Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document C2005/296/20

    Lieta C-291/05: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Raad van State, Afdeling bestuursrechtspraak 2005. gada 13. jūlija lēmumu lietā Minister voor Vreemdelingenzaken en Integratie pret R.N.G. Eind

    OV C 296, 26.11.2005, p. 10–11 (ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, NL, PL, PT, SK, SL, FI, SV)

    26.11.2005   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    C 296/10


    Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — izteikts ar Raad van State, Afdeling bestuursrechtspraak 2005. gada 13. jūlija lēmumu lietā Minister voor Vreemdelingenzaken en Integratie pret R.N.G. Eind

    (Lieta C-291/05)

    (2005/C 296/20)

    tiesvedības valoda — holandiešu

    Eiropas Kopienu Tiesā izskatīšanai ir iesniegts Raad van State, Afdeling bestuursrechtspraak (Valsts padome, Administratīvo lietu nodaļa, Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, kas izteikts ar 2005. gada 13. jūlija lēmumu lietā Minister voor Vreemdelingenzaken en Integratie pret R.N.G. Eind un kas Tiesā reģistrēts 2005. gada 20. jūlijā.

    Raad van State lūdz Tiesu lemt par šādiem jautājumiem:

    1.a

    Ja trešās valsts pilsonis uzņemošajā dalībvalstī atbilstoši 1968. gada 15. oktobra Regulas (EEK) Nr. 1612/68 (1) par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Kopienā 10. pantam tiek uzskatīts par darba ņēmēja ģimenes locekli un ja šīs dalībvalsts izdotās uzturēšanās atļaujas termiņš nav beidzies, vai tas nozīmē, ka dalībvalsts, kuras pilsonis ir darba ņēmējs, šī iemesla dēļ nevar liegt trešās valsts pilsonim iebraukt un uzturēties šajā valstī, kad darba ņēmējs atgriežas tajā?

    1.b

    Ja uz pirmo jautājumu ir sniegta noliedzoša atbilde, vai tas nozīmē, ka dalībvalsts pati var noteikt to, vai trešās valsts pilsonis atbilst iebraukšanas un uzturēšanās nosacījumiem, kas tam ir paredzēti valsts tiesībās, vai arī tai vispirms ir jānosaka tas, vai trešās valsts pilsonis var atsaukties uz Kopienu tiesībām kā darba ņēmēja ģimenes loceklis?

    2.

    Vai atbildes uz jautājumu 1.a un 1.b ietekmē tas, ka pirms ierašanās uzturēšanās dalībvalstī trešās valsts pilsonim saskaņā ar tās valsts tiesībām, kuras pilsonis ir darba ņēmējs, nebija tiesību tur uzturēties?

    3.a

    Ja dalībvalsts, kuras pilsonis ir darba ņēmējs (turpmāk tekstā — “attiecīgā persona”), darba ņēmējam atgriežoties tajā, drīkst izvērtēt to, vai joprojām ir izpildīti nosacījumi, kas uzturēšanās atļaujas izdošanai ģimenes loceklim paredzēti Kopienu tiesībās, vai trešās valsts pilsonim, kas ir attiecīgās personas, kas atgriežas no uzņemošās dalībvalsts, lai strādātu savā valstī, ģimenes loceklis, ir tiesības uzturēties šajā dalībvalstī un, ja tā, tad — cik ilgi?

    3.b

    Vai šādas tiesības ir arī tad, ja attiecīgā persona savā dalībvalstī nestrādā īstu un aktīvu darbu vai vairs nevar tikt uzskatīta par darba meklētāju Padomes 1990. gada 28. jūnija Direktīvas 90/364/EEK (2) par tiesībām uz dzīvesvietu izpratnē, tostarp ņemot vērā apstākli, ka attiecīgā persona, pamatojoties uz Nīderlandes pilsonību, saņem sociālā nodrošinājuma pabalstu?

    4.

    Kāda nozīme ir apstāklim, ka šis trešās valsts pilsonis ir ģimenes loceklis Eiropas Savienības pilsonim, kas ir izmantojis tiesības, ko tam nodrošina Eiropas Kopienu dibināšanas līguma 18. pants, un ir atgriezies savas piederības dalībvalstī?


    (1)  OV L 257, 2. lpp.

    (2)  OV L 180, 26. lpp.


    Top