1.

Piekūns nav vienīgais putns, ar ko Malta ir slavena ( 2 ). Faktiski gadsimtiem ilgi tai ir bijusi tradīcija sagūstīt savvaļas žubītes, kas migrē pāri tās teritorijai ( 3 ).

2.

Eiropas Savienībā savvaļas žubītes aizsargā Putnu direktīva ( 4 ). Atsaucoties uz Sema Speida [Same Spade] mūžīgo citātu no “Maltas piekūna” – “Neiebilstu pret saprātīgu nepatikšanu daudzumu”, pievienošanās sarunu laikā Maltas Republika piekrita līdz 2008. gadam pielāgot savas paražas Putnu direktīvas prasībām ( 5 ).

3.

Tāpēc 2009. gadā Malta aizliedza žubīšu sagūstīšanu. Tomēr 2014. gadā tā nolēma izmantot Putnu direktīvas 9. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzēto izņēmumu, lai atļautu sagūstīt septiņu sugu savvaļas žubītes rekreatīvos nolūkos ( 6 ).

4.

Tiesa 2018. gada 21. jūnija spriedumā Komisija/Malta ( 7 ) konstatēja, ka šis rekreatīvais regulējums neatbilst minētā izņēmuma nosacījumiem. Īpaši būtiski saistībā ar pašreizējo prasības pieteikumu ir tas, ka Tiesa uzskatīja, ka zināšanu trūkums par to putnu references populāciju izcelsmi, kuri migrē pār Maltu, liedz izpildīt Putnu direktīvā paredzētās rekreatīvās atkāpes noteikto “neliela skaita” kritēriju (turpmāk tekstā – “zināšanu plaisa”) ( 8 ).

5.

Pēc minētā sprieduma Malta atcēla rekreatīvo atkāpi ietverošo regulējumu.

6.

2020. gada oktobrī Malta pieņēma “Žubīšu projektu” ( 9 ). Tas paredz to pašu septiņu sugu dzīvu žubīšu sagūstīšanu, kuras paredzētas tiesību aktos, kas ļauj veikt sagūstīšanu rekreatīvos nolūkos, taču Žubīšu projektā piedāvātā sagūstīšana ir paredzēta kā daļa no – kā tiek apgalvots – pētniecības projekta. Jaunie tiesību akti, ar ko nosaka Žubīšu projekta regulējumu, ir balstīti uz atšķirīgu Putnu direktīvas izņēmumu, proti, izņēmumu, uz kuru saskaņā ar minētās direktīvas 9. panta 1. punkta b) apakšpunktu var atsaukties “pētniecības nolūkā”.

7.

Eiropas Komisija uzskata, ka Žubīšu projekts ir tikai “aizsegs”, lai varētu turpināt tās pašas rekreatīvās žubīšu sagūstīšanas darbības, kuras Tiesa spriedumā Komisija/Malta atzina par nesaderīgām ar Putnu direktīvu. Attiecīgi Komisija, pamatojoties uz LESD 258. pantu, sāka pārkāpuma procedūru, saistībā ar kuru tika celta šī prasība ( 10 ).

8.

Kopā ar Dzīvotņu direktīvu ( 11 ) Putnu direktīva ir Savienības instruments, kura mērķis ir bioloģiskās daudzveidības saglabāšana ( 12 ).

9.

Kā izriet no Putnu direktīvas preambulas 3. un 5. apsvēruma, putnu sugu daudzveidības saglabāšana ir ne tikai vides aizsardzības mērķis pats par sevi, bet arī tiek uzskatīta par nepieciešamu elementu, lai sasniegtu ES noturīgas attīstības un labāku dzīves apstākļu mērķus.

10.

Neatkarīgi no dažām atšķirībām regulējumā, kas piemērojams Putnu direktīvas I–III pielikumā uzskaitītajām putnu sugām, direktīvas 1. panta 1. punktā ir skaidri noteikts, ka tās mērķis ir “visu tādu savvaļas putnu sugu aizsardzība, kas sastopamas to dalībvalstu Eiropas teritorijā, uz kurām attiecas Līgums” ( 13 ). Šajā nolūkā Putnu direktīvā ir reglamentēta “šo sugu aizsardzība, apsaimniekošana un uzraudzība un noteiktas to izmantošanas normas”.

11.

Putnu direktīvas 5. pantā citastarp ir aizliegta apzināta putnu nonāvēšana vai sagūstīšana jebkādā veidā un apzināta putnu traucēšana.

12.

Turklāt Putnu direktīvas 8. panta 1. punktā papildus ir noteikts:

“Attiecībā uz putnu medībām, to sagūstīšanu vai nonāvēšanu saskaņā ar šo direktīvu dalībvalstis aizliedz lietot jebkādus masveidīgas vai neselektīvas putnu sagūstīšanas vai nonāvēšanas līdzekļus, pasākumus vai paņēmienus, arī tādus, kas var izraisīt kādas sugas lokālu izzušanu, jo īpaši IV pielikuma a) punktā minētos.”

13.

Direktīvas IV pielikuma a) punkta ceturtajā ievilkumā starp aizliegtajiem sagūstīšanas līdzekļiem un paņēmieniem ir minēti tīkli un lamatas, un no sprieduma Komisija/Malta izriet, ka minētā norma attiecas arī uz clap‑nets, kuru izmantošana ir paredzēta “Žubīšu projektā” ( 14 ).

14.

Pat ja Putnu direktīvā principā ir aizliegta putnu sagūstīšana, Tiesa ir uzskatījusi, ka noteiktos apstākļos savvaļas putnu medīšana vai sagūstīšana rekreatīvos nolūkos var būt ar direktīvu atļauta “saprātīga izmantošana” ( 15 ). Šķiet, ka tas atbilst minētās direktīvas 2. pantam, kas ļauj dalībvalstīm, izstrādājot putnu aizsardzībai vajadzīgos pasākumus, ņemt vērā saimnieciskās un rekreatīvās prasības.

15.

Tomēr, kā Tiesa ir arī apstiprinājusi ( 16 ), tradicionālo darbību saglabāšana nav autonoma atkāpe no Putnu direktīvā noteiktās aizsardzības sistēmas. Drīzāk jebkuru atkāpi var atļaut tikai tad, ja tas ir paredzēts pašā Putnu direktīvā un saskaņā ar tajā paredzētajiem nosacījumiem.

16.

Šajā saistībā Putnu direktīvas 9. panta 1. punktā ir noteikts:

“Ja nevar rast citu pieņemamu risinājumu, dalībvalstis var atkāpties no 5. līdz 8. panta noteikumiem šādu iemeslu dēļ:

[..]

17.

Maltas Republika Žubīšu projektu izveidoja 2020. gadā. Attiecīgie tiesību akti tika pieņemti, pamatojoties uz Savvaļas putnu aizsardzības noteikumiem ( 17 ), kas ir tiesību akts, ar kuru Putnu direktīvu transponē Maltas tiesību aktos.

18.

Ar Savvaļas putnu aizsardzības noteikumu 9. pantu ir transponēts Putnu direktīvas 9. pants, paredzēti nosacījumi, kas jāizmanto izņēmumu novērtēšanai, un noteikta īpaša lēmumu pieņemšanas procedūra, kurā iesaistīta Maltas Ornitoloģijas komiteja, kuras loma ir regulēta ar Savvaļas putnu aizsardzības noteikumu 10. pantu.

19.

Žubīšu projekts tika izveidots ar 2020. gada pamatnoteikumiem ( 18 ) un tajā pašā gadā īstenots, pamatojoties uz 2020. gada deklarāciju ( 19 ). Pamata regulējums 2021. gadā tika grozīts ar 2021. gada pamatnoteikumiem ( 20 ), kas minētajā gadā tika īstenoti ar 2021. gada deklarāciju ( 21 ) un nākamajā gadā ar 2022. gada deklarāciju ( 22 ).

20.

Attiecīgie noteikumi “paredz sistēmu, kas ļauj stingri kontrolētos apstākļos un izlases veidā piešķirt pētniecības atkāpi, lai noteiktu Maltas [septiņu žubīšu sugu] references populāciju, pamatojoties uz [Putnu direktīvas] 9. panta 1. punkta b) apakšpunktu [..] ( 23 )”. 2020. gada pamatnoteikumu 1. panta 2. punktā bija arī paskaidrots, ka projekta mērķis ir “jo īpaši apkopot pietiekamu zinātnisku informāciju, lai Malta atbilstoši Putnu direktīvas 9. panta 1. punkta c) apakšpunktam ieviestu atkāpi ietverošu regulējumu, kas atbilst “neliela skaita” kritērijam, kā Tiesa to interpretējusi spriedumā [Komisija/Malta]”.

21.

Saskaņā ar Žubīšu projektu šie dati tiktu vākti, sagūstot putnus, kas pieder septiņām žubīšu sugām, uz kurām attiecas projekts, izmantojot clap‑nets, kuru linuma acs izmērs ir vismaz 18 mm x 18 mm. Pētījuma koncepcijas mērķis ir panākt datu piesātinātību, kad parauga lielums sasniedz 60–70 atgūtus gredzenus par katru no septiņām žubīšu sugām.

22.

Sagūstīšana jāveic personām, kurām ir īpaša licence un kuras sauc par datu vācējiem. Īpašo licenci var izsniegt personai, kam ir vispārēja dzīvu īpatņu sagūstīšanas licence, kas iesniedz teritorijas plānu, kurā norādīta tās apstiprināto clap‑nets atrašanās vieta, un kas apmeklē obligātu mācību kursu par pētniecības mērķiem.

23.

Sagūstot putnu, datu savācējs pārbauda, vai sagūstītais putns ir apgredzenots, un, ja tā ir, informāciju no gredzena ievada atgūšanas veidlapā (t. s. “kontrole”). Veidlapa jānosūta Maltese Wild Birds Regulation Unit [Maltas Savvaļas putnu regulēšanas vienība] (turpmāk tekstā – “WBRU”). Līdz ar 2021. gada pamatnoteikumu pieņemšanu ir paredzēts, ka par visiem datu vācēja sagūstītajiem īpatņiem, tostarp par īpatņiem bez gredzena, nekavējoties jāpaziņo regulatīvajai iestādei (kas jau attiecīgajā brīdī bija WBRU). Pēc putna “kontroles” datu savācējam putns nekavējoties jāatlaiž savvaļā.

24.

Attiecīgajā tiesiskajā regulējumā ir paredzēta arī iespēja, ka projektā var piedalīties personas, kurām ir īpaša apgredzenošanas licence un kuru uzdevums būtu apgredzenot sagūstītos putnus ar gredzenu, uz kura ir attiecīgie dati. Tomēr organizācijas, kas Maltā darbojas putnu apgredzenošanas jomā, proti, EURING un BirdLife Malta, atteicās piedalīties Žubīšu projektā, norādot uz ētiskiem apsvērumiem ( 24 ), un aicināja putnu apgredzenotājus nepiedalīties šajā projektā. Kā tika paskaidrots tiesas sēdē, tā kā putnu apgredzenotāji, kas iekļauti valsts apgredzenošanas shēmā, šajā projektā nepiedalās, Malta pirms katras pētniecības sezonas publicēja Eiropas mēroga aicinājumu putnu apgredzenotājiem. Tomēr neviens putnu apgredzenotājs nepieteicās. Šā iemesla dēļ Žubīšu projektā tika veikta tikai tādu putnu sagūstīšana un kontrole, kuri jau bija apgredzenoti.

25.

Aprakstītais Žubīšu projekts tika īstenots no 2020. līdz 2022. gadam. Katru gadu no 20. oktobra līdz 20. decembrim ar īstenošanas deklarācijām tika atvērti pētniecības periodi, kuros bija atļauta putnu sagūstīšana.

26.

Komisija 2020. gada 3. decembrī nosūtīja Maltai oficiāla brīdinājuma vēstuli. Tā uzskatīja, ka Žubīšu projekts ir nesaderīgs ar Putnu direktīvas 5. pantu un 8. panta 1. punktu un nav pamatots ar direktīvas 9. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzēto atkāpi. Komisija uzskatīja, ka Malta nav pierādījusi, ka Žubīšu projektam ir faktisks pētniecības mērķis, ka Maltas tiesību aktos nav pamatojuma par to, vai pastāv cits pieņemams risinājums, un ka tā nav pierādījusi cita pieņemama risinājuma neesamību.

27.

Malta atbildēja 2021. gada 3. februārī un apgalvoja, ka Žubīšu projekts ir pamatots ar Putnu direktīvas 9. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Tā apgalvoja, ka jaunajam atkāpi ietverošajam regulējumam ir ar pētniecību saistīts mērķis. Šīs pētniecības mērķis jo īpaši ir novērst zināšanu trūkumu, ko Tiesa konstatējusi spriedumā Komisija/Malta.

28.

Komisija 2021. gada 9. jūnijā izdeva argumentētu atzinumu, kurā bija ietverti tādi paši iebildumi kā oficiālā brīdinājuma vēstulē. Tā kā Malta jau bija norādījusi, ka 2021. gada rudenī tā atvērs vēl vienu sagūstīšanas sezonu, argumentētajā atzinumā tika noteikts īss viena mēneša termiņš atbildes sniegšanai. Maltas lūgums pagarināt šo termiņu tika noraidīts.

29.

Malta uz minēto argumentēto atzinumu atbildēja 2021. gada 15. jūlijā, saglabājot savu nostāju, ka attiecīgais regulējums atbilst Savienības tiesībām.

30.

Pēc diskusijām un sanāksmēm starp Komisijas dienestiem un Maltas iestādēm Maltas vides ministrs 2021. gada 14. oktobrī atcēla 2020. gada pamatnoteikumus, “neskarot saskaņā ar tiem veikto vai neveikto pasākumu spēkā esamību”.

31.

Minētais ministrs 2021. gada 19. oktobrī turpināja Žubīšu projektu, pieņemot 2021. gada pamatnoteikumus ( 25 ).

32.

Komisija uzskata, ka 2020. gada pamatnoteikumi un 2021. gada pamatnoteikumi, kā arī deklarācijas, ar kurām atvērti 2020., 2021. un 2022. gada pētniecības periodi, ir viena veida rīcība, un tāpēc tos kopā uzskata par vienu pasākumu.

33.

Ar prasības pieteikumu, kas iesniegts 2023. gada 20. janvārī, Komisija lūdz Tiesu konstatēt, ka, pieņemot Žubīšu projektu un tādējādi atļaujot attiecīgo septiņu savvaļas žubīšu dzīvo sugas īpatņu sagūstīšanu, Malta nav izpildījusi savus pienākumus saskaņā ar Putnu direktīvas 5. pantu un 8. panta 1. punktu, tos lasot kopsakarā ar tās 9. panta 1. punktu.

34.

Savā iebildumu rakstā, kas iesniegts 2023. gada 21. aprīlī, Malta lūdz Tiesu noraidīt šo prasību kā nepieņemamu vai, pakārtoti, kā nepamatotu.

35.

Komisija un Malta attiecīgi 2023. gada 19. jūnijā un 2023. gada 24. jūlijā arī iesniedza atbildi un repliku.

36.

2024. gada 7. martā notika tiesas sēde, kurā Komisija un Malta sniedza mutvārdu apsvērumus.

37.

Pirms izskatīt šo lietu pēc būtības, vispirms izvērtēšu tās pieņemamību.

38.

Malta apgalvo, ka šī prasība ir nepieņemama, ciktāl tā ir balstīta uz argumentētu atzinumu, pēc kura drīz vien tika pieņemti būtiski valsts tiesiskā regulējuma grozījumi, kas prasības pieteikumā ir pielīdzināti iepriekšējam tiesiskajam regulējumam un ir sajaukti ar to. Tāpēc šīs prasības tvērums esot skaidrs un pārkāpjot Maltas tiesības uz aizstāvību.

39.

Komisija atbild, ka 2021. gada 9. jūnija argumentētajā atzinumā bija atsauce uz Maltas Žubīšu projektu, ko tolaik veidoja 2020. gada pamatnoteikumi un 2020. deklarācija. Prasības pieteikumā tika apstrīdēts tas pats projekts, kas pēc tam tika turpināts ar 2021. gada pamatnoteikumiem un 2021. un 2022. gada deklarācijām. Komisija uzskata, ka šie pēdējie minētie pasākumi ir “viena veida” rīcība ( 26 ).

40.

Komisija apgalvo, ka sākotnējā Žubīšu projekta – kas, kā norādīts argumentētajā atzinumā, neatbilda Putnu direktīvas 9. panta 1. punkta b) apakšpunktam, – pamatpazīmes joprojām bija regulējumā, kas pastāvēja, kad Komisija iesniedza prasības pieteikumu. Šīs pamatiezīmes ir šādas: projektā ir norādīts tas pats pētniecības mērķis, proti, apkopot informāciju ( 27 ) par tām pašām septiņām žubīšu sugām ( 28 ); projektā ir paredzēti tādi paši licencēšanas nosacījumi, tostarp licenču piešķiršana nevis profesionāliem zinātniekiem, bet jebkurai personai ar vispārēju dzīvu īpatņu sagūstīšanas licenci, kurai pieder tāda paša veida clap‑net pāris un kura ir apmeklējusi to pašu kursu ( 29 ), un atkāpes regulējuma tvērums attiecas uz to pašu 64 dienu laikposmu rudenī ( 30 ).

41.

Pretēji Maltas argumentiem, ka ar 2021. gada pamatnoteikumiem tika izpildīti Komisijas iebildumi, kas celti pārkāpuma procedūru laikā, Komisija uzskata, ka ar 2021. gada pamatnoteikumiem un īstenošanas deklarācijām ieviestie jauninājumi ir nenozīmīgi. Par pētniecību atbildīgās regulatīvās iestādes izveidei nebija būtiskas ietekmes, jo tās funkcijas veic WBRU ( 31 ), kurai jau bija šādas funkcijas saskaņā ar iepriekšējiem pamatnoteikumiem. Ar 2021. gada pamatnoteikumiem tika piešķirtas licences, pamatojoties uz pieprasījumiem, kas iesniegti saskaņā ar iepriekšējiem 2020. gada pamatnoteikumiem; deklarācijas (par 2020., 2021. un 2022. gadu) ir gandrīz identiskas.

42.

Manuprāt, Maltas izvirzītā iebilde par nepieņemamību būtu jānoraida.

43.

Proti, saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru saskaņā ar LESD 258. pantu celtas prasības priekšmets ir ierobežots līdz minētajā pantā paredzētās pirmstiesas procedūras laikā noteiktajam, tāpēc Komisijas argumentētajam atzinumam un prasības pieteikumam Tiesā jābūt balstītiem uz vienām un tām pašām sūdzībām ( 32 ).

44.

Tajā pašā laikā Tiesa atzīst, ka šāda prasība tomēr nevar būt tik plaša, lai katrā ziņā pieprasītu pilnīgu identiskumu starp argumentētajā atzinumā un prasības pieteikumā minētajām valsts tiesību normām. Ja laikā starp pirmstiesas un tiesvedības stadiju ir notikušas izmaiņas tiesību aktos, pietiek ar to, ka ar pirmstiesas procedūrā apstrīdētajiem tiesību aktiem ieviesto sistēmu būtībā turpina jaunie pasākumi, ko dalībvalsts pieņēmusi pēc argumentētā atzinuma sniegšanas, pat ja jaunie tiesību akti nav formāli apstrīdēti pirmstiesas stadijā ( 33 ).

45.

Patiešām, piekrītu, ka tad, ja ar katru aplūkoto tiesību aktu nebūtisko izmaiņu palīdzību dalībvalstis varētu radīt nepieciešamību atsākt pārkāpuma procedūru no sākuma, šis izpildes mehānisms zaudētu savu lietderīgo iedarbību. Tāpēc tiesību aktu maiņa vien nevar būt automātisks iemesls Tiesā celtas prasības nepieņemamībai. Tomēr, kā norāda Malta, tam nevajadzētu liegt atbildētājai valstij iespēju sevi efektīvi aizstāvēt.

46.

Šajā ziņā piekrītu Komisijai, ka ar jauno valsts tiesību aktu redakciju, ar kuru izveidots Žubīšu projekts, nav ieviestas būtiskas izmaiņas Komisijas identificētajos elementos ( 34 ).

47.

Turklāt Komisijas apgalvojumi par to, kāpēc Žubīšu projekts neatbilst Putnu regulas 9. panta 1. punkta b) apakšpunkta prasībām, bija Maltai saprotami. Šai dalībvalstij bija iespēja paskaidrot, vai un kā jaunajos tiesību aktos ir atšķirīgi risināti Komisijas apgalvotie pārkāpumi, un paskaidrot Tiesai, kāpēc tā uzskata, ka šie tiesību akti atbilst Putnu direktīvas 9. panta 1. punkta b) apakšpunkta nosacījumiem. Tādējādi Maltas tiesības uz aizstāvību tika ievērotas.

48.

Tāpēc šī prasība, manuprāt, ir pieņemama.

49.

Šajā lietā Komisija apgalvo, ka Malta nav izpildījusi savus pienākumus saskaņā ar Putnu direktīvas 5. pantu un 8. panta 1. punktu un ka minēto tiesību normu pārkāpumu nevar pamatot ar pētniecības atkāpi, kas paredzēta Putnu direktīvas 9. panta 1. punkta b) apakšpunktā.

50.

Malta jau no paša sākuma un burtiski ir pamatojusi savus tiesību aktus ar Putnu direktīvas 9. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Lēmums atsaukties uz atkāpi nevar tikt saprasts citādi, kā vien tādējādi, ka Malta piekrīt, ka tad, ja tās tiesību aktos paredzētā darbība būtu ārpus atkāpes tvēruma, tā būtu pretrunā Putnu direktīvai.

51.

Tādējādi šajā lietā galvenais jautājums ir par to, vai Malta ir izpildījusi vajadzīgos nosacījumus, lai izmantotu pētniecības atkāpi saskaņā ar Putnu direktīvu ( 35 ).

52.

Šajā ziņā Komisija izvirza trīs galvenos apgalvojumus. Tā apgalvo, pirmkārt, ka Malta nav pierādījusi, ka Žubīšu projektam patiešām ir pētniecības mērķis; otrkārt, ka Malta nav pamatojusi cita apmierinoša risinājuma neesamību, un, treškārt, ka tā nav pierādījusi cita pieņemama risinājuma neesamību.

53.

Šajā lietā vissvarīgākais un neatbildētais jautājums attiecas uz pirmo apgalvojumu – vai Maltas Žubīšu projekts patiešām ir pētniecības projekts, vai arī tas ir tikai aizsegs – kā to apgalvo Komisija –, lai turpinātu darbības, ar kurām tiek pārkāpta Putnu direktīva? Vispirms pievērsīšos šim jautājumam (1). Mans secinājums ir tāds, ka attiecīgajam pētniecības projektam gan tā koncepcijā, gan tā īstenošanā ir trūkumi, kuru dēļ Tiesai būtu jāsecina, ka tas tomēr faktiski nav pētniecības projekts. Šā iemesla dēļ uzskatu, ka Komisijas otrais un trešais apgalvojums ir tikai pakārtoti. Izskatīšu tos kopā (2).

54.

Kā Tiesa var izlemt, vai projekts, kuru dalībvalsts likumdevējs ir norādījis kā pētniecības projektu, patiešām tiek pieņemts pētniecības nolūkā, vai arī dalībvalsts atsaucas uz pētniecības atkāpi tikai, lai varētu veikt darbības, kas citādi ir nelikumīgas?

55.

Loģiskā atbilde būtu tāda, ka tad, ja projekts atbilst visiem Putnu direktīvā paredzētajiem nosacījumiem, lai varētu atsaukties uz šo atkāpi, Tiesai būtu jāsecina, ka tas ir pieņemts pētniecības nolūkos.

56.

Tomēr šis priekšlikums šķiet vieglāks uzdevums, nekā tas ir patiesībā. Lai gan Putnu direktīva pieļauj pētniecības atkāpi no tā, kas citādi tiktu uzskatīts par aizliegtu savvaļas putnu sagūstīšanu un traucēšanu, tajā nav nekādu norāžu par to, kā jāsaprot frāze “pētniecības nolūkā” tās 9. panta 1. punkta b) apakšpunktā.

57.

Nekāds skaidrojums nav sniegts arī tai radniecīgajā direktīvā, proti, Dzīvotņu direktīvā, kurā ir paredzēta gandrīz identiski formulēta pētniecības atkāpe, kas ļauj atkāpties no šajā aktā paredzētās dzīvnieku un augu aizsardzības ( 36 ).

58.

Lai noteiktu jēdziena “pētniecība” nozīmi, par iedvesmu var izmantot Bernes Konvenciju par Eiropas dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu aizsardzību, kuras līgumslēdzēja puse ir Eiropas Savienība ( 37 ). Minētās konvencijas 9. pantā ir paredzētas pētniecības atkāpes, kas formulētas līdzīgi kā Putnu direktīvā un Dzīvotņu direktīvā. Attiecībā uz šādu atkāpju nozīmi Bernes konvencijas pastāvīgā komiteja uzskatīja, ka “pētniecība ir intelektuāla darbība ar mērķi iegūt jaunus zinātniskus secinājumus metodiskā, sistēmiskā un pārbaudāmā veidā” ( 38 ).

59.

Šāds apraksts ļauj izdarīt secinājumus par dažiem jēdziena “pētniecība” elementiem – gan materiāliem, gan procesuāliem. Pētniecības projekta materiālā dimensija ir tā mērķis; tā atbild uz jautājumu par zināšanu kopumu, ko ar projektu ir paredzēts paplašināt, un paskaidro, kāpēc šis jautājums būtu jāuzdod vispirms. Procesuālā dimensija attiecas uz projektā izmantotajām zinātniskajām metodēm, proti, to, kā tiks sasniegts vēlamais rezultāts.

60.

Tādēļ iesaku Tiesai šajā lietā bez vajadzības sniegt plašāku jēdziena “pētniecība” definīciju noteikt, ka pētniecības projektam ir jābūt ar pētniecības jautājumā izteiktu mērķi un tam ir jābūt tādam, kas ļauj atbildēt uz šo jautājumu. Šie pētniecības jēdziena, par kuru abas puses ir vienisprātis, ka tas ietver “zinātnisku pētniecību”, elementi nav tikuši apstrīdēti ( 39 ).

61.

Izskatot jautājumu, kas līdzīgs Tiesas izskatāmajam jautājumam šajā lietā, Starptautiskā Tiesa (ST) lietā, kas attiecās uz Japānas haizivju medību projektu Antarktikā ( 40 ), arī uzskatīja, ka nav nepieciešams, lai tā sniegtu visaptverošu jēdziena “pētniecība” definīciju. Tomēr minētā tiesa paskaidroja, ka “objektīvs kritērijs, lai noteiktu, vai programmai ir zinātniskās pētniecības mērķi, ir nevis atsevišķu valdību ierēdņu nodomi, bet drīzāk tas, vai programmas koncepcija un īstenošana ir saprātīga attiecībā pret norādīto pētniecības mērķu sasniegšanu” ( 41 ).

62.

Iesaku Tiesai izmantot līdzīgu metodi un izvērtēt, vai Žubīšu projekta koncepcija un īstenošana ir saprātīga, ņemot vērā norādītos šā projekta pētniecības mērķus.

63.

Komisija izvirzīja jautājumu gan par norādītajiem pētniecības mērķiem, gan par Žubīšu projekta koncepciju un īstenošanu. Izskatīšu tos secīgi.

64.

Žubīšu projekta pētniecības jautājuma formulējums ir šāds: “No kurienes nāk žubītes, kas migrē pāri Maltai pēcpārošanās (rudens) migrācijas sezonā?” ( 42 ).

65.

Komisija apgalvo, ka šā pētniecības jautājuma mērķis nav aizsardzības mērķis. Malta drīzāk meklē atbildi uz šo jautājumu tikai, lai (atkārtoti) ieviestu rekreatīvo atkāpi.

66.

Komisija uzskata, ka uz Putnu direktīvas 9. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzēto atkāpi var atsaukties tikai tādas pētniecības gadījumā, kurai ir aizsardzības mērķis.

67.

Malta apstiprināja, ka nepieciešamība atbildēt uz Žubīšu projekta pētniecības mērķi patiešām tika atzīta pēc tam, kad Tiesa spriedumā Komisija/Malta norādīja uz zināšanu plaisu. Tomēr tā apgalvo, ka tās zināšanu plaisas novēršana, kura liedz Maltai ieviest rekreatīvu atkāpi, varētu būt pētniecības projekta mērķis saskaņā ar Putnu direktīvas 9. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

68.

Turklāt Malta paskaidro, ka Žubīšu projektam ir arī plašāks aizsardzības mērķis. Tā apgalvo, ka uzzināšana, no kurienes nāk žubītes, kas lido pāri Maltai, var palīdzēt tai izstrādāt tās putnu aizsardzības politiku. Konkrētāk, Žubīšu projektā sagatavotie dati ļautu apzināt attiecīgus migrācijas maršrutus un tādējādi palīdzētu mērķorientēt centienus aizsargāt dzīvotnes, kā arī izstrādāt zemes izmantošanas plānus, kas aizsargātu putnu piestāšanas vietas un būtiskos maršrutus.

69.

Manuprāt, Komisijas nostāju, ka pētniecības projekta mērķim saskaņā ar Putnu direktīvas 9. panta 1. punkta b) apakšpunktu jābūt vienīgi aizsardzības mērķim, nevar pieņemt. Pētniecība, kas prasa atkāpi no putnu aizsardzības, var tikt īstenota jebkādās likumīgās pētniecības interesēs. Šajā ziņā, kamēr vien rekreatīva putnu sagūstīšana tiek uzskatīta par atļautu rekreatīvās atkāpes saprātīgu izmantošanu, ar nosacījumu, ka tiek notverts tikai neliels skaits putnu, pret datu vākšanu šādas atkāpes ieviešanai nevar iebilst, atsaucoties uz to, ka tai ir nelikumīgs mērķis.

70.

Pētniecība, kuras mērķis ir veicināt saglabāšanas mērķus, tiek veicināta ar atšķirīgu Putnu direktīvas noteikumu. Minētās direktīvas 10. pantā ir noteikts, ka “dalībvalstis veicina zinātniskos pētījumus un citus darbus, kas nepieciešami visu 1. pantā minēto putnu sugu populāciju aizsardzībai, to pārzināšanai un izmantošanai.” Tas ir arguments par labu manai nostājai, ka Putnu direktīvas 9. panta 1. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas atļauj arī pētniecību likumīgiem mērķiem, kas nav aizsardzība.

71.

Tajā pašā laikā uzskatu, ka, pat ja nav nepieciešams, lai pētniecības mērķis būtu uzlabot aizsardzības metodes, pētniecība saskaņā ar atkāpes noteikumu nevar liegt vai kavēt aizsardzības mērķus, kas paredz saglabāt sugu labvēlīgu aizsardzības statusu.

72.

Atgriežoties pie šīs lietas apstākļiem, 2020. gada pamatnoteikumos Žubīšu projekta mērķis tika definēts citādi nekā 2021. gada pamatnoteikumos. Skaidra atsauce uz rekreatīvo atkāpi, kas bija iekļauta 2020. gada pamatnoteikumos, no 2021. gada pamatnoteikumiem bija svītrota ( 43 ). Tomēr tiesas sēdē Malta precizēja, ka rekreatīvās atkāpes iespējamā ieviešana joprojām ir viens no 2021. gada pamatnoteikumu mērķiem, neraugoties uz formulējuma maiņu.

73.

Pētniecības jautājums, uz kuru jāatbild Žubīšu projektā, šķiet piemērots, lai novērstu Tiesas spriedumā Komisija/Malta konstatēto zināšanu plaisu saistībā ar rekreatīvo atkāpi.

74.

Turpretī, pat ja, kā norāda Malta, Žubīšu projektam ir plašāki aizsardzības mērķi, šī valsts ir tikai ar ļoti plašu formulējumu izskaidrojusi aizsardzības mērķus, kurus projektā vēlas sasniegt. Tāpēc ir grūti noteikt saikni starp pētniecības jautājumu par to putnu izcelsmi, kuri rudenī lido pār Maltu, un iespējamiem aizsardzības mērķiem.

75.

Tomēr, atstājot šaubas par labu Maltai, savu analīzi turpināšu, pamatojoties uz pieņēmumu, ka Žubīšu projektam arī ir plašāks aizsardzības mērķis. Novērtējot projekta koncepcijas saprātīgumu, ir jāņem vērā tā mērķi. Tāpēc izvērtēšu, vai projekta koncepciju var pamatot, ņemot vērā abus izvirzītos tā mērķus.

76.

Kā paskaidrots, projekta koncepcijai un īstenošanas veidam jābūt saprātīgiem ( 44 ). Tas nozīmē, ka putnu traucēšanai, kas principā ir aizliegta ar Putnu direktīvu, jābūt pamatotai ar projekta mērķiem ( 45 ).

77.

Jautājumus par Žubīšu projekta koncepciju un īstenošanu nošķiršu, izskatot, pirmkārt, tos Komisijas apstrīdētos aspektus, kurus uzskatu par projekta koncepcijas saprātīgām daļām, un, otrkārt, tos aspektus, kurus neuzskatu par saprātīgiem.

78.

Komisija apgalvo, ka clap‑nets izmantošana nav pamatota, ka sagūstīšanas vietu skaits ir pārmērīgs un nav skaidri saistīts ar izskatāmo jautājumu. Turklāt, ņemot vērā nelielo Maltā sagūstīto apgredzenoto īpatņu skaitu, datu vākšana vien no apgredzenotiem putniem nevar pieņemamā termiņā sniegt atbildi uz pētniecības jautājumu. Tiek apgalvots, ka atbilstoši pašreizējai projekta koncepcijai būtu vajadzīgi aptuveni 70 gadi, lai savāktu nepieciešamo gredzenu skaitu.

79.

Manuprāt, Malta ir sniegusi pārliecinošus argumentus pret šiem elementiem, ko Komisija izvirzījusi kā koncepcijas trūkumus. Pirmkārt, gan clap‑nets, gan mist‑nets (miglas tīkli) principā ir aizliegti ar Putnu direktīvas IV pielikumu un var tikt izmantoti tikai saskaņā ar vienu no atkāpēm. Tāpēc, ja putni ir jāsagūsta, un tā, šķiet, ir vienīgā pašlaik zinātniski pieejamā metode, kā nolasīt datus no apgredzenotu žubīšu gredzeniem, clap‑nets izmantošana ļauj veikt selektīvāku putnu sagūstīšanu nekā mist‑nets. Tā kā Žubīšu projekts attiecas uz septiņām konkrētām žubīšu šķirnēm, šāda izvēle šķiet pamatota.

80.

Otrkārt, varu piekrist, ka lielais valsts plašajā teritorijā sagūstīto putnu skaits ne vienmēr ir projekta nepilnība. Šāda koncepcija palielina iespēju sagūstīt apgredzenotus putnus un ātrāk savākt nepieciešamo informāciju. Tomēr vienam Maltas šajā ziņā izvirzītajam argumentam nevar piekrist. Malta uzsvēra, ka atšķirībā no iepriekšējā rekreatīvā projekta liela putnu skaita sagūstīšana nav problēma, jo tie tiek palaisti savvaļā, tiem nekaitējot. Tomēr fakts, ka žubītes tiek atbrīvotas pēc to sagūstīšanas, nevar tikt uzskatīts par tādu, kas pamato projekta koncepciju pašu par sevi. Nedrīkst aizmirst, ka saskaņā ar Putnu direktīvu aizliegta ir arī putnu sagūstīšana un traucēšana, ne tikai to turēšana vai nonāvēšana.

81.

Treškārt, attiecībā uz piesātinājumu 60–70 savākti gredzeni par katru žubīšu sugu, kas ļauj secināt, ka ir savākti pietiekami dati ticamu secinājumu izdarīšanai, neuzskatu, ka Tiesa ir pietiekami informēta, lai lemtu par šo aspektu. Tas pats attiecas uz projekta iespējamās izbeigšanas prognozēm.

82.

Kā jau ierosināju, pārbaudot, vai projekts patiešām ir pētniecības projekts, Tiesai būtu jākoncentrējas uz tā saprātīgumu. Lai novērtētu pētniecības projekta saprātīgumu, ir jāizsver projektā nepieciešamā savvaļas žubīšu traucēšana, kas ir aizliegta ar Putnu direktīvu, attiecībā pret projekta zinātnisko mērķi. Jo svarīgāks ir projekta mērķis, jo vieglāk ir attaisnot sagūstīšanu un traucēšanu. Jo mazāk svarīgs ir mērķis, jo sarežģītāk ir pamatot projektu, kas varētu novest pie secinājuma, ka putnu sagūstīšana un traucēšana nebūtu jāatļauj.

83.

Šajā izsvēršanā ir jāņem vērā arī tas, ka attiecīgais projekts attiecas uz dzīviem dzīvniekiem ( 46 ). Jāatgādina, ka dzīvnieku labturības aizsardzība saskaņā ar LESD 13. pantu ir Eiropas Savienības atzīts vispārējo interešu mērķis ( 47 ). Tiesa jau ir skaidri atzinusi tā nozīmi attiecībā uz Putnu direktīvu ( 48 ).

84.

Attiecībā uz Žubīšu projekta saprātīgumu Komisija norāda uz šādiem trūkumiem projekta koncepcijā. Pirmām kārtām, nepastāv pilnīgas datu vākšanas metode, kas varētu pamatot putnu traucēšanu, un projekts ir kļūdaini mērķorientēts uz jau apgredzenotu īpatņu reģistrāciju. Otrām kārtām, datu vācēji, kas piedalās projektā, nav pietiekami apmācīti, un tiem ir interešu konflikts, tāpēc tiem būtu jāliedz dalība projektā.

85.

Attiecībā uz pirmo argumentu, pamatojot savus apgalvojumus ar secinājumiem, kas izdarīti BirdLife Malta un EURING ziņojumos, Komisija apgalvo, pirmkārt, ka tas, ka projektā uzsvars likts uz žubīšu izcelšanos, ir nepareizi. Tā uzskata, ka, “lai būtu iespējama uzlabota to žubīšu aizsardzība un pārvaldība, kuras pārziemo Maltā, un nodrošinātu pamatu turpmāku aizsardzības pasākumu efektivitātes uzraudzībai, ir svarīgi saprast šo putnu sadalījumu, skaitu un apgrozību, kā arī to migrācijas izcelsmi.” Ticama projekta sākotnējam uzsvaram nevajadzētu būt uz populācijas izcelsmi; projektā vispirms būtu jāaplēš to žubīšu populāciju lielums, sastāvs un apgrozība, kuras sastopamas Maltā nepārošanās sezonā. Šo komponentu varētu izpildīt ar novērojumiem, kas “sniegtu pamatinformāciju par sezonālo bagātību un dzīvotņu izmantošanu, identificējot tās teritorijas un dzīvotnes, kas ir vissvarīgākās un kam būtu jāpiešķir visaugstākā aizsardzības prioritāte attiecībā uz šīm sugām ( 49 )”.

86.

Malta šo argumentu nav atspēkojusi. Patiešām, datu vākšana par putnu izcelsmi, to skatot tikai kopsakarā ar tās mērķi (atkārtoti) ieviest rekreatīvu atkāpi, lai novērstu zināšanu plaisu, ko Tiesa atzina spriedumā Komisija/Malta, varētu šķist atbilstošs projekta uzsvars. Tomēr uzsvars tikai uz šāda veida informāciju, it īpaši tad, ja nav citu atbilstošu datu, kurus Žubīšu projektā nevar savākt, nevar pamatot putnu traucēšanu, ņemot vērā plašāku aizsardzības mērķi.

87.

Otrā īpaši problemātiskā nepilnība projekta koncepcijā ir tāda, ka putnu ķeršana ir atļauta tikai, lai nolasītu un reģistrētu datus no sagūstītiem īpatņiem, kas jau ir apgredzenoti. Kā apgalvo Komisija, tas nav pamatoti ne no zinātniskā, ne ētiskā viedokļa. Kad putni tiek sagūstīti apgredzenošanas darbību laikā, būtu jāvāc visi attiecīgie zinātniskie dati, lai nodrošinātu, ka var maksimāli palielināt datu zinātnisko izmantošanu. Ne tikai datu vākšana no gredzeniem, bet arī papildu datu vākšana par katru sagūstīto putnu, piemēram, vecumu un dzimumu, svaru, spalvu stāvokli, spārnu izmēru un tamlīdzīgi, apvienojumā ar visu sagūstīto īpatņu apgredzenošanu varētu pamatot darbības, kas citādi ir aizliegtas ar Putnu direktīvu. Lai to izdarītu, ir nepieciešama izglītotu un kvalificētu apgredzenotāju dalība.

88.

Šajā saistībā jāatgādina, ka Žubīšu projekta sākotnējā koncepcijā saskaņā ar attiecīgajiem tiesību aktiem patiešām bija paredzēta ne tikai datu vākšana no jau apgredzenotiem putniem, bet arī visu sagūstīto putnu apgredzenošana. Šīs projekta daļas īstenošanai bija paredzēts, ka licencētiem putnu apgredzenotājiem var piešķirt īpašu atļauju dalībai projektā. Tomēr, tā kā attiecīgā apgredzenošanas organizācija, t. i., EURING, neuzticējās ierosinātajam projektam, putnu apgredzenotāji, kas darbojas Maltā, atteicās piedalīties projektā ( 50 ). Faktiski Malta uzskata, ka Eiropas līmeņa aicinājums atsaukties apgredzenotājus nav bijis veiksmīgs. Šā iemesla dēļ trīs aplūkoto gadu laikā projekts tika īstenots tikai, lai savāktu datus no jau apgredzenotiem putniem.

89.

Putnu sagūstīšana plašā mērogā, kā to paredz Žubīšu projekts, tikai lai savāktu datus no apgredzenotiem putniem, manuprāt, nevar attaisnot projektu neatkarīgi no tā, vai tā mērķis ir tikai atļaut rekreatīvas atkāpes (atkārtotu) ieviešanu, vai arī tam patiešām ir plašāki aizsardzības mērķi. Abos scenārijos tik plaša putnu traucēšana būtu nesamērīga ar projekta radīto zinātnisko ieguvumu ( 51 ).

90.

Iespējams, no putnu apgredzenotāju nepiedalīšanās Žubīšu projektā būtu bijis iespējams izvairīties, ja likumdevējs būtu atteicies no projekta koncepcijas daļas. Viens no pretrunīgajiem jautājumiem, kuru dēļ apgredzenotāji atteicās piedalīties Žubīšu projektā, bija dzīvu mānekļu izmantošana. Tomēr šķiet, ka tas nav nepieciešams, lai varētu sagūstīt žubītes ar clap‑nets palīdzību. Tikpat efektīvi ir izmantot iepriekš reģistrētas putnu svilpes ( 52 ). Tā kā šādas izmaiņas projekta koncepcijā varētu palielināt tā saprātīgumu, jo putnus varētu apgredzenot vienlaikus ar esošās informācijas uz gredzeniem reģistrēšanu un nemazinot sagūstīšanas metodes efektivitāti, ir jājautā, vai šai projekta koncepcijas daļai mērķis nav atšķirīgs no pētniecības mērķa. Šī koncepcijas daļa ļauj turpināt rekreatīvās žubīšu sagūstīšanas darbības, kurās tradicionāli tika izmantoti dzīvi mānekļi ( 53 ).

91.

Tas liek man pievērsties nākamajam Komisijas izvirzītajam argumentam, kas attiecas uz to personu dalības projektā neatbilstību, kuras piedalījās agrākā rekreatīvās atkāpes projektā.

92.

Galvenā atbilde, ko Malta piedāvā uz šiem apgalvojumiem, ir pilsoņu zinātne. Malta apgalvo, ka pilsoņu zinātne ir Komisijas stingri atbalstīta ideja, un ir pārsteigta par Komisijas nostāju šajā lietā ( 54 ). Malta Tā arī apgalvo, ka to personu iekļaušana, kurām ir dzīvu īpatņu sagūstīšanas licence, ko tās ieguvušas rekreatīvās sagūstīšanas atkāpes ietvaros, ir atbilstoša, jo šīs personas zina, kā izmantot clap‑nets. Visbeidzot, Malta uzsver, ka tikai tie sagūstītāji, kas iziet apmācību, var iegūt speciālo licenci, kas ļauj tiem piedalīties Žubīšu projektā.

93.

Pilsoņu zinātne patiešām ir ideja, ko atbalsta Eiropas Savienība ( 55 ). Tomēr ideja iekļaut pilsoņus zinātniskos projektos paredz nevis izstrādāt projektus pilsoņu dalības nolūkā, bet gan iekļaut pilsoņus pētniecības projektos, kurus pašus par sevi pamato kāds nozīmīgs pētniecības mērķis. Pilsoņu dalībai vajadzētu būt iespējamai visām personām, kas vēlas piedalīties projektā, un tai nevajadzētu būt diskriminējošai, pat ja var tikt noteikti konkrēti dalības nosacījumi.

94.

Turpretī Žubīšu projekts ir izstrādāts tā, ka tikai personas, kurām ir vispārējā dzīvu īpatņu sagūstīšanas licence, kas vairs netiek izsniegta, bet kas ir tikai bijušajiem rekreatīvās atkāpes projekta dalībniekiem, var pieteikties īpašajai licencei, lai piedalītos Žubīšu projektā ( 56 ). Malta to apstiprināja tiesas sēdē. Tomēr šī dalībvalsts nav sniegusi pamatotu paskaidrojumu par to, kāpēc projekts, kura pamatā ir ideja par pilsoņu zinātni, nav pieejams visiem pilsoņiem, kuri varētu vēlēties piedalīties. Vienā no piedāvātajiem argumentiem tika paskaidrots, ka personas, kurām ir vispārēja dzīvu īpatņu sagūstīšanas licence, zina, kā izmantot clap‑nets. Tomēr netika plašāk paskaidrots, kāpēc citi pilsoņi nevarētu iemācīties, kā izmantot šos tīklus projekta vajadzībām.

95.

Obligātā apmācība, lai varētu saņemt īpašo atļauju, šķiet vērsta tikai uz potenciālo dalībnieku informēšanu par projekta juridisko koncepciju, ieskaitot arī pienākumu nekavējoties atbrīvot sagūstītos putnus. Saskaņā ar Tiesai iesniegtajiem datiem nešķiet, ka attiecīgā apmācība radītu vajadzīgās prasmes, lai savāktu datus, piemēram, par to, kā pareizi izmantot clap‑nets vai kā atšķirt septiņas žubīšu sugas citu no citas un no citiem putniem ( 57 ). Tā patiešām nešķiet pietiekama apmācība, lai ikviens ieinteresētais pilsonis varētu piedalīties projektā.

96.

Citos projektos, kas, kā tiek apgalvots, ir salīdzināmi ar Žubīšu projektu un ko Malta savā iebildumu rakstā ir norādījusi kā tādus, kas iesaista pilsoņus putnu izpētē, pilsoņi nebija iesaistīti invazīvās darbībās saistībā ar putniem. Minētie projekti drīzāk galvenokārt attiecās uz novērošanu un novēroto datu paziņošanu ( 58 ). Turklāt, kā skaidro EURING, pilsoņi, kas piedalās apgredzenošanas projektos, iziet nopietnu apmācību, kas bieži vien ilgst gadu, un piedalās projektā kopā ar profesionāliem apgredzenotājiem ( 59 ).

97.

Varu piekrist Maltai, ka to personu iekļaušana, kuras iepriekš piedalījušās rekreatīvā žubīšu sagūstīšanā, pati par sevi nav problēma un tai pat var būt izglītojošs elements, jo īpaši tāpēc, ka šajā projektā putnu turēšana ir aizliegta.

98.

Tomēr tas neizskaidro, kāpēc tikai šīs personas ir aicinātas piedalīties Žubīšu projekta pilsoņu zinātnes iespējās. Tas neatbilst pilsoņu zinātnes koncepcijai. Tas drīzāk liecina par to, ka projekts patiešām bija izstrādāts un īstenots ar mērķi ļaut šai konkrētajai pilsoņu grupai turpināt tās rekreatīvās žubīšu sagūstīšanas darbības.

99.

Malta norādīja, ka projektā ir paredzēta īstenošanas un izpildes uzraudzība, kam būtu jāliedz datu vācējiem paturēt sagūstītos putnus. Turklāt skaitļi par pēdējiem diviem projekta īstenošanas gadiem liecina par efektīvu īstenošanas kontroli praksē. Šajā saistībā Malta ir iesniegusi būtiskus datus, kas liecina par aktīviem centieniem uzlabot tās tiesību aktu izpildi. Piemēram, attiecībā uz 2021. gadu “pētniecības periodu” atvēršanas laikā un ņemot vērā, ka saskaņā ar pašreizējās atkāpes noteikumiem bija izsniegtas 2904 speciālās licences, bija likumā noteikta prasība, ka atļauto stundu laikā ir jābūt pieejamām 50 amatpersonām, un šie dienesti veica kopumā 3111 pārbaudes uz vietas, kurās konstatēja 122 nelikumības ( 60 ).

100.

Tas patiešām būtu varējis samazināt to gadījumu skaitu, kad sagūstītie putni netiek atbrīvoti. Tomēr, kā tiesas sēdē norādīja Komisija, ir savādi, ka patiesam pētniecības projektam ir nepieciešama tik pastāvīga un ievērojama tiesībaizsardzības resursu piesaiste.

101.

Visbeidzot, ir ne tikai grūti aizstāvēt Žubīšu projekta koncepciju no pilsoņu zinātnes perspektīvas, bet arī šis projekts netiek īstenots koordinēti ar citiem pētniecības projektiem. Tomēr varētu gaidīt, ka projekts, kas ir atkarīgs no datiem, kurus saņem no citām valstīm, un kas varētu sniegt ieguldījumu citos ar putnu pārvietošanos saistītos projektos, paredz vietēju un starptautisku koordināciju ar līdzīgiem projektiem ( 61 ).

102.

Noslēgumā piekrītu Komisijai, ka pierādījumi neļauj konstatēt, ka Žubīšu projekta koncepcija un īstenošana ir reāla un saprātīga attiecībā uz tā norādīto mērķu sasniegšanu. Šā iemesla dēļ to nevar pamatot ar pētniecības atkāpi, kas paredzēta Putnu direktīvas 9. panta 1. punkta b) apakšpunktā.

103.

Komisija apgalvo, ka Malta nav paskaidrojusi, kāpēc nav iespējams atbildēt uz pētniecības jautājumu, izmantojot citas metodes, kā arī nav to skaidri izskaidrojusi tiesību aktos, ar kuriem ievieš atkāpi.

104.

Malta atbild, ka ziņojumi, kas minēti deklarācijās, ar kurām īsteno 2020. un 2021. gada pamatnoteikumus, pietiekami skaidri izskaidro, kāpēc Žubīšu projektam nav piemērotas alternatīvas.

105.

Pirmkārt, lai kāds būtu ar Putnu direktīvas 9. pantu atļautās atkāpes iemesls, šīs tiesību normas 1. punktā ir ietverts nosacījums, saskaņā ar kuru šādu atkāpi var izmantot tikai tad, “ja nevar rast citu pieņemamu risinājumu”.

106.

Jau paskaidroju, kāpēc uzskatu, ka Žubīšu projekta koncepcija un īstenošana nav saprātīga tā pētniecības mērķu sasniegšanai. Tāpēc uzskatu, ka tas nav pieņemts pētniecības nolūkos. Līdz ar to jautājums par alternatīvu nerodas.

107.

Ja Tiesa tomēr konstatē, ka Žubīšu projekts tika pieņemts pētniecības nolūkos, uzskatu – kā to apgalvo Komisija –, ka Malta nav skaidri izskaidrojusi, kāpēc abas minētās alternatīvas ir nepietiekamas.

108.

Žubīšu projekta mērķis ir noteikt, no kurienes nāk žubītes, kas lido pāri Maltai. Šajā nolūkā projektā ierosināts izmantot metodes, kas ir aizliegtas ar Putnu direktīvu, proti, putnu sagūstīšanu un clap‑nets izmantošanu. Tāpēc, lai Žubīšu projekts būtu pamatots ar Putnu direktīvas 9. panta 1. punkta b) apakšpunktu, Maltai ir jāpierāda, ka nav pieejamas citas metodes, kas nav pretrunā minētajai direktīvai vai ietver atkāpi, bet ir mazāk traucējošas.

109.

Komisijas minētā pirmā alternatīvas daļa attiecas uz specializētu ornitologu iesaistīšanu. Komisija nav skaidri paskaidrojusi, kā tie būtu jāiesaista. Protams, tiem ir jābūt iesaistītiem projekta izstrādē, savākto datu analīzē, secinājumu izdarīšanā no šīs analīzes un, visbeidzot, projekta rezultātu publikācijā ( 62 ).

110.

Tomēr problēma saistībā ar to, ka Žubīšu projekta izstrādē nav iesaistīti ornitologi, kā to uzsvēra Komisija, pastāvēja brīdī, kad tika vākti dati no putnu gredzeniem un vākta papildu informācija no sagūstītajiem putniem.

111.

Šajā ziņā man šķiet, ka Malta nevar apgalvot, ka apmierinošāka alternatīva nevarētu būt ornitologu dalība projektā, ņemot vērā, ka tajā sākotnēji bija paredzēta putnu apgredzenotāju iesaistīšana datu vākšanas brīdī. Tomēr pēc tam, kad tās mēģinājums iesaistīt ornitologus neizdevās, Malta ignorēja šo projekta koncepcijas sākotnējo aspektu un turpināja tā īstenošanu bez ornitologu dalības. Pirmā alternatīva acīmredzami pastāvēja, bet Malta to ignorēja.

112.

Otra minētā alternatīva bija modelēšana plašā mērogā. Lai gan Malta norāda vairākus iemeslus, kuru dēļ šī iespēja ir mazāk efektīva nekā projekts, kura pamatā ir datu vākšana no putnu gredzeniem, tā neapgalvo, ka ar šādu metodi nevar atbildēt uz pētniecības jautājumu un tādējādi novērst attiecīgo zināšanu plaisu. Ņemot vērā, ka modelēšana plašā mērogā ir pētniecības metode, kas nav traucējoša un tādējādi nav pretrunā Putnu direktīvai, šādas metodes noraidīšanai ir nepieciešams detalizētāks skaidrojums.

113.

Uzskatu, ka Malta nav skaidri paskaidrojusi, kāpēc citas pieejamās metodes nav piemērotas, lai novērstu zināšanu plaisu, kuras identificēšana ir iemesls, kāpēc tika izstrādāts Žubīšu projekts. Tāpēc īstenošanas tiesību aktos (deklarācijās) ietvertie pamatojumi neatbilst judikatūrā noteiktajam juridiskās noteiktības kritērijam ( 63 ), kas prasa skaidru un pietiekamu pamatojumu, kurā paskaidrots, kā ir izpildīti 9. panta nosacījumi, tostarp iemesli, kāpēc iestāde, kas ievieš atkāpes pasākumu, uzskata, ka cita pieņemama alternatīva nepastāv ( 64 ).

114.

Nedz 2020. gada, nedz 2021. gada pamatnoteikumos nav sniegts nekāds pamatojums par pieejamo alternatīvu. Visās trīs īstenošanas deklarācijās, ar kurām atver pētniecības periodu 2020., 2021. un 2022. gadam, ir ietverts noteikts pamatojums. Lai gan 2020. gada deklarācijās tikai netieši ir norādīti pamatā esošie pētījumi, kas izmantoti projekta izstrādei, turpmākajās deklarācijās uz šiem pētījumiem ir skaidrāk norādīts zemsvītras piezīmēs. Tomēr nedz šie pētījumi, nedz argumenti, kas sniegti tiesvedības laikā Tiesā, skaidri neatbild uz jautājumu, kāpēc citas metodes bija jānoraida. Netiek apgalvots, ka tās nav piemērotas, bet tikai tas, ka tās ir mazāk efektīvas.

115.

Tādējādi Komisija ir pietiekami pierādījusi, ka Malta nav pamatojusi cita pieņemama risinājuma neesamību un nav pierādījusi cita pieņemama risinājuma neesamību.

116.

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, iesaku Tiesai atzīt, ka Malta nav izpildījusi tās pienākumus saskaņā ar Putnu direktīvas 5. pantu un 8. panta 1. punktu, tos lasot kopsakarā ar minētās direktīvas 9. panta 1. punktu.

117.

Atbilstoši Tiesas Reglamenta 138. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā Komisija ir prasījusi piespriest Maltas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus un tai spriedums ir nelabvēlīgs, ir jāpiespriež pēdējai minētajai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

118.

Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, iesaku Tiesai: