1

Ar prasību, kas pamatota ar LESD 263. pantu, prasītāji – Cunsorziu di i Salamaghji Corsi – Consortium des Charcutiers Corses un pārējie pielikumā identificētie prasītāji – lūdz atcelt Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2021/1879 (2021. gada 26. oktobris), ar ko noraida trīs pieteikumus par nosaukuma kā ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 52. panta 1. punktu (“Jambon sec de l’Île de Beauté” (AĢIN), “Lonzo de l’Île de Beauté” (AĢIN), “Coppa de l’Île de Beauté” (AĢIN)) (OV 2021, L 383, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “pārsūdzētais lēmums”).

4

Nosaukumi “Jambon sec de Corse”/“Jambon sec de Corse – Prisuttu”, “Lonzo de Corse”/“Lonzo de Corse – Lonzu” un “Coppa de Corse”/“Coppa de Corse – Coppa di Corsica”2014. gada 28. maijā tika reģistrēti kā aizsargāti cilmes vietas nosaukumi (ACVN) attiecīgi ar Komisijas Īstenošanas regulām (ES) Nr. 581/2014 (OV 2014, L 160, 23. lpp.), (ES) Nr. 580/2014 (OV 2014, L 160, 21. lpp.) un (ES) Nr. 582/2014 (OV 2014, L 160, 25. lpp.) (turpmāk tekstā – “regulas, ar kurām reģistrēti attiecīgie ACVN”).

5

2015. gada decembrī konsorcijs Francijas valsts iestādēm iesniedza septiņus pieteikumus par aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu (AĢIN) reģistrāciju, piemērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1151/2012 (2012. gada 21. novembris) par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (OV 2012, L 343, 1. lpp.). Minētie septiņi pieteikumi attiecas uz šādiem nosaukumiem, kurus izmanto prasītāji: “Jambon sec de l’Île de Beauté”, “Coppa sec de l’Île de Beauté”, “Lonzo de l’Île de Beauté”, “Saucisson sec de l’Île de Beauté”, “Pancetta de l’Île de Beauté”, “Figatelli de l’Île de Beauté” un “Bulagna de l’Île de Beauté”.

6

2018. gada 20. aprīlī lauksaimniecības un pārtikas ministrs un ekonomikas un finanšu ministrs pieņēma septiņus rīkojumus par septiņu atbilstošo specifikāciju apstiprināšanu, lai tās nosūtītu Eiropas Komisijai apstiprināšanai.

7

Vienlaikus ar 2018. gada 27. jūnijā iesniegtajiem pieteikumiem Conseil d’État (Valsts padome, Francija) arodbiedrība, kas ir ACVN “Jambon sec de Corse – Prisuttu”, “Coppa de Corse – Coppa di Corsica” un “Lonzo de Corse – Lonzu” specifikāciju turētāja, lūdza atcelt 2018. gada 20. aprīļa rīkojumus par nosaukumu “Jambon sec de l’Île de Beauté”, “Coppa de l’Île de Beauté” un “Lonzo de l’Île de Beauté” specifikāciju apstiprināšanu nolūkā nosūtīt Komisijai to reģistrācijas kā AĢIN pieteikumus, pamatojoties it īpaši uz to, ka vārds “Île de Beauté” imitē vai norāda uz vārdu “Corse” un tādējādi to var sajaukt ar nosaukumiem, kas jau ir reģistrēti kā ACVN.

8

2018. gada 17. augustā Komisijai tika nosūtīti septiņi pieteikumi par attiecīgo nosaukumu reģistrāciju kā AĢIN. Attiecībā uz pieteikumiem reģistrēt kā AĢIN nosaukumus “Jambon sec de l’Île de Beauté”, “Lonzo de l’Île de Beauté” un “Coppa de l’Île de Beauté” 2019. gada 12. februārī un 2020. gada 24. novembrī Komisija nosūtīja valsts iestādēm divas vēstules, lūdzot skaidrojumus, it īpaši attiecībā uz jautājumu par to varbūtējo reģistrācijas neiespējamību. Valsts iestādes būtībā atbildēja, ka tās uzskata, ka abas produktu grupas (proti, reģistrētie ACVN un pieteikumi par aizsardzību kā AĢIN) attiecībā uz produktiem ir skaidri atšķirīgas un ka to nosaukumi tām šķiet pietiekami atšķirīgi.

9

Ar 2019. gada 19. decembra spriedumu par nosaukumu “Jambon sec de l’Île de Beauté” (AĢIN) un diviem 2020. gada 13. februāra spriedumiem attiecīgi par nosaukumiem “Coppa de l’Île de Beauté” (AĢIN) un “Lonzo de l’Île de Beauté” (AĢIN) Conseil d’État (Valsts padome) noraidīja trīs iepriekš minētos prasības pieteikumus (skat. šī sprieduma 7. punktu), pamatojoties it īpaši uz to, ka “dažādu terminu izmantošana un atšķirība aizsardzībā, kas piešķirta, no vienas puses, ar cilmes vietas nosaukumu un, no otras puses, ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, var novērst risku, ka samērā informēti, uzmanīgi un apdomīgi patērētāji, saskaroties ar apstrīdēto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, savā apziņā kā atsauces attēlu tieši varētu radīt preci, kurai ir jau reģistrēts aizsargāts cilmes vietas nosaukums[; tāpēc prasītājiem nav pamata apgalvot, ka ar pārsūdzēto lēmumu nav ievēroti Regulas [Nr. 1151/2012] 13. panta 1. punkta b) apakšpunkta noteikumi” (trīs Conseil d’État (Valsts padome) spriedumu 5. punkts).

[..]

11

Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

12

Komisijas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

15

Šajā lietā pārsūdzētajā lēmumā Komisija būtībā ir norādījusi, ka nosaukums, kas ir pretrunā ar Regulu Nr. 1151/2012 piešķirtajai aizsardzībai, nevarot tikt izmantots tirdzniecībā minētās regulas 7. panta 1. punkta a) apakšpunkta izpratnē un tātad nevarot tikt reģistrēts (4. apsvērums). Kopš 2014. gada 28. maija (skat. šī sprieduma 4. punktu) nosaukumi, kas reģistrēti kā ACVN, saskaņā ar Regulas Nr. 1151/2012 13. pantu ir aizsargāti tostarp pret jebkādu šo nosaukumu tiešu vai netiešu izmantošanu attiecībā uz produktiem, kas neatbilst to attiecīgajām specifikācijām, kā arī pret jebkādu minēto nosaukumu ļaunprātīgu izmantošanu, atdarināšanu vai atsaukšanos uz tiem (7. apsvērums). Tomēr ar regulām, ar kurām reģistrēti attiecīgie ACVN, noteiktiem Francijas uzņēmumiem, kuri atrodas Korsikā un kuri izmanto šādus nosaukumus, attiecībā uz produktiem, kuru īpašības atšķiras no specifikācijā paredzētajām īpašībām, esot piešķirts pārejas periods, kas beidzas 2017. gada 27. aprīlī, lai tie varētu vai nu pielāgoties specifikācijas prasībām, vai arī grozīt izmantoto tirdzniecības nosaukumu (8. apsvērums). Nosaukumi “Jambon sec de l’Île de Beauté”, “Lonzo de l’Île de Beauté” un “Coppa de l’Île de Beauté”, kas tirdzniecībā tiek izmantoti kopš 2015. gada, attiecoties uz to pašu ģeogrāfisko apgabalu, kurā ietilpst iepriekš minētie ACVN, proti, Korsikas salu, turklāt esot vispārzināms, ka nosaukums “Île de Beauté” ir slavena perifrāze, kas Francijas patērētāja uztverē parasti nepārprotami apzīmē Korsiku (9. apsvērums). Tādējādi kopš 2014. gada 18. jūnija nosaukumu “Jambon sec de l’Île de Beauté”, “Lonzo de l’Île de Beauté” un “Coppa de l’Île de Beauté” izmantošana ir uzskatāma par tās aizsardzības pārkāpumu, kura ACVN “Jambon sec de Corse”/“Jambon sec de Corse – Prisuttu”, “Lonzo de Corse”/“Lonzo de Corse – Lonzu”, “Coppa de Corse”/“Coppa de Corse – Coppa di Corsica” ir paredzēta Regulas Nr. 1151/2012 13. panta 1. punkta b) apakšpunktā (10. apsvērums). Lai gan reģistrēto ACVN un pieprasīto AĢIN izruna noteikti ir atšķirīga, ir acīmredzams, ka tie ir sinonīmi. Tādējādi asociāciju izraisīšanu nekādā ziņā nevarot izslēgt, jo, lai izraisītu asociācijas, neesot nepieciešama fonētiska līdzība (20. apsvērums). Tāpēc Komisija noraidīja pieteikumus par nosaukumu “Jambon sec de l’Île de Beauté”, “Lonzo de l’Île de Beauté” un “Coppa de l’Île de Beauté” kā AĢIN reģistrāciju, pamatojoties uz to, ka tie ir izmantoti tirdzniecībā vai sarunvalodā – un tas ir pretrunā Regulas Nr. 1151/2012 13. pantam – un ka tādējādi tie neatbilst reģistrācijas nosacījumiem, proti, Regulas Nr. 1151/2012 7. panta 1. punkta a) apakšpunktam (24. apsvērums).

16

Prasības pamatošanai prasītāji izvirza divus pamatus, no kuriem pirmais būtībā attiecas uz to, ka Komisija esot pārsniegusi savas pilnvaras, un otrais – uz to, ka valsts iestādes un Conseil d’État (Valsts padome) esot pietiekami pierādījušas trīs reģistrācijas pieteikumu atbilstību Regulas Nr. 1151/2012 7. un 13. pantam.

21

Vispirms jāatgādina, ka ar Regulu Nr. 1151/2012 ir izveidota kompetenču sadales sistēma tādā ziņā, ka it īpaši lēmumu reģistrēt nosaukumu kā AĢIN Komisija var pieņemt tikai tad, ja attiecīgā dalībvalsts tai ir iesniegusi atbilstošu pieteikumu, un ka šādu pieteikumu var iesniegt tikai tad, ja šī dalībvalsts ir pārbaudījusi tā pamatotību. Šī kompetenču sadales sistēma izskaidrojama it īpaši ar to, ka aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrācijas priekšnosacījums ir pārbaude, vai ir izpildīts konkrēti nosacījumi, kam lielā mērā ir nepieciešamas padziļinātas zināšanas par īpašiem minētās dalībvalsts apstākļiem, un tos vislabāk var pārbaudīt šīs dalībvalsts kompetentās iestādes (skat. spriedumu, 2021. gada 15. aprīlis, Hengstenberg, C‑53/20, EU:C:2021:279, 37. punkts un tajā minētā judikatūra).

22

No minētās regulas 1. panta 1. punkta, ņemot vērā tās 20. un 39. apsvērumu, izriet, ka šīs regulas mērķis ir arī novērst negodīgas konkurences apstākļu rašanos (skat. spriedumu, 2021. gada 15. aprīlis, Hengstenberg, C‑53/20, EU:C:2021:279, 42. punkts un tajā minētā judikatūra).

23

Regulas Nr. 1151/2012 normu mērķis ir novērst aizsargātu cilmes vietas nosaukumu un aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu ļaunprātīgu izmantošanu ne tikai pircēju interesēs, bet arī to ražotāju interesēs, kuri ir pielikuši pūles, lai garantētu īpašības, kādas tiek gaidītas no produktiem, kuriem šādas norādes ir piešķirtas pamatoti (skat. spriedumu, 2021. gada 15. aprīlis, Hengstenberg, C‑53/20, EU:C:2021:279, 43. punkts un tajā minētā judikatūra).

24

Šīs regulas 19. apsvērumā ir noteikts, ka ar Savienībā aizsargātiem nosaukumiem saistīto intelektuālā īpašuma tiesību vienota ievērošana visā Savienībā ir prioritāte, ko var efektīvāk sasniegt Savienības līmenī (skat. spriedumu, 2021. gada 15. aprīlis, Hengstenberg, C‑53/20, EU:C:2021:279, 44. punkts un tajā minētā judikatūra).

25

Pirmkārt, prasītāji apstrīd, ka Regulas Nr. 1151/2012 7. panta 1. punkta a) apakšpunkts kopsakarā ar minētās regulas 13. panta 1. punkta b) apakšpunktu būtu atteikuma reģistrēt nosaukumu spēkā esošs juridiskais pamats.

26

Iesākumā var norādīt, ka no Komisijas 2020. gada 24. novembra vēstules izriet, ka tā vispirms bija paredzējusi atteikt pieteikto nosaukumu reģistrāciju, pamatojoties ne tikai uz Regulas Nr. 1151/2012 7. panta 1. punkta a) apakšpunktu kopsakarā ar minētās regulas 13. panta 1. punkta b) apakšpunktu, bet arī uz šīs regulas 6. panta 3. punktu.

27

Pēdējā minētajā tiesību normā ir noteikts princips, ka ir aizliegts nosaukums, “kas ir pilnīgs vai daļējs tāda nosaukuma homonīms”, kurš jau ir aizsargāts.

28

Iztaujāta šajā ziņā tiesas sēdē, Komisija paskaidroja, ka ir atteikusies noraidīt pieteikto reģistrāciju, arī pamatojoties uz Regulas Nr. 1151/2012 6. panta 3. punktu, jo reģistrācijas pieteikumu nevajadzētu varēt noraidīt, balstoties uz homonīmu, kas attiecas vienīgi uz tādu parastu produktu kā “žāvēts šķiņķis” aprakstiem.

29

Turpinājumā jānorāda, pirmām kārtām, kā uzsver Komisija, ka Regulas Nr. 1151/2012 13. pants neattiecas uz reģistrāciju, bet gan uz reģistrēto nosaukumu aizsardzības apjomu.

30

Tādējādi pēdējā minētā tiesību norma pati par sevi nevar būt reģistrācijas pieteikuma noraidīšanas juridiskais pamats.

31

Otrām kārtām, kā apgalvo prasītāji, Regulas Nr. 1151/2012 7. panta 1. punkta a) apakšpunkts konkrēti attiecas uz nosaukuma, par kuru ir iesniegts aizsardzības kā ACVN vai AĢIN pieteikums, “produkta specifikācijām”. Prasītāji no tā secina, ka jautājums par asociāciju izraisīšanu nav pamatā atbilstībai saskaņā ar šo tiesību normu.

32

Tomēr jāatgādina, ka Komisijai saskaņā ar Regulas Nr. 1151/2012 50. panta 1. punktu, ņemot vērā tās 58. apsvērumu, pēc padziļinātas pārbaudes ir jāizvērtē, vai reģistrācijas pieteikumam pievienotajās specifikācijās ir ietverti Regulā Nr. 1151/2012 prasītie elementi un vai nešķiet, ka šajos elementos ir pieļautas acīmredzamas kļūdas (spriedums, 2018. gada 23. aprīlis, CRM/Komisija, T‑43/15, nav publicēts, EU:T:2018:208, 67. punkts).

33

Tādējādi specifikāciju izstrāde ir nepieciešams posms Savienības tiesību akta, ar ko nosaukumu reģistrē kā AĢIN, pieņemšanas procedūrā (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2018. gada 23. aprīlis, CRM/Komisija, T‑43/15, nav publicēts, EU:T:2018:208, 35. punkts).

34

Saskaņā ar Regulas Nr. 1151/2012 7. panta 1. punkta a) apakšpunktu specifikācijās tostarp ir jāiekļauj nosaukums, kura aizsardzība tiek lūgta.

35

Kā norāda Komisija, šī tiesību norma, saskaņā ar kuru specifikācijās ir jāietver nosaukums, kāds tas “tiek izmantots tirdzniecībā vai sarunvalodā”, nozīmē, ka tā pārbauda, vai šī izmantošana nepārkāpj Regulas Nr. 1151/2012 13. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzēto aizsardzību pret asociāciju izraisīšanu.

36

Proti, ja tiktu atļauta AĢIN reģistrācija, lai gan tā izraisa asociācijas ar jau reģistrētu ACVN, Regulas Nr. 1151/2012 13. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētajai aizsardzībai tiktu atņemta lietderīgā iedarbība, jo, tiklīdz šis nosaukums ir reģistrēts kā AĢIN, iepriekš kā ACVN reģistrētais nosaukums attiecībā uz to vairs nevarētu saņemt Regulas Nr. 1151/2012 13. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzēto aizsardzību.

37

Tātad specifikāciju izstrādi, kas ir reģistrācijas procedūras nepieciešams posms, nevar padarīt par spēkā neesošu tādēļ, ka ar reģistrācijai pieteikto nosaukumu tiek pārkāpta Regulas Nr. 1151/2012 13. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētā aizsardzība.

38

Tādējādi Komisijai, kurai saskaņā ar Regulas Nr. 1151/2012 52. panta 1. punktu ir jāatsaka pieteiktā reģistrācija, ja tā uzskata, ka reģistrācijas nosacījumi nav izpildīti, nevar būt pienākums reģistrēt nosaukumu, ja tā uzskata, ka šā nosaukuma izmantošana tirdzniecībā ir nelikumīga.

39

Tātad Komisija, uzskatīdama, ka kopš 2014. gada 18. jūnija, kad stājās spēkā regulas, ar kurām tika reģistrēti attiecīgie ACVN, to nosaukumu izmantošana, kuri tika pieteikti reģistrācijai kā AĢIN, ir uzskatāma par aizsardzības pret asociāciju izraisīšanu – kas saskaņā ar Regulas Nr. 1151/2012 13. panta 1. punkta b) apakšpunktu piešķirta reģistrā jau reģistrētiem ACVN – pārkāpumu, no tā varēja secināt, ka šāda izmantošana tirdzniecībā vai sarunvalodā būtu nelikumīga.

40

Tādējādi prasītāji kļūdaini apgalvo, ka jautājums par asociāciju izraisīšanu neesot pamatā tiesībām uz reģistrāciju saskaņā ar Regulas Nr. 1151/2012 7. panta 1. punkta a) apakšpunktu un ka šī tiesību norma kopsakarā ar Regulas Nr. 1151/2012 13. panta 1. punkta b) apakšpunktu nevarot būt spēkā esošs juridiskais pamats, lai atteiktu nosaukuma reģistrāciju.

41

Otrkārt, attiecībā uz apjomu, kādā Komisija pārbauda nosaukuma atbilstību Regulā Nr. 1151/2012 paredzētajiem nosacījumiem, jānorāda, ka saskaņā ar Regulas Nr. 1151/2012 58. apsvērumu Komisijai ir jāveic pieteikumu padziļināta pārbaude, lai pārliecinātos, ka tajos nav acīmredzamu kļūdu un ka tajos ir ņemti vērā Savienības tiesību akti un ieinteresēto personu intereses ārpus pieteikuma iesniedzējas dalībvalsts.

42

Šajā nolūkā Regulas Nr. 1151/2012 50. panta 1. punktā ir paredzēts, ka Komisija, izmantojot piemērotus līdzekļus, izskata dalībvalstu iesniegtos reģistrācijas pieteikumus, lai pārliecinātos, ka tie ir pamatoti un atbilst minētajā regulā paredzētajiem nosacījumiem. Turklāt saskaņā ar šīs regulas 52. panta 1. punktu, kā norādīts šī sprieduma 38. punktā, Komisijai minētie pieteikumi ir jānoraida, ja tā uzskata, ka nav izpildīti reģistrācijai prasītie nosacījumi.

43

Turklāt Regulā Nr. 1151/2012 nav definēts, ko ietver jēdziens “piemēroti līdzekļi”, tādējādi atstājot Komisijas ziņā izvērtēt, kādi ir šie līdzekļi.

44

No tā izriet – pat ja valsts iestādes, tā kā tās ir nosūtījušas Komisijai reģistrācijas pieteikumu, uzskata, ka minētais pieteikums atbilst Regulā Nr. 1151/2012 paredzētajiem nosacījumiem, Komisijai nav saistošs minēto iestāžu vērtējums un attiecībā uz tās lēmumu reģistrēt nosaukumu kā ACVN vai AĢIN tai ir autonoma rīcības brīvība, jo tai saskaņā ar minētās regulas 50. pantu ir jāpārbauda, vai ir izpildīti reģistrācijas nosacījumi.

45

Šajā lietā prasītāji apgalvo, ka apstrīdētajā lēmumā Komisija esot vienīgi norādījusi, ka pēc sarakstes ar valsts iestādēm tā ir sapratusi – tās uzskata, ka starp trim ar ACVN aizsargātajiem nosaukumiem un trim nosaukumiem, kuri pieteikti AĢIN, pastāv “pietiekama atšķirtspēja” (pārsūdzētā lēmuma 16. apsvērums).

46

Šajā ziņā ar 2019. gada 12. februāra vēstuli Komisija informēja valsts iestādes par savu plānu pieņemt lēmumu noraidīt pieteikumus reģistrēt attiecīgos nosaukumus kā AĢIN un aicināja tās izteikt savus apsvērumus.

47

Ar 2020. gada 24. novembra vēstuli Komisija apstiprināja valsts iestādēm savu nodomu noraidīt attiecīgo AĢIN reģistrācijas pieteikumus un atkārtoti aicināja valsts iestādes iesniegt papildu apsvērumus.

48

Tādējādi Komisija divas reizes iztaujāja valsts iestādes, pirms tā secināja, ka attiecīgo nosaukumu reģistrācijas pieteikumi neatbilst Regulas Nr. 1151/2012 7. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētajiem reģistrācijas nosacījumiem, jo šie nosaukumi ir izmantoti tirdzniecībā vai sarunvalodā un tas ir pretrunā minētās regulas 13. pantam (skat. šī sprieduma 10. punktu).

49

Pretēji tam, ko apgalvo prasītāji, Komisija tādējādi nav “vienīgi norādījusi”, ka valsts iestāžu ieskatā starp trim ar ACVN aizsargātajiem nosaukumiem un trim nosaukumiem, kas pretendē uz AĢIN, ir “pietiekama atšķirtspēja”, bet pirms pārsūdzētā lēmuma pieņemšanas divas reizes ir aicinājusi valsts iestādes sniegt visu attiecīgo AĢIN reģistrācijas pieteikuma pamatojumam noderīgo informāciju. Ciktāl ir jāsaprot, ka prasītāji, apgalvojot, ka Komisija ir vienīgi norādījusi uz attiecīgo nosaukumu “pietiekamu atšķirtspēju”, tai pārmet, ka tā nav veikusi pietiekamu pārbaudi par nosaukuma atbilstību Regulā Nr. 1151/2012 paredzētajiem nosacījumiem, tie nav iesnieguši nevienu pierādījumu šāda argumenta pamatošanai. It īpaši prasītāji nav izklāstījuši to, kāda pārbaude Komisijai būtu bijusi jāveic.

50

Treškārt, attiecībā uz Komisijas rīcības brīvību prasītāji apgalvo, ka no 2018. gada 23. aprīļa sprieduma CRM/Komisija (T‑43/15, nav publicēts, EU:T:2018:208) izriet, ka tā esot “ierobežota vai pat tās neesot” attiecībā uz lēmumu reģistrēt nosaukumu kā ACVN vai kā AĢIN.

51

Šajā ziņā Vispārējā tiesa 2018. gada 23. aprīļa spriedumā CRM/Komisija (T‑43/15, nav publicēts, EU:T:2018:208) nosprieda, ka pirms reģistrācijai pieteiktās AĢIN reģistrācijas Komisijai saskaņā ar Regulas Nr. 1151/2012 50. panta 1. punktu, ņemot vērā tās 58. apsvērumu, pēc padziļinātas pārbaudes bija jāizvērtē, vai, pirmām kārtām, reģistrācijas pieteikumam pievienotajā specifikācijā ir ietverti Regulā Nr. 1151/2012 prasītie elementi un vai nešķiet, ka šajos elementos ir pieļautas acīmredzamas kļūdas, un, otrām kārtām, vai nosaukums atbilst Regulas Nr. 1151/2012 5. panta 2. punktā paredzētajiem AĢIN reģistrācijas nosacījumiem. Vispārējā tiesa ir precizējusi, ka Komisijai šis vērtējums ir jāveic autonomi, ņemot vērā Regulā Nr. 1151/2012 paredzētos AĢIN reģistrācijas kritērijus, lai nodrošinātu šīs regulas pareizu piemērošanu (spriedums, 2018. gada 23. aprīlis, CRM/Komisija, T‑43/15, nav publicēts, EU:T:2018:208, 67. punkts).

52

Šajā lietā prasītāji konkrētāk atsaucas uz 2018. gada 23. aprīļa sprieduma CRM/Komisija (T‑43/15, nav publicēts, EU:T:2018:208) 34., 35. un 51. punktu. Minētajos punktos Vispārējā tiesa attiecīgi ir nospriedusi, pirmkārt, ka reģistrācijas nosacījumu vērtējums ir jāveic valsts iestādēm, attiecīgā gadījumā – valsts tiesu kontrolē, pirms reģistrācijas pieteikuma nosūtīšanas Komisijai (spriedums, 2018. gada 23. aprīlis, CRM/Komisija, T‑43/15, nav publicēts, EU:T:2018:208, 34. punkts), otrkārt, ka no tā izriet – reģistrācijas pieteikums, kas ietver tostarp specifikācijas, ir nepieciešams posms Savienības tiesību akta, ar ko nosaukumu reģistrē kā AĢIN, pieņemšanas procedūrā, un Komisijai attiecībā uz šo valsts tiesību aktu ir vienīgi ierobežota rīcības brīvība vai pat tās nav (spriedums, 2018. gada 23. aprīlis, CRM/Komisija, T‑43/15, nav publicēts, EU:T:2018:208, 35. punkts), un, treškārt, ka Komisijai ir vienīgi ierobežota rīcības brīvība vai pat tās nav attiecībā uz valsts iestāžu veikto vērtējumu par produkta, uz kuru attiecas AĢIN reģistrācijas pieteikums, ražošanas vai iepakošanas kārtību, kas ir norādīta specifikācijās un atspoguļota valsts tiesību aktos, kuri tai iesniegti saistībā ar AĢIN reģistrācijas pieteikumu (spriedums, 2018. gada 23. aprīlis, CRM/KomisijaT‑43/15, nav publicēts, EU:T:2018:208, 51. punkts).

53

Jānorāda, ka šajā lietā Komisija nav apšaubījusi valsts iestāžu izteiktos vērtējumus attiecībā uz specifikācijās ietvertajām norādēm, tādām kā AĢIN reģistrācijas pieteikumā norādītā produkta ražošanas vai iepakošanas kārtība, kuru izstrāde ir pirmais posms attiecīgo nosaukumu reģistrācijas kā AĢIN procedūrā un attiecībā uz kurām Komisijai, protams, ir vienīgi ierobežota rīcības brīvība vai pat tās nav (skat. šī sprieduma 52. punktu). Pārbaudot šos pieteikumus to apstiprināšanas nolūkā, kas ir šīs procedūras otrais posms, ko Komisija veica pēc tam, kad tā šajā ziņā bija divas reizes pienācīgi iztaujājusi valsts iestādes, tā uzskatīja, ka attiecīgo nosaukumu reģistrācijas pieteikumi neatbilst Regulas Nr. 1151/2012 7. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētajiem reģistrācijas nosacījumiem, jo tie ir izmantoti tirdzniecībā vai sarunvalodā un tas ir pretrunā minētās regulas 13. pantam (skat. šī sprieduma 10. punktu).

54

Proti, no Regulas Nr. 1151/2012, un it īpaši no minētās regulas 58. apsvēruma, izriet, ka pirmajā posmā saskaņā ar šīs regulas 49. pantu valsts iestādes pārbauda pieteikumus, lai reģistrētu nosaukumus kā ACVN vai AĢIN, un, ja tās uzskata, ka minētās regulas prasības ir izpildītas, iesniedz pieteikuma dokumentāciju Komisijai un pēc tam otrajā posmā saskaņā ar minētās regulas 50. un 52. pantu Komisija pārbauda pieteikumus un, pamatojoties uz tās rīcībā esošo informāciju un pamatojoties uz tās veikto pārbaudi, reģistrē nosaukumus vai noraida reģistrācijas pieteikumus.

55

Tādējādi prasītāju atsaucei uz 2018. gada 23. aprīļa spriedumu CRM/Komisija (T‑43/15, nav publicēts, EU:T:2018:208) nav nozīmes, un tātad prasītāji no šī sprieduma nevar secināt, ka Komisijai ir vienīgi “ierobežota rīcības brīvība vai pat tās nav”. Šajā ziņā jau ir norādīts, ka attiecībā uz lēmumu reģistrēt nosaukumu kā ACVN vai kā AĢIN, ņemot vērā Regulas Nr. 1151/2012 7. panta 1. punkta a) apakšpunktā kopsakarā ar minētās regulas 13. panta 1. punkta b) apakšpunktu paredzētos nosacījumus, Komisijai ir autonoma rīcības brīvība (skat. šī sprieduma 44. punktu).

56

Prasītāji citē arī 2020. gada 29. janvāra sprieduma GAEC Jeanningros (C‑785/18, EU:C:2020:46) 25. punktu, saskaņā ar kuru, ņemot vērā lēmumu pieņemšanas pilnvaras, kas valsts iestādēm ir kompetences sadales sistēmā, tikai valsts tiesām ir jālemj par tādu šo iestāžu pieņemto aktu tiesiskumu kā tie, kas attiecas uz nosaukuma reģistrācijas pieteikumiem un kas ir nepieciešams posms Savienības tiesību akta pieņemšanas procedūrā, jo Savienības iestādēm attiecībā uz šiem aktiem ir vienīgi ierobežota rīcības brīvība vai tādas nav. Prasītāji citē arī minētā sprieduma 35. un 36. punktu, saskaņā ar kuriem Komisijai piešķirtā rīcības brīvība attiecībā uz maznozīmīgu grozījumu produkta specifikācijās apstiprināšanu būtībā, kā izriet no Regulas Nr. 1151/2012 58. apsvēruma, ietver tikai pārbaudi, vai pieteikumā ir iekļauti prasītie elementi un vai tajā nav pieļautas acīmredzamas kļūdas.

57

Šajā lietā runa bija par maznozīmīgiem grozījumiem specifikācijās. 2020. gada 29. janvāra sprieduma GAEC Jeanningros (C‑785/18, EU:C:2020:46) 30. punktā Tiesa ir norādījusi, ka šādiem pieteikumiem ir piemērojama procedūra, kas ir vienkāršota, bet būtībā ir līdzīga reģistrācijas procedūrai, jo ar to arī tiek izveidota kompetenču sadales starp attiecīgās dalībvalsts iestādēm un Komisiju sistēma, pirmkārt, attiecībā uz pieteikuma par grozījumiem atbilstības prasību, kas izriet no Regulas Nr. 1151/2012, pārbaudi un, otrkārt, šī pieteikuma apstiprināšanu, un minētā sprieduma 31. punktā – ka valsts tiesām ir jālemj par pārkāpumiem, kas, iespējams, ir pieļauti valsts tiesību aktā, kurš attiecas uz pieteikumu par maznozīmīgu grozījumu produkta specifikācijās.

58

Šajā lietā runa nav par maznozīmīgiem grozījumiem specifikācijās, kuru izstrāde un iespējamie grozījumi ir saistīti ar nosaukuma reģistrācijas procedūras pirmo posmu, bet gan par jautājumu, vai Komisija viena pati ir apstiprinājusi vai atteikusi attiecīgo nosaukumu reģistrāciju, kas ietilpst procedūras otrajā posmā.

59

Tādējādi no 2020. gada 29. janvāra sprieduma GAEC Jeanningros (C‑785/18, EU:C:2020:46) 25. punkta izriet, ka Savienības iestāžu “ierobežota vai neesoša rīcības brīvība” attiecas uz pirmo no šiem abiem posmiem, proti, posmu, kurā tiek apkopota reģistrācijas pieteikuma dokumentācija, ko valsts iestādes, iespējams, nosūtīs Komisijai.

60

Tātad pretēji tam, ko apgalvo prasītāji, no 2020. gada 29. janvāra sprieduma GAEC Jeanningros (C‑785/18, EU:C:2020:46) nevar secināt, ka Komisijai otrajā posmā būtu vienīgi “ierobežota rīcības brīvība vai pat tās nebūtu” attiecībā uz tās lēmumu reģistrēt nosaukumu kā ACVN vai AĢIN, ņemot vērā atbilstības nosacījumus, kas paredzēti Regulas Nr. 1151/2012 7. panta 1. punkta a) apakšpunktā kopsakarā ar minētās regulas 13. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

61

Tātad argumenti, saskaņā ar kuriem Komisija esot pārsniegusi savas pilnvaras, ir jānoraida kā nepamatoti.

62

Prasītāji uzskata, ka Komisija pārsūdzētajā lēmumā nevarēja apšaubīt to, kas galīgi ir nospriests Conseil d’État (Valsts padome) 2019. gada 19. decembra un 2020. gada 13. februāra spriedumu 5. punktā, proti, ka samērā informētiem, uzmanīgiem un apdomīgiem patērētājiem nav riska, ka tiks izraisītas asociācijas starp reģistrētajiem ACVN un pieprasītajiem AĢIN.

63

Šajā ziņā, kā atgādināts šī sprieduma 51. punktā, Komisijai, lai nodrošinātu pareizu Regulas Nr. 1151/2012 piemērošanu, ir autonomi jāizvērtē, vai ir izpildīti šajā regulā paredzētie AĢIN reģistrācijas kritēriji (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2018. gada 23. aprīlis, CRM/Komisija, T‑43/15, nav publicēts, EU:T:2018:208, 67. punkts).

64

Tādējādi uz valsts tiesas nolēmumu, kas stājies likumīgā spēkā, nevar atsaukties, lai apstrīdētu šo vērtējumu.

65

Tātad prasītāju arguments par Conseil d’État (Valsts padome) 2019. gada 19. decembra un 2020. gada 13. februāra spriedumu res judicata spēka pārkāpumu ir jānoraida kā nepamatots.

66

Tādējādi pirmais pamats ir jānoraida kā nepamatots.

[..]

Ar šādu pamatojumu

VISPĀRĒJĀ TIESA (otrā palāta paplašinātā sastāvā)

nospriež: