This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document C2004/190/03
Judgment of the Court (Second Chamber) of 10 June 2004 in Case C-168/02 (reference for a preliminary ruling from the Oberster Gerichtshof, (Austria)): Rudolf Kronhofer v Marianne Maier, Christian Möller, Wirich Hofius, Zeki Karan (Brussels Convention — Article 5(3) — Jurisdiction in matters relating to tort, delict or quasi-delict — Place where the harmful event occurred — Financial loss arising from capital investments in another Contracting State)
Tiesas Spriedums (otrā palāta) 2004. gada 10. jūnijā lietā C-168/02 (lūgums saņemt prejudiciālu nolēmumu, ko iesniedza Oberster Gerichtshof): Rudolf Kronhofer pret Marianne Maier, Christian Möller, Wirich Hofius, Zeki Karan1 (Briseles Konvencija — 5. panta 3. punkts — Jurisdikcija attiecībā uz deliktu un kvazideliktu — Vieta, kurā kaitējuma fakts ir noticis — Zaudējumi mantai, kas ciesti, ieguldot kapitālu citā Līgumslēdzējā valstī)
Tiesas Spriedums (otrā palāta) 2004. gada 10. jūnijā lietā C-168/02 (lūgums saņemt prejudiciālu nolēmumu, ko iesniedza Oberster Gerichtshof): Rudolf Kronhofer pret Marianne Maier, Christian Möller, Wirich Hofius, Zeki Karan1 (Briseles Konvencija — 5. panta 3. punkts — Jurisdikcija attiecībā uz deliktu un kvazideliktu — Vieta, kurā kaitējuma fakts ir noticis — Zaudējumi mantai, kas ciesti, ieguldot kapitālu citā Līgumslēdzējā valstī)
OV C 190, 24.7.2004, p. 2–2
(ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, NL, PL, PT, SK, SL, FI, SV)
24.7.2004 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 190/2 |
TIESAS SPRIEDUMS
(otrā palāta)
2004. gada 10. jūnijā
lietā C-168/02 (lūgums saņemt prejudiciālu nolēmumu, ko iesniedza Oberster Gerichtshof): Rudolf Kronhofer pret Marianne Maier, Christian Möller, Wirich Hofius, Zeki Karan1
(Briseles Konvencija - 5. panta 3. punkts - Jurisdikcija attiecībā uz deliktu un kvazideliktu - Vieta, kurā kaitējuma fakts ir noticis - Zaudējumi mantai, kas ciesti, ieguldot kapitālu citā Līgumslēdzējā valstī)
(2004/C 190/03)
Tiesvedības valoda: vācu
Lietā C-168/02 par lūgumu, ko Tiesai atbilstoši 1971. gada 3. jūnija Protokolam par Tiesas sniegto interpretāciju 1968. gada 27. septembra Konvencijai par jurisdikciju un spriedumu izpildi civillietās un komerclietās iesniedza Oberster Gerichtshof (Austrija) nolūkā saņemt prāvā, kuru iztiesā šī tiesa, starp Rudolf Kronhofer un Marianne Maier, Christian Möller, Wirich Hofius, Zeki Karan prejudiciālu nolēmumu par to, kā interpretēt 5. panta 3. punktu iepriekš minētajā 1968. gada 27. septembra konvencijā (OV L 299, 1972., 32. lpp.), ar grozījumiem, kas izdarīti ar 1978. gada 9. oktobra Konvenciju par Dānijas Karalistes, Īrijas un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes pievienošanos (OV L 304, 1. lpp. un – grozītais teksts – 77. lpp.), ar 1982. gada 25. oktobra Konvenciju par Grieķijas Republikas pievienošanos (OV L 388, 1. lpp.), ar 1989. gada 26. maija Konvenciju par Spānijas Karalistes un Portugāles pievienošanos (OV L 285, 1. lpp.) un ar 1996. gada 29. novembra Konvenciju par Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanos (OV C 15, 1997., 1. lpp.), Tiesa (otrā palāta palāta) šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs C.W.A.Timmermans, tiesneši J. N. Cunha Rodrigues (referents), J.-P. Puissochet un R. Schintgenun, tiesnese N. Colneric, ģenerāladvokāts: P. Léger, sekretārs: H. von Holstein, sekretāra palīgs, 2004. gada 10. jūnijā ir pasludinājusi spriedumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda:
5. panta 3. punkts 1968. gada 27. septembra Konvencijā par jurisdikciju un spriedumu izpildi civillietās un komerclietās, ar grozījumiem, kas izdarīti ar 1978. gada 9. oktobra Konvenciju par Dānijas Karalistes, Īrijas un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes pievienošanos, ar 1982. gada 25. oktobra Konvenciju par Grieķijas Republikas pievienošanos, ar 1989. gada 26. maija Konvenciju par Spānijas Karalistes un Portugāles pievienošanos un ar 1996. gada 29. novembra Konvenciju par Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanos, ir interpretējams tā, ka izteiciens “vietā, kurā kaitējuma fakts ir noticis” neattiecas uz prasītāja domicila vietu, kur atrodas “tā mantisko attiecību centrs”, tikai tā iemesla dēļ, ka tas tajā ir cietis finansiālus zaudējumus, kas radušies, daļas mantas pazaudēšanas rezultātā, kas notika un tika ciesta citā Līgumslēdzējā valstī.