–

Gesamtverband Autoteile‑Handel eV vārdā – E. Macher, M. Sacré un P. Schmitz, Rechtsanwälte,

–

Scania CV AB vārdā – F. Hübener, B. Lutz un D. Wendel, Rechtsanwälte,

–

Eiropas Komisijas vārdā – A. Bouchagiar, M. Huttunen un M. Noll‑Ehlers, pārstāvji,

1

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/858 (2018. gada 30. maijs) par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanu un tirgus uzraudzību un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 715/2007 un (EK) Nr. 595/2009 un atceļ Direktīvu 2007/46/EK (OV 2018, L 151, 1. lpp.) 61. panta 1. un 2. punktu, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV 2016, L 119, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “VDAR”) 6. panta 1. punkta c) apakšpunktu.

2

Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā starp Gesamtverband Autoteile‑Handel eV (turpmāk tekstā – “Gesamtverband”), Vācijas transportlīdzekļu rezerves daļu vairumtirdzniecības profesionālo apvienību, un Scania CV AB (turpmāk tekstā – “Scania”), Zviedrijas transportlīdzekļu ražotāju, par to, ka šis ražotājs ir darījis pieejamu transportlīdzekļa iebūvētās diagnostikas (OBD) sistēmas informāciju, kā arī informāciju par transportlīdzekļu remontu un apkopi.

3

Regulas 2018/858 50., 52. un 62. apsvērumā ir noteikts:

[..]

[..]

4

Regulas 2018/858 3. panta 40., 45., 48. un 49. punkts ir formulēti šādi:

“Šajā regulā un II pielikumā uzskaitītajos normatīvajos aktos, ja vien tajos nav paredzēts citādi, piemēro šādas definīcijas:

[..]

[..]

[..]

5

Šīs regulas 61. pantā “Ražotāju pienākumi sniegt transportlīdzekļa OBD informāciju un remonta un apkopes informāciju” ir noteikts:

“1.   Ražotāji nodrošina, ka neatkarīgiem ekonomikas dalībniekiem ir neierobežota, standartizēta un nediskriminējoša piekļuve transportlīdzekļa OBD informācijai, diagnostikas un citai iekārtai, instrumentiem, tostarp attiecīgās programmatūras pilnīgām atsaucēm un pieejamajām lejupielādēm, un transportlīdzekļa remonta un apkopes informācijai. Informāciju sniedz viegli pieejamā veidā mašīnlasāma formāta un elektroniski apstrādājamās datu kopās. [..]

[..]

2.   Kamēr [Eiropas] Komisija ar Eiropas Standartizācijas komitejas (CEN) vai līdzvērtīgas standartizācijas struktūras palīdzību nav pieņēmusi attiecīgu standartu, transportlīdzekļa OBD informāciju un transportlīdzekļa remonta un apkopes informāciju sniedz viegli pieejamā veidā, lai neatkarīgi ekonomikas dalībnieki to varētu apstrādāt, ieguldot samērīgas pūles.

Transportlīdzekļa OBD informāciju un transportlīdzekļa remonta un apkopes informāciju dara pieejamu ražotāju tīmekļa vietnēs, izmantojot standartizētu formātu, vai, ja tas nav iespējams informācijas iezīmju dēļ, citā piemērotā veidā. Neatkarīgiem ekonomikas dalībniekiem, kas nav remontētāji, informāciju sniedz arī mašīnlasāmā formātā, ko var elektroniski apstrādāt ar izplatītiem informācijas tehnoloģiju rīkiem un programmatūru un kas neatkarīgajiem ekonomikas dalībniekiem ļauj sekundārā tirgus piegādes ķēdē īstenot ar viņu uzņēmējdarbību saistīto uzdevumu.

[..]

4.   Šīs regulas X pielikumā sniegta sīkāka informācija par tehniskajām prasībām attiecībā uz piekļuvi transportlīdzekļa OBD informācijai un transportlīdzekļa remonta un apkopes informācijai, īpaši tehniskajām specifikācijām par to, kā sniedzama transportlīdzekļa OBD informācija un transportlīdzekļa remonta un apkopes informācija.

[..]”

6

Saskaņā ar minētās regulas X pielikuma “Piekļuve transportlīdzekļa OBD informācijai un transportlīdzekļa remonta un apkopes informācijai” 2.5.1. punktu šī informācija ietver “transportlīdzekļa, sistēmas, sastāvdaļas vai atsevišķas tehniskās vienības nepārprotam[u] identifikācij[u], par ko ir atbildīgs ražotājs”.

7

Kā noteikts šī pielikuma 6.1. punkta trešajā un ceturtajā daļā:

“Informācija par visām transportlīdzekļa daļām, ar kurām transportlīdzekļa ražotājs ir aprīkojis transportlīdzekli, ko identificē [transportlīdzekļa identifikācijas numurs (VIN)] un jebkurš cits papildu kritērijs, piemēram, transportlīdzekļa garenbāze, motora jauda, apdares līmenis vai opcijas, un kuras var aizvietot ar rezerves daļām, ko transportlīdzekļa ražotājs piedāvā saviem pilnvarotajiem remonta veicējiem vai izplatītājiem, vai trešām personām, atsaucoties uz oriģinālā aprīkojuma (OE) daļas numuru, mašīnlasāmu un elektroniski apstrādājamu datu kopu veidā ir pieejama datubāzē, kurai viegli var piekļūt neatkarīgi uzņēmumi.

Šajā datu bāzē iekļauj transportlīdzekļa identifikācijas numuru, OE daļu numurus, OE daļu nosaukumus, derīguma atzīmi (“derīgs no” un “derīgs līdz” datumus), uzstādīšanas atzīmes un attiecīgā gadījumā uzbūves raksturojumu.”

8

Komisijas Regulas (ES) Nr. 19/2011 (2011. gada 11. janvāris), kas attiecas uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju obligātās izgatavotāja plāksnītes un transportlīdzekļa identifikācijas numura tipa apstiprināšanas prasībām un ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 661/2009 par tipa apstiprināšanas prasībām attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu, to piekabju un tiem paredzēto sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisko vienību vispārējo drošību (OV 2011, L 8, 1. lpp.), kas tika atcelta 2022. gada 5. jūlijā, bet ratione temporis ir piemērojama pamatlietā, 2. panta 2. punktā bija noteikts:

“Šajā regulā:

[..]

9

Regulas Nr. 19/2011 I pielikumā “Tehniskās prasības” bija ietverta B daļa, kuras 1.2. punktā bija paredzēts, ka “VIN ir unikāls un nepārprotami tiek piešķirts konkrētam transportlīdzeklim”.

10

VDAR 2. panta “Materiālā darbības joma” 1. punktā ir paredzēts:

“Šo regulu piemēro personas datu apstrādei, kas pilnībā vai daļēji veikta ar automatizētiem līdzekļiem, un tādu personas datu apstrādei, kuri veido daļu no kartotēkas vai ir paredzēti, lai veidotu daļu no kartotēkas, ja apstrādi neveic ar automatizētiem līdzekļiem.”

11

Šīs regulas 4. pants ir izteikts šādi:

“Šajā regulā:

[..]

[..].”

12

Minētās regulas 6. pants “Apstrādes likumīgums” noteic:

“1.   Apstrāde ir likumīga tikai tādā apmērā un tikai tad, ja ir piemērojams vismaz viens no turpmāk minētajiem pamatojumiem:

[..]

[..].

3.   Šā panta 1. punkta c) un e) apakšpunktā minēto apstrādes pamatu nosaka ar:

Apstrādes nolūku nosaka minētajā juridiskajā pamatā [..]. Savienības vai dalībvalsts tiesību akti atbilst sabiedrības interešu mērķim un ir samērīgi ar izvirzīto leģitīmo mērķi.

[..]”

13

Padomes Direktīvas 1999/37/EK (1999. gada 29. aprīlis) par transportlīdzekļu reģistrācijas dokumentiem (OV 1999, L 138, 57. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2003/127/EK (2003. gada 23. decembris) (OV 2004, L 10, 29. lpp.), I pielikuma II.5. punktā ir precizēts, ka transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā ir jābūt VIN, šīs apliecības turētāja vārdam un adresei, pirms kuriem attiecīgi ir norādīti saskaņotie Kopienas kodi E un C.

14

Saskaņā ar šī pielikuma II.5. punktu un II.6. punktu minētajā apliecībā fizisku personu var norādīt kā transportlīdzekļa īpašnieku (C.2 un C.4 kodi) vai personu, kas drīkst izmantot transportlīdzekli ar likumīgām tiesībām, izņemot īpašumtiesības (C.3 kods).

15

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2019/1024 (2019. gada 20. jūnijs) par atvērtajiem datiem un publiskā sektora informācijas atkalizmantošanu (OV 2019, L 172, 56. lpp.) 35. apsvērumā ir noteikts:

“Būtu jāuzskata, ka dokuments ir mašīnlasāmā formātā, ja tas ir datnes formātā, kas ir strukturēta tā, lai lietojumprogrammas varētu tajā viegli noteikt, atpazīt un atlasīt no tā konkrētus datus. [..]”

16

Scania, kas ir viens no lielākajiem smago kravas transportlīdzekļu ražotājiem Eiropā, kā arī “ražotājs” Regulas 2018/858 3. panta 40. punkta izpratnē, izmantojot tīmekļvietni, piešķir neatkarīgiem uzņēmumiem manuālu piekļuvi informācijai par transportlīdzekļiem, šo transportlīdzekļu remontu un apkopi un OBD sistēmu. Tas ļauj veikt meklēšanu vai nu, izmantojot vispārīgu informāciju par transportlīdzekļiem, piemēram, modeli, dzinēja veidu vai izgatavošanas gadu, vai par konkrētu transportlīdzekli, ievadot šī transportlīdzekļa VIN pēdējos septiņus ciparus. Šo meklējumu rezultātus var izdrukāt vai saglabāt datorā tikai kā PDF datni, un tas izslēdz datu automatizētu izmantošanu. Rezultātus, kas iegūti, meklējot informāciju par rezerves daļām, var saglabāt XML datnes veidā.

17

No lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka Scania nenodod VIN neatkarīgu uzņēmumu rīcībā. Tikai remontētājiem ir piekļuve šiem datiem, izmantojot reģistrācijas dokumentus vai norādi uz apkopei vai remontam nodotā transportlīdzekļa šasijas.

18

Gesamtverband kopā ar saviem biedriem pārstāv 80 % no transportlīdzekļu rezerves daļu neatkarīgās tirdzniecības apgrozījuma Vācijā. Uzskatot, ka Scania piešķirtā piekļuve informācijai joprojām ir mazāka par to, kas noteikta Regulas 2018/858 61. panta 1. un 2. punktā, tā lūdza Landgericht Köln (Ķelnes apgabaltiesa, Vācija), iesniedzējtiesai, piespriest Scania piešķirt neatkarīgiem uzņēmumiem, kuri nav šīs regulas 3. panta 45. punktā minētie remontētāji, piekļuvi transportlīdzekļu remonta un apkopes informācijai minētās regulas 3. panta 48. punkta izpratnē, izmantojot datubāzes saskarni, kas ļauj veikt automatizētu meklēšanu un lejupielādēt rezultātus elektroniskai izmantošanai paredzētu datu kopu formā.

19

Iesniedzējtiesa uzskata, ka tajā izskatāmās lietas iznākums ir atkarīgs no Regulas 2018/858 61. panta 1. un 2. punkta interpretācijas. Tā jautā, pirmkārt, vai 1. punktā noteiktais pienākums transportlīdzekļu ražotājiem sniegt informāciju “viegli pieejamā veidā mašīnlasāma formāta un elektroniski apstrādājamās datu kopās” attiecas uz visu transportlīdzekļa remonta un apkopes informāciju šīs regulas 3. panta 48. punkta izpratnē vai tikai uz minētās regulas X pielikuma 6.1. punkta trešajā daļā minēto informāciju par rezerves daļām, uz kuru ir atsauce šīs pašas regulas 61. panta 4. punktā.

20

Otrkārt, iesniedzējtiesa norāda, ka, lai gan Regulas 2018/858 61. panta 1. un 2. punktā transportlīdzekļu ražotājam nav skaidri noteikts pienākums izveidot datubāzes saskarni, tajos tomēr ir prasīts, lai informācija tiktu sniegta “viegli pieejamā” veidā. Šī tiesa uzskata, ka manuāla šīs informācijas apskate, ko tā uzskata par apgrūtinošu piekļuves veidu, neatbilst šai prasībai.

21

Treškārt, iesniedzējtiesa jautā, vai Regulas 2018/858 61. panta 1. un 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tie ļauj transportlīdzekļu ierobežot piekļuvi informācijai par transportlīdzekļu remontu un apkopi mērķtiecīgai meklēšanai pēc VIN, tomēr nedarot pieejamu neatkarīgiem uzņēmumiem atjauninātu visu savu transportlīdzekļu VIN sarakstu.

22

Ceturtkārt, iesniedzējtiesa norāda, ka Regulas 2018/858 61. panta 1. punkts, ciktāl tajā ir noteikts pienākums sniegt neatkarīgiem uzņēmumiem tajā norādīto informāciju “mašīnlasāma formāta un elektroniski apstrādājamās datu kopās”, nenozīmē, ka datnes formātu var izmantot tieši elektroniski bez starpposma, piemēram, pārvēršanas citā datnes formātā. Tomēr tā šaubās, vai PDF datnes tabulas un tekstus var uzskatīt par atbilstošiem Direktīvai 2019/1024, kuras 35. apsvērumā ir norādīts, ka, lai uzskatītu, ka dokuments ir mašīnlasāmā formātā, tam ir jābūt datnes formātā, kas ir strukturēta tā, lai lietojumprogrammas varētu tajā viegli noteikt, atpazīt un atlasīt no tā konkrētus datus.

23

Piektkārt, iesniedzējtiesa, uzskatīdama, ka VIN parasti nav personas dati, jautā, vai Regulas 2018/858 61. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas transportlīdzekļu ražotājiem uzliek juridisku pienākumu apstrādāt datus VDAR 6. panta 1. punkta c) apakšpunkta izpratnē.

24

Šajos apstākļos Landgericht Köln (Ķelnes apgabaltiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

25

Ar pirmo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai Regulas 2018/858 61. panta 1. punkta otrais teikums ir jāinterpretē tādējādi, ka pienākums sniegt šajā punktā minēto informāciju viegli pieejamā veidā mašīnlasāma formāta un elektroniski apstrādājamās datu kopās attiecas uz visu “transportlīdzekļa remonta un apkopes informāciju” šīs regulas 3. panta 48. punkta izpratnē vai tikai uz minētās regulas X pielikuma 6.1. punktā norādīto informāciju par rezerves daļām.

26

Regulas 2018/858 61. panta 1. punkta pirmajā teikumā transportlīdzekļu ražotājiem ir noteikts pienākums nodrošināt neatkarīgiem uzņēmumiem neierobežotu, standartizētu un nediskriminējošu piekļuvi citastarp “transportlīdzekļa remonta un apkopes informācijai” šīs regulas 3. panta 48. punkta izpratnē. Saskaņā ar minētās regulas 61. panta 1. punkta otro teikumu visa šī informācija ir jāsniedz viegli pieejamā veidā mašīnlasāma formāta un elektroniski apstrādājamās datu kopās.

27

Tādējādi no pēdējās minētās tiesību normas formulējuma izriet, ka tajā paredzētais pienākums attiecas uz to pašu informāciju, kas minēta minētās regulas 61. panta 1. punkta pirmajā teikumā, proti, it īpaši uz transportlīdzekļa remonta un apkopes informāciju.

28

Lai gan saskaņā ar Regulas 2018/858 61. panta 4. punktu “šīs regulas X pielikumā sniegta detalizēta informācija par tehniskajām prasībām attiecībā uz piekļuvi [..] transportlīdzekļa remonta un apkopes informācijai, īpaši tehniskajām specifikācijām par to, kā sniedzama [šī] informācija”, un lai gan šī pielikuma 6.1. punkta trešā daļa attiecas tikai uz informāciju par transportlīdzekļu daļām, kuras var aizvietot ar rezerves daļām, tomēr pēdējā minētajā tiesību normā pašā nav reglamentēts piekļuves transportlīdzekļu remonta un apkopes informācijai apjoms. Tādējādi šī pēdējā minētā informācija nevar tikt reducēta līdz informācijai tikai par rezerves daļām.

29

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, uz pirmo jautājumu ir jāatbild, ka Regulas 2018/858 61. panta 1. punkta otrais teikums ir jāinterpretē tādējādi, ka pienākums sniegt šajā punktā minēto informāciju viegli pieejamā veidā mašīnlasāma formāta un elektroniski apstrādājamās datu kopās attiecas uz visu “transportlīdzekļa remonta un apkopes informāciju” šīs regulas 3. panta 48. punkta izpratnē un ne tikai uz minētās regulas X pielikuma 6.1. punktā norādīto informāciju par rezerves daļām.

30

Ar otro jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Regulas 2018/858 61. panta 1. punkta otrais teikums un 2. punkta otrā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to transportlīdzekļu ražotājiem ir noteikts pienākums, pirmkārt, darīt pieejamu informāciju par transportlīdzekļu remontu un apkopi, izmantojot datubāzes saskarni, kura ļauj veikt automatizētu meklēšanu, lejupielādējot rezultātus, otrkārt, izveidot datubāzi, kas ļauj veikt meklēšanu ne tikai pēc VIN, bet arī papildu līdzekļiem, un, treškārt, darīt šo informāciju pieejamu neatkarīgiem uzņēmumiem tāda formāta datnēs, kurās esošos visus datus var nepastarpināti elektroniski izmantot.

31

Pirmām kārtām, kā atgādināts šī sprieduma 26. punktā, Regulas 2018/858 61. panta 1. punktā transportlīdzekļu ražotājiem ir noteikts pienākums nodrošināt neatkarīgiem uzņēmumiem neierobežotu, standartizētu un nediskriminējošu piekļuvi citastarp transportlīdzekļa remonta un apkopes informācijai un sniegt to “viegli pieejamā veidā mašīnlasāma formāta un elektroniski apstrādājamās datu kopās”.

32

61. panta 2. punkta otrās daļas pirmajā teikumā šiem ražotājiem ir noteikts pienākums transportlīdzekļa remonta un apkopes informāciju darīt pieejamu savās tīmekļvietnēs standartizētā formātā vai, ja tas nav iespējams informācijas veida dēļ, citā piemērotā veidā. Šīs otrās daļas otrajā teikumā minētajiem ražotājiem ir noteikts pienākums sniegt šo informāciju neatkarīgiem uzņēmumiem, kuri nav remontētāji, mašīnlasāmā formātā, ko var elektroniski apstrādāt ar izplatītiem informācijas tehnoloģiju rīkiem un programmatūru un kas neatkarīgiem uzņēmumiem ļauj sekundārā tirgus piegādes ķēdē īstenot ar viņu uzņēmējdarbību saistīto uzdevumu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2022. gada 27. oktobris, ADPA un Gesamtverband Autoteile‑Handel, C‑390/21, EU:C:2022:837, 28. punkts).

33

Līdz brīdim, kad Komisija pieņem atbilstošu standartu, tiem pašiem ražotājiem saskaņā ar Regulas 2018/858 61. panta 2. punkta pirmo daļu ir jāsniedz minētā informācija “viegli pieejamā veidā”, lai neatkarīgi uzņēmumi to varētu izmantot, “ieguldot samērīgas pūles”.

34

Tomēr šīs regulas 61. pantā transportlīdzekļu ražotājiem nav paredzēts pienākums izveidot saskarni, kas izmantojama, lai veiktu meklēšanu to datubāzēs.

35

Otrām kārtām, saskaņā ar Regulas 2018/858 X pielikuma 6.1. punkta trešo daļu, uz ko ir atsauce šīs regulas 61. panta 4. punktā, “informācija par visām transportlīdzekļa daļām, ar kurām transportlīdzekļa ražotājs ir aprīkojis transportlīdzekli, ko identificē [VIN] un jebkurš cits papildu kritērijs, piemēram, transportlīdzekļa garenbāze, motora jauda, apdares līmenis vai opcijas, un kuras var aizvietot ar rezerves daļām, ko transportlīdzekļa ražotājs piedāvā saviem pilnvarotajiem remonta veicējiem vai izplatītājiem, vai trešām personām, atsaucoties uz oriģinālā aprīkojuma (OE) daļas numuru, mašīnlasāmu un elektroniski apstrādājamu datu kopu veidā ir pieejama datubāzē, kurai viegli var piekļūt neatkarīgi uzņēmumi”.

36

No 6.1. punkta trešās daļas formulējuma izriet, ka attiecībā uz informāciju par daļām, kuras var aizstāt ar rezerves daļām, ražotājiem ir jāizveido datubāze (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2019. gada 19. septembris, Gesamtverband Autoteile‑Handel, C‑527/18, EU:C:2019:762, 32. punkts), kas ļauj veikt meklēšanu, izmantojot ne tikai VIN, bet arī šajā tiesību normā paredzētos “papildu kritērijus”.

37

Šī interpretācija atbilst mērķim nodrošināt efektīvu konkurenci transportlīdzekļu remonta un tehniskās apkopes informācijas pakalpojumu tirgū, kā noteikts Regulas 2018/858 50. un 52. apsvērumā. Šajā nolūkā neatkarīgiem uzņēmumiem, tādiem kā tehniskās informācijas izdevēji un rezerves daļu ražotāji, ir jāspēj veikt meklēšanu, izmantojot visus šī sprieduma iepriekšējā punktā uzskaitītos līdzekļus, lai veiktu savu darbību rezerves daļu un aprīkojuma piegādes ķēdē.

38

Trešām kārtām, Regulas 2018/858 61. panta 1. punktā paredzētajam ražotāju pienākumam informāciju par transportlīdzekļu remontu un apkopi neatkarīgiem uzņēmumiem darīt pieejamu formātā, kas ļauj to elektroniski apstrādāt, ir jāļauj šiem tirgus dalībniekiem “izgūt tehnisko informāciju” (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2022. gada 27. oktobris, ADPA un Gesamtverband Autoteile‑Handel, C‑390/21, EU:C:2022:837, 27. punkts).

39

Turklāt jānorāda, ka saskaņā ar Direktīvas 2019/1024 35. apsvērumu, lai dokumentu varētu uzskatīt par mašīnlasāma formāta dokumentu, tam ir jābūt “datnes formātā, kas ir strukturēta tā, lai lietojumprogrammas varētu tajā viegli noteikt, atpazīt un atlasīt no tā konkrētus datus”.

40

No lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka informācijas sniegšana tādā formātā, kādu piedāvā Scania, ir iespējama tikai pastarpinātai elektroniskai izmantošanai un minētajiem uzņēmējiem ir jāizmanto starpposmi datņu pārveidošanai, un tas nepieļauj automatizētu izmantošanu uzreiz izmantojamā formātā. Neskarot pārbaudes, kas galu galā ir jāveic iesniedzējtiesai, šādu sniegšanu nevar uzskatīt par tādu, kura atbilst Regulas 2018/858 61. panta 1. punkta otrajam teikumam un 2. punkta otrajai daļai.

41

Šī interpretācija atbilst mērķim nodrošināt efektīvu konkurenci transportlīdzekļu remonta un apkopes informācijas pakalpojumu tirgū, kā noteikts Regulas 2018/858 50. un 52. apsvērumā. Šajā nolūkā ir būtiski – kā savos rakstveida apsvērumos norādījusi Komisija –, lai neatkarīgi uzņēmēji varētu izgūt tehniskos datus no formāta, kādā ražotāji tiem dara pieejamu nepieciešamo informāciju, un saglabāt šos datus tūlīt pēc to savākšanas atkalizmantošanai.

42

Ņemot vērā iepriekš minētos iemeslus, uz otro jautājumu ir jāatbild, ka Regulas 2018/858 61. panta 1. punkta otrais teikums un 2. punkta otrā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka:

43

Ar trešo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai Regulas 2018/858 61. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to ir noteikts “juridisks pienākums” VDAR 6. panta 1. punkta c) apakšpunkta izpratnē darīt to ražoto transportlīdzekļu VIN pieejamus neatkarīgiem uzņēmumiem kā “pārziņiem” šīs regulas 4. panta 7. punkta izpratnē.

44

Lai atbildētu uz šo jautājumu, vispirms jāpārbauda, vai VIN ietilpst jēdzienā “personas dati” VDAR 4. panta 1. punkta izpratnē, kurā šis jēdziens ir definēts kā “jebkura informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisku personu”.

45

Šī definīcija ir piemērojama, ja tās satura, nolūka un seku dēļ attiecīgā informācija ir saistīta ar konkrētu fizisku personu (spriedums, 2022. gada 8. decembris, Inspektor v Inspektorata kam Visshia sadeben savet (Personas datu apstrādes nolūki – Noziedzīga nodarījuma izmeklēšana), C‑180/21, EU:C:2022:967, 70. punkts). Lai noteiktu, vai fiziska persona ir tieši vai netieši identificējama, būtu jāņem vērā visi līdzekļi, kādus pārzinis VDAR 4. panta 7. punkta izpratnē vai cita persona pamatoti varētu izmantot, lai identificētu šo personu, tomēr neprasot, lai visa informācija, kas ļauj identificēt minēto personu, atrastos tikai viena subjekta rīcībā (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2016. gada 19. oktobris, Breyer, C‑582/14, EU:C:2016:779, 42. un 43. punkts).

46

Kā ģenerāladvokāts norādījis secinājumu 34. un 39. punktā, tādi dati kā VIN – kas Regulas Nr. 19/2011 2. panta 2. punktā ir definēts ir burtu un ciparu kods, kuru izgatavotājs piešķīris transportlīdzeklim, lai katrs transportlīdzeklis tiktu pienācīgi identificēts, un kam pašam nav “personiska” rakstura, – iegūst šādu statusu attiecībā uz jebkuru personu, kuras rīcībā ir samērīgi līdzekļi, kas ļauj to sasaistīt ar konkrētu personu.

47

No Direktīvas 1999/37 I pielikuma II.5. punkta izriet, ka VIN ir jānorāda transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā, tāpat kā šīs apliecības turētāja vārds un adrese. Turklāt saskaņā ar šī pielikuma II.5. un II.6. punktu minētajā apliecībā var norādīt fizisku personu kā transportlīdzekļa īpašnieci vai personu, kas drīkst izmantot transportlīdzekli ar likumīgām tiesībām, izņemot īpašumtiesības.

48

Šādos apstākļos VIN ir šajā pašā apliecībā minētās fiziskās personas dati VDAR 4. panta 1. punkta izpratnē, jo personas, kurai tiem ir piekļuve, rīcībā varētu būt līdzekļi, kas tai ļautu to izmantot, lai identificētu transportlīdzekļa ar attiecīgo VIN īpašnieku vai personu, kura drīkst izmantot šo transportlīdzekli ar likumīgām tiesībām, izņemot īpašumtiesības.

49

Kā ģenerāladvokāts norādījis secinājumu 34. un 41. punktā, ja neatkarīgiem uzņēmumiem var saprātīgi būt līdzekļi, kas tiem ļauj saistīt VIN ar identificētu vai identificējamu fizisku personu – un tas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai –, šis VIN attiecībā uz tiem ir personas dati VDAR 4. panta 1. punkta izpratnē, tāpat arī netieši transportlīdzekļu ražotājiem, kuri to sniedz, pat ja VIN pats par sevi šiem pēdējiem minētajiem nav personas dati un it īpaši tad, ja transportlīdzeklis, kuram VIN ir ticis piešķirts, nepieder fiziskai personai.

50

Ja no šī sprieduma iepriekšējā punktā norādītās pārbaudes izriet, ka VIN ir jāuzskata par personas datiem, tas ietilpst VDAR piemērošanas jomā atbilstoši tās 2. panta 1. punktam un tātad ir jāapstrādā saskaņā ar šo regulu.

51

Jēdziens “apstrāde” VDAR 4. panta 2. punktā ir definēts kā jebkura ar personas datiem vai personas datu kopumiem veikta darbība vai darbību kopums, ko veic ar vai bez automatizētiem līdzekļiem, piemēram, izpaušana, nosūtot, izplatot vai citādi darot tos pieejamus. Tātad šis jēdziens aptver VIN visa veida padarīšanu par pieejamiem, ko veic “pārzinis” šīs regulas 4. panta 7. punkta izpratnē, ja šis VIN ļauj identificēt fizisku personu.

52

VDAR 6. pantā ir paredzēti šādu datu apstrādes likumības nosacījumi. Saskaņā ar šī panta 1. punkta c) apakšpunktu apstrāde ir likumīga, ja tā ir vajadzīga, lai izpildītu uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu.

53

VDAR 6. panta 3. punktā turklāt ir precizēts, ka šai apstrādei ir jābalstās uz Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem, kas piemērojami pārzinim, ka šajā juridiskajā pamatā ir jānosaka apstrādes nolūki un tai jāatbilst sabiedrības interešu mērķim, kā arī jābūt samērīgai ar šā mērķa sasniegšanu.

54

Kā noteikts Regulas 2018/858 62. apsvērumā, personas datu aizsardzības noteikumi ir jāpiemēro ikreiz, kad šajā regulā paredzētie pasākumi ietver personas datu apstrādi.

55

Un tagad Regulas 2018/858 61. panta 1. punkta saturs un tvērums ir jāizvērtē, ņemot vērā iepriekš minēto.

56

Šajā tiesību normā, kā jau norādīts šī sprieduma 26. un 31. punktā, vispirms ir noteikts, ka transportlīdzekļu ražotājiem ir jāsniedz neatkarīgiem uzņēmumiem citastarp informācija par transportlīdzekļu remontu un apkopi, kura šīs regulas 3. panta 48. punktā ir definēta kā “visa informācija, tostarp visi minētās informācijas turpmākie grozījumi un papildinājumi, kas vajadzīga transportlīdzekļa diagnosticēšanai, apkalpošanai, pārbaudei, tā sagatavošanai tehniskajai apskatei, remontam, pārprogrammēšanai vai atiestatīšanai, vai kas vajadzīga attālinātam diagnostikas atbalstam vai detaļu un aprīkojuma uzstādīšanai uz transportlīdzekļa, un kuru ražotājs sniedz saviem pilnvarotajiem partneriem, tirgotājiem un remontētājiem, vai kuru ražotājs izmanto remonta un apkopes nolūkos”.

57

Turklāt Regulas 2018/858 X pielikuma, uz kuru ir atsauce šīs regulas 61. panta 4. punktā, 2.5.1. punktā ir precizēts, ka transportlīdzekļa remonta un apkopes informācija ietver “transportlīdzekļa [..] nepārprotamu identifikāciju”. Arī saskaņā ar šī pielikuma 6.1. punkta ceturto daļu VIN ir jāiekļauj datubāzē, kas ražotājam atbilstoši 6.1. punkta trešajai daļai ir jāizveido attiecībā uz oriģinālā aprīkojuma daļām, kuras var aizstāt ar rezerves daļām.

58

Tādējādi šajās Savienības tiesību normās transportlīdzekļu ražotājiem ir noteikts “juridisks pienākums” VDAR 6. panta 1. punkta c) apakšpunkta izpratnē darīt pieejamus neatkarīgiem uzņēmumiem datus, tostarp VIN. Šāds “juridisks pienākums” atbilst šī sprieduma 52. punktā minētajam pirmajam personas datu apstrādes likumības nosacījumam.

59

Turpinot, Regulas 2018/858 61. panta 1. punktā šī datu apstrādes pienākuma mērķis ir definēts šādi: nodrošināt neatkarīgiem uzņēmumiem neierobežotu, standartizētu un nediskriminējošu piekļuvi citastarp transportlīdzekļa remonta un apkopes informācijai šīs regulas 3. panta 48. punkta izpratnē. Tādējādi ražotāju “juridiskais pienākums” savu transportlīdzekļu VIN darīt pieejamus neatkarīgiem uzņēmumiem atbilst minētās regulas 52. apsvērumā noteiktajam mērķim nodrošināt efektīvu un netraucētu konkurenci transportlīdzekļu remonta un apkopes informācijas pakalpojumu tirgū.

60

Saskaņā ar Regulas 2018/858 50. apsvērumu šāda konkurence ir nepieciešama, lai uzlabotu iekšējā tirgus darbību, jo īpaši attiecībā uz preču brīvu apriti, brīvību veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvību. Līdz ar to iepriekšējā punktā minētais mērķis ir sabiedrības interesēs un tādējādi – leģitīms (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2022. gada 1. augusts, Vyriausioji tarnybinės etikos komisija, C‑184/20, EU:C:2022:601, 75. punkts). Tātad otrais šī sprieduma 53. punktā minētais personas datu apstrādes likumības nosacījums ir izpildīts.

61

Visbeidzot, runājot par personas datu apstrādes likumības trešo nosacījumu, kurš paredzēts VDAR 6. panta 3. punktā un kurā prasīts, ka šai apstrādei ir jābūt “samērīgai ar izvirzīto leģitīmo mērķim”, pietiek norādīt, kā ģenerāladvokāts to darījis secinājumu 52. punkta ceturtajā ievilkumā, ka, pirmkārt, tikai meklēšana, izmantojot VIN, ļauj precīzi identificēt datus, kuri atbilst kādam konkrētam transportlīdzeklim, un, otrkārt, ka Tiesas rīcībā esošajos lietas materiālos nav minēti citi mazāk ierobežojoši identifikācijas līdzekļi, kas tajā pašā laikā būtu tikpat efektīvi kā meklēšana pēc VIN un ļautu sasniegt iepriekšējā punktā identificēto sabiedrības interešu mērķi. Tādējādi Regulas 2018/858 61. panta 1. punkts atbilst šā sprieduma 53. punktā paredzētajam trešajam nosacījumam.

62

Ņemot vērā iepriekš minētos iemeslus, uz trešo jautājumu ir jāatbild, ka Regulas 2018/858 61. panta 1. punkts, lasot to kopsakarā ar šī panta 4. punktu un šīs regulas X pielikuma 6.1. punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to transportlīdzekļu ražotājiem ir noteikts “juridisks pienākums” VDAR 6. panta 1. punkta c) apakšpunkta izpratnē darīt pieejamus to ražoto transportlīdzekļu VIN neatkarīgiem uzņēmējiem kā “pārziņiem” šīs regulas 4. panta 7. punkta izpratnē.

63

Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība izriet no tiesvedības, kas notiek iesniedzējtiesā, tāpēc tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (trešā palāta) nospriež: