22.4.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 96/17

—

atcelt 2005. gada 18. oktobra Lēmumu lietā COMP/M.3894, ar ko atzīts, ka Unicredito Italiano SpA un Bayerische Hypo- und Vereinsbank AG apvienošanās ir saderīga ar kopējo tirgu;

—

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

—

Regulas par uzņēmumu koncentrācijas kontroli (1) 2. panta 1. punkta pārkāpums, kas radies tādēļ, ka piedāvātās koncentrācijas novērtējums, pēc prasītājas uzskatiem, nav atbilstošs, jo Komisija nav ņēmusi vērā Polijas banku sektora vēsturi, ārvalstu investīciju lielo apmēru un iemeslus, kādēļ Polijas valdība ir ieviesusi ierobežojumus investīcijām valsts banku privatizācijā. Prasītāja apgalvo arī, ka Komisija ir pārkāpusi regulas 2. panta 1. punktu, ciktāl, atzīstot piedāvātās koncentrācijas saderību ar kopējo tirgu, tā nav ņēmusi vērā Privatizācijas līguma (2) 3. panta 9. punktu un tā iedarbību, kas, pēc prasītājas domām, ir uzskatāma par juridisku šķērsli iekļūšanai tirgū Regulas par uzņēmumu koncentrācijas kontroli 2. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē. Tāpat prasītāja apgalvo, ka Komisija pieņēmusi nepiemērotu koncentrācijas Polijas banku tirgū novērtējumu un arī pieļāvusi kļūdu iedarbības novērtējumā, kāda piedāvātajai koncentrācija būtu uz konkurenci investīciju fondu tirgū un vairākos konkrētos tirgos Polijas banku sektorā;

—

Regulas par uzņēmumu koncentrācijas kontroli 6. panta 1. punkta pārkāpums, ciktāl, pēc prasītājas uzskatiem, Komisijai bija jārodas šaubām par piedāvātās koncentrācijas saderību ar kopējo tirgu un bija jāuzsāk process vai otrais izmeklēšanas etaps attiecībā uz to, vai piedāvātajam darījumam piemērojama Regula par uzņēmumu koncentrācijas kontroli;

—

Regulas par uzņēmumu koncentrācijas kontroli 11. panta pārkāpums, to ieviesošās regulas (3) 5. panta pārkāpums, kā arī labas pārvaldības principa pārkāpums; prasītāja uzskata, ka paziņojums par koncentrāciju, kā to norādījušas līgumslēdzējas puses, bija nepilnīgs, jo tajā nebija ietverta informācija par privatizācijas līguma noteikumiem, jo īpaši tā 3. pantu, un tādēļ Komisijai šis paziņojums vispār nebija jāņēm vērā;

—

Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 10. pantā noteiktā sadarbības pienākuma pārkāpums, jo pirms šā lēmuma pieņemšanas netika ņemtas vērā Polijas Republikas likumīgās intereses, kuru aizsardzība ir paredzēta Regulas par uzņēmumu koncentrācijas kontroli 21. panta 4. punktā; pēc prasītājas domām, Komisijai pirms lēmuma pieņemšanas, ar kuru atzīts, ka koncentrācija ir saderīga ar kopējo tirgu, bija pienākums iegūt pilnīgu informāciju par jebkādām dalībvalstu likumīgām interesēm, a fortiori jo Komisija to varēja izdarīt Polijas banku pakalpojumu tirgus kontroles laikā pirms Polijas Republika iestājās Eiropas Savienībā, kā arī iepazīties ar šā tirgus struktūru, un Komisijai noteikti bija zināmas Polijas valdības likumīgās publiskās intereses nodrošināt demonopolizācijas un privatizācijas stratēģiju piemērošanu un ieviešanu;

—

EKL 253. panta un pienākuma sniegt pamatojumu pārkāpums, kura neizpildes gadījumā, pēc prasītājas domām, ir grūtāk atveidot un kontrolēt procesa pareizību, kurā Komisija piemērojusi tiesību aktus.