TIESAS RĪKOJUMS (devītā palāta)

2024. gada 5. jūlijā (*)

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Tiesas Reglamenta 53. panta 2. punkts – Publiskā iepirkuma procedūras – Direktīva 2014/24/ES – 4. panta d) punkts – Robežvērtību summas publiskos līgumos – Robežvērtības nesasniegšana – 69. pants – Nepamatoti lēti piedāvājumi – Tādu elementu neesamība, kuri veido tiešu un beznosacījuma atsauci uz šo direktīvu – Noteiktas pārrobežu intereses neesamība – Acīmredzama nepieņemamība

Lietā C‑788/23

par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Augstākā tiesa (Senāts) (Latvija) iesniegusi ar 2023. gada 19. decembra lēmumu un kas Tiesā reģistrēts 2023. gada 20. decembrī, tiesvedībā

SIA “EUROCASH1”

pret

Iepirkumu uzraudzības biroju,

VSIA “Paula Stradiņa klīnisko universitātes slimnīca”,

TIESA (devītā palāta)

šādā sastāvā: palātas priekšsēdētāja O. Spinjana‑Matei [O. Spineanu‑Matei], K. Likurgs [C. Lycourgos] (referents), ceturtās palātas priekšsēdētājs, un tiesnese L. S. Rosi [L. S. Rossi],

ģenerāladvokāts: M. Kamposs Sančess‑Bordona [M. Campos Sánchez‑Bordona],

sekretārs: A. Kalots Eskobars [A. Calot Escobar],

ņemot vērā pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas pieņemto lēmumu lemt, izdodot motivētu rīkojumu atbilstoši Tiesas Reglamenta 53. panta 2. punktam,

izdod šo rīkojumu.

Rīkojums

1        Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (OV 2014, L 94, 65. lpp.) 18. pantu un 69. panta 3. punktu.

2        Šis lūgums ir iesniegts saistībā ar tiesvedību starp SIA “EUROCASH1”, kas ir atbilstoši Latvijas tiesībām dibināta sabiedrība ar ierobežotu atbildību, no vienas puses, un Iepirkumu uzraudzības biroju (Latvija) un VSIA “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīcu” (turpmāk tekstā – “Paula Stradiņa universitātes slimnīca), no otras puses, par tāda Iepirkumu uzraudzības biroja lēmuma tiesiskumu, ar kuru apstiprināts Paula Stradiņa universitātes slimnīcas kā pasūtītājas lēmums piešķirt līguma slēgšanas tiesības par fiziskās un tehniskās apsardzes pakalpojumiem AS “G4S Latvia”, kas ir atbilstoši Latvijas tiesībām dibināta sabiedrība.

 Atbilstošās tiesību normas

 Savienības tiesības

3        Direktīvas 2014/24 4. pants paredz:

“Šo direktīvu piemēro iepirkumiem, kuru paredzamā vērtība bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ir vienāda ar šādām robežvērtībām vai tās pārsniedz:

[..]

d)      EUR 750 000 publiskiem pakalpojumu līgumiem par sociālajiem un citiem īpašiem pakalpojumiem, kas uzskaitīti XIV pielikumā.”

4        Atbilstoši šīs direktīvas 18. pantam “Iepirkuma principi”:

“1.      “Līgumslēdzējas iestādes nodrošina vienlīdzīgu un nediskriminējošu attieksmi pret visiem ekonomikas dalībniekiem un rīkojas pārredzami un samērīgi.

Iepirkumu neizstrādā ar nolūku to izslēgt no šīs direktīvas darbības jomas vai mākslīgi sašaurināt konkurenci. Konkurenci uzskata par mākslīgi sašaurinātu, ja iepirkums ir izstrādāts ar nolūku radīt nepamatoti izdevīgākus vai mazāk izdevīgus apstākļus noteiktiem ekonomikas dalībniekiem.

2.      Dalībvalstis veic atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka publisku līgumu izpildē ekonomikas dalībnieki ievēro piemērojamos pienākumus, kas vides, sociālo un darba tiesību jomā noteikti Savienības tiesību aktos, valsts tiesību aktos, koplīgumos vai kas paredzēti X pielikumā uzskaitītajos starptautiskajos tiesību aktos vides, sociālo un darba tiesību jomā.”

5        Minētās direktīvas 69. pants “Nepamatoti lēti piedāvājumi” noteic:

“1.      Ja piedāvājumi attiecībā uz būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem šķiet nepamatoti lēti, līgumslēdzēja iestāde prasa, lai ekonomikas dalībnieki paskaidrotu cenu vai izmaksas, kas norādītas piedāvājumā.

[..]

3.      Līgumslēdzēja iestāde izvērtē sniegto informāciju, apspriežoties ar pretendentu. Tā var noraidīt piedāvājumu tikai tad, ja sniegtie pierādījumi apmierinoši neizskaidro piedāvātās cenas vai izmaksu zemo līmeni, ņemot vērā 2. punktā minētos elementus.

Līgumslēdzējas iestādes noraida piedāvājumu, ja tās ir konstatējušas, ka piedāvājums ir nepamatoti lēts, jo tas neatbilst piemērojamiem pienākumiem, kas minēti 18. panta 2. punktā.

[..]”

 Latvijas tiesību normas

6        2016. gada 15. decembra Publisko iepirkumu likuma (Latvijas Vēstnesis, 2016, Nr. 254) 53. pants paredz:

“(1)      Ja piedāvājums konkrētam publiskam būvdarbu, publiskam piegādes vai publiskam pakalpojuma līgumam šķiet nepamatoti lēts, pasūtītājs pretendentam pieprasa skaidrojumu par piedāvāto cenu vai izmaksām, kā arī informāciju par pretendenta un tā piedāvājumā norādīto apakšuzņēmēju darbinieku vidējām stundas tarifa likmēm profesiju grupās.

[..]

(3)      Pasūtītājs, konsultējoties ar pretendentu, izvērtē tā sniegtos skaidrojumus.

(4)      Pasūtītājs noraida piedāvājumu kā nepamatoti lētu, ja sniegtie skaidrojumi nepamato pretendenta piedāvāto zemo cenas vai izmaksu līmeni vai ja cenā vai izmaksās nav iekļautas izmaksas, kas saistītas ar vides, sociālo un darba tiesību un darba aizsardzības jomas normatīvajos aktos un darba koplīgumos noteikto pienākumu ievērošanu.”

 Pamatlieta un prejudiciālais jautājums

7        Paula Stradiņa universitātes slimnīca 2020. gadā kā pasūtītāja izsludināja publisko iepirkumu par “fiziskās un tehniskās apsardzes pakalpojumiem”. Iepirkumā tika paredzēts, ka līguma slēgšanas tiesības tiks piešķirtas pretendentam, kura piedāvājums tiks novērtēts kā saimnieciski visizdevīgākais. Piedāvājumus iesniedza divi pretendenti, proti, EUROCASH1 un G4S Latvia.

8        Tā kā Paula Stradiņa universitātes slimnīcai bija šaubas par G4S Latvia iesniegtā piedāvājuma, iespējams, pārmērīgi zemo cenu, tā aicināja G4S Latvia sniegt skaidrojumu par piedāvāto cenu. Iepazinusies ar šo skaidrojumu, Paula Stradiņa universitātes slimnīca uzskatīja, ka šī sabiedrība ir izskaidrojusi cenas veidošanās mehānismu un piedāvātās cenas pamatotību, tāpēc tās piedāvājums nav uzskatāms par nepamatoti lētu.

9        Savukārt EUROCASH1 piedāvājums tika atzīts par nepamatoti lētu.

10      Ar Paula Stradiņa universitātes slimnīcas 2020. gada 29. jūlija lēmumu attiecīgā līguma slēgšanas tiesības tika piešķirtas G4S Latvia. Ar 2020. gada 7. septembra lēmumu Iepirkumu uzraudzības birojs apstiprināja Paula Stradiņa universitātes slimnīcas lēmumu un atļāva tai slēgt līgumu ar G4S Latvia.

11      EUROCASH1 vērsās Administratīvajā rajona tiesā (Latvija) ar pieteikumu, norādot, ka Paula Stradiņa universitātes slimnīca kļūdaini nav konstatējusi, ka arī G4S Latvia piedāvājums ir nepamatoti lēts.

12      Ar 2021.gada 11.oktobra spriedumu šī tiesa apmierināja šo pieteikumu un Iepirkumu uzraudzības biroja 2020. gada 7. septembra lēmumu atzina par prettiesisku.

13      Iepirkumu uzraudzības birojs par šo spriedumu Augstākajā tiesā (Senāts) (Latvija) – kas ir iesniedzējtiesa – iesniedza kasācijas sūdzību, kurā tostarp norādīja, ka Administratīvā rajona tiesa iestājusies Paula Stradiņa universitātes slimnīcas vietā, pretēji iepriekš minētās viedoklim uzskatīdama, ka G4S Latvia sniegtais skaidrojums pietiekami neizskaidro attiecīgajā iepirkumā piedāvāto cenu. Paula Stradiņa universitātes slimnīca savos paskaidrojumos par šo kasācijas sūdzību uzskata, ka tai kā pasūtītājai jāizvērtē, vai iesniegtais piedāvājums ir īsts, vai par piedāvāto cenu būs iespējams saņemt kvalitatīvu un atbilstošu pakalpojumu un vai tas neradīs būtiskus riskus tās turpmākajai darbībai.

14      Iesniedzējtiesa norāda, ka strīds pamatlietā skar jautājumu, vai Paula Stradiņa universitātes slimnīca ir pareizi izvērtējusi G4S Latvia piedāvājumu un pienācīgi pamatojusi savu lēmumu, saskaņā ar kuru tās šaubas par šī piedāvājuma, iespējams, pārmērīgi zemo cenu ir tikušas kliedētas. Tā uzsver, ka tai būs jānosaka, pirmkārt, pasūtītāja pienākumi, kad tas veic šādu izvērtējumu un pamato lēmumu, ar kuru secināts, ka attiecīgā piedāvājuma cena nav pārmērīgi zema, kā arī, otrkārt, tiesas kontroles, kas var tikt veikta saistībā ar šo pasūtītāja lēmumu, apjoms.

15      Šajos apstākļos Augstākā tiesa (Senāts) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

“1.      Vai Direktīvas 2014/24/ES 69. panta 3. punkts kopsakarā ar [šīs direktīvas] 18.pantu interpretējams tādējādi, ka līgumslēdzējai iestādei, izvērtējot ekonomikas dalībnieka sniegto skaidrojumu par piedāvājumā noteikto cenu vai izmaksām, vienmēr ex officio ir jāpārliecinās, vai piedāvātā zemā cena nav saistīta ar to, ka ekonomikas dalībnieks cenā nav iekļāvis kādas konkrētas attiecināmās izmaksas, vai ar neatbilstību prasībām, kas piegādātājam jāievēro sociālo, darba vai vides tiesību jomā?

2.      Vai Direktīvas 2014/24/ES 69. panta 3. punkts kopsakarā ar [šīs direktīvas] 18. pantu interpretējams tādējādi, ka līgumslēdzējai iestādei, atzīstot, ka piedāvājums, par kuru uzsākta [minētās direktīvas] 69. pantā paredzētā pārbaudes procedūra, nav nepamatoti lēts, šajā lēmumā ir jāiekļauj detalizēti motīvi par to, ka piedāvātā zemā cena nav saistīta ar to, ka ekonomikas dalībnieks cenā nav iekļāvis kādas attiecināmās izmaksas, vai ar neatbilstību prasībām, kas piegādātājam jāievēro sociālo, darba vai vides tiesību jomā?

3.      Vai no Direktīvas 2014/24/ES 69. panta izriet tāda līgumslēdzējas iestādes novērtējuma brīvība attiecībā uz to, vai piedāvājums ir vai nav atzīstams par nepamatoti lētu, kas pieļauj tiesai, pārskatot šo lēmumu, pārbaudīt vienīgi to, vai 1) līgumslēdzējas iestādes sniegtais pamatojums loģiski pamato secinājumu, ka piedāvājums nav nepamatoti lēts, un 2) līgumslēdzēja iestāde, pieņemot šo lēmumu, nav pieļāvusi acīmredzamas kļūdas?”

 Par lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu pieņemamību

16      Saskaņā ar Tiesas Reglamenta 53. panta 2. punktu, ja lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir acīmredzami nepieņemams, Tiesa pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas, neveicot tālākas procesuālās darbības, jebkurā brīdī var lemt, izdodot motivētu rīkojumu.

17      Šajā lietā ir jāpiemēro šī tiesību norma.

18      Pirmām kārtām, jāatgādina, ka Eiropas Savienības direktīvās par publiskā iepirkuma procedūru koordinēšanu paredzētās īpašās un stingrās procedūras ir piemērojamas vienīgi līgumiem, kuru vērtība pārsniedz katrā no šīm direktīvām skaidri paredzēto robežvērtību. Tādējādi minētajās direktīvās ietvertie noteikumi neattiecas uz iepirkumiem, kuru vērtība nesasniedz tajās fiksēto robežvērtību (spriedumi, 2008. gada 15. maijs, SECAP un Santorso, C‑147/06 un C‑148/06, EU:C:2008:277, 19. punkts, kā arī rīkojums, 2020. gada 12. novembris, Novart Engineering, C‑170/20, EU:C:2020:908, 25. punkts un tajā minētā judikatūra).

19      Izskatāmajā lietā iesniedzējtiesa norāda, ka konkrētā iepirkuma pamatlietā saistībā ar “fiziskās un tehniskās apsardzes pakalpojumiem”, kas attiecas uz Direktīvas 2014/24 XIV pielikumā uzskaitītajiem īpašajiem pakalpojumiem, paredzamā vērtība ir 650 000 EUR bez PVN. Tātad šī iepirkuma vērtība ir zemāka par 750 000 EUR robežvērtību, kas noteikta šīs direktīvas 4. panta d) punktā, kuram a priori būtu jāattiecas uz minēto iepirkumu. Šādos apstākļos jākonstatē, ka minētā direktīva nav piemērojama konkrētajam iepirkumam pamatlietā.

20      Otrām kārtām, jānorāda, ka lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu un iesniedzējtiesas atbilde uz lūgumu sniegt informāciju, ko tai adresējusi Tiesa, neietver informāciju, kura var pierādīt tādas Latvijas tiesību normas esamību, kas Direktīvu 2014/24 padarītu tieši un bez nosacījumiem piemērojamu publiskajiem iepirkumiem – kuru vērtība nesasniedz šīs direktīvas 4. pantā paredzēto atbilstošo robežvērtību – vai kas veidotu tiešu un beznosacījumu atsauci uz minētās direktīvas normām (spriedums, 1990. gada 18. oktobris, Dzodzi, C‑297/88 un C‑197/89, EU:C:1990:360, 36. punkts, kā arī rīkojums, 2020. gada 12. novembris, Novart Engineering, C‑170/20, EU:C:2020:908, 31. punkts un tajā minētā judikatūra).

21      Faktiski atbildē uz šo lūgumu sniegt informāciju iesniedzējtiesa vien apstiprina, ka Publisko iepirkumu likuma 10. panta 1. punkts, kura formulējumu tā necitē, paredz, ka “lielākā daļa [tajā] norādīto prasību, tas ir, būtībā visas būtiskākās publisko iepirkuma procedūru prasības, ir obligāti attiecināmas arī uz sociālo un citu īpašo pakalpojumu līgumu slēgšanu”. Tā piebilst, ka tādējādi Latvijas likumdevējs ir izvēlējies nodrošināt “pēc iespējas vienādu attieksmi situācijās, kad pakalpojumu līgumu paredzamā vērtība pārsniedz tikai Publisko iepirkumu likumā paredzēto robežvērtību, un situācijās, kad pakalpojumu līgumu paredzamā vērtība sasniedz [Direktīvas 2014/24] 4.pantā paredzētās robežvērtības”. Tomēr šīs atsauces, pirmkārt, uz “būtiskākajām” publisko iepirkumu procedūru prasībām un, otrkārt, uz faktu, ka attiecībā uz iepirkumiem, kuru vērtība ir augstāka un zemāka par šīm robežvērtībām, ir “pēc iespējas” vienāda attieksme, nav pietiekami precīzas.

22      Šajā ziņā jāatgādina, ka konkrētais iepirkums pamatlietā par “fiziskās un tehniskās apsardzes pakalpojumiem” ietilpst īpašajos pakalpojumos, kas uzskaitīti Direktīvas 2014/24 XIV pielikumā. Tādējādi uz šiem iepirkumiem attiecas šīs direktīvas III sadaļā “Īpaši iepirkuma režīmi” ietvertās normas, tostarp minētās direktīvas 74. līdz 77. pants. Taču nav sniegta nekāda informācija par valsts tiesisko regulējumu, ar kuru šīs tiesību normas transponētas Latvijas tiesībās, tāpēc Tiesai nav iespējas pārbaudīt, vai III sadaļā paredzētās speciālās normas attiecas uz šo iepirkumu tādēļ, ka ar Latvijas tiesībām būtu veikta tieša un beznosacījumu atsauce uz šīm tiesību normām.

23      Trešām kārtām, jāizvērtē, vai konkrētajam iepirkumam pamatlietā ir noteikta pārrobežu interese. Atbilstoši Tiesas pastāvīgajai judikatūrai attiecībā uz iepirkumiem, uz kuriem, ņemot vērā to vērtību, neattiecas direktīvu par publisko iepirkumu piemērošanas joma, tomēr ir jāpiemēro LESD pamatnoteikumi un vispārējie principi, it īpaši vienlīdzīgas attieksmes un diskriminācijas pilsonības dēļ aizlieguma princips, kā arī no tiem izrietošais pārskatāmības pienākums, ja vien šiem iepirkumiem ir noteikta pārrobežu interese (spriedums, 2016. gada 6. oktobris, Tecnoedi Costruzioni, C‑318/15, EU:C:2016:747, 19. punkts, kā arī rīkojums, 2020. gada 12. novembris, Novart Engineering, C‑170/20, EU:C:2020:908, 33. punkts un tajā minētā judikatūra).

24      Starp objektīvajiem kritērijiem, kas var liecināt par noteiktas pārrobežu intereses esamību, it īpaši var būt samērā nozīmīga konkrētā publiskā iepirkuma summa kopā ar darbu izpildes vietu vai arī publiskā iepirkuma tehniskie rādītāji un attiecīgo preču īpašais raksturs. Šajā kontekstā var arī ņemt vērā citās dalībvalstīs reģistrēto saimnieciskās darbības subjektu iesniegtās sūdzības ar nosacījumu, ka tiek pārbaudīts, ka tās ir reālas, nevis fiktīvas (spriedums, 2016. gada 6. oktobris, Tecnoedi Costruzioni, C‑318/15, EU:C:2016:747, 20. punkts, kā arī rīkojums, 2020. gada 12. novembris, Novart Engineering, C‑170/20, EU:C:2020:908, 33. punkts un tajā minētā judikatūra).

25      Tomēr noteiktas pārrobežu intereses esamība nevar tikt hipotētiski izsecināta no zināmiem elementiem, kas, aplūkoti abstrakti, varētu būt norādes šajā ziņā, bet tai ir skaidri jāizriet no attiecīgā iepirkuma apstākļu konkrēta vērtējuma. Iesniedzējtiesa lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu nevar vienkārši sniegt Tiesai elementus, kas ļauj neizslēgt noteiktas pārrobežu intereses esamību, bet tieši otrādi – tai jāsniedz ziņas, kuras pierāda tās esamību (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2016. gada 6. oktobris, Tecnoedi Costruzioni, C‑318/15, EU:C:2016:747, 22. punkts, kā arī rīkojumu, 2020. gada 12. novembris, Novart Engineering, C‑170/20, EU:C:2020:908, 35. punkts un tajā minētā judikatūra).

26      Izskatāmajā lietā, pirmkārt, konkrētā iepirkuma pamatlietā paredzamā vērtība ir skaidri zemāka par Direktīvas 2014/24 4. panta d) punkta paredzēto robežvērtību un tikai apstāklis vien, ka attiecīgos šī iepirkuma pakalpojumus ir jāsniedz Rīgā (Latvija), kas atrodas 70 līdz 150 km attālumā no Lietuvas un Igaunijas robežas, nešķiet tāds, kas var pierādīt noteiktas pārrobežu intereses esamību, izņemot, ja uzskata, ka visiem iepirkumiem, kuri jāveic reģionā, kas neatrodas pārāk tālu no robežas ar citu dalībvalsti, ir šāda interese. Otrkārt, ir skaidrs, ka divi pretendenti, kuri iesniedza piedāvājumus, ir atbilstoši Latvijas tiesību aktiem dibinātas sabiedrības un ka ar minēto iepirkumu saistītajiem konkrētajiem pakalpojumiem attiecībā uz publiskas slimnīcas apsardzes pakalpojumiem a priori nav – neesot citai iesniedzējtiesas sniegtai informācijai šajā ziņā – nekādu īpašu iezīmju, no kurām izrietētu, ka pats iepirkums veidotu īpašu interesi saimnieciskās darbības veicējiem, kas atrodas citās dalībvalstīs, nevis Latvijas Republikā.

27      Līdz ar to Tiesas rīcībā esošie elementi nav tādi, kas var pierādīt, ka attiecīgais iepirkums pamatlietā veido noteiktu pārrobežu interesi.

28      Šādos apstākļos Tiesa uzskata, ka nav iespējams sniegt lietderīgu atbildi uz iesniedzējtiesas uzdotajiem jautājumiem, lai atrisinātu tajā izskatāmo strīdu. Taču šādas atbildes sniegšana ir ar LESD 267. pantu izveidotās sadarbības mērķis (rīkojums, 2020. gada 12. novembris, Novart Engineering, C‑170/20, EU:C:2020:908, 38. punkts un tajā minētā judikatūra).

28.^a      No tā izriet, ka lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir acīmredzami nepieņemams.

 Par tiesāšanās izdevumiem

29      Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība izriet no tiesvedības, kas notiek iesniedzējtiesā, tāpēc tā lemj par tiesāšanās izdevumiem.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (devītā palāta) izdod rīkojumu:

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko Augstākā tiesa (Senāts) (Latvija) iesniegusi ar 2023. gada 19. decembra lēmumu, ir acīmredzami nepieņemams.

Pasludināts Luksemburgā 2024. gada 5. jūlijā.

*      Tiesvedības valoda – latviešu.