii) jābūt valsts piešķirtam vai piešķirtam, izmantojot valsts līdzekļus; iii) jābūt selektīvam, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai; un iv) jākropļo konkurence un jāietekmē tirdzniecība starp līgumslēdzējām pusēm.

1.1.   Valsts līdzekļu izmantošana

Pasākumam jābūt valsts piešķirtam vai piešķirtam, izmantojot valsts līdzekļus.

Saskaņā ar iedibināto judikatūru atbalstu var būt piešķīrusi tieši valsts vai publiska vai privāta institūcija, ko valsts izveidojusi vai iecēlusi atbalsta pārvaldīšanai (33).

Apmaiņā pret hipotekārajiem aizdevumiem pieteicējas finanšu iestādes saņem MFF obligācijas. Saskaņā ar Mājokļu likumu MFF ir izveidots kā valsts mājokļu aģentūra, kas pilnībā pieder Islandes valstij un ko administratīvi pārrauga Labklājības ministrija. Labklājības ministrija ieceļ MFF direktoru valdi piecu locekļu sastāvā. MFF uzdevumi (izsniegt aizdevumus privātpersonām, pašvaldībām un uzņēmumiem mājokļu iegādes vai būvniecības finansēšanai) ir noteikti un tiek regulēti saskaņā ar tiesību aktiem: Mājokļu likumu un sekundāriem tiesību aktiem (piemēram, Regulu Nr. 57/2009 par MFF aizdevumu kategorijām).

Tādējādi aplūkojamais pasākums šajā gadījumā tika īstenots, izmantojot valsts aģentūru, MFF, kura atrodas pilnīgā valsts kontrolē. Tādējādi MFF darbība ir saistīta ar valsti. Tādējādi MFF obligāciju pārvešanā finanšu iestādēm ir iesaistīti valsts līdzekļi.

1.2.   Priekšroka uzņēmumiem vai preču ražošanai

1.2.1.   Ekonomiska priekšrocība

Pasākumiem ir jārada saņēmējiem priekšrocības, kas tos atbrīvo no tādu maksu maksāšanas, kas tiem parasti jāveic no saviem budžetiem.

Kā paskaidrojušas Islandes iestādes, hipotekāro aizdevumu shēma tika izveidota, lai dotu iespēju konkrētām finanšu iestādēm iegūt finansējumu no avotiem, kas nav starpbanku aizņēmumi, jo finanšu nozares globālo grūtību dēļ starpbanku aizdevumu tirgus bija apsīcis.

Uzraudzības iestāde uzskata par neiespējamu, ka finanšu krīzes apstākļos tirgus ekonomikas ieguldītājs hipotekāro aizdevumu shēmai atbilstošām finanšu iestādēm būtu piešķīris finansējumu salīdzināmā apjomā un ar līdzvērtīgiem nosacījumiem. Tādēļ darījums kā tāds nodrošina bankām, kas piedalās shēmā, ekonomisku priekšrocību, kura tām šajā laikā nebūtu pieejama saskaņā ar tirgus nosacījumiem.

Hipotekāro aizdevumu shēma uzlabo saņēmēju finanšu iestāžu situāciju, palielinot to bilancēs aktīvu likviditāti un samazinot svārstīguma avotu. Tas, savukārt, uzlabo to situāciju tirgū.

1.2.2.   Selektivitāte

Lai pasākums atbilstu valsts atbalstam, tam jāatbalsta kāds konkrēts uzņēmums, konkrētu preču ražošana vai konkrētu pakalpojumu sniegšana.

Hipotekāro aizdevumu shēma ir selektīva, jo tā atbalsta tikai konkrētas finanšu iestādes. Fakts, ka visi konkrētās nozares uzņēmumi var gūt labumu no pasākuma, neļauj izdarīt secinājumu, ka pasākums ir vispārīgs. Gluži pretēji, pasākums ir selektīvs, jo atbalsta tikai vienu tautsaimniecības nozari (34).

1.3.   Konkurences kropļojums un ietekme uz tirdzniecību starp līgumslēdzējām pusēm

Hipotekāro aizdevumu shēma spēj nodrošināt konkurences kropļošanu un tirdzniecības ietekmēšanu starp līgumslēdzējām pusēm. Shēma uzlabo saņēmēju finanšu iestāžu stāvokli, to bilancēs palielinot aktīvu likviditāti un samazinot svārstīguma avotu, tādējādi stiprinot to pozīciju salīdzinājumā ar konkurentiem citās EEZ valstīs.

Visas bankas, krājbankas un kredītiestādes, kurām piešķirta licence darbībai Islandē, neatkarīgi no to lieluma principā var pieteikties uz hipotekāro aizdevumu shēmas atbalstu. Pakalpojumi un produkti banku un finanšu nozarē tiek tirgoti starptautiskā mērogā. Tādējādi hipotekāro aizdevumu shēma ir nodrošinājusi konkurences kropļošanu un tirdzniecības ietekmēšanu starp līgumslēdzējām pusēm.

2.   PROCESUĀLĀS PRASĪBAS

Saskaņā ar 3. protokola 1. panta 3. punktu “EBTA Uzraudzības iestāde ir pietiekami savlaicīgi jāinformē, lai tā varētu iesniegt savus komentārus par jebkādiem plāniem piešķirt vai mainīt atbalstu (..). Attiecīgā valsts nedrīkst īstenot savus ierosinātos pasākumus, kamēr šī procedūra nav beigusies ar kādu galīgu lēmumu”.

Ar 2009. gada 27. maija vēstuli Islandes iestādes paziņoja Uzraudzības iestādei par hipotekāro aizdevumu shēmu (Notikums Nr. 519720). Tomēr MFF valdes papildnoteikumi par hipotekāro aizdevumu pirkšanu no finanšu uzņēmumiem stājās spēkā 2009. gada 15. janvārī, tas ir, pirms Uzraudzības iestāde bija pieņēmusi galīgo lēmumu attiecībā uz paziņojumu.

Tādējādi Islandes iestādes nav ievērojušas savus pienākumus atbilstīgi 3. protokola I daļas 1. panta 3. punktam.

3.   ATBALSTA SADERĪBA

Atbalsta pasākumi, kas EEZ līguma 61. panta 1. punktā nosaukti par valsts atbalstu, parasti nav saderīgi ar EEZ līguma darbību, ja vien nepiemēro izņēmumus, kas izklāstīti EEZ līguma 61. panta 2. vai 3. punktā. Šajā gadījumā aplūkojamam atbalstam nevar piemērot 61. panta 2. punktā izklāstīto izņēmumu, jo tas nav paredzēts neviena šajā pantā uzskaitītā mērķa sasniegšanai. Tāpat uz aplūkojamo atbalsta pasākumu neattiecas EEZ līguma 61. panta 3. punkta a) un c) apakšpunktu izņēmumi. Tas ir, atbalsta pasākums netiek piešķirts ar mērķi veicināt konkrētu reģionu ekonomisko attīstību vai konkrētas ekonomiskas darbības.

Aplūkojamais atbalsts nav saistīts ar ieguldījumu ražošanas kapitālā. Tas vienkārši samazina izmaksas, kas rastos uzņēmumiem, veicot savu ikdienas darbību, un tādējādi ir klasificējams kā kārtējo izdevumu finansēšanas atbalsts. Kārtējo izdevumu finansēšanas atbalstu parasti neuzskata par piemērotu konkrētu ekonomisko darbību vai konkrētu reģionu attīstības veicināšanai, kā noteikts EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunktā. Kārtējo izdevumu finansēšanas atbalsts ir pieļaujams tikai īpašos apstākļos (piemēram, noteiktiem vides vai reģionālā atbalsta veidiem), ja Uzraudzības iestādes pamatnostādnēs ir paredzēts šāds izņēmums.

EEZ līguma 61. panta 3. punkta b) apakšpunkts ļauj Uzraudzības iestādei pasludināt atbalstu par saderīgu ar EEZ līguma darbību, ja tā mērķis ir “novērst nopietnus traucējumus kādas EK dalībvalsts vai EBTA valsts tautsaimniecībā”. Uzraudzības iestāde atgādina, ka saskaņā ar Tiesas judikatūru un Uzraudzības iestādes un Eiropas Komisijas (“Komisija”) lēmumu pieņemšanas praksi 61. panta 3. punkta b) apakšpunktu piemēro ierobežoti un konkrētajam pasākumam ir jānovērš traucējums visā tautsaimniecībā (35).

Uzraudzības iestāde atzīst, ka hipotekāro aizdevumu shēma tika pieņemta pašreizējās starptautiskās finanšu krīzes laikā un reaģējot uz to. Islandē jo īpaši mazās krājbankas saskārās ar likviditātes problēmām, jo lielākajām bankām, kuras tradicionāli nodrošināja finansējumu mazām krājbankām, bija radušās finanšu grūtības. Krājbankām – atšķirībā no lielākajiem finanšu uzņēmumiem – nav tiešas piekļuves Islandes Centrālās bankas finansējumam.

Ka norādīts tās lēmumā uzsākt oficiālu izmeklēšanas procedūru, Uzraudzības iestāde uzskata, ka atbilstošs ietvars hipotekāro aizdevumu shēmas saderības novērtēšanai ir pamatnostādnes par samazinātas vērības aktīviem, kuru pamatā ir EEZ līguma 61. panta 3. punkta b) apakšpunkts. Tādējādi hipotekāro aizdevumu shēma ir jāvērtē saskaņā ar EEZ līguma 61. panta 3. punkta b) apakšpunktu un pamatnostādnēm par samazinātas vērtības aktīviem.

Lai noteiktu, vai hipotekāro aizdevumu shēma ir saderīga atbilstoši pamatnostādnēm par samazinātas vērtības aktīviem, šajā gadījumā ir svarīgi noteikt, vai shēma ir “shēma” Uzraudzības iestādes un Tiesas izveides nolīguma 3. protokola nozīmē. Minētā 3. protokola II daļas 1. panta d) punkts paredz, ka:

Uzraudzības iestāde uzskata (un šo viedokli Islandes iestādes neapstrīd), ka hipotekāro aizdevumu shēmas pamatā ir noteikumi – Mājokļu likums, regula un papildnoteikumi –, uz kuru pamata bez nepieciešamības pēc turpmākiem īstenošanas pasākumiem var veikt atsevišķus atbalsta piešķīrumus uzņēmumiem, kas šajos noteikumos definēti vispārīgā un teorētiskā veidā. Tādējādi hipotekāro aizdevumu shēma tiek kvalificēta kā atbalsta shēma 3. protokola II daļas 1. panta d) punkta nozīmē. Šajā saistībā Uzraudzības iestāde atgādina, ka Tiesa lietā C-310/99 atzina: “Apstrīdētajā lēmumā nebija nepieciešams iekļaut analīzi par atbalstu, kas piešķirts konkrētos gadījumos, pamatojoties uz attiecīgo shēmu. Katra konkrētā uzņēmuma situācija jāvērtē tikai atbalsta atgūšanas posmā” (36).

Saskaņā ar šo judikatūru Uzraudzības iestāde ir novērtējusi hipotekāro aizdevumu shēmu atbilstoši shēmas raksturojumam (pretstatā shēmas ietvaros veiktu atsevišķu piešķīrumu raksturojumam).

Kā aprakstīts iepriekš, Islandes iestādes ir apgalvojušas, ka Uzraudzības iestādei hipotekāro aizdevumu shēma ir jāuzskata par daļu no procesā esošās Islandes krājbanku nozares pārstrukturēšanas un ka tā jāvērtē saskaņā ar Uzraudzības iestādes pārstrukturēšanas pamatnostādnēm, ko piemēro finanšu iestādēm finanšu krīzes laikā (“banku pārstrukturēšanas pamatnostādnes”) (37). Tomēr mijmaiņai saskaņā ar hipotekāro aizdevumu shēmu nav nepieciešama no shēmas labumu gūstošo finanšu iestāžu vispārēja pārstrukturēšana. Hipotekāro aizdevumu shēmu var piemērot ikvienai finanšu iestādei neatkarīgi no tā, vai šāda finanšu iestāde tiek pārstrukturēta. Šādos apstākļos Uzraudzības iestāde uzskata, ka pamatnostādnes, kas piemērotas pasākumam, nav banku pārstrukturēšanas pamatnostādnes. Kā noteikts iepriekš, hipotekāro aizdevumu shēmas raksturojums ir tāds, ka ir spēkā visi nosacījumi pamatnostādņu par samazinātas vērtības aktīviem piemērošanai.

3.1.   Pamatnostādņu par samazinātas vērtības aktīviem piemērošana – aktīvu atbilstība

Lai atbalstu atzītu par saderīgu ar EEZ līguma 61. panta 3. punkta b) apakšpunktu, atbalstam jābūt piešķirtam, piemērojot nediskriminējošus kritērijus, mērķtiecīgam, lai novērstu nopietnus traucējumus tautsaimniecībā un jābūt nepieciešamam un samērīgam, līdz minimumam samazinot negatīvo papildu ietekmi uz konkurentiem. Pamatnostādnes par samazinātas vērtības aktīviem iestrādā šos pamatprincipus konkrētos nosacījumos attiecībā uz samazinātas vērtības aktīvu glābšanu.

Kā jau minēts, Islandes iestādes ir apšaubījušas pamatnostādņu par samazinātas vērtības aktīviem piemērošanu aktīvu mijmaiņai, ko veic saskaņā ar hipotekāro aizdevumu shēmu, jo hipotekārie aizdevumi, kuriem piemēro mijmaiņas līgumus, nav samazinātas vērtības aktīvi. Islandes iestādes apgalvo, ka hipotekārie aizdevumi ir vispievilcīgākie banku rīcībā esošie finansiālie aktīvi un ka to vērtība nav samazināta.

Pamatnostādnēs par samazinātas vērtības aktīviem tie ir definēti šādi: “aktīvi, kurus parasti dēvē par “toksiskiem aktīviem” (piemēram, ASV ar hipotēku nodrošinātie vērtspapīri un ar tiem saistītie riska ieguldījumu fondi un atvasinātie instrumenti) un kuri ir izraisījuši finanšu krīzi un lielā mērā kļuvuši nelikvīdi vai kuriem ir piemērotas ievērojamas vērtības samazinājuma korekcijas ..” Pamatnostādnes par samazinātas vērtības aktīviem paredz, ka, nosakot, vai aktīvi ir samazinātas vērtības, ir jāizmanto pragmatiska pieeja un jāpieļauj zināms elastīgums (38).

Kā jau minēts, krājbankas, kas patlaban piedalās hipotekāro aizdevumu shēmā, savu darbību parasti finansē no klientu noguldījumiem un ņemot aizdevumus no galvenajām Islandes bankām. Ja tas izrādās nepietiekami, lai turpinātu darbību, normāla krājbankas rīcība būtu pārdot daļu no tās aktīviem (piemēram, hipotekāros aizdevumus).

Tomēr Islandes iestādes ir skaidrojušas, ka galvenās Islandes bankas ir bankrotējušas un tiek pārstrukturētas, tādējādi aizdevumi no šīm bankām tiek izslēgti. Turklāt klientu noguldījumi nav pietiekami, lai segtu krājbanku finansiālās vajadzības. Islandes iestādes ir informējušas Uzraudzības iestādi, ka trešo iespēju – pārdot aktīvus – nav bijis iespējams izmantot finanšu krīzes dēļ. Tādējādi tika ieviesta hipotekāro aizdevumu shēma.

Uzraudzības iestāde uzskata, ka fakts, ka krājbankas nav spējušas pārdot savus hipotekāros aizdevumus tirgū, norāda, ka šie aktīvi ir nelikvīdi un tādēļ ar samazinātu vērtību. Pamatnostādņu par samazinātas vērtības aktīviem 3. pielikumā ietverts to samazinātas vērtības aktīvu saraksts, kurus uzskata par atbilstīgiem aktīvu glābšanas pasākumiem. Šajā sarakstā ir mājokļu hipotēkas.

Tādējādi, lai hipotekāro aizdevumu shēma būtu saderīga ar EEZ līgumu, tai jāatbilst nosacījumiem attiecībā uz aktīvu glābšanas saderību, kā noteikts pamatnostādnēs par samazinātas vērtības aktīviem. Attiecīgie nosacījumi ir apsvērti 3.2.–3.6. iedaļā turpmāk tekstā.

3.2.   Hipotekārā aizdevuma vērtēšana – neatkarīgs eksperts

Pamatnostādņu par samazinātas vērtības aktīviem 20. punkta pirmajā ievilkumā ir noteikts, ka: “atbalsta pieteikumiem jābūt (..), pamatojoties uz pareizu novērtējumu, ko apliecinās neatkarīgi eksperti (..).”

Regulas 3. punktā noteikts, ka MFF ir jāveic fondam piedāvāto hipotekāro aizdevumu aktīvu vērtības novērtējums. Tas arī ir tas, kas notiek praksē: MFF veic novērtējumu aktīviem, kuriem saskaņā ar hipotekāro aizdevumu shēmu piemēro mijmaiņu. Tādējādi, pretēji pamatnostādņu par samazinātas vērtības aktīviem prasībām, aktīvus, kuriem mijmaiņu veic saskaņā ar hipotekāro aizdevumu shēmu, nevērtē neatkarīgs eksperts.

Fakts, ka vienu novērtēšanas elementu – kredītriska metodi – sagatavojis neatkarīgs eksperts (KPMG Iceland), automātiski nenozīmē, ka viss novērtējums jāuzskata par neatkarīga eksperta veiktu. Citu svarīgu novērtējuma elementu, proti, novērtējuma pamatojuma noteikšanu (piemēram, atbilstīgo hipotekāro aizdevumu izvēle, vērtības (uzskaites vērtības) pamats, kredītriska novērtējuma veiktspēja un lēmums par to, kā aprēķināt kredīta rezervi un noteikt atbilstošo maksājamo summu ar MFF obligācijām), paredz regula vai viens pats MFF. Fakts, ka neatkarīgs eksperts ir nodrošinājis metodi kredītriska novērtēšanai, nemaina faktu, ka MFF pats būtībā piemēro šo metodi, citiem vārdiem sakot, pats veic novērtēšanu. Nepastāv rūpīga pārbaude par to, vai MFF piemēro šo metodi, un, ja piemēro, tad kādā veidā.

Šādos apstākļos Uzraudzības iestāde secina, ka aktīvu novērtēšana, ko veic saskaņā ar hipotekāro aizdevumu shēmu, nenotiek atbilstoši pamatnostādņu par samazinātas vērtības aktīviem 20. punktam.

Kā aprakstīts iepriekš, oficiālās izmeklēšanas laikā Islandes iestādes iesniedza aktīvu novērtējuma ziņojumu, ko bija izstrādājis neatkarīgs finanšu eksperts – ALM – attiecībā uz hipotekārajiem aizdevumiem, kuriem jau bija piemērota mijmaiņa saskaņā ar hipotekāro aizdevumu shēmu. Tomēr tas nemaina faktu, ka saskaņā ar šo hipotekāro aizdevumu shēmu, kā arī saskaņā ar attiecīgiem tiesību aktiem MFF pašam jāveic to hipotekāro aizdevumu novērtēšana, kurus fonds pārņēmis, īstenojot shēmu.

Kā noteikts iepriekš II daļas 3. iedaļā, Uzraudzības iestāde uzskatīs hipotekāro aizdevumu shēmu tikai par “atbalsta shēmu” 3. protokola II daļas 1. panta d) punkta nozīmē. Tādējādi, neskarot novērtējumus, kas shēmas ietvarā veikti atsevišķos gadījumos, hipotekāro aizdevumu shēma pati neatbilst pamatnostādņu par samazinātas vērtības aktīviem nosacījumiem.

Ņemot vērā iepriekš uzskaitīto, Uzraudzības iestāde secina, ka hipotekāro aizdevumu novērtēšanas sistēma neatbilst nosacījumiem, kas izklāstīti pamatnostādnēs par samazinātas vērtības aktīviem.

3.3.   Hipotekārā aizdevuma vērtēšana – vērtēšanas pamats

Pamatnostādnes par samazinātas vērtības aktīviem paredz arī samazinātas vērtības aktīvu vērtēšanas metodi aktīvu glābšanas pasākumu kontekstā. Pamatnostādņu par samazinātas vērtības aktīviem 39. un 40. punkts un 3. pielikums ievieš jēdzienus: “izmaksas”, “pašreizējā tirgus vērtība”, “reālā ekonomiskā vērtība” un “pārveduma vērtība”. Šie jēdzieni pamatnostādnēs par samazinātas vērtības aktīviem ir definēti šādi (39):

—	izmaksas nozīmē aizdevuma bilances vai nominālo vērtību, no kuras atņemts vērtības samazinājums,

—	pašreizējā tirgus vērtība ir samazinātas vērtības aktīvu vērtība, kādu tie varētu būt ieguvuši tirgū,

—	reālā ekonomiskā vērtība ir aktīvu pamatā esošā ilgtermiņa ekonomiskā vērtība, balstoties uz pamatā esošo naudas plūsmu un ilgākiem termiņiem. Tie jāaprēķina gan pamata scenārijam, gan stresa scenārijam,

—	pārveduma vērtība ir vērtība, kas piešķirta samazinātas vērtības aktīviem saistībā ar aktīvu glābšanas programmu.

Parasti pamatnostādnes par samazinātas vērtības aktīviem paredz: ja pārveduma vērtība ir augstāka nekā pašreizējā tirgus vērtība, ir iesaistīts valsts atbalsts. Lai atbalstu atzītu par saderīgu, pārveduma vērtībai jābūt mazākai par reālo ekonomisko vērtību vai vienādai ar to.

Papildnoteikumu 6. pants paredz, ka hipotekāro aizdevumu kopējā fonda vērtības pamatā ir katra atsevišķa hipotekārā aizdevumu uzskaites vērtība. Parasti uzskaites vērtība nav tāda pati kā aktīvu reālā ekonomiskā vērtība, kuras pamatā ir esošās naudas plūsmas un ilgāki termiņi.

Ņemot vērā iepriekšminēto, Uzraudzības iestāde uzskata, ka Islandes valdība nav spējusi parādīt (vai aprēķināt), ka pārveduma vērtības pamatā ir reālā ekonomiskā vērtība. Nevar pieņemt Islandes iestāžu apgalvojumus attiecībā uz to, ka “kredīta rezerves” iekļaušana nodrošina, ka uzskaites vērtība tiek koriģēta, iegūstot tirgus vērtību. Pirmkārt, “kredīta rezerve” ir paredzēta tikai tam, lai aizsargātu MFF pret kredītrisku (atliekot daļu no kompensācijas par hipotekāro aizdevumu), un nevis, lai noteiktu tirgus vērtību. Otrkārt, veicot galīgo norēķinu, finanšu iestādes saņems MFF obligācijas atbilstoši hipotekāro aizdevumu uzskaites vērtībai, no kuras atņemts faktiskais un nākotnē paredzamais vērtības samazinājums, un nevis atbilstoši hipotekāro aizdevumu reālajai ekonomiskajai vērtībai.

Tādējādi, izmantojot pieejamo informāciju un saskaņā ar pamatnostādnēs par samazinātas vērtības aktīviem noteiktajiem principiem, Uzraudzības iestādes nevar izslēgt, ka hipotekāro aizdevumu shēmā ir ietverts nesaderīgs valsts atbalsts.

3.4.   Izmaksu sloga sadale

Attiecībā uz izmaksu sloga sadali pamatnostādņu par samazinātas vērtības aktīviem 21.–25. punkts paredz, ka parasti finanšu iestādēm pilnā apmērā ir jāsedz zaudējumi, kas saistīti ar samazinātas vērtības aktīviem. Tas nozīmē, ka tām jāsedz zaudējumi, kas rodas no starpības starp samazinātas vērtības aktīvu pašreizējo tirgus vērtību un reālo ekonomisko vērtību.

Tā kā MFF nav veicis novērtēšanu atbilstīgi pamatnostādnēm par samazinātas vērtības aktīviem, nav iespējams novērtēt, kādā mērā atbilstošās finanšu iestādes sedz izmaksu slogu, kā noteikts pamatnostādnēs par samazinātas vērtības aktīviem.

3.5.   Atlīdzība

Uzraudzības iestāde atzīmē, ka EBTA valstīm ir jānodrošina arī, lai “aktīvu glābšanas cenas noteikšanā ietvertu atlīdzību valstij, kurā atbilstīgi ņemti vērā riski saistībā ar nākotnes zaudējumiem, kas pārsniedz “reālās ekonomiskās vērtības” noteikšanā paredzētos zaudējumus, kā arī jebkāds papildu risks, kas izriet no pārveduma vērtības virs reālās ekonomiskās vērtības” (40).

Pamatnostādnes par samazinātas vērtības aktīviem paredz, ka šādu atlīdzību var nodrošināt, nosakot aktīvu pārveduma vērtību zem reālās ekonomiskās vērtības tādā mērā, lai sniegtu piemērotu kompensāciju par risku, ko uzņemas valsts (41). Visām cenu noteikšanas sistēmām būtu jānodrošina tas, ka saņēmēju finanšu iestāžu kopējais ieguldījums samazina valsts intervences neto līmeni līdz vajadzīgajam minimumam. Tomēr, tā kā hipotekāro aizdevumu shēma neatbilst pamatnostādņu par samazinātas vērtības aktīviem prasībām, ir neiespējami novērtēt, vai Islandes iestādes ir panākušas atbilstību prasībai par atlīdzību.

Kā jau aprakstīts iepriekš, Islandes iestādes ir apgalvojušas, ka saņēmējām finanšu iestādēm piemēro 95 bāzes punktu (bp) maksu, kuru pievieno MFF kapitāla cenai, slēdzot līgumu atbilstoši hipotekāro aizdevumu shēmai. Tomēr saskaņā ar Uzraudzības iestādes rīcībā esošo informāciju 95 bp ir pašreizējā prēmija, ko MFF parasti iekasē no klientiem, lai segtu darbības izmaksas (25 bp), priekšapmaksas risku (50 bp) un kredītu zaudējumus (20 bp) par parastiem hipotekāriem aizdevumiem.

Tādējādi, lai gan Uzraudzības iestāde saprot, ka tas ietekmēs saņēmējām finanšu iestādēm pārvesto MFF obligāciju vērtību, tomēr MFF būs šādas izmaksas saistībā ar pārvesto hipotekāro aizdevumu pārvaldību hipotēku darbības laikā. Līdz šim brīdim Uzraudzības iestāde nav saņēmusi dokumentālu pierādījumu par pretējo (42). Tādējādi 95 bp maksu nevar uzskatīt par saņēmēju finanšu iestāžu samaksāto atlīdzību valstij.

3.6.   Neierobežota darbības joma un ilgums

Islandes iestādes nav noteikušas ne hipotekāro aizdevumu shēmas laika ierobežojumu, ne arī laikposmu, kurā finanšu iestādes var pieteikties dalībai hipotekāro aizdevumu shēmā (tā saucamo “laika logu”) (43).

Pamatnostādnes par samazinātas vērtības aktīviem paredz, ka, lai aktīvu glābšanas pasākumi būtu saderīgi ar EEZ līgumu, to ilgums nedrīkst pārsniegt finanšu krīzes ilgumu (44). Aktīvu glābšanas pasākumi netiek apstiprināti uz neierobežotu laika periodu.

Par pamatu ņemot Eiropas Komisijas lēmumu pieņemšanas praksi, aktīvu glābšanas pasākumu “laika logi” parasti tiek apstiprināti uz laikposmu, kas nepārsniedz sešus mēnešus. Par “laika loga” pagarināšanu (parasti vēl uz sešiem mēnešiem) ir savlaicīgi jāpaziņo un jāņem vērā situācijas attīstība attiecīgajos finanšu tirgos. Aktīvu glābšanas shēmas drīkst apstiprināt uz laikposmu līdz diviem gadiem, ar nosacījumu, ka Uzraudzības iestādei divas reizes gadā tiek iesniegti pārskati (45).

Tāpat Islandes iestādes nav norādījušas hipotekāro aizdevumu shēmas kopējo budžetu, nedz arī aplēsušas shēmas gada izdevumus. Tās nav iesniegušas informāciju par paredzamo saņēmēju skaitu vai to aktīvu vērtības ierobežojumu, kuriem shēmas ietvarā potenciāli varētu piemērot mijmaiņu. Tādējādi šķiet, ka hipotekāro aizdevumu shēmai ir neierobežota darbības joma un tādējādi tā nav proporcionāla, kā noteikts atbilstīgi pamatnostādnēm par samazinātas vērtības aktīviem.

4.   SECINĀJUMS

Saskaņā ar informāciju, ko iesniegušas Islandes iestādes, Uzraudzības iestāde secina, ka hipotekāro aizdevumu shēmā EEZ līguma 61. panta 1. punkta nozīmē ietverts valsts atbalsta piešķīrums, kas nav saderīgs ar EEZ līguma darbību iepriekš norādīto iemeslu dēļ. Tomēr atsevišķi atbalsta piešķīrumi saskaņā ar hipotekāro aizdevumu shēmu, kas atbilst valsts atbalsta pamatnostādnēs par samazinātas vērtības aktīviem izklāstītajiem kritērijiem, ir saderīgi ar EEZ līguma darbību (46).

Uzraudzības iestādei tika paziņots par hipotekāro aizdevumu shēmu pēc tās stāšanās spēkā un pirms tam, kad Uzraudzības iestāde bija pieņēmusi galīgo lēmumu par paziņojumu. Tādējādi Islandes iestādes ir nelikumīgi īstenojušas konkrēto atbalstu, pārkāpjot 3. protokola I daļas 1. panta 3. punktu.

No 3. protokola II daļas 14. panta izriet, ka nelikumīgs atbalsts, kas nav saderīgs ar valsts atbalsta noteikumiem saskaņā ar EEZ līgumu, ir jāatgūst no tā saņēmējiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Hipotekāro aizdevumu shēma atbilst valsts atbalstam, kas nav saderīgs ar EEZ līguma darbību EEZ līguma 61. panta 1. punkta nozīmē.

2. pants

Ņemot vērā to, ka Islandes iestādes neizpildīja prasību paziņot EBTA Uzraudzības iestādei par hipotekāro aizdevumu shēmu pirms tās īstenošanas, saskaņā ar 3. protokola I daļas 1. panta 3. punktu hipotekāro aizdevumu shēma ietver nelikumīgu valsts atbalstu.

3. pants

Islandes iestādēm nekavējoties jāatceļ hipotekāro aizdevumu shēma un jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai atgūtu ikvienu nesaderīgu un nelikumīgu atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar hipotekāro aizdevumu shēmu, kā norādīts 1. un 2. pantā.

4. pants

Līdz 2011. gada 30. augustam Islandes iestādes ziņo EBTA Uzraudzības iestādei par pasākumiem, kas veikti, lai panāktu atbilstību šim lēmumam.

5. pants

Atgūšanu uzsāk nekavējoties un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 2011. gada 30. oktobrī. Atgūšanu īsteno saskaņā ar valsts tiesību aktos noteikto kārtību, ar nosacījumu, ka tie pieļauj tūlītēju un efektīvu šā lēmuma izpildi. Atgūstamais atbalsts ietver procentus (tostarp saliktos procentus) no dienas, kad atbalsts nonāca atbalsta saņēmēju rīcībā, līdz tā atgūšanai. Procentus aprēķina, par pamatu ņemot Lēmuma Nr. 195/04/COL 9. pantu.

6. pants

Šis lēmums ir adresēts Islandes Republikai.

7. pants

Autentisks ir tikai šā lēmuma teksts angļu valodā.

---

(1)  Grozītais 2004. gada 14. jūlija Lēmums Nr. 195/04/COL, OV L 139, 25.5.2006., 37. lpp., un EEZ papildinājumā Nr. 26, 25.5.2006., 1. lpp. Lēmuma konsolidētais variants pieejams vietnē www.eftasurv.int

(2)  OV C 277, 14.10.2010., 4. lpp., un EEZ papildinājums Nr. 57, 14.10.2010., 4. lpp.

(3)  Skatīt 2. zemsvītras piezīmi iepriekš.

(4)  Islandes iestādes ir paskaidrojušas, ka finanšu iestādes nevarēja iegūt likvīdus līdzekļus atklātā tirgū, jo tajā laikā finanšu krīzes dēļ Islandē nefunkcionēja starpbanku tirgus, un mazākajām krājbankām nebija aktīvu, ko tās varētu izmantot kā nodrošinājumu darījumos ar centrālo banku.

(5)  Skatīt valdības 19.6.2008. deklarāciju par pasākumiem saistībā ar nekustamo īpašumu un finanšu tirgu un valdības informāciju presei 18.7.2008. Finanšu krīzes dēļ Islandē hipotekāro kredītu termiņš ir pagarināts uz 70 gadiem.

(6)  OV C 241, 8.10.2009., 16. lpp., un EEZ papildinājums Nr. 52, 8.10.2009., 1. lpp. Lēmums ir pieejams arī Uzraudzības iestādes tīmekļa vietnē: http://www.eftasurv.int/fieldsofwork/fieldstateaid/stateaidregistry/sadecice09/168_09_col.pdf.

(7)  Pirms finanšu krīzes Islandes banku nozari galvenokārt veidoja divas daļas – pirmā bija trīs bijušās lielākās bankas Glitnir, Landsbanki un Kaupthing, kuras bija salīdzinoši aktīvas starptautiskā mērogā, un otra daļa – mazas krājbankas, kuras bija atkarīgas no lielāko banku finansējuma.

(8)  Skatīt Lēmumu Nr. 168/09/COL, 3. lpp.

(9)  Likums Nr. 125/2008 stājās spēkā tā publicēšanas dienā, t. i., 7.10.2008.

(10)  Grozītais Mājokļu likums un regula ļauj MFF iegādāties (vai refinansēt) obligācijas, kas nodrošinātas ar mājokļu hipotēkām. Tomēr papildnoteikumi attiecas uz pašu hipotekāro aizdevumu iegādi. Islandes iestādes ir paskaidrojušas, ka ir bijis domāts viens un tas pats.

(11)  Starp MFF un Bolungarvik krājbanku bija noslēgti divi līgumi.

(12)  Saskaņā ar vienošanos starp mijmaiņas līguma pusēm galīgo cenu bija paredzēts noteikt 15.4.2009.

(13)  Attiecībā uz obligāciju cenu noteikšanu regulas 3. pants paredz, ka: “Mājokļu finansēšanas fonds veic fondam piedāvāto obligāciju vērtības neatkarīgu novērtējumu. Nosakot obligāciju vērtību, fonds cita starpā ņem vērā parādnieka maksājumu situāciju, hipotēkas proporcionālu attiecību pret mājokli obligācijas pārņemšanas brīdī, obligācijas saistību neizpildi un tās noteikumus, lai obligācijas cena atspoguļotu tās tirgus vērtību. Turklāt līguma nosacījumiem un pirkuma cenai jābūt plānotai tā, lai samazinātu fonda kredītriskus.”

(14)  Papildnoteikumu 6. pants attiecībā uz “pirkuma cenu” paredz, ka:

(15)  Papildnoteikumu 4. pants.

(16)  Islandes iestāžu vēstule Uzraudzības iestādei 2009. gada 27. augustā.

(17)  Uzraudzības iestāde saprot, ka tas nozīmē nesamaksāto pamatsummu, kas aizdota aizņēmējam (bez norakstījumiem).

(18)  Saskaņā ar papildnoteikumu 3. pantu “finanšu uzņēmums iesniedz datorizētu informāciju, ko MFF uzskata par būtisku, lai izvērtētu tā hipotēku kopējā fonda vērtību un kredītrisku, kuru paredzēts pārdot MFF”.

(19)  Papildnoteikumu 7. pants attiecībā uz “maksājumu par hipotēkas obligācijām” paredz, ka: “MFF maksā par hipotekārajiem aizdevumiem, apmaiņā nododot MFF obligācijas. MFF obligāciju peļņas pamatā ir hipotekāro aizdevumu ilgums un nosacījumi. Papildus citiem faktoriem vērā jāņem arī priekšapmaksas risks un darbības izmaksas.”

(20)  Regulas 5. pants paredz, ka: “kompensācija par obligācijām, ko iegādājies Mājokļu finansēšanas fonds, parasti ir MFF obligāciju veidā.” Tādējādi būtībā regula pieļauj cita veida kompensācijas formas, piemēram, samaksu skaidrā naudā. Tomēr līdz šim ir izmantota tikai kompensācija MFF obligāciju veidā.

(21)  Reālais galīgā norēķina laiks parasti tiek norādīts līgumā.

(22)  Regulas 3. pants un papildnoteikumu 6. pants.

(23)  Skatīt http://www.fme.is/lisalib/getfile.aspx?itemid=7199

(24)  Skatīt http://www.fme.is/lisalib/getfile.aspx?itemid=7997

(25)  Skatīt ESA Lēmumu Nr. 126/11/COL, 13.4.2011. par valsts atbalstu Byr hf. dibināšanai un kapitalizācijai, vēl nepublicēts, pieejams Uzraudzības iestādes tīmekļa vietnē: http://www.eftasurv.int/media/decisions/126-11-COL.pdf

(26)  Skatīt 2. zemsvītras piezīmi.

(27)  Valsts atbalsta pamatnostādņu atjauninātais variants ir publicēts Uzraudzības iestādes tīmekļa vietnē: http://www.eftasurv.int/state-aid/legal-framework/state-aid-guidelines/

(28)  Uzraudzības iestāde atzīmē, ka tas ir pretstatā paziņojumam par hipotekāro aizdevumu shēmu, kas iesniegts Uzraudzības iestādei 27.5.2009. (Notikums Nr. 519720), kurā Islandes iestādes apgalvo, ka pamatnostādnes par samazinātas vērtības aktīviem būtu pareizās pamatnostādnes, saskaņā ar ko novērtēt shēmu (gadījumā, ja Uzraudzības iestāde nonāktu pie secinājuma, ka shēma ietver atbalstu).

(29)  Attiecībā uz hipotekāro aizdevumu shēmas saderību Islandes iestādes arī atsaucas uz iepriekšējiem argumentiem, kas izteikti Uzraudzības iestādei attiecībā uz krājbanku sistēmisko nozīmību Islandē – skatīt, piemēram, Islandes Centrālās bankas 2009. gada 19. maija vēstuli, kas apstiprina pasākumu nepieciešamību (paziņojuma 5. pielikums). Atbalstot šo apgalvojumu, Islandes iestādes ir iesniegušas Eiropas politikas pētījumu centra (CEPS) pētījumu (“Pētot atšķirības banku nozarē Eiropā – krājbanku darbība un loma”, CEPS, 26.6.2009.).

(30)  Ziņojumu sagatavojis Hjörtur H. Jónsson no ALM.

(31)  Lai segtu priekšapmaksas risku, darbības izmaksas un pārmērīgus kredītu zaudējumus, prēmija, kas tika iekasēta attiecībā uz Spkef, bija 95 bāzes punkti (bp). 95 bp ir pašreizējā prēmija, ko MFF parasti iekasē no klientiem: 25 bp par darbības izmaksām, 50 bp par priekšapmaksas risku un 20 bp par kredītu zaudējumiem.

(32)  Uzraudzības iestāde pieņem, ka Islandes iestādes atsaucas uz Uzraudzības iestādes pamatnostādnēm par dzīvotspējas atjaunošanu un pārstrukturēšanas pasākumu novērtējumu finanšu nozarē pašreizējās krīzes apstākļos atbilstīgi valsts atbalsta noteikumiem.

(33)  Lieta 78/76 Steinike and Weinlig pret Vācijas Federatīvo Republiku (1977), Krājums 595, 21. punkts.

(34)  Apvienotās lietas E-5/04, E-6/04 un E-7/04 Fesil and Finnfjord (2005) EBTA Tiesas ziņojums, 117. lpp., 77. punkts. Šis spriedums apstiprina Tiesas judikatūru, kā noteikts Lietā C-75/97 Beļģija pret Komisiju (1999), Krājums, I-3671. lpp., 33. punkts. Skatīt arī Lietu C-66/02 Itālija pret Komisiju (2005), Krājums, I-10901. lpp., 95. punkts.

(35)  Apvienotās lietas T-132/96 un T-143/96 Freistaat Sachsen and Volkswagen AG pret Komisiju (1999), Krājums, II-3663. lpp., 167. punkts. Skatīt Komisijas lēmumus lietā NN 70/07 Northern Rock (OV C 43, 16.2.2008., 1. lpp.) un lietā NN 25/08 Rescue aid to WestLB (OV C 189, 26.7.2008., 3. lpp.); un Komisijas 2008. gada 4. jūnija lēmumu C 9/08 SachsenLB (OV L 104, 24.4.2009.). Skatīt arī Uzraudzības iestādes Lēmumu Nr. 36/09/COL, 30.1.2009., par līgumu starp Norvēģijas valsti un Eksportfinans ASA par valsts finansējumu Eksportfinans (OV C 156, 9.7.2009., 17. lpp., un EEZ papildinājums Nr. 36, 9.7.2009., 9. lpp.); Lēmumu Nr. 205/09/COL, 8.5.2009., par būtībā drošu banku pagaidu rekapitalizācijas shēmu ar mērķi veicināt finanšu stabilitāti un aizdevumus reālajai ekonomikai (OV L 29, 3.2.2011., 36. lpp., un EEZ papildinājums Nr. 6, 3.2.2011., 1. lpp.); 2009. gada 20. maija Lēmumu 235/09/COL par pagaidu maza apjoma atbalstu shēmu (Norvēģija) (OV L 46, 19.2.2011., 59. lpp., un EEZ papildinājums Nr. 8, 17.2.2011., 1. lpp.); 2009. gada 27. marta Lēmumu Nr. 168/09/COL par Islandes Mājokļu finansēšanas fonda papildu aizdevumu kategoriju aizdevumiem bankām, krājbankām un citām finanšu iestādēm ar mērķi uz laiku refinansēt hipotekāros aizdevumus (OV C 241, 8.10.2009., 16. lpp., un EEZ papildinājums Nr. 52, 8.10.2009., 1. lpp.).

(36)  Spriedums lietā C-310/99 Itālija pret Komisiju (2002), Krājums, I-2289. lpp., 91. punkts. Sprieduma lietā C-66/02 Itālija pret Komisiju (2005), Krājums, I-10901. lpp., 91. punktā Tiesa atzina: “Atbalsta shēmas gadījumā Komisija var tikai izpētīt attiecīgās shēmas vispārīgās īpašības un tai nav jāizskata katrs atsevišķais piemērošanas gadījums (..), lai pārbaudītu, vai šī shēma ietver atbalsta elementus.” Skatīt arī spriedumu lietā E-2/05, ESA pret Islandi, (2005), EBTA Tiesas ziņojums, 202. lpp., 24. punkts, un lieta C-71/09 P, C-73/09 P un C-76/09 P, Comitato “Venezia vuole vivere” pret Komisiju, vēl nav publicēts, 63.–64. punkts.

(37)  Skatīt 32. zemsvītras piezīmi.

(38)  Skatīt pamatnostādņu par samazinātas vērtības aktīviem 32. punktu.

(39)  39. punkts paredz, ka: “pirmajā posmā aktīvi, ja iespējams, būtu jānovērtē, pamatojoties uz to pašreizējo tirgus vērtību. Būtībā ikviens glābšanas shēmā iekļauto aktīvu pārvedums vērtībā, kas pārsniedz tirgus cenu, būs valsts atbalsts. Tomēr pašreizējā tirgus vērtība var būt diezgan atšķirīga no šo aktīvu uzskaites vērtības pašreizējā situācijā vai, ja nav tirgus, tāda var pat nebūt (dažiem aktīviem vērtība praktiski var būt pat nulle).”

40. punkts paredz, ka: “otrajā posmā samazinātas vērtības aktīviem piešķirtā vērtība saistībā ar aktīvu glābšanas programmu (“pārveduma vērtība”) noteikti būs augstāka par pašreizējo tirgus cenu, lai sasniegtu cerētos glābšanas pasākumu rezultātus. Lai nodrošinātu konsekvenci atbalsta saderīguma novērtēšanā, Uzraudzības iestāde izmantotu pārveduma vērtību, kas atspoguļo aktīvu pamatā esošo ilgtermiņa ekonomisko vērtību (reālo ekonomisko vērtību), pamatojoties uz pamatā esošo naudas plūsmu un ilgākiem termiņiem kā pieņemamu atsauces vērtību, kura norāda uz atbalsta summas kā nepieciešamā minimuma atbilstību.”

Turklāt 1. tabulā “Vērtspapīros nepārvērstie aizdevumi” ieviesti jēdzieni “izmaksas”, “ekonomiskā vērtība” un “pārveduma vērtība” kā pamats novērtēšanai shēmas ietvarā.

(40)  Pamatnostādņu par samazinātas vērtības aktīviem 4.II pielikums.

(41)  Pamatnostādņu par samazinātas vērtības aktīviem 4.II pielikums.

(42)  Pat, ja 95 bp maksa būtu pieņemama kā atlīdzība par mijmaiņu, jautājums par to, vai šīs maksas apmērs ir pietiekams, lai būtu uzskatāms par atbilstošu atlīdzību, paliek atklāts; skatīt pamatnostādņu par samazinātas vērtības aktīviem 4.II pielikumu.

(43)  Islandes iestāžu apgalvojums, ka Ārkārtas likums ir pagaidu likums un tādējādi saskaņā ar to īstenotās shēmas pēc būtības nav pastāvīgas, nav pieņemams. Nevienā no attiecīgajiem tiesību aktiem nav nosacījuma, kas neļautu Islandes iestādēm hipotekāro aizdevumu shēmu turpināt bezgalīgi. Tas ir pretstatā pamatnostādņu attiecībā uz valsts atbalstu finanšu krīzes laikā vispārējam proporcionalitātes principam un pamata nepieciešamībai. Fakts, ka Islandes Parlaments bija paredzējis pārskatīt Ārkārtas likumu līdz 1.1.2010., nemaina šo secinājumu. Jebkurā gadījumā saskaņā ar Uzraudzības iestādei šobrīd pieejamo informāciju Islandes Parlaments šādu pārskatīšanu nav veicis.

(44)  Uzraudzības iestādes pamatnostādņu par finanšu iestādēm 12. punkts.

(45)  Uzraudzības iestādes pamatnostādņu par finanšu iestādēm 24. punkts.

(46)  Skatīt, piemēram, Komisijas 16.12.2003. lēmumu par atbalsta shēmu, ko īstenojusi Francija grūtībās nonākušu uzņēmumu pārņemšanai (OV L 108, 16.4.2004., 38. lpp.), un Komisijas 20.12.2001. lēmumu par valsts atbalsta shēmu, ko īstenojusi Spānija 1993. gadā attiecībā uz konkrētiem jaundibinātiem uzņēmumiem Biskajā (Spānijā) (OV L 40, 14.2.2003., 11. lpp.). Skatīt arī ESA2008. gada 3. decembra Lēmumu 754/08/COL par koksnes inovāciju shēmu (OV C 58, 12.3.2009., 12. lpp., un EEZ papildinājums Nr. 14, 12.3.2009., 5. lpp.).

---