1)

Vai Eiropas Savienības regulējumam, kas ir noteikts Padomes Direktīvā 79/7/EEK (1978. gada 19. decembris) par pakāpenisku vienlīdzīgas attieksmes principa pret vīriešiem un sievietēm īstenošanu sociālā nodrošinājuma jautājumos (1) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2006/54/EK (2006. gada 5. jūlijs) par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos (pārstrādātā redakcija) (2), ir pretrunā Spānijas normas par 1956. gada 22. jūnija Dekrēta 60. pantā paredzēto aprēķinu bāzes noteikšanu pabalstiem par pastāvīgu darbnespēju, kas iestājusies nelaimes gadījuma darbā rezultātā, ciktāl tā varētu būt netieša diskriminācija dzimuma dēļ, ja savu darba laiku galvenokārt samazina sievietes, lai aprūpētu bērnus, un tāpēc atzītā pabalsta apmērs ir acīmredzami mazāks?

2)

Ņemot vērā to, ka Spānijas tiesību normā, kas nosaka pabalstu aprēķināšanas metodi pastāvīgas darba nespējas gadījumā, kas radusies nelaimes gadījuma rezultātā darbā – 1956. gada 22. jūnija Dekrēta 60. panta 2. punkts – ņem vērā faktiski saņemto algu nelaimes gadījuma brīdī un ka Spānijas valsts sociālās nodrošināšanas sistēma paredz, ka pabalsts ģimenei ir uz iemaksām balstīts ģimenes pabalsts – Ley General de la Seguridad Social [Vispārējais sociālā nodrošinājuma likums] 237. panta 3. punkts – un ka pirmajos divos darba laika samazināšanas gados bērna aprūpes nolūkā, kā paredzēts Estatuto de los Trabajadores [Darba likums] 37. panta 6. punktā, pabalsta summa tiek palielināta līdz pilnam apmēram, un ka saskaņā ar statistikas datiem 90 % personu, kas pieprasa darba laika samazināšanu bērna aprūpes nolūkā, ir sievietes, vai iepriekš minētās Spānijas normas ir pretrunā Līguma par Eiropas Savienības darbību 8. pantam, Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21. un 23. pantam, Direktīvas 79/7/EEK 4. pantam un Direktīvas 2006/54/EK 5. pantam, un vai tās ir uzskatāmas par netiešu diskrimināciju dzimuma dēļ?