Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 62022CN0321

    Lieta C-321/22: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2022. gada 5. maijā iesniedza Sąd Rejonowy dla Warszawy – Śródmieścia w Warszawie (Polija) – ZL, KU, KM/Provident Polska S.A.

    OV C 318, 22.8.2022, p. 26–26 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    22.8.2022   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    C 318/26


    Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2022. gada 5. maijā iesniedza Sąd Rejonowy dla Warszawy – Śródmieścia w Warszawie (Polija) – ZL, KU, KM/Provident Polska S.A.

    (Lieta C-321/22)

    (2022/C 318/37)

    Tiesvedības valoda – poļu

    Iesniedzējtiesa

    Sąd Rejonowy dla Warszawy – Śródmieścia w Warszawie

    Pamatlietas puses

    Prasītājas: ZL, KU, KM

    Atbildētāja: Provident Polska S.A.

    Prejudiciālie jautājumi

    1)

    Vai Padomes Direktīvas 93/13/EEK (1993. gada 5. aprīlis) par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos (1) 3. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas ļauj par negodīgu atzīt tādu līguma noteikumu, kurā ir noteikta pārdevēja vai piegādātāja maksa vai komisijas maksa, kas ir acīmredzami nesamērīga ar tā piedāvāto pakalpojumu?

    2)

    Vai Padomes Direktīvas 93/13/EEK (1993. gada 5. aprīlis) par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos 7. panta 1. punkts, kā arī efektivitātes princips ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem pretrunā ir valsts tiesību normas vai šo valsts tiesību normu interpretācija tiesā, saskaņā ar kuru priekšnoteikums, lai apmierinātu patērētāja prasību pret pārdevēju vai piegādātāju par līguma vai tā daļas, kurā ir ietverti negodīgi līguma noteikumi, atzīšanu par spēkā neesošu vai tādu, kas nerada tiesiskas sekas, ir patērētāja intereses celt prasību esamība.

    3)

    Vai Padomes Direktīvas 93/13/EEK (1993. gada 5. aprīlis) par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos 6. panta 1. punkts, kā arī efektivitātes, samērīguma un tiesiskās drošības principi ir jāinterpretē tādējādi, ka tie ļauj atzīt, ka aizdevuma līgums, kura vienīgais noteikums par aizdevuma atmaksas veidu tika atzīts par negodīgu, nevar pastāvēt pēc šī noteikuma svītrošanas un tātad nav spēkā?


    (1)  OV, L 95, 29. lpp.


    Top