1

Apelācijas sūdzību iesniegusī WhatsApp Ireland Ltd. lūdz atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2022. gada 7. decembra rīkojumu WhatsApp Ireland/Eiropas Datu aizsardzības kolēģija (T‑709/21, EU:T:2022:783), ar kuru kā nepieņemama tika noraidīta tās prasība atcelt Eiropas Datu aizsardzības kolēģijas 2021. gada 28. jūlija Lēmumu 1/2021, kas, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV 2016, L 119, 1. lpp., turpmāk tekstā – “VDAR”) 5. pantu, tika pieņemts pēc Data Protection Commission (Uzraudzības iestāde fizisku personu datu aizsardzības jomā, Īrija) izmeklēšanas saskaņā ar šīs regulas 56. pantu par WhatsApp Ireland veikto datu pārrobežu apstrādi saistībā ar tās pakalpojumu sniegšanu Eiropas Savienībā.

2

Ar 2023. gada 15. maijā Tiesas kancelejā iesniegto dokumentu Computer & Communications Industry Association (turpmāk tekstā – “CCIA”), kas ir starptautiska apvienība, kura pulcē informācijas tehnoloģiju un komunikāciju nozarē strādājošus uzņēmumus, – pamatojoties uz Eiropas Savienības Tiesas statūtu 40. panta otro daļu un Tiesas Reglamenta 130. pantu, kas saskaņā ar šā reglamenta 190. panta 1. punktu ir piemērojams apelācijas tiesvedībā, – lūdza atļaut tai iestāties šajā lietā WhatsApp Ireland prasījumu atbalstam.

3

Pieteikuma pamatojumā CCIA atgādina nosacījumus, kas Tiesas un Vispārējās tiesas judikatūrā – konkrēti Tiesas priekšsēdētāja 2023. gada 10. marta rīkojumā Illumina/Komisija (C‑611/22 P, EU:C:2023:205, 10. punkts) un 2019. gada 23. septembra rīkojumā Google un Alphabet/Komisija (T‑604/18, EU:T:2019:743, 51. punkts) – izvirzīti attiecībā uz profesionālo apvienību tiesībām iestāties lietā, saskaņā ar kuriem apvienībai var atļaut iestāties lietā, pirmkārt, ja tā pārstāv ievērojamu skaitu attiecīgajā nozarē strādājošo uzņēmumu, otrkārt, ja tās darbības mērķis ietver tās biedru interešu aizsardzību, treškārt, ja lietā var tikt risināti principiāli jautājumi, kas skar attiecīgās nozares darbību, un, tātad, ceturtkārt, ja pasludināmais nolēmums var būtiski ietekmēt tās biedru intereses.

4

Šajā ziņā attiecībā uz šajā judikatūrā paredzēto pirmo un otro nosacījumu CCIA atgādina, ka Eiropas Datu aizsardzības kolēģijas lēmumi, kas tiek pieņemti, pamatojoties uz VDAR 65. panta 1. punkta a) apakšpunktu, var tikt pieņemti tikai lietās, kuras attiecas uz personas datu pārrobežu apstrādi, ko parasti veic vadošie tehnoloģiju uzņēmumi, no kuriem ievērojams skaits esot CCIA biedri. Turklāt Savienības tiesas jau esot atzinušas, ka šīs apvienības darbības mērķis ietver tās biedru interešu aizsardzību.

5

Attiecībā uz trešo minētajā judikatūrā izvirzīto nosacījumu CCIA atgādina, ka šajā lietā rodas jautājums par to, vai sabiedrībai, uz kuru attiecas Eiropas Datu aizsardzības kolēģijas lēmums, kas pieņemts, pamatojoties uz VDAR 65. panta 1. punkta a) apakšpunktu, ir tiesības apstrīdēt šādu lēmumu tieši Savienības tiesā. Savukārt Eiropas Datu aizsardzības kolēģijas lēmumi esot saistoši vadošajai uzraudzības iestādei šīs tiesību normas izpratnē, tāpēc šai iestādei varētu nākties secināt, ka attiecīgās sabiedrības kāda konkrēta rīcība ir uzskatāma par VDAR pārkāpumu, un palielināt uzliekamā naudas soda apmēru, un šādam naudas sodam ir kriminālsoda raksturs 1950. gada 4. novembrī Romā parakstītās Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. panta izpratnē.

6

Liedzot attiecīgajai sabiedrībai tiesības celt prasību Savienības tiesā, kā to esot izdarījusi Vispārējā tiesa 2022. gada 7. decembra rīkojumā lietā WhatsApp Ireland/Eiropas Datu aizsardzības kolēģija (T‑709/21, EU:T:2022:783), šai sabiedrībai tiekot atņemtas tiesības uz efektīvu pārbaudi tiesā, ko garantē šis 6. pants un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pants. Šis nolēmums liekot šādai sabiedrībai celt prasību valsts tiesās, kurām neesot tiesību atcelt Savienības tiesību aktu un kurām, labākajā gadījumā, esot iespēja vērsties Tiesā ar lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu šaubu gadījumā par Savienības tiesību normu interpretāciju. Tomēr prejudiciālā nolēmuma tiesvedība nevarot aizstāt atcelšanas prasību, jo šādā tiesvedībā Tiesai neesot pilnīga kompetence attiecībā uz visiem faktuālajiem un juridiskajiem jautājumiem, taču Eiropas Datu aizsardzības kolēģijas lēmumos tiekot risināti sarežģīti faktuāli jautājumi. Šādos apstākļos izskatāmajā lietā tiekot risināti CCIA un tās biedriem svarīgi jautājumi.

7

Par šā rīkojuma 3. punktā minētajā judikatūrā paredzēto ceturto nosacījumu CCIA apgalvo, ka šīs lietas iznākums var ietekmēt informācijas un komunikāciju tehnoloģiju nozares darbību un it īpaši skart tās biedrus, jo šo biedru piedāvātie pakalpojumi un produkti pēc savas būtības ietver personas datu pārrobežu apstrādi. Tādējādi uz šo nozari it īpaši attiecoties VDAR 65. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētā procedūra un tātad arī Eiropas Datu aizsardzības kolēģijas lēmumi.

8

Pēc tam, kad saskaņā ar Reglamenta 131. panta 1. punktu, kas apelācijas tiesvedībā piemērojams atbilstoši tā 190. panta 1. punktam, Tiesas sekretārs lietas dalībniekiem izsniedza CCIA pieteikumu par iestāšanos lietā, Eiropas Datu aizsardzības kolēģija noteiktajā termiņā iesniedza apsvērumus par šo pieteikumu, lūdzot šo pieteikumu noraidīt.

9

Turklāt ar vēstulēm, kas Tiesas kancelejā iesniegtas 2023. gada 30. maijā un 1. jūnijā, attiecīgi WhatsApp Ireland un Eiropas Datu aizsardzības kolēģija, pamatojoties uz Reglamenta 131. pantu, lūdza, lai attiecībā uz CCIA noteiktām apelācijas sūdzības pielikumu un atbildes raksta daļām tiktu ievērota konfidencialitāte.

10

Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas statūtu 40. panta otro un trešo daļu ikviena persona, ja tā var pierādīt savu ieinteresētību Tiesai iesniegtas lietas iznākumā, ir tiesīga iestāties šajā lietā, izņemot lietās starp dalībvalstīm, lietās starp Savienības iestādēm vai lietās starp šīm dalībvalstīm un šīm iestādēm.

11

Saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru jēdziens “ieinteresētība attiecībā uz [..] lietas iznākumu” šīs tiesību normas izpratnē ir jādefinē, ņemot vērā pašas lietas priekšmetu, un ar to ir jāsaprot tieša un pastāvoša interese tajā, kas notiek ar pašiem prasījumiem, nevis interese par izvirzītajiem pamatiem vai argumentiem. Proti, ar jēdzienu “lietas iznākums” ir jāsaprot lūgtais galīgais nolēmums, kāds izklāstīts taisāmā sprieduma vai rīkojuma rezolutīvajā daļā (Tiesas priekšsēdētāja rīkojums, 2022. gada 1. septembris, Google un Alphabet/Komisija, C‑48/22 P, EU:C:2022:667, 6. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).

12

Šajā ziņā tostarp jāpārliecinās, ka apstrīdētais tiesību akts pieteikuma par iestāšanos lietā iesniedzēju skar tieši un ka tā interese lietas iznākumā ir skaidri noteikta. Savukārt interesi lietas iznākumā principā var uzskatīt par pietiekami tiešu vienīgi tad, ja šis iznākums var mainīt pieteikuma par iestāšanos lietā iesniedzēja tiesisko stāvokli (Tiesas priekšsēdētāja rīkojums, 2022. gada 1. septembris, Google un Alphabet/Komisija, C‑48/22 P, EU:C:2022:667, 7. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).

13

Tomēr no pastāvīgās judikatūras izriet arī, ka profesionālai pārstāvniecības apvienībai, kuras mērķis ir aizsargāt tās biedru intereses, var atļaut iestāties lietā, ja tajā tiek risināti principiāli jautājumi, kas var ietekmēt minētās intereses. Tādējādi prasība, ka šādai apvienībai ir jābūt tiešai un pastāvošai interesei lietas iznākumā, ir jāuzskata par izpildītu, ja šī apvienība pierāda, ka tā atrodas šādā situācijā – neatkarīgi no tā, vai lietas iznākums varētu mainīt apvienības tiesisko stāvokli kā tādu (Tiesas priekšsēdētāja rīkojums, 2023. gada 10. marts, Illumina/Komisija, C‑611/22 P, EU:C:2023:205, 8. punkts un tajā minētā judikatūra).

14

Proti, šāda tiesību iestāties lietā plaša interpretācija par labu profesionālajām pārstāvniecības apvienībām ir vērsta uz to, lai ļautu labāk novērtēt apstākļus, kādos attiecīgās lietas ir iesniegtas Savienības tiesai, vienlaikus novēršot individuālas iestāšanās lietās lielo skaitu, kas varētu apdraudēt tiesvedības efektivitāti un tās pareizu norisi. Atšķirībā no fiziskām un juridiskām personām, kas rīkojas savā vārdā, profesionālās pārstāvniecības apvienības var iesniegt Tiesā pieteikumu par iestāšanos lietā nevis tālab, lai aizstāvētu individuālas intereses, bet gan tālab, lai aizstāvētu savu biedru kolektīvās intereses. Būtībā šādas apvienības iestāšanās lietā ļauj skatīt kopumā šīs kolektīvās intereses, kuras skar principiālais jautājums, no kā ir atkarīgs lietas iznākums un kas tādējādi ļauj Tiesai labāk izvērtēt tai iesniegtās lietas apstākļus (Tiesas priekšsēdētāja rīkojums, 2023. gada 10. marts, Illumina/Komisija, C‑611/22 P, EU:C:2023:205, 9. punkts un tajā minētā judikatūra).

15

Tāpēc saskaņā ar šā rīkojuma 13. punktā atgādināto judikatūru un, precīzāk, kā izriet no Vispārējās tiesas judikatūras, apvienībai var atļaut iestāties lietā tad, ja, pirmkārt, tā pārstāv ievērojamu skaitu uzņēmumu, kuri darbojas attiecīgajā nozarē, ja, otrkārt, tās mērķis ir tās biedru interešu aizstāvība, ja, treškārt, lieta var raisīt principiālus jautājumus, kas ietekmē attiecīgās nozares darbību, un ja, ceturtkārt, pasludināmais spriedums tādējādi var būtiski ietekmēt tās biedru intereses (Tiesas priekšsēdētāja rīkojums, 2023. gada 10. marts, Illumina/Komisija, C‑611/22 P, EU:C:2023:205, 10. punkts).

16

Tomēr jānorāda, ka pieteikums par iestāšanos lietā, par kuru bija Tiesas priekšsēdētāja 2023. gada 10. marta rīkojums lietā Illumina/Komisija (C‑611/122 P, EU:C:2023:205), tika apmierināts, ņemot vērā to, ka konkrētā lieta varētu “konkrēti ietekmē[t]” trīs nozares – ko Komisija bija skaidri identificējusi savos norādījumos par tās normas piemērošanu, par kuras interpretāciju un tvērumu bija minētā lieta –, tostarp konkrēto nozari, kurā darbojās pieteikumu par iestāšanos lietā iesniegušās apvienības biedri (Tiesas priekšsēdētāja rīkojums, 2023. gada 10. marts, Illumina/Komisija, C‑611/22 P, EU:C:2023:205, 15.–17. punkts). Tādējādi jāprecizē, ka apvienība, kas iesniedz pieteikumu par iestāšanos lietā, nevar pierādīt, ka ir izpildīti šā rīkojuma 15. punktā minētais pirmais un trešais nosacījums, pamatojoties tikai uz to, ka lietā tiek risināti principiāli jautājumi, kas attiecas uz nozari, kurā darbojas tās biedri, apstākļos, kad šie jautājumi skar arī ievērojamu skaitu citu darbības nozaru. Pretējā gadījumā tiktu apdraudēts šā rīkojuma 14. punktā minētais mērķis, proti, izvairīties no liela skaita iestāšanās lietā gadījumiem. Tātad šādai apvienībai, pamatojoties uz objektīviem un ticamiem pierādījumiem, ir arī jāpierāda, ka nozare, kurā darbojas tās biedri, tiek ietekmēta no šīm citām nozarēm kvalitatīvi atšķirīgā veidā.

17

Tomēr šajā lietā CCIA nav pierādījusi, ka informācijas un komunikāciju tehnoloģiju nozare ir “attiecīgā nozare”, kuru skar šajā lietā apskatāmais principiālais jautājums tādā nozīmē, ka lietas iznākums ietekmētu šīs nozares darbību no citām darbības nozarēm kvalitatīvi atšķirīgā veidā.

18

Uz informācijas un komunikāciju tehnoloģiju nozari patiešām attiecas VDAR 65. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētā procedūra, jo šajā nozarē uzņēmumu piedāvātie pakalpojumi un produkti ir saistīti ar personas datu pārrobežu apstrādi.

19

Tomēr, kā savos apsvērumos par pieteikumu par iestāšanos lietā uz to pamatoti uzmanību vērš Eiropas Datu aizsardzības kolēģija, šīs procedūras attiecas uz visām darbības nozarēm, kurās uzņēmumi apstrādā ievērojamu personas datu apjomu dažādās dalībvalstīs. Taču CCIA ir aprobežojusies ar norādi uz sekām, kādas šīs lietas iznākums radīs tiesību uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā īstenošanai, it īpaši, ciktāl ar to pēc būtības var atrisināt principiālo jautājumu par to, vai Eiropas Datu aizsardzības kolēģijas lēmums, kas pieņemts saskaņā ar VDAR 65. panta 1. punkta a) apakšpunktu, izmaina sabiedrības, par kuras datiem ir strīds, tiesisko stāvokli tādā veidā, ka to var uzskatīt par aktu, ko šī sabiedrība ir tiesīga apstrīdēt.

20

Jāsecina, ka šīs sekas skars uzņēmumus jebkurā nozarē, kas var tikt iesaistīta VDAR 65. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētajā procedūrā. Savukārt CCIA nav izklāstījusi iemeslus, kuru dēļ atbilde, kādu varētu sniegt uz minēto principiālo jautājumu – par saskaņā ar šo tiesību normu pieņemto lēmumu apstrīdamību – to uzņēmumu intereses, kuri darbojas informācijas un komunikāciju tehnoloģiju nozarē ietekmētu objektīvi kvalitatīvi atšķirīgi, salīdzinājumā ar to, kā tā ietekmētu tos uzņēmumus, kuri darbojas citās nozarēs, taču arī apstrādā lielu personas datu apjomu.

21

No iepriekš izklāstītajiem apsvērumiem izriet, ka CCIA nav pierādījusi, ka tai ir interese lietas iznākumā Eiropas Savienības Tiesas statūtu 40. panta otrās daļas izpratnē, un tādēļ tās pieteikums par iestāšanos lietā ir noraidāms.

22

Tā kā CCIA pieteikums par iestāšanos lietā tiek noraidīts, pieteikumam par konfidencialitātes ievērošanu, ko attiecībā uz šo apvienību kopīgi formulējusi WhatsApp Ireland un Eiropas Datu aizsardzības kolēģija, ir zudis priekšmets, tāpēc par šo pieteikumu nav jālemj.

23

Saskaņā ar Reglamenta 138. panta 1. punktu, kas, pamatojoties uz tā 184. panta 1. punktu, ir piemērojams arī apelācijas tiesvedībā, lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā CCIA pieteikums par iestāšanos lietā nav apmierināms un Eiropas Datu aizsardzības kolēģija nav lūgusi piespriest atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ir jāpiespriež CCIA un šai kolēģijai pašām segt savus tiesāšanās izdevumus, kas saistīti ar CCIA pieteikumu par iestāšanos lietā.

Ar šādu pamatojumu Tiesas priekšsēdētājs izdod rīkojumu: