1)

Vai procedūra, kurā izskata starptautiskās aizsardzības pieteikumu, ko pie robežas vai tranzīta zonā iesniedzis pieteikuma iesniedzējs, kurš šīs procedūras laikā ir aizturēts vietā, kas ģeogrāfiski atrodas valsts teritorijā, bet ar normatīvu aktu ir pielīdzināta vietai, kura atrodas pie robežas, ietilpst Direktīvas 2013/32/ES (2) 43. panta piemērošanas jomā?

2)

Vai šāda starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšana, ko iesniedzis pieteikuma iesniedzējs, kurš pēc četru nedēļu termiņa, kas paredzēts Direktīvas 2013/32 43. panta 2. punktā, ir automātiski ielaists valsts teritorijā saskaņā ar valsts tiesību aktiem, bet paliek aizturēts, pamatojoties uz jaunu lēmumu par aizturēšanu tajā pašā aizturēšanas vietā, kas sākotnēji tika uzskatīta par vietu pie robežas un ko tagad iestādes klasificē kā vietu, kas atrodas valsts teritorijā, joprojām ietilpst Direktīvas 2013/32 43. panta piemērošanas jomā?

3)

1. Vai atbildīgā iestāde, kas ir sākusi starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu robežprocedūras ietvaros un nokavē Direktīvas 2013/32 43. panta 2. punktā paredzēto četru nedēļu termiņu, lai pieņemtu lēmumu par šo pieteikumu, vai iepriekš ir pieņēmusi lēmumu par turpmāku pārbaudi, var, lai gan visi izmeklēšanas pasākumi, tostarp personiskā intervija, ir īstenoti pirms šī termiņa iestāšanās, turpināt šī pieteikuma izskatīšanu, piemērojot prioritāro režīmu šīs direktīvas 31. panta 7. punkta izpratnē, ja pieteikuma iesniedzējs, pamatojoties uz citas iestādes lēmumu, paliek aizturēts tajā pašā aizturēšanas vietā, kas sākotnēji tika pielīdzināta vietai pie robežas, pamatojoties uz to, ka viņa aizturēšana ir nepieciešama, “lai noteiktu tos elementus, kuri ir pamatā viņa starptautiskās aizsardzības pieteikumam un kurus nevar iegūt bez aizturēšanas, it īpaši, ja pastāv pieteikuma iesniedzēja bēgšanas iespējamība”?

2.

Vai atbildīgā iestāde, kas ir sākusi starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu robežprocedūras ietvaros un nokavē Direktīvas 2013/32 43. panta 2. punktā paredzēto četru nedēļu termiņu, lai pieņemtu lēmumu par šo pieteikumu, vai iepriekš ir pieņēmusi lēmumu par turpmāku pārbaudi, neveicot personisku interviju ar pieteikuma iesniedzēju šajā termiņā, vai tā var turpināt šī pieteikuma izskatīšanu, piemērojot prioritāro režīmu šīs direktīvas 31. panta 7. punkta izpratnē, ja pieteikuma iesniedzējs, pamatojoties uz citas iestādes lēmumu, paliek aizturēts tajā pašā aizturēšanas vietā, kas sākotnēji tika pielīdzināta vietai pie robežas, pamatojoties uz to, ka viņa aizturēšana ir nepieciešama, “lai noteiktu tos elementus, kuri ir pamatā viņa starptautiskās aizsardzības pieteikumam un kurus nevar iegūt bez aizturēšanas, it īpaši, ja pastāv pieteikuma iesniedzēja bēgšanas iespējamība”?

4)

Vai šāda valsts tiesiskā regulējuma piemērošana ir saderīga ar pieteikuma iesniedzēja aizturēšanas izņēmuma raksturu, kas izriet no Direktīvas 2013/33/ES (3) 8. panta un Direktīvas 2013/32 vispārīgā mērķa?

5)

Vai Direktīvas 2013/32 31. panta 7. punkts un 31. panta 8. punkts, 43. un 46. pants kopā ar Hartas (4) 47. pantu ir jāinterpretē tādējādi, ka [Conseil du contentieux des étrangers], saņemot pārsūdzību par lēmumu, kas pieņemts pie robežas uzsāktās procedūras ietvaros, pēc savas ierosmes ir jāņem vērā tas, ka ir pārsniegts četru nedēļu termiņš?