1)

Vai Regulas Nr. 561/2006 (1) 9. panta 3. punktā ietverto jēdzienu “darba devēja darbības centrs, kur transportlīdzekļa vadītājs parasti atrodas” var interpret tādējādi, ka ar to ir jāsaprot vieta, kur konkrēti ir bāzēts transportlīdzekļa vadītājs, proti, pasažieru autopārvadājumu uzņēmuma telpas vai autostāvvieta, vai cits ģeogrāfisks punkts, kas definēts kā maršruta sākuma vieta, no kuras transportlīdzekļa vadītājs regulāri sniedz savus pakalpojumus un uz kuru šo pakalpojumu sniegšanas noslēgumā viņš atgriežas, pildot savus pienākumus parastos apstākļos un neievērojot īpašus sava darba devēja norādījumus?

2)

Vai, novērtējot, vai noteikta vieta ir “darba devēja darbības centrs, kur transportlīdzekļa vadītājs parasti atrodas” Regulas Nr. 561/2006 9. panta 3. punkta izpratnē, ir nozīme tam, vai minētā vieta ir aprīkota ar atbilstošām telpām (piemēram, higiēnas un labierīcību telpas, atpūtas vieta)?

3)

Vai, novērtējot, vai noteikta vieta ir darba devēja darbības centrs, kur transportlīdzekļa vadītājs parasti atrodas, Regulas Nr. 561/2006 9. panta 3. punkta izpratnē, ir nozīme tam, ka šīs konkrētās bāzes vietas atrašanās vieta ir labvēlīga darbiniekiem (transportlīdzekļu vadītājiem), jo tā jebkurā gadījumā atrodas tuvāk viņu mājām nekā komercreģistrā reģistrētās uzņēmuma darījumdarbības vietas un filiāles, un tādējādi transportlīdzekļu vadītāju ceļā pavadītais laiks ir īsāks par to, kas viņiem būtu nepieciešams, ja viņi darbu sāktu un pabeigtu šajās darījumdarbības vietās vai filiālēs?

4)

Vai gadījumā, ja Regulas Nr. 561/2006 9. panta 3. punktā ietverto jēdzienu “darba devēja darbības centrs, kur transportlīdzekļa vadītājs parasti atrodas” nevar definēt kā vietu, kur konkrēti ir bāzēts transportlīdzekļa vadītājs, proti, pasažieru autopārvadājumu uzņēmuma telpas vai autostāvvieta, vai cits ģeogrāfisks punkts, kas definēts kā maršruta sākuma vieta, no kuras transportlīdzekļa vadītājs regulāri sniedz savus pakalpojumus un uz kuru šo pakalpojumu sniegšanas noslēgumā viņš atgriežas, pildot savus pienākumus parastos apstākļos un neievērojot īpašus sava darba devēja norādījumus, Regulā Nr. 561/2006 ietverto šī jēdziena definīciju, ņemot vērā šīs regulas 5. apsvērumu, var uzskatīt par noteikumu attiecībā uz darba apstākļiem, saistībā ar kuru nozares darba devēji un darba ņēmēji, noslēdzot darba koplīgumu vai kā citādi, var paredzēt darbiniekiem labvēlīgākus nosacījumus?