—

Tiek argumentēts, ka valsts atbalsta pasākums radot nopietnas šaubas par tā saderību ar iekšējo tirgu, jo tas nav piemērots tā mērķa sasniegšanai un neesot samērīgs ar šo mērķi.

—

Pirmkārt, prasītājas argumentē, ka valsts atbalsta pasākums neesot samērīgs ar mērķi, ko tas tiecas sasniegt. Šī shēma pārsniedzot to, kas ir nepieciešams, lai novērstu MVU likviditātes grūtības un atbalstītu to pastāvīgās izmaksas. Faktiski MVU piešķirtā nesamērīgā summa ļaujot tiem būt konkurētspējīgākiem, jo tos neierobežo to pastāvīgās izmaksas. Turklāt atbalstu saņēmušajiem MVU neesot jāizmanto savs pamatkapitāls tik daudz kā prasītājām, lai saglabātu savu konkurētspēju. Prasītājas esot tiesīgas tikai saņem maksimālo summu 1 200 000 EUR apmērā kopumā, lai turpinātu trīsdesmit triju viesnīcu darbību. Lielākā daļa Bastion konkurentu esot tiesīgi saņemt atbalstu līdz 550 000 EUR par katru viesnīcu saskaņā ar patreizējo shēmu tikai tāpēc, ka tiem ir franšīze un/vai tāpēc ka tie daudzus saistītos viesnīcu pakalpojumus uztic citiem uzņēmumiem un tiem ir norādīts mazāk naudas to bilancē. Tātad ar valsts atbalstu salīdzinoši daudz lielāka valsts atbalsta summa tiekot piešķirta uzņēmumiem, kas tiek kvalificēti kā MVU, nekā valsts atbalsta summa, kas tiek piešķirta lieliem uzņēmumiem, kaut arī lielajiem uzņēmumiem ir vairāk ievērojamu pastāvīgo izmaksu un (relatīvi) lielāks apgrozījuma samazinājums. Tādējādi MVU tiek piešķirta konkurences priekšrocība salīdzinājumā ar tādiem lielākiem uzņēmumiem kā prasītājas.

—

Otrkārt, prasītājas argumentē, ka valsts atbalsta pasākums neesot piemērots tā mērķa sasniegšanai, kas ir novērst nopietnus traucējumus Nīderlandes ekonomikai, kompensējot pastāvīgās izmaksas uzņēmumiem, kam apgrozījums ir samazinājies par 30 % COVID-19 uzliesmojuma un tam sekojošo noteikto valdības pasākumu rezultātā. Maksimālā atbalsta summa neesot atbilstoša, lai sasniegtu valsts atbalsta pasākuma mērķi. Ar valsts atbalsta pasākumu tiekot piešķirti ne vairāk kā 1 200 000 EUR lieliem uzņēmumiem. Šāda summa neesot pietiekama, lai novērstu nopietnus traucējumus Nīderlandes ekonomikai, nodrošinot, ka uzņēmumi joprojām ir ekonomiski aktīvi. It īpaši lieliem uzņēmumiem, kādas ir prasītājas, šī maksimālā summa 1 200 000 EUR apmērā neesot pietiekama, lai efektīvi reaģētu uz apgrozījuma samazinājumu COVID-19 uzliesmojuma rezultātā.

—

It īpaši šī shēma prasītāju ieskatā neesot piemērota, lai novērstu traucējumus viesnīcu sektorā. Kā uzsvērts daudzos starptautiskos un valsts pētījumos, viesnīcu nozare esot viena no nozarēm, kuru visvairāk ir skārusi COVID-19 krīze un tai sekojošie stingrie valdības pasākumi. Vidējais apgrozījuma samazinājums viesnīcu nozarē esot ievērojami lielāks nekā citās nozarēs. Vidējais apgrozījuma samazinājums izmitināšanās un ēdināšanas nozarē sasniedzot 33,9 % 2020. gadā, bet prasītāju apgrozījums esot samazinājies par 60 % 2021. gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2019. gada otro ceturksni. Prasītājas, kas ir lieli uzņēmumi, tādējādi esot cietušas ievērojami lielāku apgrozījuma kritumu, nekā vidējais kritums, ko cietuši uzņēmumi, kas darbojas (jau) vissmagāk skartajās ēdināšanas un izmitināšanas nozarēs. Valsts atbalsta pasākumā tas vispār neesot ņemts vērā. Tā vietā tajā tiekot piemērota viena risinājuma visiem sistēma, kas acīmredzami nav piemērota ļoti sarežģītajai situācijai.

—

Otrais atcelšanas pamats attiecas uz apgalvotajām procesuālajām kļūdām apstrīdētajā lēmumā. Tiek argumentēts, ka šajā lēmumā neesot ietverts pietiekams pamatojums, jo tajā nekādā veidā nav risinātas nesamērīgās atšķirības maksimālajā atbalstā MVU un lielākiem uzņēmumiem. Tajā arī netiekot aplūkotas paša pasākuma vai fakta, ka MVU bija tiesīgi saņemt valsts atbalstu atbilstoši diviem iepriekšējiem atbalsta pasākumiem, atbilstība. Ar lēmumu Komisija tātad neesot devusi iespēju prasītājām pārliecināties par to, kādu iemeslu dēļ valsts atbalsta pasākums tika uzskatīts par atbilstošu iekšējam tirgum. Tas esot pretrunā LESD 296. pantam.