–

Direktor na Direktsia “Obzhalvane i danachno‑osiguritelna praktika” – Veliko Tarnovo vārdā – B. Nikolov,

–

Eiropas Komisijas vārdā – G. Braun, D. Drambozova un P.‑J. Loewenthal, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 910/2014 (2014. gada 23. jūlijs) par elektronisko identifikāciju un uzticēšanās pakalpojumiem iekšējā tirgū un ar ko atceļ Direktīvu 1999/93/EK (OV 2014, L 257, 73. lpp.) 25. panta 1. punktu.

2

Šis lūgums ir iesniegts saistībā ar strīdu starp Bulgārijā reģistrēto V.B. Trade OOD un Direktor na Direktsia “Obzhalvane i danachno‑osiguritelna praktika” – Veliko Tarnovo (Direkcijas “Pārsūdzība un prakse nodokļu un sociālā nodrošinājuma jomā” – Veliko Tarnovas direktors, Bulgārija; turpmāk tekstā – “direktors”) par paziņojumu par nodokļa maksājuma apmēra precizēšanu saistībā ar uzņēmumu ienākuma nodokli.

3

Regulas Nr. 910/2014 21., 22. un 49. apsvērums ir formulēti šādi:

[..]

4

Šīs regulas 2. panta “Darbības joma” 3. punktā ir noteikts:

“Šī regula neskar valstu vai Savienības tiesību aktus, kas saistīti ar līgumu slēgšanu un derīgumu vai citu juridisku vai procesuālu saistību uzņemšanos attiecībā uz formātu.”

5

Saskaņā ar minētās regulas 3. pantu “Definīcijas”:

“Šajā regulā izmanto šādas definīcijas:

[..]

10)   “elektroniskais paraksts” ir elektroniski dati, kas pievienoti citiem elektroniskajiem datiem vai loģiski saistīti ar tiem un ko parakstītājs izmanto, lai parakstītos;

11)   “uzlabots elektroniskais paraksts” ir elektronisks paraksts, kas atbilst 26. pantā izklāstītajām prasībām;

12)   “kvalificēts elektroniskais paraksts” ir uzlabots elektroniskais paraksts, kas radīts ar kvalificētu elektroniskā paraksta radīšanas ierīci, pamatojoties uz kvalificētu elektroniskā paraksta sertifikātu;

[..]

15)   “kvalificēts elektroniskā paraksta sertifikāts” ir elektroniskā paraksta sertifikāts, ko izsniedz kvalificēts uzticamības pakalpojumu sniedzējs un kas atbilst I pielikumā noteiktajām prasībām;

[..]

23)   “kvalificēta elektroniskā paraksta radīšanas ierīce” ir elektroniskā paraksta radīšanas ierīce, kas atbilst II pielikumā noteiktajām prasībām;

[..].”

6

Šīs pašas regulas 21. panta “Kvalificētu uzticamības pakalpojumu sniegšanas uzsākšana” 1. punktā ir noteikts:

“Ja uzticamības pakalpojumu sniedzēji, kuriem nav kvalificētā statusa, plāno sākt sniegt kvalificētos uzticamības pakalpojumus, tie uzraudzības iestādei iesniedz paziņojumu par savu nodomu kopā ar atbilstības novērtēšanas ziņojumu, ko izsniegusi atbilstības novērtēšanas struktūra.”

7

Regulas Nr. 910/2014 25. pants “Elektronisko parakstu juridiskais spēks” ir formulēts šādi:

“1.   Elektroniskajam laika zīmogam ir neapšaubāms juridiskais spēks, tas ir pieņemams kā pierādījums tiesvedībā, un to nevar noraidīt tikai elektroniskā formāta dēļ vai tādēļ, ka tas neatbilst kvalificētā elektroniskā laika zīmoga prasībām.

2.   Kvalificēts elektronisks paraksts juridiskā spēka ziņā ir līdzvērtīgs parakstam ar roku.

[..]”

8

Minētās regulas 26. pantā “Prasības uzlabotiem elektroniskajiem parakstiem” ir noteikts:

“Uzlabots elektroniskais paraksts atbilst šādām prasībām:

9

Šīs pašas regulas I pielikumā “Prasības kvalificētiem elektroniskā paraksta sertifikātiem” ir uzskaitīta dažāda veida informācija, kurai jābūt ietvertai kvalificētos elektroniskā paraksta sertifikātos. Tādējādi atbilstoši šī pielikuma b)–d) punktam šajos sertifikātos ir jābūt ietvertam datu kopumam, kas nepārprotami apliecina kvalificēto uzticamības pakalpojumu sniedzēju, kurš izsniedz kvalificētos sertifikātus – vismaz parakstītāja vārdam vai pseidonīmam, skaidri norādot pseidonīma izmantošanu, un elektroniskā paraksta validācijas datiem, kuriem jāatbilst elektroniskā paraksta radīšanas datiem.

10

Šīs pašas regulas II pielikumā “Prasības kvalificētām elektroniskā paraksta radīšanas ierīcēm” 1. punktā ir paredzēts, ka ar šīm ierīcēm, izmantojot atbilstīgus tehniskos un procesuālos līdzekļus, tostarp ir jānodrošina, ka ir samērīgi nodrošināta elektroniskā paraksta radīšanā izmantoto elektroniskā paraksta radīšanas datu konfidencialitāte, ka šie dati var praktiski parādīties tikai vienu reizi, ka elektroniskais paraksts ir uzticami aizsargāts pret viltošanu un ka šos datus likumīgais parakstītājs droši aizsargā pret to, ka tos izmanto citi. Turklāt šī pielikuma 3. punktā ir noteikts, ka elektroniskā paraksta radīšanas datus parakstītāja vārdā var radīt vai pārvaldīt tikai kvalificēts uzticamības pakalpojumu sniedzējs.

11

Atbilstoši zakon za elektronnia dokument i elektronnite udostoveritelni uslugi (Elektronisko dokumentu un elektronisko uzticamības pakalpojumu likums, 2001. gada 6. aprīļaDV Nr. 34), redakcijā, kas piemērojama pamatlietā (turpmāk tekstā – “Elektronisko dokumentu likums”), 4. pantam elektroniskā paziņojuma autors ir fiziska persona, kas paziņojumā norādīta kā tā sagatavotājs. Šajā tiesību normā ir arī paredzēts, ka elektroniskā paziņojuma īpašnieks ir persona, kuras vārdā ir ticis sagatavots elektroniskais paziņojums.

12

Saskaņā ar Elektronisko dokumentu likuma 13. pantu:

“(1)   Elektroniskais paraksts ir elektroniskais paraksts Regulas [Nr. 910/2014] 3. panta 10. punkta izpratnē.

[..]

(3)   Kvalificēts elektroniskais paraksts ir elektroniskais paraksts Regulas [Nr. 910/2014] 3. panta 12. punkta izpratnē.

[..]”

13

Grazhdanski protsesualen kodeks (Civilprocesa kodekss), kas ir piemērojams arī tiesvedībā nodokļu un sociālā nodrošinājuma jomā, 184. panta 2. punktā ir paredzēta iespēja apstrīdēt elektroniska dokumenta autentiskumu.

14

Attiecībā uz prasītāju pamatlietā V.B. Trade tika izdots 2021. gada 13. janvāra paziņojums par nodokļa maksājuma apmēra precizēšanu saistībā ar uzņēmumu ienākuma nodokli 682863,40 Bulgārijas levu (BGN) (aptuveni 349000 EUR) apmērā kopā ar procentiem 192770,62 BGN (aptuveni 98500 EUR) apmērā.

15

Šo paziņojumu par nodokļa maksājuma apmēra precizēšanu kompetentā nodokļu administrācija pieņēma pēc fiskālās kontroles procedūras, ko šī administrācija bija norīkojusi saskaņā ar 2020. gada 24. jūnija lēmumu, kurš grozīts ar 2020. gada 30. septembra un 29. oktobra lēmumiem un par ko 2020. gada 15. decembrī tika sagatavots kontroles ziņojums.

16

Visi nodokļu administrācijas dokumenti, kas izdoti šīs fiskālās kontroles procedūras ietvaros, ir elektroniski dokumenti, kas parakstīti ar kvalificētiem elektroniskiem parakstiem.

17

Ar 2021. gada 17. maija lēmumu direktors apstiprināja 2021. gada 13. janvāra paziņojumu par nodokļa maksājuma apmēra precizēšanu.

18

Prasītāja pamatlietā cēla prasību par šo lēmumu Administrativen sad Veliko Tarnovo (Veliko Tarnovas Administratīvā tiesa, Bulgārija), kas ir iesniedzējtiesa.

19

Šajā prasībā tā apstrīd izdoto elektronisko dokumentu derīgumu, apgalvodama, ka tie neesot pienācīgi parakstīti ar kvalificētu elektronisko parakstu. Šī argumenta pamatojumam tā lūdza iesniedzējtiesu iecelt un uzklausīt tiesu ekspertu informātikas jomā par vairākiem jautājumiem saistībā ar šo parakstu derīgumu.

20

Proti, prasītāja pamatlietā uzskata, ka minēto dokumentu autentiskums ir atkarīgs no dažādiem tehniskiem aspektiem, kas nosaka elektroniskā paraksta kā “kvalificēta elektroniskā paraksta” kvalitāti. Šajā ziņā tā it īpaši apgalvo, ka Regulas Nr. 910/2014 25. panta 1. un 2. punkts nav šķērslis tādu valsts tiesību aktu piemērošanai, kas ļauj apstrīdēt pierādījumus to ticamības vai autentiskuma neesamības vai kāda cita iemesla dēļ.

21

Direktors iebilda pret šo apstrīdēšanu, apgalvojot, ka, gluži pretēji, no Regulas Nr. 910/2014 izriet, ka jebkura kvalificēto elektronisko parakstu apstrīdēšana ir nepieņemama.

22

Iesniedzējtiesa uzskata, ka ir jāprecizē Regulas Nr. 910/2014 25. panta 1. punktā ietvertā frāze “elektroniskajam parakstam ir [..] juridiskais spēks, tas ir pieņemams kā pierādījums tiesvedībā”. It īpaši no šīs frāzes izrietot aizliegums apstrīdēt šo juridisko spēku un elektroniskā paraksta kā pierādījuma pieņemamību. Tālab šī tiesa jautā, vai šis aizliegums ir pārāks par procesuālās autonomijas principu, kas ļauj dalībvalstīm noliegt paraksta pierādījuma spēku, izmantojot īpašu procedūru, ko reglamentē to valsts tiesību akti.

23

Šajā ziņā iesniedzējtiesa norāda, pirmkārt, ka no Regulas Nr. 910/2014 21. panta 1. punkta, lasot to kopsakarā ar tās 22. apsvērumu, izriet, ka dokuments, kas parakstīts ar kvalificētu vai nekvalificētu elektronisko parakstu, ir visu veidu tiesvedībās pieņemams dokuments, kas dalībvalstu tiesām ir jāievēro, jo šīs regulas 25. panta 1. punkts prevalē pār vispārējo procesuālās autonomijas principu un dalībvalstu procesuālajiem noteikumiem par pierādījumu pieņemamību.

24

Otrkārt, iesniedzējtiesa uzskata, ka no Regulas Nr. 910/2014 49. apsvēruma otrā teikuma izriet, ka šīs regulas 25. panta 1. punktā ietvertā frāze “elektroniskajam parakstam ir [..] juridiskais spēks, tas ir pieņemams kā pierādījums tiesvedībā” var tikt saprasta kā atsauce uz paraksta pierādījuma spēku, kāds tas ir atzīts katras dalībvalsts tiesību sistēmā. Turklāt šī tiesa norāda, ka minētās regulas 25. panta 2. punktā kvalificēta elektroniskā paraksta juridiskais spēks ir pielīdzināts pašrocīga paraksta juridiskam spēkam tikai tad, ja tas ir kvalificēts elektroniskais paraksts.

25

Šādos apstākļos Administrativen sad Veliko Tarnovo (Veliko Tarnovas Administratīvā tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

26

Ar Tiesas priekšsēdētāja 2022. gada 14. septembra lēmumu šī lieta tika apturēta līdz galīgā nolēmuma pieņemšanai lietā C‑362/21.

27

Pēc 2022. gada 20. oktobra sprieduma Ekofrukt (C‑362/21, EU:C:2022:815) pasludināšanas iesniedzējtiesa ar 2022. gada 18. novembra vēstuli informēja Tiesu, ka tā vēlas atsaukt otro prejudiciālo jautājumu, bet uztur spēkā pirmo jautājumu.

28

Direktors būtībā uzskata, ka prejudiciālais jautājums ir nepieņemams, ciktāl tam nav nepieciešama Savienības tiesību interpretācija, jo Regulas Nr. 910/2014 2. panta 3. punktā ir skaidri norādīts, ka šī regula neskar valstu vai Savienības tiesību aktus, kas saistīti ar līgumu slēgšanu un derīgumu vai citu juridisku vai procesuālu saistību uzņemšanos attiecībā uz formātu. Proti, tieši pamatojoties uz valsts tiesībām, ir jānosaka, vai un ar kādiem nosacījumiem ir iespējams apstrīdēt dokumentus, kuri parakstīti pašrocīgi, un tātad dokumentus ar kvalificētu elektronisko parakstu, tostarp attiecībā uz autorību, un noteikt, kādas ir procesuālās sekas tam, vai kāds lietas dalībnieks to ir vai nav apstrīdējis.

29

Šajā ziņā ir jākonstatē – kā izriet no šī sprieduma 22.–24. punkta, šajā lietā iesniedzējtiesa vēlas noskaidrot, vai un kādā mērā Regulas Nr. 910/2014 25. pants prevalē pār dalībvalstu procesuālās autonomijas principu, nosakot valstu tiesām absolūtu aizliegumu izmantot to tiesību sistēmās paredzētos procesuālos līdzekļus, lai apstrīdētu no minētās regulas izrietošo elektroniskā paraksta pierādījuma spēku. Šis jautājums attiecas uz uzdotā prejudiciālā jautājuma pārbaudi pēc būtības, nevis uz tā pieņemamību.

30

Turklāt no minētā jautājuma izriet, ka ar to iesniedzējtiesa lūdz interpretēt Savienības tiesības, it īpaši Regulas Nr. 910/2014 25. pantu, nevis Bulgārijas tiesības.

31

Tāpēc lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir pieņemams.

32

Ar savu jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai Regulas Nr. 910/2014 25. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to dalībvalstu tiesām ir noteikts pienākums atzīt, ka kvalificēta elektroniskā paraksta esamība un norādītā autorība jāuzskata par neapstrīdami pierādītu, ja ir izpildīti šīs regulas 3. panta 12. punkta nosacījumi, vai arī minētajām tiesām ir jāatzīst šī paraksta pierādījuma spēks tikai saistībā ar to, kas valsts tiesiskajā regulējumā ir paredzēts attiecībā uz pašrocīgu parakstu.

33

Vispirms jāatgādina, ka Regulas Nr. 910/2014 3. panta 12. punktā ir noteiktas trīs kumulatīvas prasības, lai elektronisko parakstu varētu uzskatīt par “kvalificētu elektronisko parakstu”. Pirmkārt, parakstam ir jābūt “uzlabotam elektroniskam parakstam”, kuram saskaņā ar šīs regulas 3. panta 11. punktu ir jāatbilst tās 26. pantā noteiktajām prasībām. Otrkārt, paraksts ir jāizveido, izmantojot “kvalificētu elektroniskās paraksta radīšanas ierīci”, kurai saskaņā ar minētās regulas 3. panta 23. punktu ir jāatbilst šīs pašas regulas II pielikumā noteiktajām prasībām. Treškārt, parakstam ir jābūt balstītam uz “kvalificētu elektroniskā paraksta sertifikātu” Regulas Nr. 910/2014 3. panta 15. punkta izpratnē, proti, sertifikātu, ko izdevis “kvalificēts uzticamības pakalpojumu sniedzējs” un kas atbilst šīs regulas I pielikumā noteiktajām prasībām (spriedums, 2022. gada 20. oktobris, Ekofrukt, C‑362/21, EU:C:2022:815, 43. punkts).

34

Turpinājumā, kā Tiesa ir nospriedusi 2022. gada 20. oktobra sprieduma Ekofrukt (C‑362/21, EU:C:2022:815) 35. punktā, ar Regulas Nr. 910/2014 25. panta 1. punktu valsts tiesām nav aizliegts atzīt elektroniskos parakstus par spēkā neesošiem, bet gan ir noteikts vispārējs princips, kas šīm tiesām aizliedz noraidīt elektronisko parakstu juridisko spēku un pierādījuma spēku tiesvedībās tikai tādēļ, ka šiem parakstiem ir elektroniskais formāts.

35

Visbeidzot, kā izriet no 2022. gada 20. oktobra sprieduma Ekofrukt (C‑362/21, EU:C:2022:815) 36. un 37. punkta, šī sprieduma iepriekšējā punktā minēto interpretāciju apstiprina Regulas Nr. 910/2014 2. panta 3. punkts, lasot to kopā ar tās 21. un 49. apsvērumu, no kuriem izriet, ka valsts tiesībās ir jānosaka elektronisko parakstu juridiskais spēks. Vienīgais izņēmums šajā ziņā ir šīs regulas 25. panta 2. punktā paredzētā prasība, saskaņā ar kuru kvalificēta elektroniskā paraksta juridiskajam spēkam ir jābūt līdzvērtīgam pašrocīga paraksta juridiskajam spēkam, tādējādi ar šo tiesību normu pieņēmums par “pielīdzināšanu” pašrocīgam parakstam ir paredzēts vienīgi kvalificētam elektroniskajam parakstam.

36

No šī sprieduma 32.–35. punktā minētās judikatūras izriet, ka valsts tiesībās ir jādefinē elektronisko parakstu, tostarp kvalificētu elektronisko parakstu, juridiskais spēks ar nosacījumu, ka ir ievērota Regulas Nr. 910/2014 25. panta 2. punktā paredzētā kvalificētā elektroniskā paraksta pielīdzināšana pašrocīgam parakstam.

37

Proti, lai gan no Regulas Nr. 910/2014 25. panta izriet, ka kvalificēta elektroniskā paraksta esamība un norādītā autorība ir pierādīta, ja ir apliecināts, ka attiecīgais paraksts atbilst šīs regulas 3. panta 12. punktā paredzētajiem nosacījumiem, tomēr nav nekāda iemesla kvalificētam elektroniskam parakstam piemērot labvēlīgākus noteikumus nekā pašrocīgam parakstam tādā ziņā, ka minētās regulas 25. pantā dalībvalstu tiesām ir noteikts absolūts aizliegums izmantot to tiesību sistēmās paredzētos procesuālos līdzekļus, lai noraidītu kvalificēta elektroniskā paraksta pierādījuma spēku minētās regulas izpratnē.

38

Tādējādi, ja un ciktāl valsts tiesībās ir paredzēta iespēja apšaubīt pašrocīga paraksta pierādījuma spēku, šādai iespējai ir jābūt pieejamai arī attiecībā uz kvalificētu elektronisko parakstu.

39

It īpaši, kā direktors ir norādījis rakstveida apsvērumos, kvalificēta elektroniskā paraksta pierādījuma spēks var tikt noraidīts valsts tiesību aktos paredzētajā dokumenta autentiskuma apstrīdēšanas procedūrā, tomēr ar nosacījumu, ka šajos tiesību aktos paredzētā procedūra pašrocīga paraksta un kvalificēta elektroniskā paraksta apstrīdēšanai ir identiska.

40

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, uz prejudiciālo jautājumu ir jāatbild, ka Regulas Nr. 910/2014 25. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalstu tiesām, ja ir izpildīti šīs regulas 3. panta 12. punkta nosacījumi, ir jāatzīst kvalificēta elektroniskā paraksta pierādījuma spēks kā līdzvērtīgs pašrocīga paraksta pierādījuma spēkam, ņemot vērā to, kas attiecīgajā valsts tiesiskajā regulējumā ir paredzēts attiecībā uz šo pašrocīgo parakstu.

41

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība izriet no tiesvedības, kas notiek iesniedzējtiesā, tāpēc tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (desmitā palāta) nospriež:

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 910/2014 (2014. gada 23. jūlijs) par elektronisko identifikāciju un uzticēšanās pakalpojumiem iekšējā tirgū un ar ko atceļ Direktīvu 1999/93/EK 25. pants

ir jāinterpretē tādējādi, ka

dalībvalstu tiesām, ja ir izpildīti šīs regulas 3. panta 12. punkta nosacījumi, ir jāatzīst kvalificēta elektroniskā paraksta pierādījuma spēks kā līdzvērtīgs pašrocīga paraksta pierādījuma spēkam, ņemot vērā to, kas attiecīgajā valsts tiesiskajā regulējumā ir paredzēts attiecībā uz šo pašrocīgo parakstu.