Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62022TN0343

    Lieta T-343/22: Prasība, kas celta 2022. gada 9. jūnijā – Mozelsio/Komisija

    OV C 284, 25.7.2022, p. 58–59 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
    OV C 284, 25.7.2022, p. 57–58 (GA)

    25.7.2022   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    C 284/58


    Prasība, kas celta 2022. gada 9. jūnijā – Mozelsio/Komisija

    (Lieta T-343/22)

    (2022/C 284/79)

    Tiesvedības valoda – franču

    Lietas dalībnieki

    Prasītāja: Muriel Mozelsio (Enghien, Beļģija) (pārstāvji: D. Grisay un A. Ansay, advokāti)

    Atbildētāja: Eiropas Komisija

    Prasījumi

    Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

    pieņemt šo prasību par tiesību akta atcelšanu/ārpuslīgumisko atbildību;

    atzīt to par pieņemamu un līdz ar to,

    galvenokārt

    atzīt atcelšanas prasību par pieņemamu attiecībā uz to, ka nav nosūtīts dokuments, ar kuru nosaka prasītājas tiesības uz atmaksāšanu, kas var būt nelabvēlīgs dokuments;

    atcelt Komisijas 2022. gada 11. marta lēmumu;

    un nosūtīt lietu IPNDL, lai tā noteiktu summu, kas jāatmaksā prasītājai;

    pakārtoti

    atzīt par pamatotu prasību par kaitējuma atlīdzināšanu, kas balstīta uz nepamatotu iedzīvošanos;

    piespriest Komisijai atlīdzināt prasītājai nodarīto finansiālo kaitējumu, kas šīs prasības celšanas dienā ir novērtēts 15 051,38 EUR apmērā;

    pakārtoti iepriekšējam,

    noteikt Komisijai precizēt aprēķina metodi un to piemērot šajā lietā;

    piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

    Pamati un galvenie argumenti

    Prasības pamatošanai prasītāja izvirza četrus pamatus.

    1.

    Pirmais pamats ir par iebildi par Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu (turpmāk tekstā – “Civildienesta noteikumi”) 77. panta 1. punkta un VIII pielikuma 11. panta 2. punkta prettiesiskumu. Prasītāja iepriekš minēto tiesību normu prettiesiskuma pamatojumam norāda, ka ierēdnim vai darbiniekam būtu jābūt iespējai veikt skaidru izvēli nodot savas valsts pensijas tiesības Eiropas shēmai savas pensionēšanās brīdī, nevis pirms tās. Taču, piemērojot pašreizējo tiesību normu, rodas atšķirīga attieksme pret ierēdni, kurš visu savu karjeru ir pavadījis Eiropas sistēmā, un tādu, kas ir stājies Eiropas iestāžu dienestā, nenododot savas dalībvalsts pensiju sistēmā iepriekš iegūtās pensijas tiesības. Prasītāja tādējādi uzskata, ka ir pārkāpts diskriminācijas aizlieguma princips, kas izraisot apstrīdēto tiesību normu prettiesiskumu.

    2.

    Otrais pamats ir par Civildienesta noteikumu 24. pantā minētā pienākuma sniegt palīdzību neizpildi un rūpības pienākuma pārkāpumu. Prasītāja norāda, ka, veicot savu pensijas tiesību nodošanu, tā neesot saņēmusi nekādu tabulu, kurā būtu precizēts, ka viņai ir tiesības uz to, ka tiek atmaksāts viņas izcelsmes valsts sistēmā iemaksāto summu neaprēķinātais un Savienības pensiju sistēmā neiegrāmatotais aktuārais ekvivalents.

    3.

    Trešais pamats ir par vienlīdzīgas attieksmes un diskriminācijas aizlieguma principu pārkāpumu. Prasītāja uzskata, ka tas, ka konkrētiem ierēdņiem tika piešķirta atmaksa viņu pensijas tiesību nodošanas laikā, un citiem ne, esot vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpums un neattaisnota diskriminācija.

    4.

    Ceturtais pamats ir par prasītājai nelabvēlīgu nepamatotu iedzīvošanos. Prasītāja norāda, ka viņas valsts tiesību nodošanas Eiropas Savienības iestāžu pensiju sistēmai netika atmaksāta nekāda aktuārā ekvivalenta pārmaksa, kura nav ņemta vērā, aprēķinot viņas darba stāžu.


    Top