—

atcelt Padomes Lēmumu (KĀDP) 2022/376 (2022. gada 3. marts), ar ko groza Lēmumu 2014/119/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā, (1) un Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2022/375 (2022. gada 3. marts), ar ko īsteno Regulu (ES) Nr. 208/2014 par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā (2), ciktāl tie attiecas uz prasītāju; un

—

piespriest Padomei atlīdzināt prasītāja tiesāšanās izdevumus saistībā ar šo tiesvedību.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Padome nav pārliecinājusies un arī nevarēja pārliecināties par to, ka Ukrainas iestāžu lēmumi, uz kuriem tā balstījusies, prasītāju iekļaujot sarakstā, tika pieņemti, ievērojot Savienības pamattiesības uz aizstāvību un uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Padome, konstatēdama, ka ir izpildīts kritērijs iekļaušanai sarakstā, ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā. Konkrētāk, Padome esot pieņēmusi Ukrainas iestāžu iesniegtos materiālus bez pienācīgas pārbaudes veikšanas un/vai neņemot vērā prasītāja konstatētās neprecizitātes. Padomei esot bijušas jāveic papildu pārbaudes un jāpieprasa, lai Ukrainas iestādes sniegtu papildu pierādījumus, ņemot vērā prasītāja iesniegtos apsvērumus un viņa sniegtos attaisnojošos pierādījumus, taču Padome esot uzdevusi mazāk jautājumu nekā bijis nepieciešams. Līdz ar to 2022. gada sankcijas neesot balstītas uz pietiekami pārliecinošiem faktiem.

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka nav ievērotas prasītājam ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 17. panta 1. punktu garantētās tiesības uz īpašumu, jo ar ierobežojošiem pasākumiem šīs tiesības tiekot neattaisnoti, nevajadzīgi un nesamērīgi ierobežotas, proti: i) trūkstot jebkādu norāžu par to, ka naudas līdzekļi, kurus apgalvoti piesavinājies prasītājs, būtu pārskaitīti ārpus Ukrainas; ii) jau Ukrainas iekšzemes pasākumi vien būtu adekvāti un pietiekami; un iii) ierobežojošie pasākumi ir bijuši spēkā jau astoņus gadus, un tie ir tikuši piemēroti, balstoties uz pirmstiesas izmeklēšanu, kura īstenībā acīmredzot ir izbeigta un/vai vismaz pilnīgi stagnē un uz kuru Padome divos iepriekšējos gados nav mēģinājusi balstīties.